Satvermes tiesa ir atzinusi, ka parakstītais Latvijas - Krievijas robežlīgums atbilst Satversmei.

Satversmes tiesa spriedumā izvērtēja vēstures faktus, bez kuru rūpīgas analīzes nebūtu iespējams izlemt lietā ietvertos prasījumus, piemēram, notikumus, kas ir saistīti ar neatkarīgas Latvijas valsts nodibināšanu un atjaunošanu, 1920. gada Miera līguma noslēgšanu, Latvijas valsts turpināšanos. Spriedumā ir ietverta arī 1940. gada notikumu juridiska kvalifikācija. Satversmes tiesa secināja, ka PSRS 1940. gadā ir veikusi agresiju pret Latvijas valsti un iejaukusies tās iekšējās lietās. Tam sekoja prettiesiska – tā laika starptautisko tiesību normām neatbilstoša – Latvijas okupācija un aneksija. Tikpat prettiesiski PSRS veica Latvijas teritorijas daļas atsavināšanu par labu Krievijas PFSR 1944. gadā.

Bulgārija apturēs pretrunīgi vērtētā Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma (ACTA) ratifikāciju parlamentā, pavēstījis valsts ekonomikas ministrs Traičo Traikovs (Traicho Traikov).

Ekonomikas ministrs arī norādīja, ka Bulgārija nogaidīs Eiropas Parlamenta lēmumu par ACTA un tad lems, kā rīkoties tālāk, vēsta The Sofia Echo. Ministrs pavēstīja, ka valsts Ministru Padome par viņa priekšlikumu apturēt ACTA lems 15. februārī.

«Tas nozīmē, ka mūsu valsts nespers nekādus soļus, ieskaitot nolīguma ratifikāciju, līdz kļūs zināma citu Eiropas Savienības valstu nostāja,» sacīja ministrs. Pirmdien arī kļuva zināms, ka Bulgārijas valdība varētu ratificēt ACTA ar noteiktām atrunām.

Savukārt Eiropas Parlamenta prezidents Martins Šulcs pavēstījis, ka ACTA savā pašreizējā formā sniedz pārāk mazu individuālu lietotāju tiesību aizsardzību.

Krievijas valsts dome trešdien, 5. septembrī, ir ratificējusi Krievijas - Latvijas robežlīgumu, ziņo Itar-Tass.

Par līguma ratifikāciju balsoja 350 deputāti, pret 57.

Vienošanos par robežlīguma parakstīšanu domei prezentēja Ārlietu ministra vietas izpildītājs Vladimirs Titovs, kurš norādīja, ka līguma parakstīšana nenozīmē, ka Krievija atsakās no pretenzijām par kreivvalodīgo stāvokli Latvijā.

"Krievijai nav pretenziju pret Latviju saistībā ar robežu jautājumu. Tomēr ir sāpīgas tēmas saistībā ar mūsu tautiešiem, un citi jautājumi, kas ir jānoregulē," uzsvēra Titovs.

Savukārt Deputāts Pjotrs Svecņikovs norādīja, ka līgums par robežu tiek parakstīts bez galvenā jautājuma atrisināšanas - aparteīda atrisināšanas Latvijā.

Kolorītais politiķis Žirinovskis norādīja, ka krievvalodīgo iedzīvotāju Latvijā vairs neesot, jo viņi visi esot emigrējuši, turklāt nevis uz Krieviju, bet gan Vāciju.

Latvijas delegācija devusies uz lielās kaimiņvalsts Krievijas galvaspilsētu Maskavu, lai parakstītu vēsturisku dokumentu - Latvijas - Krievijas robežlīgumu. Lai gan pašmāju eksperti turpina diskutēt, vai robežlīguma dokuments bez Abrenes pieminēšanas atbilst Satversmei, tomēr valdība un Saeima ir gājusi pragmatisku ceļu, uzskatot, ka lielāks ieguvums ir vismaz sakārtotas abu valstu robežattiecības nekā skaļa retorika par Abrenes atgūšanu no kaimiņvalsts.

Turklāt nereti par argumentu tiek minēts, ka Abrenes upuris tiek nests ekonomisko attiecību uzlabošanas un attīstības vārdā. Tas, vai robežlīgums varētu uzlabot ekonomiskās attiecības ar Krieviju, ir ļoti diskutabls jautājums.

Ņemot vērā līdzšinējo sasalumu abu valstu attiecībās, robežlīguma parakstīšana šķiet kā pavasara pirmie saules stari. Tas ir pašsaprotami, ka tik augsta līmeņa dokumenta parakstīšana ir iespējama tikai tādā gadījumā, ja abas puses ir nolēmušas paspert vismaz pussolīti pretim viena otrai. Tas nozīmē, ka Kremlis ir nolēmis uzlabot attiecības ar Latviju. Un ņemot vērā to, cik ļoti ekonomika un politika Krievijā ir saaugušas viena ar otru, politiskās gaisotnes uzlabošana varētu arī nozīmēt ekonomisko attiecību uzlabošanos. Tomēr nedrīkst aizmirst, ka robežlīgums nebūt neparedz, piemēram, nodokļu atvieglojumus vai ko citu, tas noteikti nav uzskatāms par kādu brīnumnūjiņu, kas pēkšņi visu atrisinās. Visticamāk, ka šī vienošanās vispirms būtu vērtējama kā durvis tālākai sadarbībai, un, cik tā būs veiksmīga, ir atkarīgs ne tikai no Latvijas, bet, pašsaprotami, arī no Krievijas, un, kā zināms, kaimiņvalsts var izstrādāt visneiedomājamākos trikus. Taču ar robežlīguma parakstīšanu robežas novilkšanai vien nepietiks - līgums vēl jāratificē abu valstu parlamentiem. Ņemot vērā pēdējo laiku satricinājumus Latvijas politikā, arī te varētu notikt dažādas ķibeles, turklāt iespējamais referendums varētu atlikt šī robežlīguma parakstīšanu.

Neskatoties uz to, ka 22 Eiropas valstis jau ir parakstījušas Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (ACTA), Vācija ar līguma parakstīšanu nesteigsies, vēsta laikraksts Spiegel.

Vācijas Tieslietu departaments izlēmis, ka līguma parakstīšanu varētu veikt tikai tad, kad noslēgsies visas nepieciešamās diskusijas sabiedrībā. Tāpat Vācija nogaidīs līdz lēmumu par ACTA pieņems Eiropas Parlaments (EP). Arī Vācijas parlamentā nav vienotības jautājumā par ACTA parakstīšanu.

Db.lv jau vēstīja, ka ACTA pagaidām nav parakstījusi Igaunija, kas pavēstījusi, ka tai par to vēl nepieciešamas diskusijas valdībā. Tāpat līgumu parakstīt vēlāk plānoja Kipra, Vācija, Nīderlande un Slovākija.

Vēstīts arī, ka Latvijas ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts nolēmis pagaidām nevirzīt ACTA ratifikāciju Saeimā. Šāds lēmums pieņemts saistībā ar noskaņojumu atsevišķās sabiedrības grupās, kā arī ņemot vērā vairāku ekspertu izteiktās raizes par ACTA piemērošanu Latvijā.

Protestējot pret Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (Anti-Counterfeiting Trade Agreement, ACTA), protesta akcijās Eiropas pilsētās pulcējas arvien vairāk cilvēku. Līdz šim ACTA ir parakstījusi 31 valsts, taču vairākas valstis, tostarp Latvija, pēc sabiedrības nopēluma ir aizkavējušas nolīguma ratifikāciju.

Db.lv jau vēstīja, ka protests pret ACTA notika pirmdien 13. februārī pie Ministru kabineta, kura laikā tika aizturēts protestētājs Anonymous maskā. Protesti pret ACTA sākās 26. janvārī – dienā, kad Tokijā Eiropas valstu vēstnieki parakstīja nolīgumu. Demonstrācijās Polijā ACTA protestētāji, paužot sašutumu par nolīgumu, aizdedzināja Eiropas Savienības karogu, ACTA likusi no amata atkāpties Eiropas Parlamenta amatpersonai, kas nodēvēja nolīguma sagatavošanu par «maskarādi». Par ACTA parakstīšanu jau ir atvainojusies Slovēnijas vēstniece, savukārt Latvijas ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts nolēmis pagaidām nevirzīt ACTA ratifikāciju Saeimā.

Strīdīgi vērtēto Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (ACTA) pagaidām neparakstīs Nīderlande, izlēmis valsts parlaments, vēsta Nīderlandes RNW radio.

Nīderlande iepriekš bija viena no piecām valstīm, kuras nolīgumu bija plānojušas parakstīt vēlāk. Nīderlandes parlaments izlēmis izpētīt vai ACTA nolīgums apdraud interneta lietotāju privātumu un tiesības.

Db.lv jau vēstīja, ka otrdien Bulgārijas ekonomikas ministrs Traičo Traikovs (Traicho Traikov) pavēstīja, ka arī viņa valsts apturēs ACTA ratifikāciju. Bulgārija nogaidīs Eiropas Parlamenta lēmumu par ACTA un tad lems, kā rīkoties tālāk.

Līdz šim ACTA ir parakstījušas 22 Eiropas Savienības valstis. ACTA parakstīšana Latvijā un Eiropas Savienībā izraisīja plašas diskusijas. Aizvadītajā nedēļā Latvijas ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts nolēmis pagaidām nevirzīt ACTA ratifikāciju Saeimā.

Trešdien, 31.oktobrī, uzsākot darba vizīti Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), Ministru prezidents Aigars Kalvītis tikās ar ASV Valsts sekretāri Kondolīzu Raisu (Condoleezza Rice), Db.lv informēja Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta konsultante Jana Vektere.

Ministru prezidents tikšanās laikā uzsvēra: "Mēs redzam ASV kā sabiedroto daudzos mūsu valsts ārpolitikas un drošības aspektos, par ko liecina abu valstu līdzšinējā intensīvā sadarbība.”

Valsts sekretāre Kondolīza Raisa pauda gandarījumu par Latvijas – Krievijas robežlīguma ratifikācijas pabeigšanu un izteica cerību, ka tikpat sekmīgs būs arī nākamais solis - apmaiņa ar ratifikācijas rakstiem. Ministru prezidents pateicās par sabiedroto pausto atbalstu sakarā ar robežlīguma parakstīšanu un ratifikāciju un akcentēja: ”Esmu gandarīts, ka jautājumos par Latvijas – Krievijas robežlīgumu mums ir pilnībā identiski viedokļi par tādiem jautājumiem kā valstiskā neatkarība, pēctecība un nepārtrauktām diplomātiskām attiecībām 85. gadu garumā."

Būtu pietiekami naivi uzskatīt, ka šā robežlīguma stāšanās spēkā risinās kaut daļu no sasāpējušajām problēmām.

Var teikt, ka savdabīgs divu valstu - Latvijas un Krievijas kopražojuma seriāls 10 gadu garumā veiksmīgi ir noslēdzies - vakar Krievijas domes apakšpalāta ratificēja abu valstu robežlīgumu. Protams, var teikt, ka vēl jau tas ir jāratificē augšpalātai, kā arī jāparaksta šīs lielvalsts prezidentam V. Putinam, taču pēc vakar notikušā balsojuma tas jau varētu būt vairs tikai tehnikas jautājums.

Jau redzot, cik ātri pēkšņi sāka risināties šā robežlīguma parakstīšanas lieta, kā arī - ar kādu balsu pārsvaru tas tika ratificēts Kievijā (par nobalsoja 350, pret - 57 Krievijas domnieki), prātā nāk savulaik izskanējušie pieņēmumi, ka patiesībā tās atrisināšana varētu būt bijusi vienošanās ietvaros starp Putinu un lēmumu pieņēmējiem Briselē.

Ārlietu ministrs Artis Pabriks saņēmis vēstuli no ASV valsts sekretāres Kondolīzas Raisas, kurā ASV, atzīmējot Latvijas un ASV nepārtraukto diplomātisko attiecību 85 gadi, uzsver Latvijas valsts turpinātību.

Kondolīza Raisa akcentē, ka kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991.gadā, Latvija ir bijusi svarīgs partneris un vērtīgs sabiedrotais ASV.

Oficiālu vēstuli Artim Pabrikam nosūtījis arī Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bilts. Viņš paudis atbalstu Latvijas valdības priekšlikumam robežlīguma noslēgšanai ar Krieviju. Robežlīguma noslēgšanai ir liela nozīme ne tikai Latvijai, bet visai Ziemeļeiropai, uzsver K.Bilts.

K.Bilts nepārprotami norāda, ka Latvijas valsts pēctecība nekādā ziņā nevar tikt likumīgi apšaubīta ar pažreizējo Latvijas valdības priekšlikumu robežlīguma noslēgšanai. Zviedrija atzīst Latvijas teritoriju tās faktiskajās robežās.

NATO ģenerālsekretārs Jāps de Hops Shēfers un Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozo apsveikuši Latviju ar Latvijas – Krievijas robežlīguma parakstīšanu.

NATO ģenerālsekretārs Jāps de Hops Shēfers paziņojumā presei atzīmējis, ka šodien Maskavā Latvijas Ministru prezidents un Krievijas Federācijas premjerministrs parakstījuši nozīmīgu robežlīgumu starp abām valstīm.

Viņš sirsnīgi apsveicis Latvijas – Krievijas robežlīguma parakstīšanu, novērtējot to kā svarīgu soli Latvijas un Krievijas attiecībās.

Arī Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozo apsveica šo notikumu, piemetinot, "Es apsveicu Latvijas un Krievijas valdības par robežlīguma parakstīšanu starp abām valstīm. Esmu pārliecināts, ka tas ir izšķirošs solis, lai panāktu stabilas attiecības starp abām valstīm, un ka tas veicinās ES – Krievijas sadarbību tādās kopīgo interešu jomās kā robežu pārvaldība un pārrobežu iniciatīvas, preču tranzīts un nelegālā migrācija."

Krāpnieki, izmantojot sabiedrībā zināmu cilvēku vārdus, izsūtījuši Latvijas iedzīvotājiem e-pastus, kuros lūdz viņiem aizdot naudu kādu negaidītu izdevumu segšanai. Šādi viltus e-pasti izsūtīti, piemēram, ekonomista Ulda Oša un SIA Afterdog vadītāja Mārtiņa Vidzenieka vārdā.

Epastā angļu valodā skaidrots, ka persona atrodas Ukrainā, taču ir pazaudējusi maku un telefonu, tādēļ netiek projām no viesnīcas, jo pasi paņēmis tās personāls. Epasta saņēmējs tiek lūgts aizdot naudu, lai varētu samaksāt par viesnīcu un tikt mājās. Pats ekonomists jau sociālajā portālā Twitter informējis, ka ziņojumu nav sūtījis viņš. Arī M. Vidzenieks apstiprina, ka ir Latvijā un Ukrainā nemaz nav bijis. Viņš gan skaidro, ka epastus saņēmuši visi viņa kontakti epastā, un viņš vēl šodien turpina atbildēt uz telefona zvaniem un skaidrot, ka viņam nevajag materiālo palīdzību.

Tas, ka epasts ir sūtīts it kā no zināmas personas epasta, ir ļoti viegli izdarāms, stāsta Kaspersky Lab vecākā surogātpasta (Spam) analītiķe Tatjana Ščerbakova, skaidrojot, ka surogātpasta sūtītāji var ielikt lauciņā «from» visu, ko vien viņi vēlas. Tomēr viņa norāda, ka ir jāpievērš uzmanība pašai vēstulei - ja tekstā nav personīgās uzrunas, bet pats teksts izskatās dīvains, tad tas ir surogātpasts. Tas attiecas arī uz lūgumiem aizdot naudu vai standarta stāstiem par sarežģītajām situācijām. Parasti surogātpasta izplatītāji atrod savu upuru e-pasta adreses, izmantojot vai nu piemeklēšanas stratēģiju vai skenējot web-lapas, ziņojumu dēļus, sociālos tīklus, forumus, čatus.

Satversmes tiesa nav apturējusi Latvijas un Krievijas robežlīguma ratifikācijas procedūru. Par to mediju pārstāvji ceturtdien, 10. maijā tika informēti preses konferencē.

Satversmes tiesa norādīja, ka tā nav tiesīga apturēt likuma pieņemšanas procedūru Saeimā – tas izriet no valsts varas dalīšanas principa. Valsts varas dalīšanas princips izpaužas valsts varas sadalījumā likumdošanas, izpildu un tiesu varā, ko īsteno neatkarīgas un autonomas institūcijas. Šis princips garantē šo institūciju līdzsvaru un savstarpēju kontroli, lai novērstu varas uzurpācijas tendences un sekmētu varas mērenību.

Likumdošanas tiesības ir nodotas Saeimai un pilsoņu kopumam. Satversmes tiesai nav tiesību iejaukties likumdošanas procesā. Satversmes tiesa saskaņā ar Satversmes 85.pantu var tikai pārbaudīt Saeimas pieņemto likumu satversmību, bet ne noteikt to, kādi likumi Saeimā izskatāmi un kad tie pieņemami.

Iepirkumu uzraudzības birojs atļāvis a/s Pasažieru vilciens slēgt līgumu ar konkursā uzvarējušo Spānijas Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles S.A. (CAF), un, kā šorīt preses konferencē informēja Pasažieru vilciens valdes priekšsēdētājs Nils Freivalds, līgums tiks parakstīts aptuveni mēneša laikā.

Tādējādi noslēdzas teju divus gadus ilgušais jaunu pasažieru vilcienu iepirkuma konkurss, kurā bez sūdzībām IUB ir notikusi arī Pasažieru vilciena (PV) valdes nomaiņa, veiktas vairākārtējas konkursa nolikuma izmaiņas.

Šobrīd sākts darbs pie dokumentācijas, lai vilcienus iepirktu.

Pirmais testa vilciens Latvijā varētu nonākt 2013. gadā, bet regulārus pārvadājumus ar jaunajiem vilcieniem var gaidīt 2014. gadā.

Konkursa pirmajā kārtā pieteicās trīs pretendenti -CAF (Spānija), a/s RVR sadarbībā ar Bombardier un Stadler Bussnang AG (Šveice). Visi pretendenti ieguva tiesības startēt otrajā kārtā. Tiesa, vienam pretendentam RVR sadarbībā ar Bombardier tiek izvirzīts nosacījums, proti, RVR sadarbības partnerim Bombardier būs jāuzņemas atbildība par iepirkuma līguma izpildi. Otrajā kārtā savu piedāvājumu iesniedza tikai CAF.

Eiropas Parlaments otrdien Strasbūrā sniedza piekrišanu ES-Ukrainas asociācijas nolīgumam, kas ietver arī brīvās tirdzniecības nolīgumu. Vienlaikus Kijevā līgumu ratificēja arī Ukrainas Parlaments. Nolīgums izveido padziļinātu ES un Ukrainas politisko asociāciju, kā arī nodrošina abpusēji brīvu tirgus piekļuvi, skaidro Marta Rībele, EP Informācijas biroja Latvijā vadītāja.

Deputāti atbalstīja nolīgumu ar 535 balsīm par, 127 pret un 35 atturoties.

«Ar šodienas ratifikāciju mēs institucionalizējam Ukrainas izvēli par labu kopīgai nākotnei ar Eiropas Savienību. Ukrainas sabiedrība ir samaksājusi augstu cenu par savu Eiropas izvēli, zaudējot daudzu cilvēku dzīvības un piedzīvojot Krievijas okupāciju un ekonomisku lejupslīdi. Ar šo ratifikāciju Eiropas Savienība apliecina savu atbalstu Ukrainai, neraugoties uz nožēlojamo lēmumu atlikt tirdzniecības nolīguma piemērošanu,» sacījis ziņotājs Jacek Saryusz-Wolski (EPP, Polija) pirms balsojuma. Viņš piebildis, ka nolīgums nav «ES un Ukrainas attiecību galamērķis» un uzsvēris, ka ES un Ukrainas kopīgā nākotne tagad ir jāaizsargā no Krievijas agresijas, piemērojot arvien stingrākas sankcijas, līdz tās Krievijai izmaksās pārāk dārgi, lai tā varētu turpināt uzsākto politikas kursu.

Vislielākās domstarpības līdz šim raisījis jautājums par hartas 4. panta ratifikāciju pilnā apmērā – šis pants strādājošajiem garantē tiesības uz pienācīgu atalgojumu. Tiesībsarga Jura Jansona interpretācijā tas nozīmē, ka līdz ar minētā panta ratifikāciju Latvijai trīs mēnešu pēc hartas ratifikācijas būtu par vismaz 50 % jāceļ minimālā mēnešalga, kuras apmērs patlaban ir 200 Ls pirms nodokļu nomaksas.

Tomēr pastāv atšķirīgas interpretācijas par to, vai šis hartas pants, kuru parlaments gan nolēmis neratificēt, tiešām uzliktu valstij pienākumu strauji palielināt minimālās mēnešalgas apmēru. Tā, piemēram, deputāts Imants Parādnieks (Nacionālā apvienība) izpētījis, ka Lietuvā, kur Eiropas Sociālā harta ir ratificēta pilnā apmērā, minimālā alga ir pat zemāka nekā Latvijā. Proti, tā ir 183 Ls mēnesī.

Galīgajā lasījumā ratificējot pārskatīto Eiropas Sociālo hartu, Saeima atbalstījusi arī diskusijas raisījušo hartas 30. pantu, kurš valstij uzliek pienākumu veikt pasākumus, lai nabadzības riskam pakļautus cilvēkus nodrošinātu ar darbu, dzīvesvietu, apmācību, izglītību, kultūru, sociālo un medicīnisko aprūpi.

Eiropas Parlaments (EP) nākamnedēļ balsos par pēcbreksita tirdzniecības vienošanās ratifikāciju.

Balsojums EP būs pēdējais solis vienošanās apstiprināšanas procesā.

EP frakciju līderi vienojušies, ka balsojums notiks ceturtdien, tviterī pavēstīja Eiropas Tautas partija.

Vienošanās, kas regulē ES un Lielbritānijas tirdzniecības attiecības pēc breksita, provizoriski stājas spēkā 2021.gada sākumā. Pārejas periods, kurā jāpabeidz vienošanās ratifikācija, noslēdzas 30.aprīlī.

EP deputāti iepriekš bija likuši noprast, ka varētu vēl vairāk aizkavēt ratifikāciju, jo ar Londonu turpinās domstarpības par īpašajiem tirdzniecības noteikumiem Ziemeļīrijā.

Par šiem noteikumiem vienošanās tika panākta Lielbritānijas izstāšanās līgumā, kas tika noslēgts 2019.gadā.

Ar ACTA ratifikāciju ES dalībvalstis nedrīkst steigties un ir nepieciešams šo nolīgumu plaši apspriest ar sabiedrību, kvalitatīvi skaidrojot un diskutējot par tā mērķiem un saturu.

Šādu nostāju ACTA jautājumā viens otram apliecināja Latvijas ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts un Francijas rūpniecības, enerģētikas un digitālās ekonomikas ministrs Ēriku Besonu (Eric Besson).

Jau ziņots, ka iepriekš D. Pavļuts izteicās: «Kamēr es negūšu pārliecību, ka diskusijas ir notikušas [..] ka visas puses ir uzklausītas, ir bijušas iespējas visiem izteikties, es nevirzīšu ACTA ratifikāciju, un to pašu aicināšu darīt arī valdību.»

Šāds lēmums pieņemts saistībā ar noskaņojumu atsevišķās sabiedrības grupās, kā arī ņemot vērā vairāku ekspertu izteiktās raizes par ACTA piemērošanu Latvijā. Pēc parakstītā nolīguma saņemšanas Latvijai nav jāsteidz ACTA ratifikācija Saeimā, sacīja D. Pavļuts.

Lielbritānijas parlaments sestdien nobalsojis par priekšlikumu, saskaņā ar kuru parlaments nevar apstiprināt Borisa Džonsona panākto Brexit vienošanos, kamēr parlamentā nav pieņemts vienošanās izpildes likums.

Tā kā līdz ar to netiek apstiprināta Brexit vienošanās, automātiski iedarbojas likums bezvienošanās Brexit novēršanai, saskaņā ar kuru premjeram sestdienas vakarā jālūdz ES pagarināt Brexit termiņu līdz 31.janvārim.

Pārstāvju palātas deputāti ar 322 balsīm par un 306 pret atbalstīja konservatīvo deputāta Olivera Letvina iesniegto priekšlikumu, ka pirms vienošanās ratifikācijas jāpieņem likums tās izpildei.

Pēc Letvina priekšlikuma pieņemšanas valdība atsaukusi šodien paredzēto balsojumu par Brexit vienošanās ratifikāciju.

Džonsons pēc balsojuma paziņoja, ka turēsies pie līdzšinējā izstāšanās termiņa - 31.oktobra - un nelūgs ES pagarināt termiņu un ka valdība nākamnedēļ iesniegs Brexit īstenošanai nepieciešamo likumprojektu.

Viss, kas ir saistīts ar lieku kontroli un ved totalitārisma virzienā, nav patīkams. Protams, no vienas puses ir jārūpējas par autortiesību ievērošanas jautājumiem, taču no otras puses ir jābūt sabalansētiem lēmumiem, tā, vērtējot Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (ACTA), Db.lv norādīja DEAC valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis.

Nedaudz bardaks valstī ir, jo, pēc A. Gailīša domām, ACTA ir pietiekami svarīgs jautājums, kas skar visu intereses, tāpēc to nevar risināt pa kluso, kā tas ir darīts līdz nolīguma parakstīšanai.

Ja valsts, ratificējot ACTA, nolemtu interneta pakalpojuma sniedzējiem uzlikt uzraudzīt savus lietotājus, tas uzreiz nozīmētu papildus izmaksas, kas būtu mērāmas miljonos. Taču, mazie interneta pakalpojuma sniedzēji, pēc viņa domām, nemaz nevarētu to nodrošināt.

«Tomēr šāds galējs variants, man liekas mazliet par traku,» uzsvēra A. Gailītis, atgādinot, ka mums ir policija un sabiedriskās organizācijas, kuras pievērš uzmanību attiecīgajiem jautājumiem.

Eiropas Savienība (ES) un Ķīna trešdien pēc septiņus gadus ilgušiem pūliņiem panāca principiālu vienošanos pabeigt sarunas par Visaptverošu Investīciju nolīgumu (VIN), kas paredzētu, ka Ķīna varētu nodrošināt ES investoriem lielāku piekļuvi tirgum nekā līdz šim.

Pēc EK paustā, vienošanās tika panākta pēc videokonferences, kurā piedalījās Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpinu, Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, Vācijas kanclere Angela Merkele, kas pārstāvēja ES Padomes prezidentūru, un Francijas prezidents Emanuels Makrons.

"ES ir pasaulē lielākais vienotais tirgus. Mēs esam atvērti uzņēmējdarbībai, taču mums svarīgs savstarpīgums, vienlīdzīgi konkurences noteikumu un vērtības," ierakstā savā tvitera kontā norāda Leiena. "Šodien ES un Ķīnas principā noslēdz sarunas par investīciju vienošanos."

Ķīna ir ne tikai apņēmusies nodrošināt ES investoriem lielāku piekļuvi tirgum nekā līdz šim, bet cita starpā arī atverot ES uzņēmējiem nozīmīgas jaunas tirgus iespējas. Ķīna arī uzņemas saistības nodrošināt taisnīgāku attieksmi pret ES uzņēmumiem.

Ar vairākiem solījumiem Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) koalīcijai izdevies panākt atbalstu tā dēvētajam Eiropas Savienības (ES) fiskālās disciplīnas līgumam – tā ratifikāciju Saeima atbalstījusi otrajā galīgajā lasījumā.

No 97 deputātiem par balsoja 67, pret bija 29, bet atturējās bezpartejiskā deputāte Iveta Grigule, kura Saeimā ievēlēta no ZZS saraksta. Jānorāda, ka likumprojekta «Par Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā», kas paredz pieņemt un apstiprināt 25 ES valstu parakstīto līgumu, ratifikācijai Saeimā bija nepieciešams divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākums Saeimas sēdē, kurā piedalās vismaz divas trešdaļas parlamenta locekļu. Koalīcijai gan ir tikai 56 balsis, bet ZZS frakcijā ir 13 deputāti.

To, ka atbalsts ES fiskālās disciplīnas līgumam ir ietirgots, sēdē atzina deputāts Kārlis Seržants (ZZS), kura pārstāvētā Latvijas Zaļā partija (LZP) iepriekš atbalstu līgumam nesolīja. Tagad, tā kā koalīcija apsolījusi sākt diskusiju par Latvijas enerģētikas politiku un LZP svarīgo Visaginas atomelektrostacijas projektu, partija domas mainījusi. Stingras fiskālās disciplīnas ievērošana ir Latvijas interesēs, ņemot vērā valsts parādu slogu, sacīja deputāts Ingmārs Līdaka (ZZS). I. Līdaka arī pauda pārliecību, ka līdz ar diskusijām par enerģētikas politiku Latvija atteiksies no dalības Visaginas AES projektā, kas palielinās valsts parādsaistības. Jau iepriekš astoņi ZZS frakcijas deputāti solīja atbalstu fiskālās disciplīnas līgumam apmaiņā pret atbalstu zemes iegādes kreditēšanas programmai un Latgales attīstības programmu, tostarp atbalstu Aglonas bazilikai. Svarīgs jautājums bijis arī reģionālo arodskolu tīkla pārklājums.

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts nolēmis pagaidām nevirzīt Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma (ACTA) ratifikāciju Saeimā. «Kamēr es negūšu pārliecību, ka diskusijas ir notikušas [..] ka visas puses ir uzklausītas, ir bijušas iespējas visiem izteikties, es nevirzīšu ACTA ratifikāciju, un to pašu aicināšu darīt arī valdību,» tā D. Pavļuts.

Šāds lēmums pieņemts saistībā ar noskaņojumu atsevišķās sabiedrības grupās, kā arī ņemot vērā vairāku ekspertu izteiktās raizes par ACTA piemērošanu Latvijā. Pēc parakstītā nolīguma saņemšanas Latvijai nav jāsteidz ACTA ratifikācija Saeimā, sacīja D. Pavļuts. Ministrs arī solīja plašu dialogu par ACTA.

Ratifikācijas piebremzēšana tiek skaidrota tikai ar komunikācijas trūkumiem un radušies mītiem un bažām. «ACTA nerada nedz Latvijai, nedz ES kādas jaunas juridiskas saistības,» apliecināja D. Pavļuts.

Sabiedrības informēšanai jau tuvākajā laikā Ekonomikas ministrija organizēs diskusiju internetā, piesaistot citas nozaru ministrijas tiek gatavots detalizēts ACTA pantu skaidrojums, kā arī Ekonomikas ministrijas mājaslapā izveidota sadaļa, kurā pieejama informācija par ACTA nolīgumu. Tāpat ministrs aicinās Tiesībsargu sniegt atzinumu par ACTA nolīgumu, kā arī citas iesaistītās ministrijas, kuru kompetenču jomā ir ACTA, sniegt detalizētu skaidrojumu un analīzi par ACTA iespējamo ietekmi uz Latvijas likumdošanas regulējumu, intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību, autortiesību regulējumu, cilvēktiesībām un pamatbrīvībām, kā arī interneta sniegto iespēju lietošanu. Tikai pēc šo atzinumu saņemšanas, plašas analīzes un skaidrojošām diskusijām ar sabiedrību, tiks lemts par ACTA ratifikācijas procesa turpmāko virzību.