Neskatoties uz to, ka 22 Eiropas valstis jau ir parakstījušas Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (ACTA), Vācija ar līguma parakstīšanu nesteigsies, vēsta laikraksts Spiegel.
Vācijas Tieslietu departaments izlēmis, ka līguma parakstīšanu varētu veikt tikai tad, kad noslēgsies visas nepieciešamās diskusijas sabiedrībā. Tāpat Vācija nogaidīs līdz lēmumu par ACTA pieņems Eiropas Parlaments (EP). Arī Vācijas parlamentā nav vienotības jautājumā par ACTA parakstīšanu.
Db.lv jau vēstīja, ka ACTA pagaidām nav parakstījusi Igaunija, kas pavēstījusi, ka tai par to vēl nepieciešamas diskusijas valdībā. Tāpat līgumu parakstīt vēlāk plānoja Kipra, Vācija, Nīderlande un Slovākija.
Vēstīts arī, ka Latvijas ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts nolēmis pagaidām nevirzīt ACTA ratifikāciju Saeimā. Šāds lēmums pieņemts saistībā ar noskaņojumu atsevišķās sabiedrības grupās, kā arī ņemot vērā vairāku ekspertu izteiktās raizes par ACTA piemērošanu Latvijā.
ACTA parakstīšana Latvijā un Eiropas Savienībā izraisīja plašas diskusijas. Pēc nolīguma parakstīšanas atkāpās Eiropas Parlamenta galvenais sarunu vedējs par nolīgumu Kaders Erifs (Kader Arif). Par līguma parakstīšanu atvainojās Slovēnijas vēstniece, kas ACTA parakstīšanu skaidroja ar nogurumu un bezrūpību.
Latvijas Ekonomikas ministrija iepriekš uzsvēra, ka pēc ACTA ieviešanas interneta lietotāju dzīvē nekas nemainīsies, un valdības atbalstītais līgums neierobežo cilvēktiesības un tiesības uz privātumu.
ACTA ratifikāciju apturējušas arī Polija un Čehija. Savukārt Slovākija, kas arī sākotnēji neparakstīja nolīgumu, pavēstījusi, ka arī nogaidīs ar ACTA parakstīšanu.