Pēc Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma (ACTA) ieviešanas interneta lietotāju dzīvē nekas nemainīsies, un valdības atbalstītais līgums neierobežo cilvēktiesības un tiesības uz privātumu. Tomēr Ekonomikas ministrija (EM) atzīst, ka jaunās normas ir jāizskaidro vairāk, lai novērstu radušās diskusijas, trešdien Saeimas Ārlietu komisijā sacīja EM valsts sekretārs Juris Pūce.
Viņš klāstīja, ka ACTA izstrāde sākusies pirms vairāk nekā desmit gadiem un tā mērķis ir apkarot preču zīmolu viltošanu, kā arī autortiesību pārkāpumus internetā. Pašlaik Latvijā un citviet pasaulē ir plašas diskusijas par viltošanas novēršanu digitālajā vidē un jāsaskaras ar pārspīlēti saasinātiem argumentiem, ka Latvijā sagaidāma totāla kontrole un cenzūra, kas neesot tiesa. Taču ACTA pēc būtības stiprinās Latvijas ražotāju preču zīmju un intelektuālā īpašuma aizsardzību, novēršot Latvijas preču viltošanu ārzemēs.
«Šis nolīgums neparedz īpašas prasības, kas Latvijā jau nebūtu spēkā. Nekādā gadījumā nebūs pārkāptas tiesības uz privātumu,» minēja J. Pūce. Viņš norādīja, ka Latvijā domāšanas veids pret intelektuālo īpašumu ir visai vieglprātīgs, ko apliecina, piemēram, mūzikas un filmu lejupielāde internetā. Tomēr ACTA šajā jautājumā neko nemainīs. «Tas bija un būs nelegāli,» viņš piebilda.
J. Pūce atzina, ka viņa pārstāvētajai ministrijai ir pārmests, ka publiski nav bijis pietiekami daudz informācijas pirms šā likumprojekta virzīšanas apstiprināšanai, tāpēc par to tiks runāts gan parlamenta komisijās, gan citviet. Tomēr līdz šim tas ir apspriests ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Latvijas Darba devēju konfederāciju, nevalstiskajām organizācijām un citām iesaistītajām pusēm.
Viņš gan arī uzsvēra, ka ACTA jāratificē visās Eiropas Savienības valstīs un tad Eiropas Parlamentā, un tikai tad tas stāsies spēkā. Paredzams, ka šis process varētu ilgt vismaz divus gadus.
Satiksmes ministrijas (SM) Sakaru departamenta direktors Edmunds Beļskis norādīja, ka ministrija atbalsta nelegāla satura ierobežošanu digitālajā vidē, taču aktuāls ir jautājums par to, kas attiecas uz interneta pakalpojumu sniedzējiem kā starpniekiem starp iesaistītajām pusēm, kad noticis autortiesību pārkāpums un autors pret to vēršas tiesā.
Savukārt Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvis Aivars Kreilis pauda organizāciju atbalstu EM viedoklim par ACTA, bet piebilda, ka būtu jāizstrādā konkrētu pasākumu plāns par konkrētu normu izklāstu par nepieciešamajiem likuma normu grozījumiem, kas būtu jāievieš, lai ACTA iestrādātais nesegtos ar atsevišķos valstī spēkā esošos likumos noteikto.
Portāla manabalss.lv, kurā sākta parakstu vākšana pret ACTA ieviešanu Latvijā, pārstāvis Armands Leimanis komisijas sēdē sacīja, ka ACTA būtiski neatšķiras no ASV plānotā likumprojekta pret pirātismu internetā SOPA un var radīt interneta lietotāju kontroli. Savukārt Valdis Zatlers (Zatlera Reformu partija) pauda viedokli, ka Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumā nesaskatot nevienu apdraudējumu godīgiem interneta lietotājiem, kas samaksājuši, lai lietotu autortiesību aizsargātu saturu.
Turpretī Saskaņas centra frakcijas deputāts Sergejs Mirskis strikti teica, ka diskusijas par autortiesību jautājumiem un stingrākām normām vajadzēja publiski apspriest pirms ACTA parakstīšanas. Deputāts vērtēja, ka Latvijā daudz iedzīvotāju, tostarp jauniešu, nevar atļauties samaksāt par interneta saturu, un bezmaksas lejuplāžu liegšana mazinātu cilvēku attīstību.
Savukārt deputāts Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība) aicināja izpētīt, vai nav vērojamas atšķirības starp ACTA versijām angļu un latviešu valodā. Viņam esot radies iespaids, ka atsevišķus pantus, kas rakstīti oriģinālvalodā, var interpretēt un radīt iespēju no interneta pakalpojuma sniedzējiem tomēr prasīt izsniegt datus par savu lietotāju darbībām.
Jau ziņots, ka ACTA mērķis ir noteikt starptautiskus standartus intelektuālā īpašuma aizsardzībai, apkarot preču zīmolu viltošanu, kā arī autortiesību pārkāpumus internetā. To 26.janvārī Latvijas vēstnieks Japānā Pēteris Vaivars valdības vārdā parakstīja kopā ar vairumu Eiropas Savienības valstu. Piecas ES dalībvalstis, tostarp Vācija, Nīderlande, Slovākija, Kipra un Igaunija, to vēl nav parakstījušas.
Tomēr kritiķi tajā saskata daudz līdzību ar pretrunīgo ASV likuma iniciatīvu, kas pazīstama kā SOPA, un apgalvo, ka tā ļautu izspiegot jebkuru cilvēku, lai pārliecinātos, vai viņš internetā nepārkāpj autortiesības. SOPA apstiprināšana protestu dēļ ir atlikta, bet ACTA, kaut gan arī pret to notika protesti, ES un 22 tās dalībvalstu, arī Latvijas,
