Eiropas Komisija (EK) lūgusi Eiropas Savienības Tiesu izvērtēt Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma (ACTA) atbilstību savienības pamattiesībām, pavēstījis ES Tirdzniecības komisārs Karels de Guhts.
Komisārs norādīja, ka Eiropas Savienības tiesa sniegs norādījumus saistībā ar «sarežģīto līgumu». Pats K. Guhts turpinot uzskatīt, ka ACTA nodrošina pareizu balansu starp intelektuālajām tiesībām un cilvēktiesībām, vēsta Reuters.
Jau vēstīts, ka ACTA ir daudz kritizēts par iespējamu vārda un interneta brīvības apdraudējumu. Līdz šim ACTA ir parakstījušas 22 Eiropas Savienības valstis.
ACTA parakstīšana Latvijā un Eiropas Savienībā izraisīja plašas diskusijas, un vairākas valstis, tostarp arī Latvija, ir apturējušas nolīguma ratifikācijas procesu.
Latvijas ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts lēmumu nevirzīt ACTA pieņēma saistībā ar noskaņojumu atsevišķās sabiedrības grupās, kā arī ņemot vērā vairāku ekspertu izteiktās raizes par ACTA piemērošanu Latvijā.
Iepriekš arī Eiropas Parlamenta prezidents Martins Šulcs pavēstīja, ka ACTA savā pašreizējā formā sniedz pārāk mazu individuālu lietotāju tiesību aizsardzību.
Pēc nolīguma parakstīšanas atkāpās Eiropas Parlamenta galvenais sarunu vedējs par nolīgumu Kaders Erifs (Kader Arif). Par līguma parakstīšanu atvainojās Slovēnijas vēstniece, kas ACTA parakstīšanu skaidroja ar nogurumu un bezrūpību.
Latvijas Ekonomikas ministrija iepriekš uzsvēra, ka pēc ACTA ieviešanas interneta lietotāju dzīvē nekas nemainīsies, un valdības atbalstītais līgums neierobežo cilvēktiesības un tiesības uz privātumu.