Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts nolēmis pagaidām nevirzīt Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma (ACTA) ratifikāciju Saeimā. «Kamēr es negūšu pārliecību, ka diskusijas ir notikušas [..] ka visas puses ir uzklausītas, ir bijušas iespējas visiem izteikties, es nevirzīšu ACTA ratifikāciju, un to pašu aicināšu darīt arī valdību,» tā D. Pavļuts.

Šāds lēmums pieņemts saistībā ar noskaņojumu atsevišķās sabiedrības grupās, kā arī ņemot vērā vairāku ekspertu izteiktās raizes par ACTA piemērošanu Latvijā. Pēc parakstītā nolīguma saņemšanas Latvijai nav jāsteidz ACTA ratifikācija Saeimā, sacīja D. Pavļuts. Ministrs arī solīja plašu dialogu par ACTA.

Ratifikācijas piebremzēšana tiek skaidrota tikai ar komunikācijas trūkumiem un radušies mītiem un bažām. «ACTA nerada nedz Latvijai, nedz ES kādas jaunas juridiskas saistības,» apliecināja D. Pavļuts.

Sabiedrības informēšanai jau tuvākajā laikā Ekonomikas ministrija organizēs diskusiju internetā, piesaistot citas nozaru ministrijas tiek gatavots detalizēts ACTA pantu skaidrojums, kā arī Ekonomikas ministrijas mājaslapā izveidota sadaļa, kurā pieejama informācija par ACTA nolīgumu. Tāpat ministrs aicinās Tiesībsargu sniegt atzinumu par ACTA nolīgumu, kā arī citas iesaistītās ministrijas, kuru kompetenču jomā ir ACTA, sniegt detalizētu skaidrojumu un analīzi par ACTA iespējamo ietekmi uz Latvijas likumdošanas regulējumu, intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību, autortiesību regulējumu, cilvēktiesībām un pamatbrīvībām, kā arī interneta sniegto iespēju lietošanu. Tikai pēc šo atzinumu saņemšanas, plašas analīzes un skaidrojošām diskusijām ar sabiedrību, tiks lemts par ACTA ratifikācijas procesa turpmāko virzību.

Lai gan izskanējušas bažas, ka Latvijas parakstītā Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma (ACTA) ietvaros internetā sāks valdīt novērošanas un pašcenzūras kultūra, juristi šādus pieņēmumus sauc par nepatiesiem.

Tomēr, kā sarunā ar Db.lv norādīja advokātu biroja Sorainen juristi, lai arī liela daļa no ACTA paredzētā Latvijā jau ir ieviesta, svarīgi būs tas, kā valsts nolīgumu piemēros.

Komentējot izskanējušās bažas, ka ACTA ietvaros interneta pakalpojumu sniedzējiem varētu nākties ieviest pašcenzūru, advokāru biroja Sorainen jurists Andris Tauriņš minēja, ka nolīgumā nav tāda punkta. Arī Eiropas Savienības (ES) tiesa ir noteikusi, ka nesamērīga uzdevumu uzlikšana interneta servisa pakalpojumu sniedzējiem ir pretrunā ar Eiropas cilvēktiesību konvenciju un pamatbrīvību aizsardzības hartu. «ES tiesa jau kaut kādā mērā ir uzstādījusi standartu. Valsts nevar uzlikt šādas darbības par pienākumu. Tas, ka kāds portāls kontrolēs saturu, kas viņā ir izvietots, un veiks kaut kādu brīvas gribas pasākumu pārbaudi, tas jau ir, manuprāt, normāli,» sacīja A. Tauriņš.

Bulgārija apturēs pretrunīgi vērtētā Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma (ACTA) ratifikāciju parlamentā, pavēstījis valsts ekonomikas ministrs Traičo Traikovs (Traicho Traikov).

Ekonomikas ministrs arī norādīja, ka Bulgārija nogaidīs Eiropas Parlamenta lēmumu par ACTA un tad lems, kā rīkoties tālāk, vēsta The Sofia Echo. Ministrs pavēstīja, ka valsts Ministru Padome par viņa priekšlikumu apturēt ACTA lems 15. februārī.

«Tas nozīmē, ka mūsu valsts nespers nekādus soļus, ieskaitot nolīguma ratifikāciju, līdz kļūs zināma citu Eiropas Savienības valstu nostāja,» sacīja ministrs. Pirmdien arī kļuva zināms, ka Bulgārijas valdība varētu ratificēt ACTA ar noteiktām atrunām.

Savukārt Eiropas Parlamenta prezidents Martins Šulcs pavēstījis, ka ACTA savā pašreizējā formā sniedz pārāk mazu individuālu lietotāju tiesību aizsardzību.

Interneta pakalpojumu sniedzējs Latnet serviss tiesībsargājošām iestādēm sniedz informāciju par darbībām internetā pat vairākas reizes dienā, parasti, lai atmaskotu krāpniekus, diskusijā par Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (Anti-Counterfeiting Trade Agreement jeb ACTA) norāda Latnet servisa pārdošanas departamenta vadītājs Vladislavs Gurmans.

«Latnet serviss saņem piecus sešus lūgumus dienā no policijas atklāt interneta adreses saistībā ar dažādām lietām, parasti sakarā ar krāpšanos. Dažkārt arī par naida kurināšanu,» stāstīja Gurmans, kurš diskusijā pārstāvēja arī Latvijas Interneta asociāciju (LIA).

Diskusijas gaitā Gurmans teica, ka nezinot, vai ACTA stāšanās spēkā mainīs informācijas apjomu, kuru varas iestādes varēs pieprasīt no interneta pakalpojumu sniedzējiem (IPS) un arī to, kam šo informāciju varēs nodot tālāk. Īpaši nobažījies Gurmans bija par iespēju ACTA interpretēt, it kā nolīgums ļautu autortiesību īpašniekiem «pa tiešo» no IPS pieprasīt informāciju par atsevišķiem interneta lietotājiem, ja ir aizdomas, ka lietotāji ir lejuplādējuši un izplatījuši pirātisku saturu.

Protesta akcija pret Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma (ACTA) parakstīšanu Latvijā plānota 13. februāri, un patlaban Rīgas domei (RD) dalību pieteikuši ap 400 protestētāju, Db.lv stāstīja RD pārstāvis Uģis Vidauskis.

Piketu 13. februārī laikā no pulksten 13 līdz pulksten 15 pieteicis Danko Aleksejevs. Protestētāji plāno pulcēties pie Ministru kabineta ēkas Brīvības bulvārī.

U. Vidauskis norāda, ka patlaban ar pieteikušos cilvēku skaitu nevajadzētu rasties transporta satiksmes un gājēju plūsmas traucējumiem. Par šo piketu, tāpat kā par citiem Rīgā notikušajiem piketiem, ir informēta arī policija, kuras uzdevums būs sekot līdzi, lai nerastos nekārtības.

Akcija pret ACTA parakstīšanu, ko aizvadītajā nedēļā Tokijā parakstīja Latvijas vēstnieks Japānā Pēteris Vaivars, tika pieteikta atbilstoši paredzētajai kārtībai, norādīja U. Vidauskis.

Pēc Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma (ACTA) ieviešanas interneta lietotāju dzīvē nekas nemainīsies, un valdības atbalstītais līgums neierobežo cilvēktiesības un tiesības uz privātumu. Tomēr Ekonomikas ministrija (EM) atzīst, ka jaunās normas ir jāizskaidro vairāk, lai novērstu radušās diskusijas, trešdien Saeimas Ārlietu komisijā sacīja EM valsts sekretārs Juris Pūce.

Viņš klāstīja, ka ACTA izstrāde sākusies pirms vairāk nekā desmit gadiem un tā mērķis ir apkarot preču zīmolu viltošanu, kā arī autortiesību pārkāpumus internetā. Pašlaik Latvijā un citviet pasaulē ir plašas diskusijas par viltošanas novēršanu digitālajā vidē un jāsaskaras ar pārspīlēti saasinātiem argumentiem, ka Latvijā sagaidāma totāla kontrole un cenzūra, kas neesot tiesa. Taču ACTA pēc būtības stiprinās Latvijas ražotāju preču zīmju un intelektuālā īpašuma aizsardzību, novēršot Latvijas preču viltošanu ārzemēs.

«Šis nolīgums neparedz īpašas prasības, kas Latvijā jau nebūtu spēkā. Nekādā gadījumā nebūs pārkāptas tiesības uz privātumu,» minēja J. Pūce. Viņš norādīja, ka Latvijā domāšanas veids pret intelektuālo īpašumu ir visai vieglprātīgs, ko apliecina, piemēram, mūzikas un filmu lejupielāde internetā. Tomēr ACTA šajā jautājumā neko nemainīs. «Tas bija un būs nelegāli,» viņš piebilda.

Eiropas Parlamenta (EP) Starptautiskās tirdzniecības komiteja noraidījusi pretrunīgi vērtēto Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (ACTA). Balsojums var tikt uzskatīts par liktenīgu triecienu nolīgumam, jo komiteja ar saviem lēmumiem rekomendē parlamenta balsojumu.

Pret ACTA balsojuši deviņpadsmit deputāti, bet divpadsmit nolīgumu atbalstījuši, informē Eiropas Parlamenta Preses dienests. Komitejas balsojumu atzinīgi novērtējis Deivids Martins, kurš ir viens no ietekmīgākajiem ACTA kritizētājiem un bijis atbildīgais par ziņojumu Eiropas Parlamentam saistībā ar ACTA. «Es esmu priecīgs, ka komiteja apzinājusies problēmas, kuras es iepriekš biju identificējis, kā arī sekojusi manām rekomendācijām noraidīt ACTA,» teica D. Martins.

«Šī jau ir piektā komiteja, kas noraida nolīgumu. Tagad EP atlicis vienreiz par visām reizēm aizcirst durvis un izbeigt šo nožēlojamo jucekli,» BBC klāstīja D. Martins.

Eiropas Parlamenta komitejas noraidījušas Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (ACTA). Taču šī nostāja nav saistoša Starptautiskās tirdzniecības komitejai (INTA), kas 21.jūnijā balsos par ieteikumiem Parlamenta nostājai un rīcībai attiecībā uz Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma tālāko virzību. Pēc tam Parlamentam kopumā būs balsojumā jāpauž sava nostāja par nolīgumu.

EP Juridisko jautājumu komiteja (JURI) izvērtēja ACTA ietekmi uz tiesībām Savienībā un nobalsoja pret pretrunīgi vērtētā nolīguma apstiprināšanu. Arī Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja (LIBE) izvērtēja ACTA atbilstību ES Pamattiesību hartai un norādīja, ka ACTA pārkāpj pamattiesības.

Savukārt izvērtējot ACTA ietekmi uz ES nozarēm, EP Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas (ITRE) komiteja balsojumā atbalstīja nostāju, ka ACTA nenodrošina dažādu tās mērķauditoriju tiesības un brīvības.

Eiropas Parlamentam būtu jānoraida ACTA, jo nolīgums apdraud Eiropas Savienības iedzīvotāju pilsoniskās brīvības. Šādu uzskatu iepriekš paudis EP deputāts Deivids Martins (David Martin), kurš arī bijis atbildīgais par ziņojumu Eiropas Parlamentam saistībā ar ACTA.

Neskatoties uz to, ka 22 Eiropas valstis jau ir parakstījušas Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (ACTA), Vācija ar līguma parakstīšanu nesteigsies, vēsta laikraksts Spiegel.

Vācijas Tieslietu departaments izlēmis, ka līguma parakstīšanu varētu veikt tikai tad, kad noslēgsies visas nepieciešamās diskusijas sabiedrībā. Tāpat Vācija nogaidīs līdz lēmumu par ACTA pieņems Eiropas Parlaments (EP). Arī Vācijas parlamentā nav vienotības jautājumā par ACTA parakstīšanu.

Db.lv jau vēstīja, ka ACTA pagaidām nav parakstījusi Igaunija, kas pavēstījusi, ka tai par to vēl nepieciešamas diskusijas valdībā. Tāpat līgumu parakstīt vēlāk plānoja Kipra, Vācija, Nīderlande un Slovākija.

Vēstīts arī, ka Latvijas ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts nolēmis pagaidām nevirzīt ACTA ratifikāciju Saeimā. Šāds lēmums pieņemts saistībā ar noskaņojumu atsevišķās sabiedrības grupās, kā arī ņemot vērā vairāku ekspertu izteiktās raizes par ACTA piemērošanu Latvijā.

Kanādas un Eiropas Savienības Visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības līgumā (Canada-European Union Trade Agreement, CETA) iekļauti līdzīgi punkti, kas bijušu neviennozīmīgi vērtētajā un Eiropas Parlamenta (EP) noraidītajā Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumā (ACTA), norāda Elektronisko robežu fonds (Electronic Frontier Foundation, EFF), kas cīnās par sabiedrības tiesībām saistībā ar tehnoloģiju un interneta izmantošanu.

Izpētot CETA melnrakstu, atklājies, ka tajā iekļauti vairāki punkti, kas bijuši EP noraidītajā nolīgumā ACTA un attiecas uz indivīdu tiesībām un kas bija galvenais iemesls, kādēļ ACTA parlamentā tikusi noraidīta. «Lai arī daži no Eiropas Komisijas pārstāvjiem to noliedz, pastāv nopietnas bažas, ka CETA varētu būt ACTA dubultniece,» norāda EFF.

Gluži tāpat kā ACTA, KORU un TPP – citi nolīgumi, ko dedzīgi atbalstījusi izklaides industrija par stingru intelektuālā īpašuma aizsardzību, arī CETA iekļaujamie noteikumi tiek apspriesti slepenībā. Kā Kanāda, tā ES norādījušas, ka CETA melnraksts, kas «noplūdis» un šobrīd atrodams internetā, vēl aizvien ir noslēpums.

Pirātisms Latvijā ir legāls, šodien Eiropas Savienības mājā notikušajā diskusijā par Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma (ACTA) autortiesību un blakustiesību aspektiem atzina SIA Mikrofona ieraksti valdes priekšsēdētāja, Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības LaIPA valdes locekle Elita Mīlgrāve.

Viņa pauda sašutumu, ka no intelektuālā īpašuma radītājiem diskusijā pie apaļā galda ir pārstāvēta tikai LaIPA, bet pārējie sarunā iesaistītie ir valsts pārstāvji un Pirātu biedrība.

Mīlgrāve arī veltīja pārmetumus, ka diskusijā vārds vispirms tika dots Pirātu biedrības pārstāvim Danko Aleksejevam un tikai pēc tam LaIPA pārstāvei. Mīlgrāve norādīja, ka viņai diskusijā nav pieņemami atrasties vienlīdzīgās pozīcijās ar Pirātu biedrību, kuras pastāvēšanu akceptē arī valsts.

«Tātad mūsu valstī pirātisms ir legāls, jo Pirātu biedrība visās diskusijās tiek uztverta kā būtiska sastāvdaļa. Biedrības sacītais, ka pirātisms ir labs, tiek augsti vērtēts. Kāpēc popularizējam viedokli, ka pārkāpt intelektuālā īpašuma tiesības ir pieļaujami, ka tas ir valstiski atbalstāmi?» retoriski vaicāja Mīlgrāve.

Strīdīgi vērtēto Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (ACTA) pagaidām neparakstīs Nīderlande, izlēmis valsts parlaments, vēsta Nīderlandes RNW radio.

Nīderlande iepriekš bija viena no piecām valstīm, kuras nolīgumu bija plānojušas parakstīt vēlāk. Nīderlandes parlaments izlēmis izpētīt vai ACTA nolīgums apdraud interneta lietotāju privātumu un tiesības.

Db.lv jau vēstīja, ka otrdien Bulgārijas ekonomikas ministrs Traičo Traikovs (Traicho Traikov) pavēstīja, ka arī viņa valsts apturēs ACTA ratifikāciju. Bulgārija nogaidīs Eiropas Parlamenta lēmumu par ACTA un tad lems, kā rīkoties tālāk.

Līdz šim ACTA ir parakstījušas 22 Eiropas Savienības valstis. ACTA parakstīšana Latvijā un Eiropas Savienībā izraisīja plašas diskusijas. Aizvadītajā nedēļā Latvijas ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts nolēmis pagaidām nevirzīt ACTA ratifikāciju Saeimā.

Protestējot pret Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (Anti-Counterfeiting Trade Agreement, ACTA), protesta akcijās Eiropas pilsētās pulcējas arvien vairāk cilvēku. Līdz šim ACTA ir parakstījusi 31 valsts, taču vairākas valstis, tostarp Latvija, pēc sabiedrības nopēluma ir aizkavējušas nolīguma ratifikāciju.

Db.lv jau vēstīja, ka protests pret ACTA notika pirmdien 13. februārī pie Ministru kabineta, kura laikā tika aizturēts protestētājs Anonymous maskā. Protesti pret ACTA sākās 26. janvārī – dienā, kad Tokijā Eiropas valstu vēstnieki parakstīja nolīgumu. Demonstrācijās Polijā ACTA protestētāji, paužot sašutumu par nolīgumu, aizdedzināja Eiropas Savienības karogu, ACTA likusi no amata atkāpties Eiropas Parlamenta amatpersonai, kas nodēvēja nolīguma sagatavošanu par «maskarādi». Par ACTA parakstīšanu jau ir atvainojusies Slovēnijas vēstniece, savukārt Latvijas ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts nolēmis pagaidām nevirzīt ACTA ratifikāciju Saeimā.

Eiropas Parlamentam (EP) būtu jānoraida strīdīgais Viltotu preču tirdzniecības apkarošanas nolīgums (ACTA), jo tas apdraud Eiropas Savienības iedzīvotāju pilsoniskās brīvības.

Šādu uzskatu paudis EP deputāts Deivids Martins (David Martin), kurš arī bijis atbildīgais par ziņojumu Eiropas Parlamentam saistībā ar ACTA, vēsta BBC.

Martina izteikumi seko trīs mēnešu pēc tam, kad cits referents – Kader Arifs (Kade Arif) nolēma atkāpties no sava amata, tādējādi protestējot pret plāniem atbalstīt ACTA.

Līdz šim ACTA parakstījušas 22 Eiropas Savienības valstis, taču, lai nolīgums tiktu ieviests, vēl ir nepieciešama EP ratifikācija. Martins stingri ieteicis, ka šai ratifikācijai nevajadzētu notikt.

«Šīs starptautiskās vienošanās paredzētās priekšrocības nepavisam neatsver potenciālos pilsoniskās brīvības riskus,» savā rekomendācijā EP norādījis D. Martins. «Ņemot vērā konkrētu aspektu neskaidrību [ACTA] tekstā, kā arī nolīguma interpretācijā, Eiropas Parlaments nevar garantēt adekvātu savu pilsoņu aizsardzību,» tā viņš.

Ar ACTA ratifikāciju ES dalībvalstis nedrīkst steigties un ir nepieciešams šo nolīgumu plaši apspriest ar sabiedrību, kvalitatīvi skaidrojot un diskutējot par tā mērķiem un saturu.

Šādu nostāju ACTA jautājumā viens otram apliecināja Latvijas ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts un Francijas rūpniecības, enerģētikas un digitālās ekonomikas ministrs Ēriku Besonu (Eric Besson).

Jau ziņots, ka iepriekš D. Pavļuts izteicās: «Kamēr es negūšu pārliecību, ka diskusijas ir notikušas [..] ka visas puses ir uzklausītas, ir bijušas iespējas visiem izteikties, es nevirzīšu ACTA ratifikāciju, un to pašu aicināšu darīt arī valdību.»

Šāds lēmums pieņemts saistībā ar noskaņojumu atsevišķās sabiedrības grupās, kā arī ņemot vērā vairāku ekspertu izteiktās raizes par ACTA piemērošanu Latvijā. Pēc parakstītā nolīguma saņemšanas Latvijai nav jāsteidz ACTA ratifikācija Saeimā, sacīja D. Pavļuts.

Latvijā ieved viltotas preces miljonu vērtībā, taču gadījumu, kad ārzemēs pamana viltotas Latvijas preces, ir ļoti maz, diskusijā par Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (Anti-Counterfeiting Trade Agreement jeb ACTA) teica Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes pārstāvis Andis Stinka.

«2009.gadā aizturēto preču skaits bija 950 000 preču vienību. 2011.gadā tas jau bija pāri par diviem miljoniem preču vienību. Taču tur ir iekļauts viss, arī viltotas cigaretes. Ja novērtē zaudējumus preču tiesību īpašniekam, tie arī ir lieli. 2009.gadā tie bija 2,6 miljoni latu, rēķinot oriģinālo preču vērtībā. 2010.gadā - 7,3 miljoni latu. Pērn bija salīdzinoši mazāks skaitlis - 1,28 miljoni latu. Tomēr tendence ir, ka būs arvien vairāk viltojumu,» teica Stinka.

Muitas amatpersona to stāstīja, norādot, ka preču viltošana, pret kuru ACTA cer ieviest stingrāku kontroli ārzemēs, ir nopietna problēma, kas skar arī Latvijas tirgu.

Strīdīgajam nolīgumam par viltotu preču tirdzniecības apkarošanu (ACTA) ir «nepieņemami blakusefekti», kas vērsti pret indivīda tiesībām, pavēstījis Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs.

«Lai gan nepieciešama lielāka starptautiskā sadarbība, lai nodrošinātu intelektuālā īpšuma tiesību aizsargāšanu, tomēr izmantotie līdzekļi nedrīkst tik izmantoti uz indivīdu pamattiesību rēķina. Jāciena pareizs līdzsvars starp cīņu pret intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību un starp tiesībām uz privātumu un datu aizsardzību. Izskatās, ka ACTA šajā aspektā nav bijusi pilnībā sekmīga,» paziņojumā norāda Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja Pītera Hastniksa (Peter Hustinx) vietnieks Džiovanni Butarelli (Giovanni Buttarelli).

Tāpat Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs brīdinājis, ka jebkura liela izmēra iedzīvotāju interneta izmantošanas paradumu novērošana ir nesamērīga.

Nīderlandes parlaments vienbalsīgi pieņēmis aicinājumu valsts valdībai atteikties no iecerētās pretrunīgi vērtētā Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma (ACTA) parakstīšanas.

«Nolīgums ir jānoņem no dienaskārtības, neskatoties uz to, kādu lēmumu pieņems Eiropas Parlaments,» norādīja Nīderlandes parlamenta deputāts Kīss Verhoevens (Kees Verhoeven). Savukārt Nīderlandes Ekonomikas, lauksaimniecības un inovāciju ministrijas pārstāve Līsa Gonkalve (Lisa Goncalves) apliecināja, ka valsts parakstīs nolīgumu tikai tādā gadījumā, kad kļūs skaidrs, ka tas nepārkāpj Nīderlandes konstitūciju.

Jau vēstīts, ka ACTA noraidījušas arī Eiropas Parlamenta komitejas. EP komiteju nostāja tomēr nav saistoša Starptautiskās tirdzniecības komitejai (INTA), kas 21. jūnijā balsos par ieteikumiem Parlamenta nostājai un rīcībai attiecībā uz ACTA tālāko virzību. Pēc tam EP kopumā būs balsojumā jāpauž sava nostāja par nolīgumu.

Policija šodien pie Ministru kabineta ēkas aizturējusi kādu protestētāju pret pretrunīgi vērtēto Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (Anti-Counterfeiting Trade Agreement, ACTA).

Aizturētais cilvēks bija Anonymous maskā. Šādas maskas izmantoja arī citu Eiropas valstu protestētāji (Gaja Foksa maska, kas aizgūta no filmas un komiksu grāmatas V for Vendetta un kuru izmanto hakeru grupas Anonymous dalībnieki).

Policisti skaidroja, ka aizturētais cilvēks vairākkārt brīdināts. Protestētājs aizturēts, jo bijis uzvilcis masku. Protesta akcijas rīkotāji iepriekš aicināja cilvēkus pasākuma laikā neizmantot maskas, jo to aizliedz likums.

Notikušais izraisīja lielu protestētāju sašutumu, kuri policijas rīcību novērtēja, skaļi ūjinot un bļaujot.

Kā ziņots, šodien vairāki simti cilvēku pulcējušies alejā pretī Ministru kabineta ēkai, lai protestētu pret pretrunīgi vērtēto Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (Anti-Counterfeiting Trade Agreement, ACTA).

Viena no svarīgākajām amatpersonām, kam vajadzēja panākt Eiropas Parlamenta vienošanos par Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma (ACTA) ratificēšanu, piektdien, 27. janvārī, atkāpusies no amata, vēsta BBC.

Kaders Erifs (Kader Arif), kas līdz šim sagatavoja oficiālus ziņojumus par nolīgumu, paziņojumā par savu atkāpšanos no amata norādīja, ka viņš «nepiedalīsies šai maskarādē».

Viņš stāstīja, ka ir bijis aculiecinieks «līdz šim vēl nepieredzētiem amatpersonu manevriem», ko tās veica, sagatavojot nolīgumu.

E. Erifs sarunas par ACTA raksturo šādi: «dialoga trūkums ar sabiedrību, atklātības trūkums kopš sarunu sākuma un Eiropas Parlamenta ietekumu neņemšana vērā». Vinš norādīja arī, ka ACTA teksts nav pienācīgi izskaidrots.

Db.lv jau vēstīja, ka ceturtdien Latvijas vēstnieks Japānā Pēteris Vaivars valdības vārdā parakstīja ACTA līgumu. Kopumā līgumu parakstījušas 22 Eiropas Savienības valstis. Līgumu pagaidām nav parakstījusi Igaunija, kas pavēstījusi, ka tai par to vēl nepieciešamas diskusijas valdībā. Tāpat līgumu parakstīt drīzumā plāno Kipra, Vācija, Nīderlande un Slovākija.

Eiropas Komisija (EK) lūgusi Eiropas Savienības Tiesu izvērtēt Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma (ACTA) atbilstību savienības pamattiesībām, pavēstījis ES Tirdzniecības komisārs Karels de Guhts.

Komisārs norādīja, ka Eiropas Savienības tiesa sniegs norādījumus saistībā ar «sarežģīto līgumu». Pats K. Guhts turpinot uzskatīt, ka ACTA nodrošina pareizu balansu starp intelektuālajām tiesībām un cilvēktiesībām, vēsta Reuters.

Jau vēstīts, ka ACTA ir daudz kritizēts par iespējamu vārda un interneta brīvības apdraudējumu. Līdz šim ACTA ir parakstījušas 22 Eiropas Savienības valstis.

ACTA parakstīšana Latvijā un Eiropas Savienībā izraisīja plašas diskusijas, un vairākas valstis, tostarp arī Latvija, ir apturējušas nolīguma ratifikācijas procesu.

Latvijas ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts lēmumu nevirzīt ACTA pieņēma saistībā ar noskaņojumu atsevišķās sabiedrības grupās, kā arī ņemot vērā vairāku ekspertu izteiktās raizes par ACTA piemērošanu Latvijā.

Eiropas Parlaments noraidījis Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (ACTA) ar lielu balsu vairākumu - 478 balsīm «par» noraidījumu, 39 - «pret», 165 - «atturas». Šis ir pirmais gadījums, kad Eiropas Parlaments izmanto Lisabonas līgumā tam piešķirtās pilnvaras noraidīt starptautisku nolīgumu.

Tas nozīmē, ka ACTA neiegūst likuma spēku Eiropas Savienībā.

Jau vēstīts, ka jūnija sākumā Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu noraidīja Eiropas Parlamenta komitejas, bet liktenīgs trieciens ACTA saņemts jūnija beigās, kad to noraidīja ES Starptautiskās tirdzniecības komiteja, kas ar saviem lēmumiem rekomendē parlamenta balsojumu.

ACTA parakstīšana kopumā izsauca sašutuma vētru gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā. Vairākas valstis, tostarp arī Latvija, apturēja nolīguma ratifikācijas procesu. Savukārt uzreiz pēc ziņām par ACTA parakstīšanu Eiropu pāršalca protestu vilnis.

Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgums (ACTA) pēc būtības neparedz neko vairāk, kā ir jau noteikts ES tiesību aktos saistībā ar intelektuālo īpašumtiesību aizsardzību, informē Ekonomikas ministrija.

Ministrija uzsver, ka viss, kas līdz šim ir bijis likumīgs – ACTA ietvaros paliks likumīgs. Ekonomikas ministrija norāda, ka ACTA neparedz cilvēku izspiegošanu, lai nodrošinātu autortiesību aizsardzību. Cilvēki joprojām brīvi varēs izmantot interneta sniegtās iespējas, kā arī tāpat kā līdz šim izmantot sociālos tīklus, piemēram, Draugiem.lv, Facebook vai Twitter. ACTA neparedz arī iPadu, iPhone vai datoru pārbaudi, norāda ministrija.

Ekonomikas ministrija skaidro, ka pēc intelektuālā īpašuma tiesību īpašnieka pieprasījuma, interneta pakalpojumu nodrošinātājam būs jāsniedz informācija par lietotāju kontu, kas izmantos pārkāpuma veikšanai, tomēr papildus slogs interneta pakalpojumu sniedzējam netiks radīts.

Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgums (ACTA) jau ir izraisījis plašas diskusijas, Eiropas Parlamenta amatpersonas atkāpšanos, Eiropas Savienības (ES) karoga dedzināšanu Polijas pilsētā Pozņaņā un licis atvainoties Slovēnijas vēstniecei, kas parakstīja nolīgumu, un šīs nedēļas laikā ACTA vēlreiz pulcinās protestētājus un kritiķus - kopumā Eiropā tiek plānotas aptuveni vēl aptuveni simts demonstrācijas, vēsta BBC.

Savukārt petīciju pret pirātismu ierobežojošā nolīguma ratificēšanu parakstījuši 1,75 miljoni cilvēku.

Jau ziņots par protestiem Polijā, kas notika uzreiz pēc ACTA parakstīšanas Tokijā, un nedēļu pēc nolīguma parakstīšanas, aizvadītās nedēļas nogalē, Slovēnijas galvaspilsētā Ļubļanā demonstrācijās piedalījās divi tūkstoši cilvēku. Savukārt labāk organizētas protesta akcijas Eiropas pilsētās gaidāmas 11. februārī. Lai paustu savu nostāju pret ACTA – nolīgumu, ko tā kritiķi raksturo, kā «slepenībā parakstītu dokumentu» - protestētāji Latvijā, Rīgā, pulcēsies 13. februārī.

Viss, kas ir saistīts ar lieku kontroli un ved totalitārisma virzienā, nav patīkams. Protams, no vienas puses ir jārūpējas par autortiesību ievērošanas jautājumiem, taču no otras puses ir jābūt sabalansētiem lēmumiem, tā, vērtējot Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (ACTA), Db.lv norādīja DEAC valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis.

Nedaudz bardaks valstī ir, jo, pēc A. Gailīša domām, ACTA ir pietiekami svarīgs jautājums, kas skar visu intereses, tāpēc to nevar risināt pa kluso, kā tas ir darīts līdz nolīguma parakstīšanai.

Ja valsts, ratificējot ACTA, nolemtu interneta pakalpojuma sniedzējiem uzlikt uzraudzīt savus lietotājus, tas uzreiz nozīmētu papildus izmaksas, kas būtu mērāmas miljonos. Taču, mazie interneta pakalpojuma sniedzēji, pēc viņa domām, nemaz nevarētu to nodrošināt.

«Tomēr šāds galējs variants, man liekas mazliet par traku,» uzsvēra A. Gailītis, atgādinot, ka mums ir policija un sabiedriskās organizācijas, kuras pievērš uzmanību attiecīgajiem jautājumiem.