Bijusī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja Nelija Jezdakova kopā ar advokātiem apmeklējusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB), kur izmeklētāji ar viņas piedalīšanos veikuši procesuālās darbības.

Kā novēroja aģentūra LETA, smaidošo Jezdakovu KNAB pagalmā sagaidīja advokāte Ieva Garanča. KNAB darbinieka pavadītas, abas iegāja biroja telpās, bet jau pēc aptuveni desmit minūtēm bijusī VID vadītāja iznāca ārā. Tur viņa nedaudz parunāja ar Garanču, sagaidīja advokātu Rinaldu Bušu un devās prom tumšas krāsas automašīnā Audi.

Aģentūrai LETA nekādus komentārus par savu vizīti KNAB un par viņai inkriminētajām darbībām Jezdakova nevēlējās sniegt, aizbildinoties, ka ir privātpersona. Vēlāk telefoniski no komentāriem atturējās arī advokāti Bušs un Garanča.

«Parakstījām papīrus par procesuāliem lēmumiem, ar kuriem mūs iepazīstināja,» informēja Bušs, skaidrojot, ka nedrīkst izpaust sīkākas detaļas. Vaicāts, vai Jezdakova gadījumā neparakstīja lēmumu par drošības līdzekļa maiņu vai lēmumu, ar kuru viņa atzīta par aizdomās turēto kriminālprocesā, Bušs atbildēja noraidoši. «Mums šodien dienaskārtībā bija citi procesuāli lēmumu,» paskaidroja advokāts.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores amatam tiks virzīta pašreizējā dienesta vadītājas vietniece Ināra Pētersone, norādīja finanšu ministrs Andris Vilks LNT raidījumā 900 sekundes.

Jau ziņots, ka atlūgumu iesniegusi VID ģenerāldirektore Nelija Jezdakova, kura amatu pametīs 10. jūlijā.

A. Vilks esot lūdzis N. Jezdakovu palikt amatā ilgāk, taču viņa savu personīgo lēmumu nav mainījusi, norādīja finanšu ministrs.

N. Jezdakova VID ģenerāldirektora amatu ieņem kopš 2010. gada marta.

Iepriekš vēstīts, ka VID ģenerāldirektore N. Jezdakova ar dienesta Sabiedrisko attiecību daļas starpniecību izplatījusi komentāru, kurā min, ka ir gandarīta par paveikto. «Apstiprinu, ka esmu iesniegusi atlūgumu. Esmu izdarījusi visu, kas bija iecerēts, un šobrīd vēlos pievērsties citu ieceru realizēšanai. Turpināšu strādāt līdz pēdējai darba dienai ar pilnu atdevi,» apgalvoja N. Jezdakova.

Ēnu ekonomikas apjoms pieaug un palielināsies līdz ar krīzi, aģentūrai LETA atzīst Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Nelija Jezdakova.

«Mēs paši visu laiku kladzinām: ēnu ekonomika. Jo vairāk par ēnu ekonomiku runājam, jo vairāk visi pētījumi liecina par pieaugumu. Jo mazāk runāsim par to, jo pētījumi būs labvēlīgāki. Protams, ēnu ekonomikas apjoms pieaug un pieaugs līdz ar krīzi. (..) Šeit vajadzētu strādāt visiem, ne tikai VID, bet arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB). Galvenais, jāmaina uzvedības normas, un tad daudz kas atrisināsies, taču tam būs vajadzīgi 10 gadi,» atzīst Jezdakova.

Jezdakova norāda, ka pēdējie dati par ēnu ekonomiku Latvijā ir par 2008.gadu un tad apjoms bijis 12%, tāpēc «runāt 2010.gadā par ēnu ekonomiku, bet skatīties uz 2008.gada datiem, nebūtu pareizi. Protams, jūtam, ka ir pieaugums».

Šā gada pirmajos deviņos mēnešos nodokļu ieņēmumu plāns ir izpildīts un pat pārpildīts. Kopumā Valsts ieņēmumu dienests (VID) iekasējis aptuveni 3,4 miljardus latu, tādējādi ieņēmumu plānu izpildot par 108%.

Par to LNT raidījumā 900 sekundes informēja VID vadītāja Nelija Jezdakova.

Viņa atzina, ka teju visās nodokļu pozīcijās ieņēmumi ir izpildīti un pārpildīti. Vienīgi akcīzes nodokļa ieņēmumu plāns nav izpildīts, taču, salīdzinot ar pērno gadu, arī šis nodoklis iekasēts lielākā apmērā.

Runājot par nākamo gadu, VID vadītāja bija piesardzīga savās prognozēs, norādot, ka viss būšot atkarīgs no tā, kāda būs ekonomiskā situācija Latvijā, Eiropā un pasaulē kopumā. Viņa gan izteica prognozi, ka nākamgad ekonomikas izaugsmes tempi Latvijā būšot šī gada apmērā.

Jautāta par to, ar kādām problēmām patlaban saskaras VID, Jezdakova norādīja, ka lielai iestādei vienmēr ir problēmas, taču neminēja neko konkrēti, sakot, ka labprātāk runātu par iestādes panākumiem.

2008.gada beigās sākto Valsts ieņēmumu dienesta (VID) reorganizāciju, kuras mērķis bija optimizēt organizācijas struktūru, plānots pabeigt nevis līdz šā gada vasarai, bet līdz vasaras beigām, trešdien preses konferencē paziņoja VID ģenerāldirektore Nelija Jezdakova.

Pēc viņas teiktā, reorganizācijas pabeigšana nedaudz ievilksies, jo mainījās plāni attiecībā uz vienas nodokļu struktūrvienības pārveidi. Sākotnēji bija plānots nodokļu funkcijas, tostarp uzskaiti, piedziņu, sadalīt pa vairākām struktūrvienībām, taču vēlāk izlemts šīs funkcijas apvienot vienā – Nodokļu pārvaldē.

Diena.lv raksta, ka līdz šim reorganizācijas gaitā centralizētas funkcijas, tostarp administrēšanas, uzraudzības, kontroles u.c., tās koncentrējot VID centrālajā aparātā. Rajonos vien saglabāti klientu apkalpošanas centri. Netiek slēgts neviens muitas kontroles punkts, taču ir likvidēti iecirkņi atsevišķās pilsētās. Pret to iebildušas atsevišķas pašvaldības, ar kurām šobrīd notiek pārrunas, lai pāris dienas nedēļā VID inspektori tomēr varētu konsultēt telpās, par ko vietējās varas sola neprasīt īri.

Veselības ministrija (VM) ir sagatavojusi priekšlikumus nākamā gada budžeta ieņēmumu palielināšanai par teju 30 miljoniem eiro un šī mērķa sasniegšanai rosina noteikt akcīzes nodokli arī šokolādei, sālim, cukuram un citiem produktiem, pastāstīja VM pārstāvis Oskars Šneiders.

VM jau ir izstrādājusi priekšlikumus noteikt akcīzes nodokli vairākiem pārtikas produktiem un augu aizsardzības līdzekļiem, kā arī vairākām precēm. VM sākotnēji vēstīja, ka šādi budžetā varētu papildus rast 9,5 miljonus eiro. Taču tagad VM ir izstrādājusi priekšlikuma papildinājumus, kurus iesniegusi Finanšu ministrijai.

Jaunais piedāvājums paredz noteikt akcīzes nodokli cukura konditorejas izstrādājumiem jeb karamelēm, īrisiem un citām konfektēm, šokolādei un tās izstrādājumiem, kā arī miltu konditorejas izstrādājumiem. Šiem produktiem VM vēlētos noteikt akcīzes nodokli 41 eiro apmērā par 100 kilogramiem produkta.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu un citu ieņēmumu plāns šā gada pirmajā pusgadā pārpildīts par 2,8%. Šā gada pirmajā pusgadā ieņēmumi bijuši 1,826 miljardi latu, bet šajā laika posmā plānotie ieņēmumi bija 1,776 miljardi latu, raksta Diena.lv.

Salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo laiku, šogad pirmajos sešos mēnešos VID administrētie ieņēmumi bija par 11% jeb 225 miljoniem mazāki. VID ģenerāldirektore Nelija Jezdakova gan norādīja, ka nodokļu ieņēmumus pērn un šogad nebūtu pareizi salīdzināt, jo šogad palielinājās, piemēram, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) apliekamā bāze, kā arī mainījās vairākas nodokļu likmes.

Nedaudz vairāk nekā plānots iekasēts uzņēmumu ienākuma nodoklī, dabas resursu nodoklī un muitas nodoklī.

Pēc N.Jezdakovas teiktā, situācija VID administrēto ieņēmumu jomā sāk uzlaboties, par ko liecina fakts, ka šogad budžeta ieņēmumi otrajā ceturksnī par 5,2% atpaliek no attiecīgā perioda pērn, bet pirmajā ceturksnī šis rādītājs bija 16,8%.

Valsts vēlme, ar solidaritātes nodokļa ieviešanu iekasēt vairāk naudas nodokļos, cerēto rezultātu var arī nenest

Pašvaldību ienākumiem pastāv risks pat samazināties. Saruks arī to uzņēmumu konkurētspēja, kuri savu produktu radīšanai izmanto augstas kvalifikācijas speciālistus. Par to liecina Deloitte apaļā galda diskusija par solidaritātes nodokļa slēptajiem riskiem. Uzņēmēji uzskata, ka solidaritātes nodokļa ieviešana nevis veicinās investīciju pieplūdumu Latvijas ekonomikai, bet – tieši pretēji – slāpēs, turklāt netiek izslēgts, ka pat tie, kuri jau ir investējuši Latvijā, augstākā līmeņa speciālistu darba vietu pārcels uz kādu no kaimiņvalstīm.

Tiek pieļauts, ka daļa solidaritātes nodokļa maksātāju šāda nodokļa ieviešanu Latvijā apstrīdēs Satversmes tiesā. Valsts, daudz gribēdama, finālā varot dabūt ļoti maz – patiesībā konsolidētais efekts var būt arī negatīvs.Efektīvāk būtu bijis palielināt nodokļu iekasējamību, vēl jo vairāk, ja valsts budžeta parāds uz šā gada oktobri ir 1,47 miljardi eiro.

Veicot izmaiņas Valsts ieņēmumus dienesta (VID) vadības struktūrā, plāno palielināt VID ģenerāldirektora vietnieku skaitu.

Finanšu ministrs Andris Vilks (V) šodien žurnālistiem apstiprināja, ka plānots palielināt VID ģenerāldirektora vietnieku skaitu līdz četriem vietniekiem, jo VID ir liela institūcija ar aptuveni 4000 darbinieku un patlaban VID vadītājam ir pārāk daudz tiešo funkciju.

Pagaidām tiek plānots, ka VID vadītāja vietnieki varētu būt četri, taču ar laiku to skaitu, iespējams, varētu palielināt, piebilda ministrs.

Vilks nevarēja pateikt, kad tieši šīs izmaiņas varētu stāties spēkā, tomēr norādīja, ka tam būtu jānotiek tuvākajos mēnešos. Viņš uzsvēra, ka diskusijas par izmaiņām VID struktūrā notiek jau no pavasara beigām vai vasaras sākuma un VID ģenerāldirektore Nelija Jezdakova par plānotajām izmaiņām ir informēta kaut arī patlaban atrodas atvaļinājuma.

Atsaucoties uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja mājaslapas datiem, VID ģenerāldirektore Nelija Jezdakova, norādīja, ka VID darbinieki veido tikai 4% no visiem konstatētajiem korupcijas gadījumiem.

«Korupcija kā tāda valstī, protams, ir slikts rādītājs kopējās ēnu ekonomikas problēmas kontekstā. Mēs, nenoliedzami, arī paši veicam virkni pasākumus savā iestādē, lai mazinātu šos korupcijas riskus - veicam gan rotāciju, gan arī izglītojošos pasākumus un, protams, tiek veikti arī operatīvie pasākumi šajā jomā – tos veic arī mūsu Finanšu policijas pārvaldes darbinieki,» stāstīja Jezdakova.

Pēc VID ģenerāldirektores teiktā, no vienas puses, viņai kā iestādes vadītājai ir jāmēģina aizsargāt savus darbiniekus, tomēr, ja darbinieks izdarījis likuma pārkāpumu, tad dienests ir ieinteresēts bargi sodīt negodprātīgos darbiniekus. «Mūsu galvenais uzdevums ir darbiniekiem izstāstīt, kā viņiem rīkoties, kukuļdošanas gadījumos – kas jādara un kam jāziņo, kādas ir sekas negodprātīgas rīcības rezultātā un veikt visu nepieciešamo, lai šādus gadījumus nenāktos piedzīvot. No savas puses mēs mēģinām darīt visu, kas ir mūsu spēkos, bet laiku pa laikam diemžēl mūsu pašu finanšu policijai nākas atklāt kādus nepatīkamus faktus,» atzina Jezdakova.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora ārštata padomniece Nelija Jezdakova 19.augustā iesniegusi VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītājai Inārai Pētersonei atlūgumu, informē dienests.

I.Pētersone atlūgumu ir pieņēmusi un, sākot no šā gada 20.augusta, darba tiesiskās attiecības ar N.Jezdakovu ir pārtrauktas.

Iepriekš I. Pētersone norādīja, ka viņai un visam dienesta kolektīvam kopumā paziņojums par N.Jezdakovas aizturēšanu bijis negaidīts un nepatīkams pārsteigums. «Neraugoties uz publiskajā telpā izskanējušo informāciju, es tomēr gribētu aicināt sabiedrību neizdarīt pārsteidzīgus spriedumus, jo process ir tikai sācies un tā gaitā noskaidrosies, par ko tieši ir runa un kādā statusā šajā procesā ir N.Jezdakova,» bilda I.Pētersone.

VID arī atzīmēja, ka rīcībā nav nekādas plašākas informācijas par aizturēšanas iemesliem vai par statusu, kādā N.Jezdakova aizturēta. Tajā skaitā VID nav saņēmis no KNAB nekādu informāciju par to, ka aizturēšana varētu būt saistīta ar kādu pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanas gadījumu.

Nelija Jezdakova finanšu ministru Andri Vilku (V) nav informējusi par vēlmi pamest Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores amatu.

Šorīt intervijā telekompānijas LNT raidījumam 900 sekundes Vilks norādīja, ka šodien plānojis runāt ar Jezdakovu un tostarp prasīt par baumām, ka viņa, iespējams, vēloties atstāt savu amatu. Līdz šim neko tādu VID vadītāja ministram nav teikusi.

Vilks pauda viedokli, ka pēdējo gadu laikā Jezdakovas vadībā VID būtiski uzlabojis savu darbu, tomēr dienestam esot visas iespējas turpināt «augt un augt».

Iepriekš portāls Pietiek.com rakstīja, ka Jezdakova no 30.jūlija līdz pat septembra sākumam dosies piecu nedēļu ilgā atvaļinājumā, bet noliedz valdības kuluāros izskanējušās runas par plāniem pēc atvaļinājuma beigām amatā vairs neatgriezties.

Šā gada pirmā ceturkšņa Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ieņēmumu plāns ir pārpildīts iedzīvotāju ienākuma nodokļa, sociālās apdrošināšanas iemaksu, PVN un uzņēmuma ienākuma nodokļa pozīcijās.

Kopumā VID pārpildījis ieņēmumu plānu par 16,66 milj. Ls jeb 2%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn. VID administrētie budžeta ieņēmumi šā gada pirmajā ceturksnī bijuši 861,26 milj. Ls, savukārt ieņēmumu plāns bijis – 802,66 milj. Ls.

Arī PVN atmaksas, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn palielinājušās par 55,5%, kas esot skaidrojams ar izmaiņām nodokļu atmaksas kārtībā pamatmaksām, kā arī deklarētās pārmaksu summas palielināšanos. VID atzīmē, ka PVN iemaksas pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada pirmo ceturksni, pieaugušas par 20,5%.

Savukārt vienīgā pozīcija, kura nedaudz atpaliek no plāna izpildes, ir akcīzes nodokļa ieņēmumi. VID vadītāja Nelija Jezdakova norādīja, ka tam esot savi iemesli, proti, daži nodokļu maksātāji ir palikuši parādā, kā arī lauksaimnieki šobrīd degvielu var iegādāties bez nodokļa. Tas pamatā radījis 800 tūkst. Ls lielu plāna neizpildi, taču N.Jezdakova piebilda, ka tas neietekmēs tos miljonus iekasēto nodokļu.

Nodokļu sistēmā un arī vairāku nodokļu likmēs briest izmaiņas.

Līdz 2020. gada 31. maijam Finanšu ministrijai sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem ir jāizstrādā vidēja termiņa valsts nodokļu pamatnostādnes. Pašlaik par iespējamām nodokļu sistēmas pārmaiņam notiek diskusijas dažādos formātos, tai skaitā arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā.

Pamatīgu ažiotāžu raisīja izskanējušās ziņas par iespējamiem piedāvājumiem būtiski palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi strādājošiem (atceļot solidaritātes nodokli un diferencēto neapliekamo minimumu, taču līdz 310 eiro (otrā variantā līdz 500) nodokļa likme būtu 0%), kuru mēneša bruto ienākums būtu lielāks par 1000 (otrā variantā 1200) eiro.

Digitālo pakalpojumu nodoklis Latvijā varētu tikt ieviests pēc tam, kad par to tiks panākta vienošanās OECD līmenī, kura tiek gaidīta jau šogad.

Tādu aina iezīmējās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē, vērtējot digitālās ekonomikas nodokļu izaicinājumus.

Pēc Finanšu ministrijas (FM) informācijas, digitālo pakalpojumu nodokļa nav ne Igaunijā, ne arī Lietuvā. Jāņem vērā, ka tās ES dalībvalstis, kuras ieviesušas digitālo pakalpojumu nodokli, nesteidzas ar tā piemērošanu, piemēram, Francija atlikusi tā piemērošanu līdz šā gada beigām, Spānija - noteikusi, ka attiecīgais likums (kurš bijis izstrādāts jau pirms diviem gadiem) nestājas spēkā, liecina FM informācija.

Maina visu būtību

"Digitālās ekonomikas izaicinājumi skar visus nodokļu veidus," uzsvēra FM valsts sekretāres vietnieks Ilmārs Šņucins. Digitalizētajiem uzņēmumiem ir vairākas būtiskas iezīmes, kas tos atšķir no klasiskās ekonomikas. Proti, jauno tehnoloģiju attīstība rada iespēju būtiskai līdzdalībai konkrētā ekonomikā bez (vai ar nebūtisku) fiziskās klātbūtnes, piemēram, tiešaistes mazumtirgotāji, sadarbības platformas Airbnb, abonentmaksas "Netflix". Tāpat liela nozīme ir, tā dēvētajiem, nemateriālajiem aktīviem -- datiem, algoritmiem, intelektuālajam īpašumam, kas var ļoti viegli mainīt savu pieraksta adresi. Digitalizēto uzņēmumu darbībā pastāv tāds fakts kā lietotāju radītā vērtība un pats produkts nepastāv, ja tā lietotāji nepiedalās tā radīšanā, piemēram, "Facebook" (pats neraksta ziņas, tās raksta lietotāji).

Ja kapitāla pieauguma nodoklis tiks piemērots īpašumiem, kuri tiek pārdoti personas maksātnespējas procesā uzreiz pēc šo īpašumu izsoles, tad kredītdevējiem nāksies paaugstināt pirmās iemaksas apmēru no 20% līdz 40% nekustamo īpašumu pircējiem, kuri tos iecerējuši renovēt.

Tāda situācija atklājās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē, skatot kapitāla pieauguma nodokļa problemātiku.

"Fundamentālu problēmu nav, izņemot vienu jomu par topošajiem normatīvu grozījumiem attiecībā uz kapitāla pieauguma nodokļa piemērošanu īpašumiem, kuri tiek pārdoti personas maksātnespējas procesā," skaidroja Finanšu nozares asociācijas juridiskais padomnieks Edgars Pastars.

Viņš norādīja, ka pienākums maksāt kapitāla pieauguma nodokli iestājas cilvēkam, kurš ir maksātnespējīgs un viņam, piemēram, ir divi īpašumi, turklāt tas jāmaksā nevis rezultāta, kāds rodas pēc maksātnespējas procesa, kad ir notikusi norēķināšanās ar pārējiem kreditoriem, bet gan uzreiz pēc šo nekustamo īpašumu pārdošanas. "Tādējādi veidojas situācija, ka personai jāmaksā kapitāla pieauguma nodoklis tur, kur nekāda pieauguma nav un tas notiek no kreditoriem izmaksājamās summas rēķina," skaidroja E. Pastars.

Politiķu ideja piemērot jaunu nodokli Latvijā strādājošo komercbanku peļņai ir jādēvē par “soda nodokli”, nevis motivāciju vairāk iesaistīties kreditēšanā un katras bankas individuālo riska politiku pārskatīšanā. To iecerēts piemērot bankām par “virspeļņu” jeb peļņu, kas politiķiem šķiet pārāk liela.

Cik īsti ir pārāk liela peļņa, – ir retorisks, faktiski, neatbildams jautājums, un tas arī maz kuru interesē, jo publiskajā telpā izskanējis, ka, apliekot bankas ar jaunu nodokli, varēšot iekasēt ne mazāk kā 100 miljonus eiro. Apaļa summa, visiem saprotama bez papildu paskaidrojumiem un iedziļināšanās. Par ko īsti bankas plānots sodīt? Kāpēc tieši bankas, kuras ne tuvu nav vienīgie pelnošie uzņēmumi? Ko saka paši ar jauno nodokli “sodāmie”? Šie un citi neērti jautājumi kustināti netiek, vien zīmēta absurda vīzija, ka jaunais nodoklis veicināšot kreditēšanu. Tikpat labi var teikt, ka lielāki nodokļi uzņēmumiem vienā mirklī padarīs laimīgākus pilnīgi visus cilvēkus.

Patēriņa nodokļu ieņēmumi Latvijā pēdējos gados auguši pamatā uz preču un pakalpojumu cenu kāpuma rēķina, taču situācijā, kad inflācija Latvijā ir samazinājusies, bet privātais patēriņš vēl nav atguvies, patēriņa nodokļu ieņēmumi vairs nepieaug un šogad iekasēti mazāk, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Jānis Mauris.

Savukārt darbaspēka nodokļu ieņēmumus pēdējos gados sekmējusi labvēlīgā situācija darba tirgū. Pašlaik bezdarbs Latvijā nav būtiski pieaudzis, atalgojuma kāpums aizvien saglabājas spēcīgs, tādējādi šo nodokļu ieņēmumi budžetā turpina augt.

Nodokļu ieņēmumi Latvijā šogad vairs neaug tik strauji kā iepriekšējos gados, un, bremzējoties nodokļu ieņēmumiem, var pasliktināties situācija valsts budžetā, turklāt šogad Latvija var pārsniegt Eiropas Komisijas (EK) noteikto budžeta deficīta slieksni 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Ekonomists atgādina, ka nodokļu ieņēmumi pēdējos gados pildījuši Latvijas budžetu straujāk, nekā ierasts, - 2022.gadā nodokļu ieņēmumi pieauga par 15,2%, bet 2023.gadā - par 9% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Šogad situācija vairs nav tik iepriecinoša, piecos mēnešos nodokļu ieņēmumi auguši par 6% salīdzinājumā ar tādu pašu periodu pērn.

Nodokļu ieņēmumi maijā bijuši sliktāki nekā aprīlī, taču tie atbilst plānam, trešdien preses konferencē sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Nelija Jezdakova.

Viņa gan nekonkretizēja, kādā apmērā maijā no aprīļa atpaliek iekasēto nodokļu apjoms un kuru nodokļu ieņēmumi maijā bija zemāki. Viņa vien norādīja, ka Finanšu ministrija tuvākajā laikā sniegs interesējošo informāciju, kas turklāt pilnīgāk atspoguļos situāciju šajā jomā, ziņo Diena.lv.

N.Jezdakova paskaidroja, ka VID administrē ne visus nodokļus, piemēram, nekustamā īpašuma nodokli iekasē pašvaldības. VID iekasē 85% no nodokļu ieņēmumiem, piebilda dienesta vadītāja.

Jau vēstīts, ka, pēc VID apkopotās informācijas par budžeta ieņēmumu daļas izpildi aprīlī ir konstatēts, ka mēneša ieņēmumu plāns ir pārpildīts. Kopsummā šajā mēnesī valsts budžetā tika ieņemti 353,4 miljoni latu, kas ir par 13% vairāk nekā tika plānots.

Vairāk nekā 580 000 iedzīvotāju jau ir iesnieguši ienākumu deklarācijas par 2019. gadu, no viņiem 54 102 personām bija jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemaksa 15,9 milj. eiro apmērā, bet teju 497 095 personām pienācās šī nodokļa atmaksa 123,3 milj. eiro apmērā.

Taču šie cipari mainīsies jo līdz 1. jūnijam vēl daudziem cilvēkiem šāda deklarācija ir obligāti jāiesniedz.

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka gada ienākumu deklarācija par 2019. gadā gūtajiem ienākumiem līdz 2020.gada 1.jūnijam, bet, ja taksācijas gada ienākumi pārsniedz 62 800 eiro - līdz 1.jūlijam obligāti ir jāiesniedz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri:

— ir veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.);

— ir guvuši ienākumus ārvalstīs, tajā skaitā jūrnieki, kuri bijuši nodarbināti uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa, izņemot gadījumu, ja nodokļa maksātājs ir saņēmis algota darba ienākumus, kas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisku nodokli;

2018.gadā pamatnosacījumi nekustamā īpašuma izīrēšanai paliek nemainīgi, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Arī nākamgad iedzīvotāji, kuri gūst ienākumus, izīrējot vai iznomājot sev piederošu nekustamo īpašumu, joprojām varēs nomaksāt nodokļus, izmantojot vienkāršoto nodokļu nomaksas režīmu - nereģistrējot saimniecisko darbību. Savukārt, tie, kuri izvēlēsies reģistrēt saimniecisko darbību, tāpat kā līdz šim varēs izvēlēties sev izdevīgāko nodokļu nomaksas režīmu.

Nekustamā īpašuma izīrēšana vai iznomāšana pret atlīdzību ir klasificējama kā saimnieciskā darbība, tādēļ īres vai nomas ienākums ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (INN). Iedzīvotāji, kuri gūst ienākumus no nekustamā īpašuma izīrēšanas, var izvēlēties sev piemērotāko nodokļu nomaksas režīmu.

Valdībai līdz šā gada 1. maijam ir jāsagatavo piedāvājums nekustamā īpašuma nodokļa liktenim attiecībā uz iespējamo vienīgā vai primārā mājokļa neaplikšanu ar to.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lēmums, izskatot kolektīvo iesniegumu par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atcelšanu vienīgajam īpašumam, kas kalpo par dzīvesvietu tās īpašniekam.

Tieslietu ministrija ir sagatavojusi projektu par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vai samazinājumu primārajam mājoklim un to nodevusi sabiedriskajai apspriešanai. Tā ieviešanas gadījumā jautājums ir par prognozētajiem pašvaldību ieņēmumiem no šī nodokļa 2022. gadā.

Jāatgādina, ka jau iepriekš ir bijuši vairāki mēģinājumi "atbrīvot" vienīgo mitekli no NĪN maksāšanas, taču neviens no tiem nav beidzies ar uzvaru. Proti, 2019. gadā parlamentā bija pašlaik opozīcijā esošās ZZS deputātu iesniegtais grozījumu projekts Nekustamā īpašuma nodokļa likumā, kurš paredzēja no šī nodokļa maksāšanas ar 2020. gadu atbrīvot mitekli, kurā cilvēks ir deklarēts un dzīvo, un tam piekrītošo zemi pilsētās un ciemos līdz 1,5 ha, bet viensētās līdz 2 ha ar kopējo kadastrālo vērtību līdz 100 000 eiro. Taču attiecīgie grozījumi neguva parlamenta vairākuma atbalstu un nenonāca pat līdz izskatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Ekonomiskās krīzes laikā valdība bija spiesta palielināt nodokļus, lai uzlabotu valsts finanses.

Savukārt attīstības periodā nepieciešams no kvantitātes pārlikt uzsvaru uz kvalitāti. Ir sākts darbs pie jaunas nodokļu politikas stratēģijas. Tiek plānots sekmēt konkurētspēju, mazināt nevienlīdzību un palielināt budžeta ieņēmumus. Turpmākajā rakstā par to, vai tas viss liecina par fokusa maiņu un to, cik lielā mērā tieši nodokļi ietekmē konkurētspēju.

Līdz nākamā gada aprīlim valdība plānojusi izdiskutēt un apstiprināt nodokļu politikas pamatnostādnes 2017. – 2021. gadam. Tas ir ļoti gaidīts, lai arī lēni sperts solis. Augošas ekonomikas apstākļos saturiski pārskatīt nodokļus varēja sākt agrāk. Tomēr, iespējams, bija jānobriest sajūtai par to, ar kuru reģionu sevi salīdzinām un ar ko vēlamies konkurēt globālajā tirgū - gan eksportējot, gan piesaistot investīcijas.