Gaļas pārstrādes uzņēmuma AS Rīgas miesnieks restrukturizācijas un Jelgavas ražotnes renovēšanas rezultātā radušās 15 jaunas darba vietas, tostarp darbā pieņemti jaunieši, kas atgriezušies no darba Anglijā, renovētās ražotnes atklāšanā pastāstīja uzņēmuma valdes locekle un ražošanas direktore Anita Parole.

Parole sacīja, ka saistībā ar nākotnes plāniem šīm 15 darba vietām nākotnē nākšot klāt jaunas vakances, jo auksti kūpinātās gaļas pārstrādes ēkai plānots renovēt otro stāvu, lai paplašinātu produktu klāstu. Ražošanas direktore pauda prieku, ka starp jaunajiem darbiniekiem ir arī ap 25 gadus veci vietējie jaunieši, kas iepriekš bijuši viesstrādnieki Lielbritānijā.

Gaļas pārstrādes uzņēmuma AS Rīgas miesnieks ražotnes renovēšanā Jelgavā ieguldīti gandrīz četri miljoni latu, šodien, atklājot renovēto ražotni, savā uzrunā pauda "Rīgas miesnieka" valdes priekšsēdētājs Juhans Mats.

Rēzeknes gaļas kombināts pēc divām nedēļām sāks ražot zirgu gaļas desu.

To Db pauda Rēzeknes gaļas kombināta līdzīpašnieks Guntis Piteronoks. «Ņemot vērā sacelto ažiotāžu un to, ka zirga gaļa ir ekoloģiskāka, nekā citas, nekas cits mums neatliek, kā sākt zirgu gaļas desu,» teica uzņēmējs, piebilstot, ka arī mediji aktīvi palīdz attīstīt uzņēmējdarbību.

Jau ziņots, ka Lietuvas Pārtikas un Veterinārais dienests (PVD) konstatējis zirga gaļu arī Rēzeknes gaļas kombināta ražotājā produkcijā, un saskaņā ar šo atzinumu uzņēmuma ražojumus, kuras sastāvā minēta «liellopa gaļa», no tirdzniecības visās Baltijas valstīs izņēmis veikalu tīkls Rimi, tikmēr Latvijas PVD norāda, ka nav informēts par zirga gaļas klātesamību uzņēmuma ražojumos.

Policija atklājusi uzņēmēju Aigara Lūša, Gata Aišpura un Genadija Peredeļska pasūtījuma slepkavību sēriju, kā arī VID Muitas kriminālpārvaldes šefa Vladimira Vaškeviča spridzināšanas lietu un apcietinājusi divus Lietuvas un vienu Latvijas pilsoni.

2007. un 2008.gadā Latvijā tika izdarīta uzņēmēju pasūtījuma slepkavību sērija, radot lielu sabiedrisko rezonansi. 2007.gada februārī, Rīgā, kādā Slokas ielas mājas pagalmā ar vairākiem šāvieniem tika nogalināts 47 gadus vecais uzņēmējs Genādijs Peredeļskis, 2007.gada septembrī, Jēkabpilī, Rīgas ielā netālu no darba vietas nošāva 1970. gadā dzimušo Gati Aišpuru, savukārt, 2008.gada janvārī Garkalnes novada Priedkalnē tika nošauts Cēsu gaļas kombināta Ruks un a/s Jelgavas gaļas kombināts vadītājs Aigars Lūsis.

Garkalnē nogalinātais 1981. gadā dzimušais Aigars Lūsis no tēva mantoja kapitāldaļas vairākos uzņēmumos – gaļas pārstrādes a/s Jelgavas gaļas kombināts (un a/s Ruks Cēsu gaļas kombināts, SIA Džuta (tirdzniecība un nekustamie īpašumi), saimniecībās SIA Jaunpūpoli, SIA Šķaunes bekons un SIA Cirmas bekons, kā arī atkritumu pārstrādes SIA Markat. Nogalinātajam piederēja 100% uzņēmuma Sidrabene daļas un SIA Rīgas gaļas pārstrādes sabiedrības 25 % kapitāldaļu. Pēc Db un Baltic Screen datiem, pateicoties tieši apjomīgajam mantojumam, A. Lūsis bija iekļuvis arī Latvijas miljonāru sarakstā.

Otrdienas rītā SIA Palink pārtraukusi Rēzeknes gaļas kombināta ražoto liellopu gaļas konservu tirdzniecību visos Iki veikalos, sekojot veikalu tīklam Rimi, kas paziņojis, ka pārtrauc Rēzeknes gaļas kombināta produktu ar «liellopu gaļu» tirdzniecību visās Baltijas valstīs.

«Šāds lēmums pieņemts, domājot par mūsu pircējiem, un tas būs spēkā līdz no Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) tiks saņemti oficiālie pārbaudes rezultāti par iespējamo zirgu gaļas klātesamību Rēzeknes gaļas kombināta konservos,» saka Raimonds Janševskis, SIA Palink mārketinga vadītājs.

Jau rakstīts, ka veikalu tīkls Rimi pieņēma lēmumu izņemt no tirdzniecības Rēzeknes gaļas kombināta produkciju ar liellopa gaļu saistībā Lietuvas Pārtikas veterinārā dienesta (PVD) atzinumu par zirga gaļas klātesamību uzņēmuma «liellopu gaļas» produktos.

Tāpat arī veikalu tīkla top! Pārstāve Ilona Bukša atzina, ka 1.martā no Rēzeknes gaļas kombināta saņemta elektroniskā vēstule, kurā ražotājs saistībā ar sabiedrībā izskanējušo informāciju par aizdomīgām darbībām ar zirga gaļu un to, ka nav pilnīgas pārliecības par to, ka Rēzeknes gaļa kombināts pastarpināti nav iesaistīts šajā skandālā, lūdza veikalu tīkla top! līdz pilnīgai informācijas noskaidrošanai izņemt no apgrozījuma sekojošus ražotāja gaļas konservu veidus - Sautēta liellopa gaļa 250 gramu iepakojumu, Lauku sautēta liellopu gaļa 250 gramu iepakojums, Liellops vīna mērcē 250 gramu iepakojumā, Saimnieka sautēta liellopa gaļa 325 gramu iepakojumā, Sautēts liellopa šķiņķis 250 gramu iepakojumā.

Apjomu samazinājums un tirgus pārbīdes, par ko Dienas Bizness jau iepriekš rakstījis, nav vienīgās problēmas, ar kādām nākas saskarties gaļas nozares dalībniekiem, īpaši – pārstrādātājiem Latvijā.

Dažs tirgotājs ar agresīvām metodēm izmanto savu ietekmi mazumtirdzniecības tirgū un izvirza pārstrādātājiem prasības, kuru izpilde ietekmē ne tikai viņu, bet arī pārējo ķēdes dalībnieku turpmāko darbību. Tā, piemēram, kāds citvalsts lielveikalu tīkls, kas darbojas arī Latvijā, pieprasa gaļas produktu ražotājiem 12% papildus atlaides līdztekus jau esošajām. Nav grūti aplēst, ka gaļas produktu ražotājiem šādā gadījumā maksātnespēja būtu tikai laika jautājums!

Latvijā šad un tad izskan neapmierinātība par pārtikas cenām lielveikalos. Tiek salīdzinātas līdzīgas pārtikas preču grupas šeit un citās valstīs, tiek pētīts, cik procentuāli lielu izdevumu daļu veido pārtika iedzīvotāju kopējā izdevumu struktūrā utt. Metodoloģijas ir dažādas, taču nereti tieši pārtikas ražotāji ir tie, kuri saņem lielu daļu kritikas, jo viņi nosakot preces bāzes cenu, savukārt lielveikalu ķēdes ir it kā tikai starpnieki starp ražotāju un patērētāju, kuri teorētiski nevarētu būt tie, kas veido būtisko pārtikas cenu sadārdzinājumu. Bet!..

Rīgas miesnieka valdes priekšsēdētājs Juhans Mats (Juhan Matt), norādīja, ka Jelgavas gaļas kombināta strādnieki pēc šā uzņēmuma nopirkšanas pagājušajā gadā varēja turpināt darbu kombinātā. «Pirmām kārtām tie strādnieki, kas strādāja Jelgavas gaļas kombinātā pirms mēs nopirkām šo rūpnīcu, varēja turpināt strādāt arī tālāk,» sacīja Mats un informēja, ka tās brīvās darbavietas, kas Jelgavas ražotnē radušās, iesākumā piedāvātas uzņēmuma Rīgas ražotnes strādniekiem.

«Tie, kas vēlējās turpināt darbu, varēja to darīt Jelgavā,» teica Rīgas miesnieka valdes priekšsēdētājs, bet atzina, ka ne visi darbinieki vēlējās katru dienu veikt 50 kilometru ceļu uz Jelgavu. «Bet bija arī tādi, kas šādu iespēju izmantoja un tagad jau tur strādā,» piebilda Mats.

Līdz ar šo biznesa restrukturizāciju darbu zaudēja aptuveni 100 cilvēku, apliecināja Rīgas miesnieka vadītājs un piebilda, ka pašlaik Jelgavas ražotnē brīvu darbavietu nav. «Ir jāsaprot, ka mēs praktiski savienojām divas ražotnes. Līdz ar to tika apvienoti arī dienesti, kas nodarbojās ar pārdošanu un loģistiku, kā arī tika apvienotas citas funkcijas,» klāstīja Mats un paskaidroja, ka šo apvienoto funkciju veikšanai vairs nebija nepieciešams tik daudz darbinieku, līdz ar to daļa zaudēja darbu.

Patlaban Forevers gaļas kombināts, kura reputācijai ēnu met tā dēvētais zirga gaļas skandāls, pilnībā atjaunojis visu savas produkcijas realizācijas apjomu, tomēr skandāla rezultātā uzņēmums cietis «pietiekami lielus zaudējumus» un uzskata, ka par zirga gaļas problēmu faktiski atbildīgs Pārtikas un veterinārais dienests, stāsta Forevers direktors un īpašnieks Andrejs Ždans.

Jāatgādina, ka šā gada pirmajos mēnešos Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) konstatēja zirgu gaļu vairākos SIA Forevers produktos, piemēram, gaļas maizē, tējas desā un kupātos, taču šī izejviela netika norādīta ne ražojumu receptēs, ne produktu marķējumā. Kā skaidroja uzņēmums, zirgu gaļu uzņēmumam piegādāja kautuve Aibi un PVD aktivitātes raksturoja kā valsts naudas izšķērdēšanu un uzņēmuma nomelnošanas kampaņu. Uzņēmums vērsies arī tiesā, lai apstrīdētu PVD lēmumu, kam Forevers nepiekrīt pēc būtības.

Lai nodrošinātu vienlīdzīgu konkurenci ar kaimiņvalstu gaļas pārstrādātāju uzņēmumiem un saglabātu savu vietu Latvijas tirgū, gaļas pārstrādātāji lūdz izstrādāt mehānismu un 2022. gada valsts budžetā rast līdzekļus, lai kaut daļēji segtu energoresursu cenu kāpuma radītos zaudējumus.

Šādu vēstuli Latvijas gaļas pārstrādātāju asociācija nosūtījusi Finanšu, Ekonomikas un Zemkopības ministrijām.

Asociācijas ģenerāldirektors Normunds Štāls norādīja uz nozares uzņēmējus satraucošajiem datiem, ka elektroenerģijas cena kopš 2021.gada sākuma salīdzinot ar 2020. gada deviņiem mēnešiem ir pieaugusi par vairāk kā 120 %, dabasgāzes cena aizvadīto mēnešu laikā ir pieaugusi vairāk nekā piecas reizes, degvielas cenas ir pieaugušas par 18%.

«Gaļas pārstrādē ir augsts energoresursu patēriņš un sastāda vienu no trim būtiskākajām izdevumu pozīcijām. Bez šo resursu izmantošana gaļas pārstrāde nav iespējama, tādējādi produkcijas pašizmaksas kāpums ir neizbēgams un pamatots,» brīdināja N. Štāls.

Cūkkopības kompleksa Miķelāni jaunie īpašnieki SIA Miķelāni bekons iegādājušies vienu no kādreiz lielākajiem gaļas kombinātiem Latvijā – Jēkabpils gaļas kombinātu Serho 777, kura atjaunošanā plānots ieguldīt pusmiljonu eiro.

Miķelāni bekons turpmāk darbosies arī mazumtirdzniecībā, šodien Jēkabpilī, līdzās gaļas kombinātam atklājot savas produkcijas veikalu. «Mēs attīstīsim zīmolu Miķelāni bekons, un ar šo zīmolu būs nopērkama Latvijā ražota gaļa, droši zināmas izcelsmes, vietējo cilvēku rokām ar pašu audzētiem graudiem un zirņiem barotu cūku gaļa,» stāsta SIA Miķelāni bekons valdes priekšsēdētājs Ilvars Strazdiņš.

«Pēc cūku kompleksa Miķelāni iegādes domājām par izaugsmes iespējām un sapratām, ka esošajā tirgus situācijā vēlamies paši iedzīvotājiem piedāvāt savu produkciju, tāpēc pieņēmām stratēģisku lēmumu iegādāties arī kautuvi,» gaļas kombināta iegādi pamato I. Strazdiņš.

Jelgavas pilsētas domes deputātu vairākums šodien nolēma palielināt braukšanas maksu pilsētas autobusos, jelgavniekiem to palielinot no 70 centiem līdz 85 centiem, bet tiem, kam nav Jelgavas pilsētas iedzīvotāja kartes, maksa augs no 70 centiem līdz vienam eiro, aģentūra LETA uzzināja domes sēdē.

Saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto kārtību, kādā nosaka un kompensē ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu saistītos zaudējumus un izdevumus un nosaka sabiedriskā transporta pakalpojuma tarifu, un atsaucoties uz 2009.gada 26.augustā starp Jelgavas pilsētas domi un pašvaldības kapitālsabiedrību SIA Jelgavas autobusu parks noslēgto Koncesijas līgumu par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem Jelgavas pilsētas maršrutu tīkla pilsētas nozīmes maršrutos, dome šodien nolēma noteikt jaunu sabiedriskā transporta pakalpojumu tarifu (braukšanas maksu) Jelgavas pilsētas maršrutu tīkla pilsētas nozīmes maršrutos.

Lai gan Krievijas uzņēmums GazEnergoStroi, kurš pērn iegādājās Valmieras gaļas kombinātu, uzņēmuma teritorijas sakārtošanā jau bija ieguldījis pārdesmit tūkstošus eiro, projekts ir pārtraukts, kas skaidrojams gan ar neskaidro situāciju gaļas eksporta biznesā Krievijas embargo dēļ, gan arī projekta neatbalstīšanu Latvijas investīciju un attīstības aģentūrā.

Kā biznesa portālam Nozare.lv atzina Valmieras pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Baiks, Krievijas investors jau bija veicis teritorijas un ēku sakopšanas darbus, ieguldot vairākus desmitus tūkstošus eiro.

Tomēr, ņemot vērā pašreizējo ārpolitisko situāciju un Krievijas noteikto pārtikas preču embargo, jautājums par gaļas kombināta attīstību ir zaudējis aktualitāti, kā arī radījis maksimālu piesardzību pret visu projektu kopumā. Pieļauju, ka investors var izvēlēties pārdot bijušā kombināta teritoriju vai arī ieturēt ilgstošu nogaidīšanas periodu, izvērtējot Eiropas Savienības un Krievijas tālākās ekonomiskās attiecības, sacīja Baiks.

Rēzeknes gaļas kombināts sācis jauna produkta– zirga gaļas desas Kalnu servelāde ražošanu, kas šonedēļ pieejama patērētājiem.

Kā pastāstīja Rēzeknes gaļas kombināta padomes priekšsēdētājs Guntis Piteronoks, pirmā desas partija jau ir nokūpināta un pieejama patērētājiem. «Uz doto brīdi Kalnu servelādi jau var iegādāties mūsu mazāko partneru veikalos visā Latvijā. Pakāpeniski ir plānots to iekļaut arī lielveikalu tīklu sortimentā, kas būs atkarīgs no tīklu ieinteresētības un atsaucības. Ceram, ka drīzumā produkts būs pieejams visos mūsu partneru veikalos,» stāsta G. Piteronoks.

Jaunā produkta sastāvā ir līdz 80 % zirga gaļas, savukārt pārējo aizņem cūkgaļa. G. Piteronoks izteicās, ka interese par šo produktu ir liela, īpaši pēc pēdējā laika notikumiem tirgū. Ieguldītās investīcijas jaunā produkta izveidē gan netiek atklātas. SIA Rēzeknes gaļas kombināts savu produkciju piedāvā jau no 2001. gada un šobrīd pēc pagatavotās produkcijas ražošanas apjomiem ieņem vienu no līderpozīcijām Latvijā. Uzņēmuma produkcijas sortimentā ir vairāk kā 300 dažādu gaļas izstrādājumu.

Gaļas pārstrādes uzņēmums SIA Forevers savu ieraušanu zirga gaļas skandālā skaidro ar konkurentu centieniem nomelnot uzņēmumu, lai to vēlāk varētu veiksmīgāk pārņemt. Aizdomas pastiprina arī tas, ka interese pievērsta tieši šim konkrētajam uzņēmumam un tādēļ Forevers pārstāvji grasās vērsties tiesībsargājošās institūcijās.

«Netiek izslēgta iespējama ļaunprātīga rīcība no konkurentu puses, kas uzdarbojušies, lai ar reiderisma metodēm pārņemtu veiksmīgi strādājošu uzņēmumu, kura gada apgrozījums ir ap 15 miljoniem latu,» komentējot gaļas pārstrādes uzņēmuma SIA Forevers iekulšanos zirga gaļas skandālā, kas rezultējies ar to, ka lielākie Latvijas veikalu tīkli izņēmuši Forevers produktus no tirdzniecības, uzņēmuma vārdā pauž SIA Foreveres zinātniskā konsultante un veterinārārste Anita Lancmane.

Jau ziņots, ka vairākās kautuvēs un vienā gaļas pārstrādes uzņēmumā - Forevers - ir konstatētas aizdomīgas darbības ar zirgu gaļu. Zirgu gaļa konstatēta Latvijas uzņēmuma Forevers produkcijā Vācijā, informē Pārtikas un veterinārais dienests. Forevers pārstāvji Db.lv pauda, ka atbildība par notikušo jāuzņemas gaļas piegādātājiem.

Kļūt par veģetārieti zirga gaļas dēļ nav vērts. Zirgs kā lopiņš ēd tikai veģetāru uzturu, to pārstrādā ar baktēriju palīdzību, līdz ar to tieši zirga gaļa ir ražota no viskvalitatīvākās izejvielas, skaidro Latvijas Ārstu biedrības prezidents un ārsts Pēteris Apinis

Visiem pārējiem lopiņiem tiek vairāk vai mazāk papilduzturs, sākot no sojas izstrādājumiem, zivju un gaļas miltiem un tā, ko Latvijas likumdošana dēvē par uzturbagātinātājiem, tā viņš.

Apinis norāda, ka kolēģi no Dānijas un Zviedrijas esot stāstījuši, ka cilvēki Skandināvijā izvairoties no dažādu «burgeru ēstūžiem», jo, viņuprāt, šo iestāžu produktos zirga gaļas esot visvairāk. «Tirdzniecības tīkls Rimi aizliedzis Latvijas uzņēmumu gaļas produktus, it kā desām būtu piemalti troļļu nagi un bārdas,» saka Apinis, runājot par to, ka arī Latvijas ļaudis ar neticību skatās uz desām un kotletēm, kur varot būt iestrādāta zirgu gaļa, kas nu būšot ļoti kaitīga veselībai.

Lai Latvijas iedzīvotāji veikalu plauktos varētu atpazīt vietējo vistas gaļas produkciju, kas izgatavota tikai no Latvijā audzētu vistu gaļas, Latvijas putnu gaļas ražotāji AS Putnu fabrika Ķekava (PF Ķekava) un SIA Lielzeltiņi (Bauska) metušies uz vienu roku un ieviesuši atpazīstamības zīmi 100% Latvijā audzēts dzīvnieks. Tā apliecinās, ka vistas gaļa ir vietējas izcelsmes - dzīvnieks audzēts Latvijā, ievērojot Eiropas Savienības regulas un Latvijas likumdošanas prasības.

(Papildināta 2. rindkopa un pievienota 8. rindkopa.)

ES aizliedz jebkādu augšanas hormonu lietošanu un ir vienīgais reģions pasaulē, kas nosaka, ka vistas gaļai jābūt brīvai no salmonellas. Tāpat jau vairākus gadus spēkā ir ES prasība, ka antibiotikas nedrīkst lietot profilakses nolūkos, bet drīkst atļautās vielas lietot ārstniecības gadījumā (ja ganāmpulkam jau konstatēta kāda saslimšana). Tādā gadījumā tās tiek lietotas, stingri ievērojot veterinārārsta norādījumus. Atsevišķas prasības nosaka, cik dienas pirms dzīvnieka kaušanas šīm farmakoloģiski aktīvām vielām jābūt izvadītām no organisma, ko kontrolē PVD, veicot analīzes. «Eiropas Savienībā gaļa, kas varētu būt patērētājam kaitīga, nav iespējama pēc būtības,» šodien notikušajā preses konferencē apgalvoja arī pieaicinātais Zemkopības ministrijas pārstāvis.

SIA «Auras centrs», kas uz sev piederoša zemesgabala Jelgavā vēlas izbūvēt lielveikalu «Depo», Administratīvajā rajona tiesā iesniegusi noraidījumu visam tiesas sastāvam, jo šaubās par tā objektivitāti, izskatot jelgavnieku pieteikumus ar lūgumu atcelt Jelgavas domes lēmumus, ar kuriem atstāta spēkā lielveikala «Depo» būvēšanai izsniegtā būvatļauja, liecina tiesai iesniegtais dokuments.

Savā iesniegumā tiesai «Auras centra» pārstāvis Henrihs Damroze norāda, ka pēc pirmās un pašlaik vienīgās tiesas sēdes Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā viņš konstatējis, ka daudzi lietas dokumenti ir aplīmēti ar piezīmju lapiņām, kas rakstītas vienā rokrakstā ilgāku laiku pirms tiesas sēdes. Damroze pārliecināts, ka piezīmju lapiņas ar komentāriem rakstījis kāds tiesas darbinieks, visdrīzāk, referējošais tiesnesis, un «šie komentāri var ietekmēt šādas tiesvedības rezultātu vai nepārprotami kaitēt procesa taisnīgumam».

Tāpat pieteikumā zemesgabala īpašnieku pārstāvis norāda, ka tiesas sastāva tiesneši ir ilglaicīgi pilsētas iedzīvotāji, viņiem Jelgavā un apkārtnē pieder īpašumi, turklāt pēc tiesas attieksmes pirmajā tiesas sēdē «Auras centrs» secinājis, ka jelgavnieki, kas nevēlas pieļaut «Depo» būvniecību Lielupes krastā, atrodas īpašā statusā. Tāpat būvniekiem ir bažas, vai tiesa, izskatot lietu, neietekmēsies no Jelgavas iedzīvotāju interesēm, protestiem un bailēm no iedzīvotāju un mediju kritikas.

Visa veida izejvielu un resursu straujais pieaugums atspoguļosies ne tikai ražotāju izmaksu kāpumā, bet arī produkcijas cenās veikalu plauktos, kā ietekmē samazināsies patēriņš, kas savukārt atkal ietekmēs vietējos gaļas produktu ražotājus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Cēsu gaļas kombināts valdes priekšsēdētāja Ieva Piteronoka-Krišāne.

Viņa uzsver, ka pašreizējos salīdzinoši straujajos pārmaiņu laikos ļoti ātri jāspēj reaģēt ne tikai ražotājiem, bet arī valsts pārvaldei un politiķiem – Ministru kabinetam.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija gaļas pārstrādes nozarē kopumā?

Šodienas situācija gaļas pārstrādes nozarē ir ļoti saspringta – notiek vēsturiski straujākais izejvielu cenu kāpums, pastāvīga energoresursu cenu paaugstināšanās, ierobežota izejmateriālu pieejamība. Nākotnes aplēses nav patērētājam labvēlīgas, tās liek nojaust, ka gaļas produktu cena veikalu plauktos jau vien šī gada laikā dubultosies. Atbilstoši graudaugu cenu kāpumam jau pērnajā gadā bija paredzams, ka saistīti cena pieaugs arī gaļas produktu ražošanas izejvielām – cūkgaļai, putnu un liellopu gaļai. Daļēji paredzētais cenu kāpuma scenārijs realizējās. Bet tad notika Krievijas iebrukums Ukrainā, valstī, kas visas pasaules tirgum saražo lielu daļu graudkopības produktu, ieskaitot lopbarību. Un cūkgaļas cena Eiropas tirgū triju nedēļu laikā burtiski uzlēca rekordātrā tempā. Cena palielinājās tik strauji, ka līgumsaistību izpildei ar mazumtirdzniecības tīkliem un publiskā sektora iestādēm gaļas pārstrādes uzņēmumi piegādes veic zem pašizmaksas, ciešot būtiskus zaudējumus uz katru piegādāto kilogramu. Vienlaikus liellopu gaļas cenas pieaugums bija mērenāks – paredzamāks. Pastāvīgs cenas pieaugums notiek ik nedēļu jau no gada sākuma.

Latvijas liellopu gaļas tirgū joprojām lielākā produkcijas daļa ir ar nezināmu izcelsmi, kas skaidrojams ar importētās gaļas pārmarķēšanu vietējās lopu kautuvēs. Līdz ar to racionālākā iespēja šī biznesa sakārtošanā ir grozījumi normatīvajā regulējumā, ļaujot zemnieku pārstāvjiem piedalīties gaļas marķēšanas procesā.

Tā pēc nedēļas nogalē notikušās Gaļas liellopu audzētāju biedrības sanāksmes aģentūrai LETA atzina biedrības vadītājs un zemnieku saimniecības Valti līdzīpašnieks Rihards Valtenbergs.

Saistībā ar Valsts ieņēmumu dienestā (VID) notiekošo tīrīšanu gaļas liellopu audzētāji cer, ka arī VID pievērsīsies kontrolēm liellopu gaļas nozarē, konkrēti, kautuvēm. Tas ļautu beidzot izskaust milzīgo pelēko zonu gaļas tirgū.

«Mūsu zemnieki nodod kautuvei tikai 300 buļļus gadā, bet tirdzniecībā pilns ar liellopu gaļu. Jautājums, kas tā par gaļu, kuru kautuves marķē kā vietējo,» retoriski vaicāja Valtenbergs.

Viņš arī norādīja, ka biedrība ar Zemnieku saeimas starpniecību virzīs grozījumus normatīvajā regulējumā, kas, līdzīgi kā Lietuvā, ļautu zemnieku pārstāvjiem ierasties kautuvēs bez brīdinājuma un piedalīties gaļas marķēšanas procesā.

Kamēr lauksaimniecībā atsevišķas jomas mētājas kā pa viļņiem, gaļas liellopu audzētāji un aitkopji var lepoties ar nozares pozitīvu pieaugumu; optimismu gan bremzē ražotāju «šķēršļu josla» līdz patērētāju šķīvjiem, jo nokļūšanu pircēja ledusskapī apgrūtina kaušanas prasības, importētās gaļas dominance un citas problēmas, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lai uzlabotu pašmāju gaļas pieejamību, tiek izstrādāta gaļas ražotāju interaktīva karte, kas drīzumā būs pieejama Latvijas aitu audzētāju asociācijas (LAAA) un Latvijas Gaļas liellopu audzētāju biedrības (GLAB) interneta vietnēs. Līdzīga ar panākumiem jau darbojas Latvijas Cūku audzētāju asociācijas mājaslapā.

Aitkopības nozare pēdējos gados pamazām attīstās, pakāpeniski palielinoties saimniecību un dzīvnieku skaitam, tāpat uzlabojas šķirnes materiāls, kas dod pamatu runāt arī par gaļas kvalitātes uzlabošanos, stāsta LAAA valdes priekšsēdētājs un aitkopības uzņēmuma SIA StarSpace īpašnieks Arnis Ginters. «Tādējādi gan aitkopība, gan gaļas liellopu audzēšana ir ievērojami labākā pozīcijā, nekā, piemēram, krīžu skartā piena ražošana. Gaļas jomā jādomā gan par Latvijas tirgus piesātināšanu, gan nopietnāk jāpievēršas gaļas eksportam. Nelielo apjomu dēļ lielajiem eksporta tirgiem, piemēram, Ķīnai, ne tuvu vēl neesam interesanti, taču par Eiropas tirgu gan varam sākt domāt,» uzskata A. Ginters. Līdzīgās domās ir GLAB vadītājs un bioloģiskās zemnieku saimniecības Valti īpašnieks Rihards Valtenbergs. Viņš īpaši akcentē kooperēšanās nepieciešamību, lai sasniegtu gaļas eksportam nepieciešamo apjomu. Kā DB jau rakstījis (03.08.2015.), gaļas audzētāji līdz šim nav uzrādījuši spēju kooperēties, domājot par gaļas eksporta iespējām. Liellopa gaļas ražotāji eksporta tirgos nopietni sevi var pieteikt, vienīgi kooperējoties, jo eksportam nepieciešams apjoms vismaz 20 tonnu gaļas un vairāk, lai varētu pretendēt uz Eiropas iepirkuma cenu līmeni. Cenu atšķirības starp Latvijas un Eiropas vidējām cenām ir neadekvātas – mūsu valstī ir zemākā gaļas iepirkuma cena ES. «Latvijā bijuši vairāki mēģinājumi kooperēties, bet visi – neveiksmīgi,» atzīst R. Valtenbergs. GLAB valdes priekšsēdētājs piebilst, ka spēcīgi gaļas un arī piena kooperatīvi nav izdevīgi lētās gaļas iepludinātājiem Latvijas tirgū, kuri cenšas nepieļaut šādu interešu sadursmi.

Saistībā ar nedēļas nogalē valstī sacelto paniku par iespējamo Swedbank darbības apdraudējumu šodien uz Drošības policiju izsaukts Jelgavas novada Domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune (ZZS) un Jelgavas Domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš (ZZS).

Tā ārkārtas domes sēdē šodien atzina Z.Caune, žēlojoties kolēģiem, ka «prese pagriež, ka es esmu vienīgais vainīgais», vēsta portāls zz.lv.

Viņš saņēma arī deputāta pārmetumus par vienpersoniska lēmuma pieņemšanu. Sēdē atklājās, ka novada administrācijas namā ažiotāža ap Swedbank valdījusi jau piektdien, kad darbinieki steigušies tukšot savus kontus.

Jau ziņots, ka Jelgavas pilsētas pašvaldības administrācija no pašvaldības konta a/s Swedbank pārskaitījusi 134 273 latus, kam par iemeslu bijusi negatīva pieredze ar a/s Latvijas Krājbanka un ažiotāža finanšu tirgos. Swedbank konti turpina darboties un novada pašvaldība pavēstījusi, ka pamazām novirza līdzekļus no Valsts Kases atpakaļ Swedbank.

Pasaulē pieaugot pieprasījumam pēc liellopu gaļas, arī Latvijā parādās labas nākotnes izredzes gan dzīvu liellopu, gan gaļas eksportam, turklāt pastāv arī iepirkuma cenu pieauguma tendence, pēc jaunāko datu analīzes aģentūru LETA informēja Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta pārstāvji.

Kā liecina ZM dati, pērn Latvijā jūtami pieaugusi tirdzniecība ar kaušanai paredzētiem liellopiem. Ja 2014.gada 11 mēnešos tika eksportēti 6060 liellopi, pērn attiecīgajā laika posmā - 7017 liellopi. Tāpat augusi arī kopējā eksporta vērtība - no 3,50 miljoniem eiro 2014.gadā līdz 4,47 miljoniem pērn.

Visvairāk - 84% - dzīvu liellopu eksportēts uz Poliju, bet 16% - uz Lietuvu.

Tāpat ZM dati liecina, ka pagājušā gada 11 mēnešos no Latvijas eksportētas 8400 tonnas liellopu gaļas, kamēr 2014.gadā attiecīgajā laika posmā - 9000 tonnas gaļas. Lai gan izvestās gaļas apjoms bijis nedaudz mazāks, toties augusi tās cena - no 20,5 miljoniem eiro kopējās eksporta vērtības 2014.gadā līdz 21,4 miljoniem eiro pērn.

Gaļas pārstrādes uzņēmums Rīgas miesnieks plāno pārdot uzņēmuma ražotni un zemesgabalu Rīgā, norāda uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Juhans Mats (Juhan Matt). Viņš atzina, ka pirms Jelgavas gaļas kombināta iegādes uzņēmumam bijusi arī izvēles iespēja investēt Rīgas ražotnē.

«Mums bija izvēle – vai nu investēt lielus līdzekļus jau esošajās ēkās, vai celt jaunu rūpnīcu, vai vispār aiziet no šā tirgus, vai arī nopirkt kādu savu konkurentu, kuram ir labas un modernas ražošanas telpas. Mums veicās – mēs atradām Jelgavas gaļas kombinātu,» intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service sacīja Mats.

«Mēs jau varējām arī investēt Rīgas ražotnē, bet ir jāatzīst, ka šīs telpas mums ir par lielu,» teica Rīgas miesnieka pārstāvis un piebilda, ka pašreizējā Rīgas miesnieka ražotne Rīgā tika celta pirms 30–40 gadiem un bija piemērota liela apmēra ražošanai, jo tad uzņēmums strādāja PSRS tirgum. «Tolaik šeit strādāja vairāk nekā trīs tūkstoši cilvēku. Tagad šīs telpas, kā jau teicu, mūsu apmēram ir par lielu, un tās prasa arī pārāk lielus izdevumus, piemēram, par siltumu, elektrību un tā tālāk,» paskaidroja Mats un piemetināja, ka līdz ar to investēt Rīgas ražotnē bija bezjēdzīgi.

Pēc iespējamo investoru pieteikšanās termiņa pagarināšanas līdz 1.septembrim Jelgavas pašvaldībā saņemts vēl viens pieteikums SIA Jelgavas tirgus kapitāldaļu iegūšanai, aģentūru LETA informēja pašvaldības Sabiedrisko attiecību pārvaldes vadītājas vietniece Egita Veinberga.

Līdz ar to pamatkapitāla palielināšanas notikumos noteiktajā termiņā ir iesniegti divi pieteikumi SIA "Jelgavas tirgus" kapitāla daļu iegūšanai.

Pašlaik notiek pieteikumu izvērtēšana, un 6.septembrī ir paredzēta SIA"Jelgavas tirgus ārkārtas dalībnieku sapulce, kurā tiks lemts par kapitālsabiedrības jaunā dalībnieka apstiprināšanu.

Kā ziņots, SIA Jelgavas tirgus ārkārtas dalībnieku sapulcē nolemts līdz 1.septembrim pagarināt pieteikšanās termiņu SIA Jelgavas tirgus" kapitāldaļu iegūšanai.

Iepriekš notika pašvaldības kapitālsabiedrības Jelgavas tirgus ārkārtas dalībnieku sapulce, kurā izskatīts iesniegums par pieteikšanās termiņa pagarināšanu SIA Jelgavas tirgus kapitāldaļu iegūšanai, aģentūra LETA iepriekš uzzināja Jelgavas pašvaldībā.

«Mums vienkārši trāpījās daži zirgi un Forevers teica, ka varētu tos nopirkt, ja tie tiks noformēti kā liellopu gaļa. Pēc uzņēmuma lūguma tas arī tika izdarīts. Heinors līdz tam principā nekad nepieņēma zirga gaļu un nav to darījis arī turpmāk. Vienkārši ar tiem sešiem zirgiem tagad trāpījām uz šo skandālu,» sacīja lopkautuves SIA Heinors īpašnieks Edgars Turcis.

Viņš arī piebilda, ka uzņēmums jau saņēmis PVD sastādīto administratīvo protokolu, taču soda apmērs vēl nav noteikts. Par to tikšot lemts nākamnedēļ, piebilda Turcis.

Tā kā gaļas pārstrādes uzņēmumi dažādu apsvērumu dēļ nevēlas pieņemt zirga gaļu no kautuvēm, šī gaļa vienkārši tiek noformēta kā liellopu gaļa un tā ir Latvijā vispārpieņemta prakse, atzina lopkautuves SIA Viļumene vadītāja un sertificēta vetārste Maija Vidomska.

«Gaļas cehs grib saņemt govs gaļu un to govs gaļu arī saņem. Patiesība ir tāda, ka lopkautuvēs nonāk veci zirgi, kas vairs nav derīgi darbam, piemēram, ar lauztām kājām. Savā ziņā tā ir zināma žēlsirdība pret dzīvnieku, jo neviens zemnieks arī ar vetārsta palīdzību nespēs tādu zirgu izārstēt. Visā Eiropā to dara, arī Latvijā padomju laikos masveidā nāca iekšā zirga gaļa no Latīņamerikas un tas īpaši netika afišēts. Apzināmies, ka tā ir zināma patērētāju maldināšana, tomēr dzīve ir dzīve,» sacīja kautuves vadītāja, norādot, ka gada laikā Viļumenē tiek nokauti astoņi zirgi.

Lietuva zirgu gaļas skandāla ietvaros no tirdzniecības izņēmusi ne tikai Kuršu zeme konservus, bet arī Rēzeknes gaļas kombināta produkciju, liecina kaimiņvalsts medija 15min.lt vēstītais. Tikmēr Latvijas Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) un arī uzņēmuma Rēzeknes gaļas kombināta pārstāvji norāda, ka viņu rīcībā nav oficiālas informācijas par šo gadījumu.

Lietuvas kompetentā uzraudzības iestāde, atšķirībā no Vācijas dienesta, kurš nekavējoties informēja par SIA Kuršu zeme liellopu gaļas konservos konstatēto, līdz šim ne par SIA Kuršu zeme, ne par SIA Rēzeknes gaļas kombināts nav oficiāli informējusi PVD.

Tāpat nav ievietots paziņojums EK Ātrās brīdināšanas sistēmā, kuru dalībvalstu uzraudzības dienesti šādos gadījumos izmanto, lai dienesti varētu operatīvi reaģēt.

PVD uzsver, ka jau tagad vienlaikus veic pārbaudes vairākos gaļas pārstrādes uzņēmumos, tai skaitā SIA Rēzeknes gaļas kombināts. Ja tiks konstatēti pārkāpumi šajā uzņēmumā, PVD par to neapšaubāmi informēs sabiedrību.