Ja pieturas tikai pie mērķa nopelnīt, nekas nesanāks, tāda ir maiznieka Agņa Elpera pārliecība.

Agnis Elperis ir cēsnieks, kurš uz dzīvi mazpilsētā atgriezies pirms trīs ar pusi gadiem mērķa – strādāt ar rokām – vadīts, pat ja tam pamatā nebūs lielas peļņas gūšana.

Pirms maizes cepšanas A. Elperis ar ēdienu nav bijis cieši saistīts, taču ieraudzījis draugus cepam maizi ar dabīgu ieraugu, un, pirmo reizi sastapies ar to dzīvē, viņš nolēma, ka jāpamēģina uzcept maizi pašam. Šodien Cēsu maizi atzinīgi novērtēt paspējuši jau lielākā daļa Latvijas gardēžu un nozares profesionāļu.

Atgriežas pie roku darba

Pēc profesijas poligrāfijas nozares pārstāvis un vadības uzskaites sistēmu lietotāju apkalpošanas speciālists, bet tagad maiznieks A. Elperis atzīst, ka lielu gandarījumu pēc padarīta darba nav piedzīvojis. «Vērienīgi projekti, kuriem neredz ne sākuma, ne gala, mēdz ilgt gadiem, taču tādā darbā nekad nedzirdēsi «paldies!»,» stāsta maiznieks. Protams, ne jau «paldies» dēļ pievērsies cepšanai, taču tagad ir labi padarīta darba sajūta, kas pārņem ikdienā; tā ir veselīgāka gan garīgi, gan fiziski.

Krāsaini, garšās netipiski maizes un kliņģeru kukulīši, leļļu pasaule un vēlme Āgenskalna apkaimes iedzīvotājus apvienot kopienā, kurā cits citu atbalsta un iedrošina

Tā dažos vārdos varētu raksturot Zaļās maizes īpašnieci un Facebook kustības Labi dzīvot Āgenskalnā aizsācēju Santu Liepu, kura nesapņo kļūt par lielas maizes ceptuves īpašnieci, kurā mīklu mīca un maizi cep vairāki darbinieki un pēc tam produkcija bezpersoniski guļ veikala plauktā. Viņai ir svarīga kaimiņu būšana un cilvēcīgā saskarsme. Santa līdz saknēm ir pārliecināta, ka mazais bizness ir dzīvotspējīgs un tas nav tikai šarmants hobijs, ar kuru reizēm kavēt laiku. Veidojot biznesu, viņa neapzināti izkāpj no rāmjiem, jo savā būtībā ir kā brīvs putns. Visticamāk, mākslinieces kods ir tas, kas viņu mudina, cepot maizi, savienot šķietami nesavienojamas garšas un sastāvdaļas.

Senais teiciens ciešās konkurences apstākļos maizes un konditorejas tirgū Fazer praksē piepildās burtiski

Maizes tirgus attīstās abos virzienos – gan uz dārgu ar amatniecības metodēm gatavotu maizi, gan iepriekš apceptiem saldētiem produktiem, saka Fazer Group vecākais viceprezidents Petri Kujala.

Latvieši ir ļoti lepni par savu maizi. Vai šo gadu laikā, kamēr Fazer ir Latvijā, ir mainījies tas, ko mēs saprotam ar maizi?

Maizes patēriņā un maizes cepšanas industrijā tiešām notiek pārbīde, bet tā nav tikai Latvijā. Visos mūsu tirgos ap Baltijas jūru cilvēki no tradicionālas lētas baltmaizes pāriet uz maizi ar lielāku pievienoto vērtību – ar sēklām, dažādām garšām un īpatnībām. Tā ir iezīme arī pārtikas industrijā vispār – cilvēki vairāk domā par veselību un labklājību.

Latvijas Maiznieku biedrība (LMB) aicina valdību ieviest visās Latvijas skolās bezmaksas rudzu rupjmaizes programmu, teikts vēstulē Saeimas deputātiem.

Programmas mērķis ir bagātināt bērnu un jauniešu uzturu ar veselīgu rudzu rupjmaizi, kas būtu pieejama skolās un pirmsskolas mācību iestādēs bez maksas.

Rudzu maizi par veselīgu atzīst gan ārsti, gan uztura speciālisti – rudzu maize ir ļoti vērtīgs produkts, jo ir izcils šķiedrvielu, magnija un daudzu citu vitamīnu un minerālvielu avots, kas nodrošina spēku, enerģiju un izturību. Īpaši svarīgi tas ir mūsu bērnu veselībai, jo pilnvērtīgai un sātīgai maltīte ir ļoti liela nozīme imūnsistēmas uzturēšanā. Savukārt augošiem bērniem ik dienas ir nepieciešams sabalansēts, dažādām uzturvielām bagāts uzturs.

Rudzu maizi Latvijā cep jau gadu simtiem, tieši tādēļ Latvijā ir sastopama tik augstvērtīga un garda maize, jo tās cepšanas tehnoloģija ir līdz smalkākajai niansei izstrādāta un izlolota, mantota no paaudzes paaudzē. Tādējādi no mūsu Latvijas šķietami pieticīgās graudaugu kultūras – rudziem – arī mūsdienās tiek cepta pasaulē vērtīgākā rudzu maize

Maizes kvalitātes konkursā pēc žūrijas vērtējuma zelta diplomio un medaļas par izcilu maizes kvalitāti tika piešķirti 15 maizes paraugiem.

Sudraba diplomi un medaļas par ļoti labu kvalitāti piešķirtas 23 maizes paraugiem, savukārt bronzas diplomi un medaļas par labu kvalitāti – 6 maizes paraugiem, vēsta konkursa rīkotāji.

AS Hanzas Maiznīcas saņēma zelta diplomu par Kuršu sēklu maizi, kā arī sudraba diplomus par Kuršu rudzu maizi un Kungu baltmaizi. SIA Fazer Maiznīcas saņēma sudraba apbalvojumus par Druva Mākoņmaize un Fazer Gardā baltmaize, kā arī bronzas apbalvojumu par Druva Māras rudzu maize. SIA Iļģuciema maiznīca konditoreja saņēma zelta apbalvojumus par Tiroles maize, savukārt bronzas apbalvojumu - par Ciabata ar tomātiem un baziliku un Ciabata Natture. SIA Dona saņēma sudraba apbalvojumus par trīs produktiem – Saldskābā maize, Rudzu maize un Piena baltmaize. SIA Lāči saņēma zelta apbalvojumu par Īsta rupjmaize, kā arī sudraba apbalvojumus par Īsta baltmaize un Gaišā augļu maize. SIA Saldus maiznieks piešķirts bronzas apbalvojums par Zemnieku rudzu maize.

Kafejnīcā Tīrā maize cep maizi un našķus cilvēkiem, kuri tradicionālo maizi no kviešu miltiem nedrīkst ēst, jo slimo ar celiakiju un viņiem ir alerģija pret glutēnu.

Mums ir pirmā bezglutēna kafejnīca Latvijā, lepni saka Sabīne Ezeriņa, Tīrā maize idejas autore. Viņai pirms diviem gadiem atklāja alerģiju pret glutēnu, kas nozīmē, ka veselības labā jāatsakās no ēdiena, kas satur kviešu miltus un citus produktus ar glutēnu. Izmēģinot veikalā nopērkamos bezglutēna produktus, piemēram, maizi, Sabīne atklāja, ka tie viņai negaršo, turklāt tie bija diezgan dārgi. Tajā brīdī viņas mājās sākās dažādi eksperimenti – tika cepta bezglutēna maize, pankūkas, kēksiņi, cepumi utt. Interesējoties un pētot, kas šajā lauciņā notiek ārzemēs, Sabīne uzzināja, ka tur ir speciālas konditorejas, kafejnīcas un restorāni. Viņa aizdomājās, kāpēc šādu vietu nav Latvijā, jo cilvēkiem, kuri nevar ēst produktus, kuros izmantoti parastie milti, kafejnīcas apmeklējums kļūst teju vai neiespējams. «Vienai pašai nebija īsti stimula to visu darīt,» viņa saka. Taču kādu vakaru Sabīne par šo tēmu aizrunājās ar savu draudzeni Līgu Širaku un abas saprata, ka divatā šī ideja jau ir «paceļama». Drīzumā viņas uzzināja par Hipotēku bankas (tagad – Altum) biznesa ideju konkursu jauniešiem Lec biznesā! un nolēma piedalīties.

Gan Tautas partija (TP), gan Jaunais laiks (JL) pieļauj, ka varētu aicināt pievienoties ģenerālprokuroru Jāni Maizīti savām partijām.

Tautas partija uzskata Jāni Maizīti par kārtīgu cilvēku un labu tieslietu speciālistu un būtu gatava aicināt viņu kandidēt 10. Saeimas vēlēšanās no sava saraksta. Tāpat TP J. Maizīti iesaka kā labu tieslietu ministra amata kandidātu Valda Dombrovska valdībai, DB teica TP Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Vineta Muižniece.

Politiķe noliedz spekulācijas, ka vairāki TP frakcijas deputāti nobalsojuši pret J. Maizīša apstiprināšanu ģenerālprokurora amatā uz trešo termiņu. “TP bez domstarpībām nolēma balsot par un tā arī izdarīja. Esmu pilnīgi droša par visiem mūsējiem,” uzsvēra V. Muižniece. Viņasprāt, tas klusums, kas iestājās Saeimas plenārsēžu zālē pēc balsojuma negatīvā iznākuma paziņošanas, apliecinot – visiem tas bijis pārsteigums. Tādēļ politiķe apšauba, ka notikušais ir plānots.

Latvijas tirgus tendences rāda, ka cilvēki maizi ēd mazāk, priekšroku dodot kvalitatīvākai, dārgākai maizei, tādēļ, sākot ar septembri, a/s Latvijas Maiznieks sācis tirgot maizes sēriju ĪSTENĀ, kas ietver rudzu maizi, saldskābmaizi, augļu maizi un burkānmaizi. Jaunās produktu sērijas ražošanas uzsākšanā investēti 150 000 eiro.

Iekārtas piegādājis Vulganus Oy (Somija), bet izejvielas jaunās maizes ražošanai tiek iepirktas AS Dobeles Dzirnavnieks.

Uzņēmums veicis apjomīgu tirgus pētījumu par maizes ēšanas paradumiem un iespējamo patēriņu Latvijā tuvākajos gados, maizes kultūras attīstību. Pētījums izmaksājis 50 000 eiro, un tajā secināts, ka arvien vairāk pircēju interesējas par maizes sastāvu. Viņiem ir svarīgi, ka ražotājs izmanto dabīgo ieraugu, uzmanība tiek pievērsta arī cukura daudzumam un tam, kādi ir papildu ieguvumi, ēdot maizi, piemēram, sēklu daudzumam, šķiedrvielām un citiem labumiem.

«Jau ilgstoši mūsu ražotajās rudzu un saldskābajās maizēs tiek izmantots dabīgais ieraugs, taču tagad tehnoloģija ir pilnveidota un iegādātas jaunas iekārtas, lai varētu ražot maizi gan ar dabīgo ieraugu, gan plaucējumu. Šajā procesā būtiska nozīme ir roku darbam,» stāsta Latvijas Maiznieka mārketinga un pārdošanas nodaļas vadītājs Māris Daude.

Ja veikalā nevar nopirkt pilngraudu miltus, nekas cits neatliek, kā malt tos pašiem.

Kopš septembra sākuma svaigi maltu miltu veikalā Grauda spēks klienta acu priekšā nelielās dzirnaviņās izvēlētos graudus samaļ miltos. «Mēs maļam visu graudu, tādējādi ražojam pilngraudu miltus,» saka Raimonds Biedrītis, veikala Grauda spēks (SIA BBFood) īpašnieks. Viņa sieva Ieva stāsta, ka baltajos miltos, ko var nopirkt veikalā, no uzturvērtības viedokļa ir daudz mazāk vitamīnu, un, vienkāršoti runājot, tie satur tikai kalorijas un cieti, kas rada pieņēmumu, ka kviešu produkti ir neveselīgi un ēst maizi ir slikti.

«Ja izmanto pilngraudu miltus, tas ir pavisam citādi, jo tiek samalts viss grauds – gan apvalks, ko citreiz mēģinām nopirkt atsevišķi kā klijas, gan grauda dīglītis, kur ir viss tas, lai grauds labi augtu, tas nozīmē, ka tur ir gan eļļas, gan arī dažādi vitamīni. Latvijā veselīgā dzīvesveida fanam iegādāties šādus miltus ir problēma, jo pilngraudu milti pārdošanā nav – tiem ir īss uzglabāšanas termiņš, jo tie ātri oksidējas un ir derīgi divus trīs mēnešus,» viņa saka un aicina nejaukt rupja maluma miltus ar pilngraudu miltiem – malums nozīmē vien to, cik rupji vai smalki izejviela ir samalta. Rupja maluma milti var būt arī pilngraudu, bet tā nav vienādības zīme.

Mazumtirgotājs Rimi piesaka sevi arī e-komercijas tirgū – oktobrī internetveikals tiks atklāts Latvijā, nākamā gada pirmajā ceturksnī Lietuvā, bet otrajā ceturksnī arī Igaunijā.

To Rimi jaunās izaugsmes stratēģijas prezentācijā otrdien pastāstīja Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais. Viņš uzsvēra, ka kompānijas ieskatā tieši tagad ir īstais brīdis uzņēmuma digitalizācijai, jo tam ir gatavi visi – gan tehnoloģijas, gan pircēji. Cilvēkiem kļūstot aizvien aizņemtākiem, nepieciešamība ērti iepirkties jebkurā laikā un vietā pašlaik sasniegusi teju vai maksimumu, tāpat kā tehnoloģiju attīstība un pieejamība.

Uzņēmuma digitalizācijā ieguldīti 7,7 miljoni eiro (2016.gadā 1,8 miljoni, 2017.gadā 2,6 miljoni, bet pērn 3,3 miljoni eiro) – gan tirgus un patērētāju, viņu paradumu izpētē, gan mobilās aplikācijas izstrādē, kas darbojas jau kopš 2018.gada decembra, elektronisko cenu zīmju ieviešanā, mobilo pakalpojumu un pašapkalpošanās skeneru ieviešanā, informēja «Rimi Baltic» grupas mārketinga un biznesa attīstības direktors Gustavs Fernstroms.

Saldus uzņēmums SIA Bee Bite sācis izgatavot bišu maizes pastilu, padarot šo produktu ērtāk lietojamu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Bee Bite pieder mammai un meitai – Zintai un Anetei Spēlmanēm. Anetes tētis un Zintas vīrs Aigars ir bitenieks, viņš arī atzīts par 2014. gada bitenieku. «Visu mūžu esam saistītas ar medu. Mammai gribējās izdomāt, kā realizēt bišu maizi, jo žēl, ka par šo labo produktu pie mums zina samērā maz. Ziedputekšņus cilvēki jau ir iepazinuši, bet bišu maizi pagaidām lieto salīdzinoši maz cilvēku. Turklāt, ja šobrīd kāds to vēlas iegādāties, ir jāiet uz specializētajiem veikaliņiem,» saka Anete. SIA Bee Bite piedāvā vairākus produkta variantus – tīras bišu maizes pastilas un arī ar brūkleņu un upeņu piedevu.

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties Saldus uzņēmuma Cannelle Bakery ražotnē, kur top saldēti kulinārijas izstrādājumi.

Uzņēmuma pirmsākumi rodami 1993.gadā, kad uzņēmuma īpašnieki bija Pakuļu ģimene, kuri biznesu attīstīja no nulles. Viņi sākotnēji Skrundā cepa maizi un pēc tam blakus ceptuvei atvēra veikalu. Ar laiku uzņēmums attīstījās un uzbūvēja ražotni, kur cepa arī maizi, taču aizvien lielāku lomu ieņēma tieši konditorejas izstrādājumi, stāsta SIA Cannelle Bakery valdes priekšsēdētājs Ivars Skrebelis.

2004.gadā Pakuļu ģimene iegādājās ražotni Saldū, kur iepriekš atradās maizes kombināts. Kopš tā laika Skrundā ražoja cepumus un konditorejas izstrādājumus, bet Saldū – maizi un barankas.

«Mēs uzņēmumu iegādājāmies 2012.gadā, un jau kopš sākuma bija doma apvienot abas ražotnes, jo labāk investēt vienā vietā, nevis divās. Vērtējām situāciju, kā paplašināt ražotni, Skrundā nebija šādu iespēju, jo cehs bija daudz mazāks nekā ēka Saldū, līdz ar to tika nolemts visu ražošanu koncentrēt Saldū. Pērnais gads tika aizvadīts, uzlabojot un remontējot šīs ražotnes telpas,» stāsta vadītājs.

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties, kā tiek izgatavota maize SIA Madonas patērētāju biedrība ietilpstošajā uzņēmumā Madonas maiznieks!

Maize Madonas maiznieka ceptuvē tiek izgatavota jau kopš 1961. gada, mainītas ir tikai iekārtas un ražotnes attīstībā piesaistīta un ieguldīta arī Eiropas Savienības nauda, stāsta SIA Madonas patērētāju biedrība ražošanas direktore Ludmila Harina.

Maizi uzņēmums pārdod tuvākajā apkārtnē, taču pieprasījums pēc tās patlaban samazinās, un nākas konkurēt ar lielo ražotāju maizi lielveikalu plauktos. «Saražot maizi pašlaik nav problēma, bet pārdot mūsdienās ir problēma,» atzīst uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Zahars. «Tomēr cenšamies dažādot klāstu – gan griežam, gan fasējam maizi mazākos un lielākos apjomos, mainām etiķetes,» viņš piebilst.

«Es sludinu stacionārā stāvokļa ekonomiku, kad ekonomika neaug,» intervijā laikrakstam Latvijas Avīze saka ekonomikas zinātņu doktors, Banku augstskolas profesors un Ventspils Augstskolas asociētais profesors Ivars Brīvers.

«Tas izklausās neticami, tādēļ minēšu piemēru. Mazā pilsētiņā cilvēks, kas prot labi cept maizi, izveido maizes ceptuvi. Visi pilsētiņas iedzīvotāji nāk pie viņa pirkt maizi un uzskata, ka tā ir vislabākā un citu ceptuvju maize tiem vairs nav vajadzīga. Tad šis maiznieks sāk domāt, ka nepieciešama izaugsme, ka maizi var vest arī uz citām pilsētām. Ja viņš to īsteno, tad viņam vairs neizdosies izcept tik labu maizi kā sākotnēji,» viņš skaidro.

«Ekonomikā pastāv tā saucamais life style jeb dzīves veida bizness, kur uzņēmējiem pietiek ar to darbu un ienākumiem, kas viņiem ir, necenšoties pēc izaugsmes. Šie uzņēmēji vienkārši strādā, saglabājot esošo stāvokli un vidi.

Lai gan Latvijā turpina samazināties maizes patēriņš, tomēr iedzīvotāji neatsakās no rupjmaizes ēšanas.

Tā secināts pētījumā, ko pēc Latvijas Maiznieku biedrības pasūtījuma pērnā gada nogalē veikusi SIA Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija.

Pagājušajā gadā vislielākais patēriņa kritums ir saldskābmaizei un tad seko baltmaize un graudu maize. Rupjmaizi aptaujātie iedzīvotāji atzinuši par visveselīgāko maizi, respondenti uzskata, ka veselīga ir arī graudu un sēklu maize, saldskābā maize un visbeidzot arī baltmaize.

Vērtējot maizes kvalitāti, 23% aptaujāto iedzīvotāji uzskatīja, ka tā ir pasliktinājusies baltmaizei, 17% uzskata, ka gada laikā kvalitāte ir pasliktinājusies rupjmaizei, bet 16% uzskata, ka pasliktinājusies saldskābās maizes kvalitāte.

SIA Klaips.lv ienāk tirgū ar maizi, kam ir zems ogļhidrātu un augsts olbaltumvielu saturs; galvenokārt tā domāta veselīga dzīvesveida piekritējiem

«Pats galvenais, ar ko šī maize atšķiras no citām, kas pieejamas Latvijā, ir ļoti zems ogļhidrātu daudzums. Šīs maizes recepti izstrādājis vācu diētas ārsts Dietlefs Pape, kurš nodarbojas ar liekā svara un diabēta problēmām. Šis produkts ir izstrādāts tieši tam un Vācijā arī tiek popularizēts kā novājēšanas produkts, kas nepārtop liekajā svarā,» saka Igors Jekimovs, SIA Klaips.lv vadītājs.

Uzņēmums pieder uzņēmējam Artim Teterim un hokejistam Mārtiņam Karsumam.

SIA Klaips.lv ar maizes ražošanu nodarbojas jau divus gadus. Sākumā maizi pēc uzņēmuma pasūtījuma cepa konditoreja De Gusto, taču tās kapacitāte ir ierobežota. Sākotnēji uzņēmums maizi tirgoja tikai šajā konditorejā, vēlāk – arī veikalos Sky. Kad tirdzniecības vietām pievienojās arī veikali Klēts un apjomi pieauga, Igors saprata, ka nepieciešams izveidot savu ceptuvi, kur varētu ražot tik daudz produkcijas, cik vien nepieciešams.

Pagājušās nedēļas kontekstā runāt par kādu labu vēsti bija ļoti grūti. Īslandes vulkāna izvirduma dēļ uz zināmu laiku apstajās daļa Eiropas aviosatiksmes, kārtējo reizi aktualizējās jautājums par politisko partiju melnajām kasēm, ka arī, protams, izgāzās Saeimas balsojums par Jāņa Maizīša trejkārtēju apstiprināšanu ģenerālprokurora amatā.

Runājot par pašu balsojumu, jāteic, ka ne jau tas, ka Maizīti neievēlēja vēlreiz šajā amatā, izsauc vislielāko negatīvismu. Problēma ir tajā, kā šis process notika — vairums deputātu apgalvo, ka ir par Maizīti, bet balsojuma rezultāts izrādījās negatīvs. Tas vien ļauj domāt, ka deputāti balso tā, kā vajag viņu maizes tēviem, bet daudziem no viņiem nepietiek drosmes to atzīt. Vai arī nav kaut cik loģisku argumentu, ar ko pamatot savu lēmumu, un tāpēc vieglāk ir pateikt — es balsoju par… Notikušais šajā jomā aktualizē divus būtiskus jautājumus.

Pirmkārt, cik pareizi ir tas, ka ģenerālprokuroru un tiesnešus ievēl parlaments. Sanāk, ka lēmums par tādu amatpersonu iecelšanu, kam ir jābūt objektivitātes iemiesojumam, ir politisks. Turklāt deputāts, izdarot savu izvēli šajā jomā, var balstīties uz daudz dažādiem argumentiem, bet tikai ne pašu būtiskāko — pretendenta profesionalitāti.

Maiznieks, ceptuves Lielezers saimnieks Normunds Bomis, kurš cep maizi Krievijā, apsver iespēju ražot un eksportēt saldēto maizi.

Uzņēmējs žurnālam Privātā Dzīve atklājis, ka ir interesenti, kas gribētu, lai Lielezers ražotu saldētu maizi un to vestu gan uz Eiropu, gan Ameriku un Austrāliju.

«Princips ir šāds – izcep maizi, tad to šokē – 40 – 60 grādos sasaldē, pēc tam iepako un ievieto konteineros, kuros arī ir mīnus grādi. Kad maize nonāk līdz veikalam, to ieliek tādā pašā saldētavā un pārdod. Kad pircējs to atnes mājās, izsaiņo un vakarā izliek uz galda, nākamajā dienā var ēst. Maize savas garšas īpašības būs saglabājusi gandrīz par 90 procentiem. Ārzemes tā ir normāla prakse, mēs vēl pagaidām domājam,» klāstījis N. Bomis.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs savu viedokli par negaidīto Saeimas balsojumu pret ģenerālprokurora Jāņa Maizīša termiņa pagarināšanu sola sniegt šodien ap pulksten trijiem pēcpusdienā. I.Bičkoviča viedoklis tikšot pausts viņa rakstiskā paziņojumā, informēja Augstākajā tiesā.

Pēc preses dienesta sniegtās informācijas, I.Bickovičs šodien ieradies darbā. Vakar, kad notika Saeimas balsojums, I.Bičkovičs tomēr nav bijis komandējumā Baltkrievijā, kā vēstīts, bet gan atradies Latvijā, jo viņam radušās veselības problēmas.

Tieši I.Bičkovičam ir galvenā loma tālākajā notikumu gaitā saistībā ar ģenerālprokurora pārvēlēšanu, jo likums nosaka, ka viņš izvirza ģenerālprokurora amata kandidātu.

Savu «jā» atkārtotai kandidēšanai uz ģenerālprokurora amatu jau vakar neilgi pēc Saeimas balsojuma deva līdzšinējais ģenerālprokurors Jānis Maizītis.

J.Maizīša kļūšana par ģenerālprokuroru ir svarīga, jo ar to tiek saistīta prokuratūras neatkarība. Asi pret J.Maizīša pārvēlēšanu iestājies smagos noziegumos apsūdzētais Ventspils mērs Aivars Lembergs, ar kura interešu lobēšanu tiek saistīts vakardienas Saeimas balsojums.

Šovasar Orange Cash & Carry ieviesīs interneta tirdzniecības platformu,veikala tīkla paplašināšana gan netiek plānota.

Internetveikalā juridiskās personas varēs iegādāties aptuveni 6000 dažādas preces. SIA Rskorpions, kas veic Orange Cash & Carry saimniecisko darbību, pamatdarbība ir pārtikas un nepārtikas preču vairumtirdzniecība, lielākais uzņēmuma klients ir lielveikals Sky. Tirdzniecība Orange Cash & Carry veikalā veido 15–20% no uzņēmuma apgrozījuma. SIA Rskorpions īpašnieki ir Lielbritānijas uzņēmums Interstyle RS. Orange Cash & Carry ir vienīgais tam piederošais veikals, kas darbojas šajā segmentā.mJāpiebilst – internetveikals ir arī SIA Sanitex, nākamajā gadā tādu plāno izveidot SIA Gemoss.

SIA Rskorpions valdes locekle Antra Kalniņa stāsta, ka šobrīd netiek apsvērta iespēja Latvijā atvērt vēl kādu t.s. cash & carry veikalu. «Tā kā esam nišas produktu tirgotāji, šādu nepieciešamību Latvijas tirgū pašlaik nejūtam. Ja notiks paplašināšanās, tad tā būs citās Baltijas valstīs vai Krievijā,» viņa spriež.

Ja pirms dažiem gadiem juvelierizstrādājumu pirkšana internetā un saņemšana pakomātā vai ar kurjeru būtu bijis pārsteigums daudziem, tad tagad to iegāde ir viegla un ērta pat neizejot no mājām. Mūsdienu e-komercijas dalībnieki nodrošina saviem klientiem iespējami labāko, patīkamāko un drošāko pieredzi, tāpēc juvelierizstrādājumi internetā ir pieejami vien ar dažiem klikšķiem no jebkuras vietas pasaulē, kur pieejams interneta savienojums. Kā iegādāties rotaslietas droši, lasi turpinājumā!

Kā pārbaudīt, vai juvelierizstrādājumu internetveikals ir drošs?

Lai iepirktos internetā, ir jābūt uzmanīgam un, pirms veikt tajā pasūtījumu, jāizdara priekšizpēte par konkrēto internetveikalu. Pārbaudi šīs lietas, lai pārliecinātos par drošību un izvairītos no nepatīkamām situācijām:

● SSL sertifikāts – tas ir digitāls drošības sertifikāts, kas ir nepieciešams droša, šifrēta savienojuma nodibināšanai, nodrošinot, ka apmeklētāja datus nevar pārtvert un nolasīt kāds cits. Sertifikāta esamība ir jāpārbauda pirms veikt reģistrēšanos vai iepirkšanos jebkurā internetveikalā. To var izdarīt apskatot, vai mājaslapas adreses sākumdaļa ir mainījusies no http:// uz https://. Par to, ka mājaslapa ir droša un šifrēta, liecina arī atslēgas slēdzenes simbols mājaslapas rīkjoslā pirms adreses nosaukuma;

Otrs lielākais Latvijas zāļu ražotājs AS OlainFarm nākamgad plāno atvērt jaunas pārstāvniecības Vjetnamas lielākajā pilsētā Hošiminā un Serbijas galvaspilsētā Belgradā.

AS OlainFarm ir viens no lielākajiem gatavo zāļu un farmaceitisko pusproduktu ražotājiem Baltijā. AS OlainFarm nodarbojas ar gatavo zāļu formu, ķīmisko vielu un aktīvo farmaceitisko ingredientu ražošanu. AS OlainFarm koncerns šogad pirmajos deviņos mēnešos strādāja ar 15.27 milj. Ls apgrozījumu, kas ir par 10% vairāk nekā pērnā gada pirmajos deviņos mēnešos. Savukārt gada pirmajos deviņos mēnešos AS OlainFarm cieta 1.353 milj. Ls zaudējumus, kas ir pretēji peļņai gadu iepriekš, liecina Rīgas Fondu biržas dati. Ar kādu apgrozījumu AS OlainFarm plāno strādāt šogad, kas zāļu ražotājam ir padomā 2009. gadā, kā uzņēmumu ietekmē šā brīža ekonomiskā situācija, Db atbildes sniedz AS OlainFarm valdes priekšsēdētājs Valērijs Maligins.

Tūlīt sāksies vasaras riepu sezona, rindas uz riepu maiņu un kļūs aktuāls mūžīgais jautājums - kuras riepas ir labākās? Atbilde ir vienkārša - nav absolūti labāko vasaras riepu. Ja kāds Jums mēģina iestāstīt pretējo, ka konkrēti šīs vasaras riepas ir pašas labākās, droši variet neņemt šo viedokli vērā, jo tāds viedoklis nav objektīvs. Par to liecina kaut vai tāds fakts, ka šogad vasaras riepu testos nav izteikti viena līdera.

Uz goda pjedestāla ir pabijuši gan Continental ContiPremiumContact 6, gan Goodyear Eagle F1 Asymmetric 3, gan Goodyear Efficientgrip Performance, gan Pirelli Cinturato P1 Verde, gan Michelin Pilot Sport 4, gan Dunlop Sport Maxx RT2, gan Bridgestone T001, gan Hankook Ventus Prime 3, gan Cooper Zeon 4XS Sport, gan Firestone Destination HP un vēl daudzi citi. Var teikt, ka gandrīz katrā riepu testā ir savs uzvarētājs. Viena uzvarētāja nav, bet droši varu apgalvot, ka visas iepriekš pieminētās vasaras riepas ir ļoti labas un izvēloties tās, vilšanās netiks piedzīvota.

Otrā un trešā «sastāva» riepu ražotāji

Cilvēkiem ir sarežģīti iegādāties zemnieku produkciju, jo atsevišķa burkānu saišķa piegāde ir pārāk dārga, tāpēc Elīnai Novadai radās doma internetā savest kopā zemniekus un pircējus, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Mūsu ģimenē vienmēr ir bijis svarīgi, ko ceļam galdā. Īpaši aktuāli tas kļuva pagājušā gadā, kad mana meitiņa paaugās. Meklēju iespējas regulāri un vienkārši iegādāties bioloģiski audzētus produktus. Agrāk devos uz tirgu, bet tur vairs nekādā veidā nav iespējams izsekot produktu izcelsmei. Pēdējā laikā lielveikalos ir mazliet plašāks bioloģisko produktu klāsts, bet tas aizvien vēl ir visai šaurs. Vēl ir arī bioveikaliņi, bet diemžēl šobrīd tajos ir diezgan augstas cenas,» stāsta Elīna. Tas viņu kopā ar Diānu Dzinduli mudinājis izveidot interneta vietni svaigi.lv (SIA Svaigi), kur piedāvāt alternatīvu iepirkšanos cilvēkiem, kuri vēlas ikdienā savā uzturā izmantot sezonālu vietējo zemnieku audzētu pārtiku. Vaicāta, vai tas ir internetveikals, Elīna teic, ka tā gluži neesot. Uzņēmēja to dēvē par virtuālo tirgu, kur satiekas zemnieki ar saviem pircējiem. Svaigi.lv nav arī t.s. tiešās pirkšanas pulciņš. «Tas ir starpposms starp zemnieku un pircēju. Zemnieki sāk vākt, gatavot produktus tikai pēc tam, kad pircējs savu pasūtījumu ir veicis. Mums nav produktu noliktavas, pasūtām tikai to, ko vēlas pircēji, izdalām pasūtījumus zemniekiem, un viņi mums to visu atved. Internetveikals ir kaut kas atšķirīgs,» skaidro Diāna.

Lai arī maizes patēriņš gadu no gada rūk, Kurzemē lielākās ceptuves stabili turas virs ūdens un domā par attīstību. Sarodas arī aizvien vairāk mājražotāju, kas pircējiem piedāvā tieši šo produkcijas veidu.

Tas liek uzdot jautājumu, vai Liepājā un Ventspilī, kur aizvien valda nostalģija pēc nu jau vairāk nekā desmit gadus slēgtajām ražotnēm, nav vietas jaunam lielam uzņēmumam.

Jahtai nenopelnīt

Kurzemē lielākās maizes ceptuves atrodas Saldū, Kuldīgā un Priekulē. SIA Saldus Maiznieks dienā saražo divas tonnas produkcijas. Tā nonāk veikalos Kurzemē un Zemgalē, nedaudz arī Rīgā tādu tīklu kā Rimi, Maxima, top!, Elvi plauktos. Savu nišu uzņēmums atradis, piedāvājot rudzu maizi ar plaucējumu un dabisko ieraugu. To cep Vācijā ražotās gāzes krāsnīs.

«Ar maizes biznesu jahtai nenopelnīsi,» saka Saldus Maiznieka valdes loceklis un direktors Raivo Blumbergs. Viņš nenoliedz – lai konkurentiem bagātajā nozarē noturētos virs ūdens, nepieciešams pielikt pūles. Šobrīd uzņēmums attīsta eksportu – uz Lietuvu, Igauniju, Somiju un citām valstīm eksportē ķiploku grauzdiņus, piparkūkas, izstrādā jaunu nišas produktu. Svaigo maizi salīdzinoši īsā derīguma termiņa dēļ ārpus valsts robežām nemēģina realizēt.