Alus mīļotāji esot gatavi pasludināt jaunu ticību, pierādīt, ka alus ir veselības ķīla, un visādi citādi aizstāvēt savu iemīļoto dzērienu pret narkologu, sievu un citu alus nelabvēļu uzbrukumiem.
Pētot dažādu valstu interneta resursus, komunikācijas, tirgus un sabiedriskās domas izpētes aģentūra A.W.Olsen & Partners noskaidrojusi tipiskākos un interesantākos priekšstatus par putojošo miestiņu, kuru atbilstību patiesībai komentē alus darītavas Aldaris sabiedrisko attiecību vadītājs Ilmārs Jargans.
Pētījuma rezultāti:
"Alus vēders vai vēders alum?
Šķiet vispopulārākais pieņēmums, ko alus baudītājiem nākas uzklausīt visā pasaulē, ka agri vai vēlu viņiem izveidojas iespaidīga izmēra vēders, kas dzīves gaitā var nopietni apdraudēt viņu veselību un kopējo dzīves kvalitāti. Lai arī alus nesatur taukus, tomēr daudzi uzskata, ka tas ir barojošs, un, jo krietnāks alus, jo vairāk kaloriju tas saturot. I.Jargans gan noliedz šādu apgalvojumu: ''Dzerot tikai alu, cilvēks resns nepaliktu. Ne velti ir pat alus diētas, jo alū ir mazāk kaloriju nekā līdzīgā tilpumā piena, vīna vai sulas. Taisnība ir apgalvojumā, ka biezākā alū visu labumu, protams, ir vairāk. Alus gan rosina apetīti, tādēļ cilvēki intensīvi tukšo ledusskapi un uzaudzē vēderiņu''. Tieši uzkodas, kas parasti tiek baudītas kopā ar alu – čipsi, sāļie riekstiņi, ķiploku grauzdiņi - ietekmē svara pieaugumu.
Alus mīļotāji mēdz ironizēt arī par biežo tualetes apmeklēšanu. ''Alus satur daudz ūdens un nedaudz alkohola, kas izraisa pastiprinātu šķidruma izdalīšanos no organisma. Bet tas ir pat labi, jo tiek izskaloti arī daudzi sārņi. Principā, notiek organisma attīrīšanās. Ne velti ir tautas metode, lai atbrīvotos no smiltīm nierēs – vairāki litri silta alus un sēdēšana karstā vannā. Vēl daži iesaka šo procedūru apvienot ar krietnu izkratīšanos, piemēram, jājot uz zirga. Tomēr es neieteiktu pašiem bez zinoša dziednieka uzraudzības to mēģināt – mazums kas var gadīties,'' skaidro Ilmārs Jargans.
Vai stilam ir nozīme?
Dažādu valstu alus mājas lapās tiek diskutēts, kurš tad alus ir labāks – tumšais vai gaišais. Kādā Beļģijas interneta vortālā norādīts, ka tie, kas dzer gaišo alu, nemaz nemīl alu, viņiem vienkārši patīk daudz čurāt.
Līdzīgas pārdomas ir par alu dažādā tarā – stikla vai plastmasas pudelēs, skārda bundžās vai izlejamā veidā no metāla muciņām. Aldari apgalvo, ka tam nav lielas nozīmes, jo alus pēc būtības ir tas pats – no viena raudzējuma to pilda dažādā tarā. ''Glabājot alu plastmasas iepakojumā, tas gan ar laiku nedaudz maina aromātu un krāsu – gaisa skābekļa dēļ, kas lēnām iekļūst caur pudeles sieniņām. Taču nevajadzētu šo alu uzskatīt par bojātu. Spilgta gaisma, tieši saules stari un augsta temperatūra ir alus ienaidnieki, tāpēc nepareizi glabāts alus var zaudēt savas garšas īpašības un aromātu pat norādītā derīguma termiņa laikā, īpaši jau uz beigām. Alus ir jādzer, nevis ilgi jāglabā,'' stāsta Aldara pārstāvis, piebilstot, ka taras izvēle, pirmkārt, jau ir atkarīga no gaumes un situācijas.
Latvijā alus tradicionāli tiek uzskatīts par sezonālu dzērienu, kas vislabāk iederas tveicīgā vasaras dienā vai pie Jāņu ugunskura, lai gan īsteni alus cienītāji to dzer arī ziemā. Taču nez vai alus sezonalitāti varētu saistīt ar stilu. Drīzāk gan ar to, ka alus, pirmkārt, tiek izmantots slāpju veldzēšanai. Tāpēc, piemēram, arī vasarās, iestājoties vēsākam laikam, alus tirgus reaģē nekavējoši. Protams, īpašs gadījums ir Jāņi – dabīgi izveidojies alus festivāls, kad vienas nedēļas laikā tiek izdzerti 5% no gada kopējā apjoma. Citu valstu alus darītājiem atliek mūsējos vienīgi apskaust.
Veselīgs pārtikas produkts vai tomēr kaitīgs alkoholiskais dzēriens?
Kaislīgākās diskusijas par alu ir saistītas ar tā apzīmējumu – vai tas ir pārtikas produkts, vai tomēr alkoholisks dzēriens. Narkologi uzskata, ka alus tomēr ir alkoholisks dzēriens un arī no tā var veidoties atkarība - ne vien kā no alkoholiska izstrādājuma, bet arī kā savdabīga nomierinoša līdzekļa, kas ar laiku kļūst vitāli nepieciešams cīņā ar ikdienas stresu. Turklāt pierašana pie alus ir daudz slēptāka un nemanāmāka, nekā tad, ja cilvēks lieto stiprākus dzērienus. Latvijā gan tieši pēdējie nodara lielāko ļaunumu, jo alus patēriņā ar saviem 65 l uz galviņu gadā mēs atpaliekam ne tikai no vāciešiem un čehiem, kas patēriņu mēra simtos litru, bet arī no lietuviešiem un igauņiem – par veselu trešdaļu. Toties stiprā alkohola ziņā pēc aģentūras Canadean datiem Latvija ir vienā no pirmajām vietām Eiropā. Dziedam par alu, bet dzeram šņabi. Sen pierādīts, ka alus un stiprāku dzērienu patēriņš atrodas apgrieztā proporcijā. Tāpēc varbūt ir vērts paraudzīties uz cilvēku veselību un mūža ilgumu tradicionālajās alus valstīs un pamācīties no viņiem.
Interneta vidē ik pa laikam parādās ziņas no dažādu valstu pētniecības institūtiem par alus veselīgumu. Londonas pētnieki, piemēram, atklājuši, ka alus un arī citu alkoholisko dzērienu lietošana, bet nelielos daudzumos, var uzlabot prāta spējas, īpaši sievietēm. Cilvēki, kas nedēļā patērē 1-30 dzērienus, dažāda veida intelektuālo spēju noskaidrošanas testus aizpildīja labāk nekā tie, kas alkoholu nelieto vispār.
Savukārt Minhenes alus institūta zinātnieki nāca klajā ar visnotaļ pārsteidzošu un negaidītu atklājumu. Proti, ka 1 litrs gaišā alus ir 10 reizes vērtīgāks par 1 litru piena un ka 8 pudeles alus dienā cilvēku pilnībā nodrošina ar dienai nepieciešamo barības vielu un enerģijas daudzumu. Zinot, ka Minhene ir teju vai pasaules alus citadele, šāds paziņojums nepārsteidz.
Tradicionāli tiek minēts, ka alū esošās apiņu rūgtvielas ir ne tikai patīkamas pēc garšas, bet arī nomierinoši iedarbojas uz cilvēka organismu, mazina sāpes, uzlabo miegu, veicina gremošanas procesus, aizkavē pūšanas baktēriju augšanu. Alus atšķirībā no citiem alkoholiskajiem dzērieniem sastāv aptuveni no 92% ūdens, tāpēc lieliski remdē slāpes un pasargā organismu no nevēlamas atūdeņošanās. Ogļskābā gāze veicina kuņģa sekrēciju un asins pieplūdi muskuļiem, smadzenēm, aknām, plaušām un nierēm. Savukārt alus sastāvā esošie B1, B2, B6, H vitamīni ir noderīgi nervu sistēmas darbībai. Tie labvēlīgi iespaido matu augšanu un galvas ādas veselību. B6 grupas vitamīni aizkavē asinsvadu saslimšanu attīstīšanos.
Tomēr viss labais ir labs ar mēru. Lietojot alu pārmērīgos daudzumos, rodas arī negatīvas organisma reakcijas. Alus ir domāts, lai baudītu, nevis piedzertos.
Vai zinām visu par to, kas ir alū?
Dzirdēts, ka cilvēki baumo par dažādām piedevām alum, par ko īsti alus lietpratēji un paši alus darītāji tikai pasmejas. Bet līdzīgi šausmu stāstiņi jau atrodami par jebkuru nozari. Kādi tad ir izplatītākie mīti par alus brūvēšanu?
Piemēram, par spirta pievienošanu, lai panāktu nepieciešamo stiprumu, vēl kaut kā cita, lai nodrošinātu putu veidošanos, arī gāzēšanu. ''Jebkurš alus tiek gatavots pēc noteikumiem, ko regulē 1516.gadā pieņemtais Bavārijas (Vācija) hercoga Vilhema IV alus tīrības likums, kas noteica, ka alū drīkst būt tikai apinis, iesals, ūdens un raugs. Turklāt jebkuru piedevu – krāsvielu, smaržvielu, stabilizatoru, konservantu – pievienošana produktiem ir jānorāda uz iepakojuma. Jebkuriem konserviem, limonādei, saldumiem un citai pārtikai jūs vienmēr atradīsiet sastāvu ar piedevu sarakstu. Alum nekā tāda nav,'' apgalvo Ilmārs Jargans, atklājot, ka ilgāks glabāšanas termiņš tiek panākts tikai un vienīgi ar tīrību un pasterizāciju, tāpat kā pienam. Mūsdienās alu raudzē slēgtās tilpnēs, novēršot saskari ar gaisu un ārējo vidi. Savukārt alkohols un ogļskābā gāze rodas dabīgas rūgšanas ceļā. ''Alus ražotājiem nemaz nebūtu izdevīgi pievienot spirtu savam produktam - spirts ir akcīzes prece ar stingru uzskaiti, aprites likumdošanu, un tas radītu tikai papildus sarežģījumus un izdevumus. Kāpēc gan tas būtu jādara?! Jebkuru saprātīgu stiprumu var panākt ar vienkāršu raudzēšanu. Ja vīns satur 12% alkohola, neviens taču nedomā, ka šo dzērienu negodprātīgi vīndari būtu stiprinājuši, klusiņām pielejot spirtu. Tad kāpēc stiprā alus šķirnes ar 7-8% būtu jārada, kaut ko mākslīgi jaucot?! Neviens no Latvijas alus darītājiem alum nepievieno neko lieku, visiem process pēc būtības ir līdzīgs, dažādām šķirnēm atšķiras tikai iesala daudzums un veidi, izmantotie apiņi, temperatūras režīms un raugi''.
Alus cienītājiem ir savs priekšstats arī par bezalkoholisko alu, kas viņuprāt nav īsts alus un tā lietotāji – nav uztverami nopietni. Ceļu policijai savukārt ir citas domas. Bezalkoholiskais alus var būt labs kompromiss, ja gribas baudīt alus garšu un labi pavadīt laiku ar draugiem, bet pēc tam sēsties pie stūres. Tāpēc pēdējos gados bezalkoholiskā alus patēriņš ir trīskāršojies. Dažādās valstīs atšķiras bezalkoholiskā alus definīcija. Maksimālais pieļaujamais alkohola daudzums bezalkoholiskajā alū var būt pat līdz 0.5%.
Latvijas interneta resursos daudz tiek diskutēts arī par dzīvo alu. Aldara pārstāvis norāda, ka nav dzīva vai miruša alus. Viss alus tiek iegūts dabīgas rūgšanas procesā, savukārt, ja par dzīvību uzskata mikroorganismus alū, tad – vai jums to vajag? Absolūts vairākums alus darītavu alu filtrē, lai tas izskatītos estētiskāks un spētu ilgāk uzglabāties. Alus filtrēšana sākās līdz ar stikla glāžu izmantošanu, jo vairs nebija vienalga, kā tas izskatās. Protams, var dzert duļķainu un filtrēt caur savām aknām un nierēm, ja kādam tas sagādā īpašu baudījumu.
Alus un dzimumu nevienlīdzība
Vēl kāds ļoti dominējošs uzskats vēsta, ka alus ir vīriešu dzēriens, gandrīz vai vīrieša labākais un uzticamākais draugs. Tas visur tiek ņemts līdzi. Sporta pārraižu skatīšanās nav iedomājam bez vēsa aliņa pie rokas. To baudot, ne vien vieglāk risinās sarunas draugu lokā, bet vieglāk vedas arī iepazīšanās ar pretējo dzimumu. Nav brīnums, ka daudzas sievietes šķendējas par katru alus pudeli, kas parādās iknedēļas iepirkumu grozā.
Sekojot sabiedrībā pieņemtajam uzskatam, alus reklāmās pārsvarā izmantoto vīriešu tēlus, arī alus mīļotāju mājas lapās un blogos pārsvarā izsakās vīrieši. ''Protams, ar katru gadu arī sievietes arvien vairāk lieto alu. Taču pētījumi uzrāda, ka sievietes parasti ir vieglās lietotājas, kas alu dzer vai nu svētkos, vai arī vieglās, veldzējošās šķirnes, kā Ice Beer. Un, protams, pa kādai pudelītei Portera – tāpēc, ka garšīgs! Bet lielu biznesu ar tādām patērētājām neuztaisīt,'' smej Ilmārs Jargans.
Starp citu, Amerikā alus mīļotāji tik ļoti tic putojošajam dzērienam, ka ir izveidojuši virtuālu alus draudzi. Viņi apgalvo, ka Bībeles teksta vietā, kur Jēzus ūdeni pārvērš vīnā, patiesībā esot radies alus. Neprecizitāte esot ieviesusies neveiklā tulkojuma dēļ no aramiešu valodas. Kā pierādījums esot jāņem vērā arī fakts, ka tajā laikā Vidusjūras zemēs alus bija daudz populārāks un izplatītāks dzēriens nekā vīns, turklāt vīnogas atšķirībā no labības nebija tik plaši pieejamas. Taču, pats galvenais, kam tic gan alus dzērāji, gan darītāji, ir uzskats, ka tieši alus spēj darīt pasauli labāku."
