Rīgas Motormuzeja krājumu papildinās vecākais zināmais RAF mikroautobuss pasaulē - Latvijas PSR 1960. gadā ražotais RAF-977V “Latvija”.

Unikāls RAF-977V "Latvija" atrasts Čīlē, kas pēc Rīgas Motormuzeja rīcībā esošās informācijas, ir visvecākais zināmais RAF mikroautobuss pasaulē un vienīgais pirmās RAF mikroautobusu paaudzes paraugs.

2020. gada pavasarī sākās cīņa par RAF-977V “Latvija” iegūšanu Rīgas Motormuzeja krājumā. Unikālo spēkratu bija noskatījuši arī kolekcionāri no Krievijas, taču emocionālais vēstures stāsts un pietāte pret seno spēkratu deva priekšroku motormuzeja speciālistiem mikroautobusa iegādē.

Pirmā RAF mikroautobusu paaudze (RAF-10 "Festivāls", RAF-977 un RAF-977V "Latvija" un daži eksperimentālie paraugi: RAF-08 un RAF-978 "Sprīdītis") tika izgatavota laika periodā no 1957. līdz 1962. gada maijam. Saražoti ap 1300 eksemplāriem, pārsvarā izmantojot roku darbu virsbūvju izgatavošanā. Ārēji tos var atpazīt pēc dalītā vējstikla un taisnstūra veida radiatora dekoratīvās restes.

Šoreiz tā ir tiesneša maiņa, kas velk garumā tiesvedību par vairāk nekā desmit gadus maksātnespējīgās a/s RAF neatdoto parādu.

Kā Db uzzināja Zemgales apgabaltiesā, tikai 9. oktobrī tiesa pievērsīsies padomju laiku autobūves giganta neatdotajam parādam tagadējai Latvijas valstij – 3.4 milj. USD (apm. 3 milj. Ls). Valsts kreditora intereses pārstāv Finanšu ministrija (FM), bet īsteno Valsts kase (VK).

Db nesen rakstīja: no RAF tiešā veidā vairs nevar piedzīt neko, jo uzņēmuma bijusī maksātnespējas administratore Lidija Skreija pārdeva visus RAF īpašumus, un ne tikai: pie rūpnīcas vērtīgajām iekārtām 2002. gadā tika vairākos skandālos ierautās tiesu izpildītājas Ingas Čepjolkinas vīrs Andrejs Čepjolkins. Viņš tās pārdeva SIA Merkūrs, bet kompānija iekārtas pārdeva Irānas kompānijai Ghaem Machin. Akceptu rūpnīcas izpārdošanai deva L. Skreija. Viņu vainoja vairākos pārkāpumos saistībā ar RAF administrēšanu, tika ierosināta krimināllieta. L. Skreiju no administratores pienākumu pildīšanas atcēla. Tagad viņas vietā iecelts Kaspars Baltcers.

Valsts joprojām tiesājas par vairāk nekā desmit gadus maksātnespējīgās a/s RAF neatdoto parādu, šodien raksta Dienas bizness.

Padomju laiku autobūves gigants tagadējai Latvijas valstij palicis parādā 3.4 milj. USD (apm. 3 milj. Ls), ieskaitot procentus un soda naudu. Valsts kreditora intereses pārstāv Finanšu ministrija (FM), bet īsteno Valsts kase (VK).

No RAF tiešā veidā vairs nevar piedzīt neko, jo uzņēmuma bijusī maksātne­spējas administratore Lidija Skreija pārdeva visus RAF īpašumus, un ne tikai: pie rūpnīcas vērtīgajām iekārtām 2002. gadā tika vairākos skandālos ierautās tiesu izpildītājas Ingas Čepjolkinas vīrs Andrejs Čepjolkins. Viņš tās pārdeva SIA Merkūrs, bet kompānija iekārtas pārdeva Irānas kompānijai Ghaem Machin. Akceptu rūpnīcas izpārdošanai deva L.Skreija. Viņu vainoja vairākos pārkāpumos saistībā ar RAF administrēšanu, tika ierosināta krimināllieta. L.Skreiju no administratores pienākumu pildīšanas atcēla. Tagad viņas vietā iecelts Kaspars Baltcers.

CSDD Rīgas Motormuzejā 24. maijā tiek atklāta izstāde «Daudzveidīgais RAF», kurā apmeklētājiem ir iespēja iepazīt autobūves leģendas «RAF» spēkratu kolekciju. Izstāde veidota par godu Latvijas valsts simtgadei.

Izstādē «Daudzveidīgais RAF» aplūkojami seši mazpazīstami «RAF» spēkrati, no kuriem trīs šobrīd ir braucoši.

«RAF» spēkratu atjaunošanas darbu izmaksas mērāmas dažu simtu eiro apmērā, katram spēkratam tās atšķiras. Automobiļu tehniskie uzlabojumi un krāsošana notikusi CSDD Rīgas Motormuzeja restaurācijas darbnīcās. Trīs spēkrati bija tikai jānotīra - tie nav CSDD Rīgas Motormuzeja īpašums. Pārējie trīs spēkrati ir Rīgas Motormuzeja īpašumā un iegūti dažādos veidos. Piemēram, Rīgas Motormuzejs pirms kāda laika pārņēmis automobiļu kolekciju, kura ir piederējusi pazīstamajam auto inženierim un auto būves ekspertam Andrim Dambim.

Rīgas autobusu fabrika «RAF» Jelgavā ražoja mikroautobusus no 1954. līdz 1998. gadam. 1969. gada 25. jūlijā Jelgavā lika pamatakmeni «RAF» jaunajai mikroautobusu rūpnīcai. «RAF» ražotnes platība bija 25 400 kvadrātmetri, kur tika uzstādītas modernākās tā laika iekārtas: jaudīgas preses virsbūvju paneļu štancēšanai, automatizētas virsbūvju metināšanas līnijas, augstražīgas iekārtas automobiļu gruntēšanai un krāsošanai. Rūpnīca gadā saražoja ap 14 000 mikroautobusu, maksimumu sasniedzot 1988. gadā – 18 000. Jelgavā «RAF» strādāja vairāk nekā 3000 darbinieku.

Lielākais industriālo parku attīstītājs Baltijā NP Properties nodevis ekspluatācijā jauno noliktavu un ražošanas ēku kompleksu. Līdz ar to tika pabeigta viena no pirmā industriālā parka Latvijā Nordic Industrial Park paplašināšana.

Jaunais A klases komplekss pilnībā atbilst ES standartiem un būs viens no modernākajiem ražošanas un noliktavu telpu jomā Latvijā. Kopējās ieguldītās investīcijas - 4 miljoni latu.

Nordic Industrial Park parka paplašināšana tika uzsāka pērnā gada nogalē, kad NP Properties sadarbībā ar būvuzņēmumu Jaunozols Būve uzsāka jaunā A klases ražošanas un noliktavu ēku kompleksa celtniecību. Jaunā kompleksa kopējā iznomājamo telpu platība ir 7 tūkst. kv.m. Nākotnē plānots kompleksu paplašināt par vēl aptuveni 4 tūkst.kv.m.

Elita Moiseja, SIA NP Properties izpilddirektore: "Jaunais noliktavu un ražošanas ēku komplekss, kurā ieguldītas 4 milj.latu investīcijas, atbilst Eiropas Savienības noteiktajiem standartiem, kas nozīmē iespēju uzsākt darbību drošā, kvalitatīvā un ērtā vidē, kādu mēs piedāvājam saviem klientiem visos NP Properties attīstītajos parkos."

Latvijas uzņēmējiem piederošā AS Nordic Partners iegādājusies 51% daļu starptautiskajā Nordic Partners Limited holdingā, kļūstot par Latvijas lielāko pārtikas ražošanas uzņēmumu, loģistikas pakalpojumu sniedzēja un industriālo parku lielāko akcionāru.

Uzņēmumu sabiedrisko attiecību konsultante Evija Ansonska informē, ka vietējie uzņēmēji kontrolēs AS Laima, AS Staburadze, AS Gutta, SIA Staburadzes Konditoreja, mazumtirdzniecības veikalu tīklu SIA Saldumu Tirdzniecība un uzņēmumu Lider Artur – Polijā, Margiris – Lietuvā, kā arī loģistikas pakalpojumu sniedzēju SIA NP Logistics un industriālo parku – SIA NP Jelgavas biznesa parks (RAF), SIA Nordic Industrial Park, SIA Nordic Technology Park un SIA NP Business Centre un citas saistītās uzņēmējsabiedrības. Notikušais darījums vēl jāapstiprina Latvijas Republikas Konkurences padomei.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild NP Properties valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja. NP Properties ir vienīgais uzņēmums Latvijā, kuram pieder industriālo parku tīkls. Industriālie parki top bijušo rūpnīcu atjaunotajās teritorijās. NP Properties galvenie un lielākie klienti ir ražošanas uzņēmumi. «Tas šajā darbā man personīgi un mūsu komandai sniedz vislielāko gandarījumu - redzēt kā mūsu parkos top un tiek radīts,» atzīst Elita Moiseja.

Advokātu biroja Cobalt jaunajā mājvietā tika atrasts kompromiss starp klasisko un moderno interjeru, kā arī ņemti vērā vēsturiskās ēkas izaicinājumi

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Pēc divu advokātu biroju Cobalt un Borenius apvienošanās vienā uzņēmumā radās nepieciešamība pēc lielāka biroja. Apvienošanās darījums notika 2015. gadā, bet zem viena jumta abi uzņēmumi sāka strādāt pirms gada, kad sāka apdzīvot teju 1000 m2 plašas telpas Berga Bazāra divos rekonstruētos korpusos. «Neskatoties uz to, ka ārpus Rīgas centra ir pieejami dažādi lieliski biroju centru projekti, mūsu profesija pieprasa atrasties pilsētas centrā, jo liela daļa organizāciju un iestāžu, ar kurām sadarbojamies, atrodas netālu,» stāsta Cobalt partneris, zvērināts advokāts Gatis Flinters.

Visu rakstu Pieņem vēsturiskās ēkas noteikumus lasiet 26. jūlija laikrakstā Dienas Bizness.

Labsajūta, darbinieku iesaiste un produktivitāte ir nesaraujami jēdzieni

Tā uzskata Inga Zvaigzne, globālā informācijas tehnoloģiju uzņēmuma Accenture darba vides vadītāja Latvijā. Viņas skatījumā, katrā birojā, lai cilvēki varētu labi strādāt, ir svarīgi trīs stūrakmeņi – lai darbinieki var labi sadarboties, lai var fokusēti strādāt un lai cilvēki fiziski labi jūtas. Accenture birojā darba vietu plānojums veidots tā, lai veicinātu dabisku izkustēšanos – katra stāva centrā ir gaitenis, kam uz sāniem izvietotas darba telpas. «Katrs esam dzirdējuši, ka vismaz reizi stundā jāizkustas un jāatpūtina acis. Nevaru apgalvot, ka visi to dara, bet, veidojot mūsu biroja iekārtojumu, esam centušies to veicināt,» teic I. Zvaigzne.

Šodien, 15. augustā, pašmāju metālapstrādes uzņēmums "Mārupes Metālmeistars" atklāj jaunu ražotni "NP Jelgavas Biznesa Parkā", kas atrodas agrākās automobiļu rūpnīcas "RAF" teritorijā.

Plānots, ka līdz ar 1700 kv.m plašās ražotnes izveidi "Mārupes Metālmeistars" būtiski paplašinās ražotās produkcijas sortimentu, tādējādi palielinot arī produkcijas noieta valstu skaitu.

"NP Jelgavas Biznesa Parks" ietilpst "NP Properties" industriālo parku ķēdē.

Elita Moiseja, SIA "NP Properties" izpilddirektore: "Pirmo līgumu ar "Mārupes Metālmeistaru" par ražošanas telpu iznomāšanu noslēdzām jau 2003. gadā, kad metālapstrādes uzņēmums izveidoja pirmo ražotni citā mūsu industriālajā parkā Olainē "Nordic Industrial Park".

Līdz šim brīdim "Mārupes Metālmeistars" Olainē ir izveidojis trīs ražotnes aptuveni 2100 kv/m platībā, un jau šodien "NP Jelgavas Biznesa Parkā" tiks atklāta ceturtā uzņēmuma ražotne Latvijā 1700 kv/m platībā."

Latvijas lidkompānijas RAF-Avia izsole šodien noslēdzās veiksmīgi, informē likvidējamās AS Latvijas Krājbanka maksātnespējas administratora KPMG Baltics pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Izsolē piedalījās divi pretendenti, no kuriem viens - juridiska persona no Latvijas, bet otra - no ārvalstīm. Izsolē uzvarēja juridiska persona no Latvijas, kurai 14 dienu laikā jāveic pilna samaksa, lai darījumus būtu oficiāli noslēdzies.

Summa, par kuru tika nosolītas RAF-Avia daļas, bija zemāka nekā izsoles sākuma cena, taču augstāka nekā administratora pirms izsoles noteiktā slēptā cena.

Db.lv jau rakstīja, ka jūnijā likvidējamās AS Latvijas Krājbanka administratora KPMG Baltics, SIA Atlantijas nami un SIA MG Zeme piederošo AS RAF-Avia kapitāldaļu izsole noslēdzās neveiksmīgi – pircējs netika atrasts. Kapitāldaļas tika pārdotas kā mantu kopība.

Saskaņā ar lielākā industriālo parku attīstītāja un apsaimniekotāja NP Properties novērojumiem šogad industriālajos parkos būtiski pieaugusi ražotāju aktivitāte, kas sasniegusi pēdējos gados augstāko līmeni. Tas norādot uz rūpniecības nozares un ekonomikas stabilizēšanos, no kā ieguvēja ir tautsaimniecība kopumā.

NP Properties pirmajā pusgadā iznomāja industriālās telpas 15 100 kv.m platībā, kas ir par 15% vairāk nekā pērn līdzīgā periodā. Lielāko daļu iznomāto platību veido telpas ražošanai.

Elita Moiseja, NP Properties valdes priekšsēdētāja, norāda: «Šogad vērojama pozitīva tendence – ražotāji kļuvuši optimistiskāki par savu nākotni un daudz aktīvāk domā par attīstīšanos un darbības paplašināšanu. Tas viennozīmīgi pozitīvi ietekmē arī mūsu industriālo parku darbību, kuros 60% nomnieku ir ražotāji, kas pārstāv dažādas tautsaimniecības nozares - metāla, plastmasas, gumijas, kokapstrādes, poligrāfijas, pārtikas ražošanas un citas. Īpaši liels ražotāju īpatsvars ir Nordic Industrial Park Olainē un NP Jelgavas Biznesa Parks Jelgavā, sasniedzot 78% no visām iznomātajām platībām.»

Katram stāvam IT un spēļu prezentētāju ārpakalpojumu sniedzēja Evolution Gaming birojā ir savs vadmotīvs – debesis, kalni, okeāns, metāls, mežs un citi

Evolution Gaming 2015. gadā par 12,4 miljoniem eiro iegādājās 9 stāvu biroju centru 14 tūkstošu m2 platībā Rīgā, kur šobrīd notiek vērienīgi remontdarbi. Pērn rekonstrukcijā ieguldīti 1,8 miljoni eiro, bet šogad plānots investēt vēl trīs miljonus eiro.

Visu rakstu Svarīgākā ir atmosfēra lasiet 28. jūnija laikrakstā Dienas Bizness.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

FOTO: DB viesojas Compensa birojā

DB viesojas TestDevLab birojā

Atvērtā plānojuma birojā ir svarīgi, lai katram būtu sava darba vieta un iespēja patverties, ja nepieciešama telefonsaruna pilnīgā klusumā

«Veidojot biroja interjeru, ņēmām vērā gan pieaugošo darbinieku skaitu, gan to, lai tas būtu mūsdienīgs, ērts, funkcionāls un tajā būtu patīkami uzturēties. Tik strauji augošam uzņēmumam kā Bite par biroja pilnveidošanu un pielāgošanu ir jādomā teju nepārtraukti, jo pastāvīgi mainās darbinieku skaits, struktūra. Palielinoties darbinieku skaitam, pieaug nepieciešamība pēc īpašām telpām, piemēram, sarunām divatā. Ir svarīgi, lai darbinieki gan varētu justies ērti un produktīvi savā darba vietā, gan, ja nepieciešams, tikties ar klientiem, gan arī rīkot sapulces plašākā lokā. Tāpat nedrīkst aizmirst arī par vizuālo izskatu, lai ikdiena birojā būtu interesantāka,» stāsta Ance Kovale, Bite Klimata kontroles menedžere. Viņa uzskata, ka kvalitatīvā darba vidē ir vieglāk saglabāt produktivitāti un optimismu.

Jaunais CTB uzņēmumu grupas birojs – askētiska un moderna celtne, savukārt tās iekštelpās valda mājīga, saules un gaismas pielieta atmosfēra.

Iepriekš uzņēmuma birojs atradās Liepājas centrā. Pašreizējā tā ražošanas teritorija sākotnēji bija vien 1,5 ha plaša, bet šobrīd uzņēmuma rīcībā ir 19 ha. «Pirms 20 gadiem sākām strādāt ar pāris transporta vienībām un dažiem darbiniekiem. Šobrīd mūsu īpašumā ir vairāk nekā 200 transporta vienību un būvtehnikas, ceļu būves sezonas laikā nodarbinām 300 darbinieku. Katru gadu augām un attīstījāmies, līdz sapratām, ka vadībai ir neērti atrasties atdalīti no uzņēmuma pamatprocesiem, tādēļ izlēmām celt biroju tieši šeit. Šobrīd redzam, kas notiek uzņēmuma teritorijā un ražotnē, ir ērtāk komunicēt citam ar citu,» stāsta CTB uzņēmumu grupas vadītājs Gatis Zvirbulis.

#Jaunajās biroju telpās atspoguļojas Norvēģijā bāzētā mātes kompānijas ideoloģija, kuru godā tur visi Visma uzņēmumi pasaulē.

IT uzņēmuma Visma biroja dizainā valda tīras un skaidras līnijas, ziemeļvalstīm raksturīgie pieklusinātie toņi, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Viens no lielākajiem ziemeļvalstu IT uzņēmumiem Visma ir nozīmīgs nomnieks jaunajā A klases biroja centrā Place Eleven Sporta ielā Rīgā. Uzņēmums kopumā aizņem divus ar pusi stāvus 3293 m2 platībā. Tajā ir iespēja izvietot 305 darba vietas. Patlaban uzņēmumā strādā 257 cilvēki.

«Iepriekš Visma Labs, Visma Enterprise un Visma Consulting atradās atsevišķās vietās un dzīvošana dažādās mājās bija apgrūtinoša, turklāt uzņēmumi auga un bija skaidrs, ka esošajās telpās kļūst par šauru. Arī no uzņēmuma identitātes un kultūras skata punkta raugoties, mums bija svarīgi, lai mēs esam kopā un tiekam uztverti kā viens veselums, lai gan esam vairākas juridiskas personas. Brīdī, kad izlēmām par labu šim biroja centram, te vēl nebija izraksta būvniecības bedre, mēs pieņēmām izaicinājumu pievienoties attīstītāja vīzijai par to, kā šeit varētu izskatīties,» stāsta Visma Enterprise vadītāja Antra Zālīte.

Pēc 2007.-2009. g. pasaules finanšu ekonomiskās krīzes beigām pasaulē ir vērojama aktīvas ekonomikas izaugsmes atjaunošanās. Taču daži nopietni analītiķi prognozē pasaules ekonomikas atkārtotu nonākšanu recesijā un pat ilgstošu stagnāciju pēc Japānas scenārija.

Finanšu ekonomiskā krīze, kas notika Japānā pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā, kļuva par spēcīgāko vienas valsts krīzi pēc Amerikas Lielās depresijas. Ekonomika uz desmit gadiem nonāca stagnācijā, un tikai 21. gs. sākumā Japāna sāka pakāpeniski pārvarēt šīs krīzes sekas.

Taču Japānai tā arī neizdevās pilnībā iziet no šīs krīzes, jo tā nonāca kārtējā krīzes vilnī nu jau kopā ar visu pasauli 2007.-2009. g. finanšu ekonomiskās krīzes laikā.

Japānas krīze, tāpat kā Lielā depresija un 2007.-2009. g. pasaules krīze, sākās ar spekulatīvo burbuļu plīšanu finanšu tirgos.

Japānā tie izveidojās uz tiešām iespaidīgo ekonomisko sasniegumu fona. Pirms krīzes valsts ekonomika pieauga vēl nebijušā ātrumā, un šo procesu dēvēja par Japānas ekonomisko brīnumu.

AS PrivatBank piešķīrusi Latvijas kravas pārvadājumu lidsabiedrībai AS “RAF-AVIA” kredītu 3,56 miljonu eiro apmērā "ATR72-212A (500)" lidmašīnas iegādei.

Bankas finansētās lidmašīnas ražotājs ir aviorūpniecības uzņēmums “ATR”, kas tika dibināts 1981. gadā.

“RAF-AVIA” dibināta 1990. gadā. Aviācijas struktūrvienība tika pārveidota par neatkarīgu aviokompāniju AS “RAF-AVIA” 1994. gadā. Kompānijas galvenais birojs un bāze atrodas Rīgā, bet otrā bāze ar tehniskās apkalpošanas staciju atrodas Vācijas pilsētā Hānā. AS “RAF-AVIA” ir vienīga aviokompānija Eiropā, kas AN26 modeļa lidmašīnu ekspluatācijai ir saņēmusi atbilstošu sertifikātu.

Pateicoties bankas finansējumam, AS “RAF-AVIA” varēs būtiski palielināt savu konkurētspēju Eiropas tirgū. "ATR72-212A (500)" lidmašīna pārveidota par kravas lidmašīnu un tiks izmantota DHL pārvadājumiem Eiropas teritorijā.

Jelgavā 17. maijā norisinājās RAF vintage festivāla oficiālā atklāšana industriālā parka NP Jelgavas Biznesa Parks teritorijā. Tur agrāk atradās leģendārā Rīgas Autobusu Fabrika jeb RAF.

Tā ietvaros klātienē ir iespēja aplūkot 15 pilnībā un daļēji restaurētus RAF autobusus un mikroautobusus.

Vienlaikus ir iespēja iepazīties ar vēsturiskām RAF relikvijām - gleznām, plakātiem, rasējumiem, galdiem, krēsliem un pat to laiku datortehniku, kā arī aplūkot foto izstādi, kas atspoguļo rūpnīcas strādnieku ikdienu.

RAF vintage festivāls ir NP Jelgavas Biznesa Parks simbolisks veltījums RAF rūpnīcai, kas teju pusgadsimtu Latvijas vārdu nesa ne tikai PSRS robežās, bet arī Eiropā, Āfrikas valstīs, Kubā un pat Karību reģionā.

Prezi biroja galvenie vadmotīvi – ērtība darbiniekiem un vide, kas cilvēkus iedvesmo

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

«Veidojot mūsu biroju Budapeštā, mums prātā bija divi principi. Pirmkārt, tā kā mēs pavadām vairāk sava nomoda laika darbā, nekā mājās, mēs vēlējāmies izveidot vietu, kur darbiniekiem ir prieks pavadīt savu laiku. Mums ir svarīgi, lai mūsu darbinieki jūtas labi, kamēr viņi ir darbā. Tāpēc mēs izveidojām mājīgu biroju,» saka Csaba Faix, Prezi starptautisko komunikāciju vadītājs. Lai sasniegtu šo mērķi, darbinieki varēja realizēt savas idejas un vajadzības, iekārtojoties savās telpās. Viņi varēja izvēlēties mēbeles un pievienot gala akordus.

Otrs mērķis bija radīt vidi, kas iedvesmo cilvēkus. Tāpēc telpās ieviests daudz prieka. «Prezi panākumi ir saistīti ar tā graujošo pieeju prezentācijām. Mēs vēlējāmies saglabāt šo radošo pieeju dzīvu, jo zinām, ka vide, kurā pavadām laiku, ietekmē mūsu domāšanu. Mēs birojā pievienojām tik daudz radošuma, cik vien varējām, lai palīdzētu cilvēkiem ar radošām idejām,» viņš stāsta.

Par 70% augstākas ražošanas jaudas, jaunas darba vietas un mērķis kļūt par lielākajiem industriālo gaisa filtru ražotājiem Latvijā – pie šāda plāna apņēmīgi ķēries viens no Nordic Industrial Park nomniekiem “Dinair Filton”.

Uzņēmums ražo gaisa filtrus industriālajām ventilācijas iekārtām ražotnēs, tirdzniecības centros, sabiedriskajās ēkās u.c. 80% ir kabatfiltri, tomēr būtisku daļu ieņem arī specializētie filtri. Produkcijas klāsts nemitīgi tiek papildināts. “Dinair Filton” ir Zviedru koncerna “Dinair” meitasuzņēmums, līdz ar to 90% saražotā tiek eksportēta uz Rietumeiropu, pat uz tādiem pasaules industrijas gigantiem, kā Volvo, Elektrolux un Nedermann. Arī Baltijas un NVS tirgus apgūšanai tiek veltīts daudz uzmanības.

“Veidot ražotni Nordic Industrial Park teritorijā mums ieteica viena cita zviedru kompānija. Arī mēs secinājām, ka izmantot industriālā parka priekšrocības ir izdevīgi. No NP Properties saņēmām mūsu vajadzībām pielāgotas ražošanas, biroja un noliktavas telpas ar visām komunikācijām – atbilstošām elektrojaudām, apkuri, telefona un interneta pieslēgumu,” stāsta V. Petrovs. Ražotne atrodas apsargātā un apgaismotā teritorijā, kas tiek rūpīgi kopta kā ziemā, tā vasarā. Tepat pieejama bankas filiāle, konferenču telpas. “Arī arī izmaksas ir būtiskas – Olainē tās ir zemākas gan telpu, gan darbaspēka ziņā,” piebilst “Dinair Filton” vadītājs.

Latvijas vēstniecība Japānā uzsāka savu darbību 2006.gada aprīlī. Visu šo laiku viens no galvenajiem vēstniecības uzdevumiem ir veicināt ekonomisko sadarbību starp Latviju un Japānu, kas sevī ietver eksporta veicināšanu no Latvijas uz Japānu un investīciju piesaisti no Japānas uz Latviju. Šodien apskatīšu dažas aktualitātes šajos virzienos.

Pēc provizoriskiem datiem Latvijas kopējais eksports uz Japānu 2009.gadā, salīdzinot ar 2008.gadu, ir pieaudzis par 14% un sasniedza 17.6 milj. LVL. Galvenās Latvijas eksporta preces uz Japānu bija: koksne un tās izstrādājumi, minerālie produkti (kūdra), ķīmiskā produkcija (farmācija). Pēdējo gadu laikā, samazinoties izejvielu īpatsvaram Latvijas eksportā, pakāpeniski palielinās gatavās produkcijas īpatsvars. Pavisam īsi par trim galvenajām eksporta grupām.

Farmācija:

Latvijas-Japānas ekonomiskajām saiknēm ir diezgan ilga vēsture. Tās pamatā ir farmācijas nozare. 1965.gadā uzņēmumam Grindeks aizsākas sadarbība ar Japānas farmācijas uzņēmumu Taiho Pharmaceutical par preparāta ftorafur piegādēm uz Japānu. Šī sadarbība turpinās arī šodien, paplašinoties ar jaunām sadarbības formām. Medicīnas iekārtu ražotājs Biosan jau vairākus gadus izplata savu produkciju Japānā. Tāpat Japānas tirgū ir pārstāvēts analītiskās programmatūras ražotājs ķīmijas un farmācijas nozarei - Latvijas kompānija ChromSword. Šī gada aprīlī četri Latvijas uzņēmumi tika pārstāvēti Latvijas stendā farmācijas izstādē CPhI Tokijā.

Nordic Partners grupas uzņēmumi SIA Nordic Technology Park, SIA NP maintenance un SIA NP Jelgavas biznesa parks tikuši pie jauniem valdes locekļiem, liecina Lursoft informācija.

NP Jelgavas biznesa parks un SIA Nordic Technology Park līdzšinējo valdes priekšsēdētāju Elitu Moiseju nomainīs Kristaps Kučinskis, savukārt no SIA NP maintenance valdes atbrīvota Elita Moiseja un Kristaps Kučinskis, bet par valdes priekšsēdētāju iecelts Māris Nikuļcevs.

Kopš 2000.gada, kad Latvijā tika izveidots pirmais industriālais parks Nordic Industrial Park, Nordic Partner ir attīstījis daudznozaru uzņēmumu grupu, kas līdz šim brīdim kopumā ir radījis 26 dažāda profila uzņēmumus, skaidro NP Properties valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja. Līdzās lielākā industriālo parku attīstītāja un apsaimniekotāja Latvijā NP Properties izveidei, kas nodarbojas ar industriālo parku attīstīšanu, apsaimniekošanu un industriālo telpu nomu, Nordic Partners grupas uzņēmumi pārstāv tādas biznesa jomas kā komunālo sistēmu un industriālo teritoriju apsaimniekošana, telekomunikācijas un IT pakalpojumi, biznesa vadības un atbalsta konsultācijas, komunālo pakalpojumu nodrošināšana, kā arī energoresursu pārvalde.

Konkurences padome (KP) ļāvusi apvienoties pārtikas ražotājiem Laima, Staburadze, Gutta un citiem uzņēmumiem.

Par to liecina KP lēmums. KP pagājušā gada nogalē saņēmusi Nordic Partners lielākā akcionāra Daumanta Vītola ziņojumu par uzņēmumu Tallinas ielas centrs, Laima, Miera ielas centrs, Saldumu tirdzniecība, Devanagari, Staburadze, NTBDC L, Sporta ielas centrs, NP FOODS, NP Logistics, NPG, Gutta, Detente, Staburadzes konditoreja un Euro Food apvienošanos.

Ziņojumā sniegtā informācija nebija pietiekama, tāpēc 4.februārī KP sāka papildu izpēti un pēc tās KP secināja, ka apvienošanās dēļ uzņēmumu pārstāvētajos tirgos neradīsies un nenostiprināsies dominējošs stāvoklis, kā arī nevar tikt būtiski samazināta konkurence jebkurā no uzņēmumu pārstāvētajiem tirgiem, tāpēc apvienošanās ir atļauta. Grupas uzņēmumi, kuriem atļauta apvienošanās, darbojas tādās jomās kā pārtikas ražošana, holdinga darbība, konsultācijas, loģistika, vairumtirdzniecība, juridiskie, grāmatvedības pakalpojumi un nekustamā īpašuma apsaimniekošana.

Pārtikas uzņēmumu vadības, produktu tirdzniecības un loģistikas pakalpojumu grupas NP Foods uzņēmumi varētu kotēt akcijas biržā, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service apliecināja NP Foods valdes priekšsēdētājs Juris Jonaitis.

NP Foods grupas uzņēmumi, piemēram, Laima un Staburadze, iepriekš jau kotēja akcijas biržā, un tas varētu notikt arī nākotnē, sacīja Jonaitis. «Tiesa, tad uzņēmumu grupai ir jāsasniedz lielāks apgrozījums nekā pašlaik un jāatrod pareizā birža, kur kotēt akcijas,» viņš paskaidroja.

Jonaitis pieļāva iespēju, ka NP Foods varētu neaprobežoties ar Rīgas Fondu biržu. «Pašlaik var redzēt, ka diezgan daudz uzņēmumu gan no Krievijas, gan Ukrainas kotējas Varšavas biržā, kur ir ļoti labi nosacījumi un ļoti labs tirgus,» viņš klāstīja.

«Bet patlaban tā drīzāk ir viela pārdomām, nevis reāls plāns. Pašlaik mums ir jāsakārto un jānostiprina sava darbība, jāsagaida, kad nozarē un ekonomikā būs pieaugums, un jāpelna nauda,» atzina NP Foods vadītājs.