Partija Saskaņas centrs šodien, 24.maijā, prezidenta amatam oficiāli izvirzīja Biznesa augstskolas Turība Juridiskās fakultātes Publisko tiesību katedras vadītāju, bijušo Satversmes tiesas priekšsēdētāju Aivaru Endziņu, informē Saskaņas centrs.
Opozīcijas politiķi A. Endziņu uzrunājuši tikai šodien no rīta, taču viņš esot piekritis, jo medijos diezgan daudzi sabiedrības pārstāvji viņa kandidatūru minējuši kā piemērotu šim amatam.
Saskaņas Centrs priekšsēdētājs Nils Ušakovs par A. Endziņa izvirzīšanu prezidenta amatam: "Pirmkārt, A. Endziņa desmit gadu vadības perioda laikā Satversmes tiesa vienmēr ir bijusi neatkarīga un vadījās tikai un vienīgi no likuma. A. Endziņš ir pierādījis savas spējas stāvēt pāri politiskām kaislībām un cīņām un pieņemt neatkarīgus lēmumus. Šāda īpašība valsts galvai ir ļoti nozīmīga.
Saskaņas Centrs kā Saeimas opozīcijas pārstāvis ir vērsies ar iesniegumiem Satversmes tiesā un ieguvis pārliecību par viņa objektivitāti.
Otrkārt, A. Endziņam ir milzīga autoritāte sabiedrībā.
Treškārt, un kas ir pats galvenais - viņš ir politiski neatkarīgs kandidāts. Un viņa piekrišana kandidēt no Saskaņas Centra frakcijas tam ir tikai pierādījums."
Delna atbalsta A. Endziņu un aicina to darīt arī citiem
Delna pieteikusi piketu prezidenta vēlēšanu dienai un aicina visus Latvijas labas gribas cilvēkus ar ziediem sagaidīt Aivaru Endziņu kā tautas prezidentu.
Delna arī aicina citas nevalstiskās organizācijas, intelektuāļus, kultūras un biznesa cilvēkus, kā arī jebkuru labas gribas Latvijas cilvēku publiski atbalstīt Aivaru Endziņu. Delna arī atgādina, ka valsts prezidenta vēlēšanas ir bezpartejiska sabiedrības integrācijas lieta, kur viscienījamākā kandidāta izvēle šobrīd ir katra iedzīvotāja individuālās atbildības jautājums.
Aivars Endziņš
Aivars Endziņš ir Biznesa augstskolas Turība Juridiskās fakultātes Publisko tiesību katedras vadītājs.
Dzimis 1940. gada 8.decembrī. Precējies, ir divi bērni.
1968. gadā beidzis Latvijas Valsts universitātes Juridisko fakultāti, pēc tam turpinājis izglītību Krievijā. 1972. gadā beidzis Maskavas Valsts universitātes Juridiskās fakultātes aspirantūru, iegūstot juridisko zinātņu kandidāta grādu. 1977. gadā aizstāvējis disertāciju MVU.
No 1972.gada līdz 1990. gadam - Latvijas Valsts Universitātes tiesību sektora jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks, Juridiskās fakultātes vecākais pasniedzējs, docents, katedras vadītājs.
No 1963. līdz 1990. gadam – PSKP biedrs. 1998. gadā iestājies Latvijas Tautas frontē, bijis 1. LTF kongresa delegāts un Mandātu komisijas priekšsēdētājs.
1990. gadā ievēlēts par Augstākās Padomes deputātu no LTF. No 1990. gada līdz 1993. gadam – LR AP deputāts, AP Likumdošanas komisijas priekšsēdētājs, LR AP Prezidija loceklis. 1990. gada maijā nobalsoja par Latvijas Republikas neatkarību.
1993. gada jūnijā bija viens no savienības Latvijas ceļš dibinātājiem, 5. Saeimas vēlēšanās balotējies no LC saraksta un ticis ievēlēts. Vadījis 5. Saeimas Juridisko komisiju un Kārtības ruļļa izstrādes komisiju. Arī 6. Saeimā ticis ievēlēts no savienības Latvijas ceļš saraksta. 1995. gadā ticis ievēlēts par Juridiskās komisijas priekšsēdētāja vietnieku un par EDSO Parlamentārās asamblejas delegācijas vadītāju.
1996. gada oktobrī ievēlēts par Satversmes tiesas tiesnesi un 1996. gada decembrī nolicis Saeimas deputāta mandātu. 1996. gada nogalē ievēlēts par Satversmes tiesas priekšsēdētāju, un šajā amatā nostrādājis desmit gadus līdz savu pilnvaru beigām 2006. gada decembrī.
A. Endziņa vadībā Satversmes tiesa nereti bija pēdējā instance, kurā valsts iedzīvotāji varēja apstrīdēt Ministru kabineta un Saeimas vairākuma pieņemtos lēmumus. Daudzkārt Satversmes tiesā ar lūgumu atzīt par Satversmei neatbilstošām likuma normas un Ministru kabineta noteikumus ir griezusies Saeimas opozīcija.
Satversmes tiesa A. Endziņa vadībā ir pieņēmusi šādus spriedumus:
atcēla darba ierobežojumus pensionāriem, saskaņā ar kuriem pensionāram bija jāizvēlas – saņemt vai nu algu, vai pensiju;
atcēla tā saucamās raidīšanas kvotas televīzijā un radio valodās, kuras nav valsts valoda (šīs kvotas noteica, ka citās valodās varēja raidīt ne vairāk kā 25% no raidlaika);
atzina, ka jaunās māmiņas bērna pirmajā dzīvības gadā drīkst strādāt un saņemt bērna kopšanas pabalstu pilnā apmērā;
atzina par nelikumīgiem Liepājs un Ventspils domes noteiktos ierobežojumus dzīvokļu privatizācijai;
atzina par antikonstitucionālu atļauju kārtību pašvaldības sapulču, gājienu un piketu rīkošanai, pieprasot ieviest pieteikumu un pašvaldību informēšanas kārtību.