Uzņēmēji koalīcijas virzīto prezidenta kandidātu Valdi Zatleru uzskata par cienījamu, tomēr apšaubot, vai viņš būs ietekmīgs politiķis. Aptaujātie arī neslēpj, ka viņos neizpratni radījis veids, kādā valdošā koalīcija vienojusies par kopīgu Valsts prezidenta amata kandidātu.
Šaubās par ievēlēšanu
Ģimenes ārsts Andris Lasmanis stāsta, ka viņu ziņa par V. Zatlera izvirzīšanu Valsts prezidenta amatam iepriecējusi. "Es viņu pazīstu jau kopš studiju gadiem, kad viņš bija mans students. Tomēr nedaudz šaubos, vai viņu ievēlēs, jo, cik pazīstu V. Zatleru, viņš nav cilvēks, kas ļaus ar sevi manipulēt un mūsu politiķiem tas varētu nepatikt. Protams, V. Zatleram nav politiskās pieredzes, bet viņam ir liela organizatoriskā darba pieredze un, kā jau ārstam, arī labs kontakts ar cilvēkiem," tā A. Lasmanis.
Krietni skarbākās domās ir viesnīcu īpašniece Mairita Solima: "V. Zatlers ir ļoti cienīts gan ārstu, gan pacientu vidū. Taču viņa izvirzīšana man atgādina padomju laikus, kad tika izvirzīts viens kandidāts - kāds Brežņevs vai Andropovs un visiem kā tādiem auniem nācās viņu atbalstīt. Viena konkrēta kandidāta - V. Zatlera apspriešana, manuprāt, ir izlikšanās, ka mēs te spēlējam demokrātiju. Personiski man ļoti gribētos uzzināt, ar kādiem noteikumiem V. Zatlers ir pēkšņi, tik aizmuguriski izvirzīts."
Uzsver erudīciju
Skonto būves viceprezidents Ivars Millers, kurš līdz 1999. gadam ieņēma toreizējā Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa kancelejas vadītāja posteni, atzīst, ka personiski nepazīst V. Zatleru, tomēr viņa kandidatūru vērtē visumā pozitīvi. "Man šķiet, ka viņš ir pietiekami erudīts cilvēks. Viņam gan tiek pārmests politiskās pieredzes trūkums, tomēr gribētu atgādināt, ka arī G. Ulmanim un Vairai Vīķei-Freibergai tādas īpašas pieredzes nebija. V. Zatleru var uzskatīt par neitrālu kandidātu, kāda nepieciešamība tika uzsvērta presē. Tomēr, manuprāt, arī Māris Riekstiņš un Kārina Pētersone bija ļoti cienījami kandidāti un ir nedaudz dīvaini viņus tā pēkšņi noņemt no trases," tā I. Millers.
Savukārt Zemnieku savienības vadītājs, z/s Strazdi īpašnieks Valters Bruss uzsver, ka pagaidām ir pāragri vērtēt jebkuru Valsts prezidenta kandidātu. "To varēs darīt tad, kad konkrētais cilvēks prezidenta amatā būs pavadījis vismaz gadu," norāda zemnieks, vien piebilstot, ka būtu nepamatoti gaidīt, ka nākamais Latvijas Republikas prezidents būs pašreizējās prezidentes V. Vīķes-Freibergas klons.
"Galvenais, lai Valsts prezidents stabili pārstāvētu valsti, uzturētu valsts tēlu starptautiskā arēnā. Svarīgi, lai prezidents būtu vispusīgi izglītots," tā SEB Unibanka nākamais prezidents Ainārs Ozols, piebilstot, ka prezidenta kandidāta profesijai nav nozīmes.
Ietekme - apšaubāma
Skonto būves viceprezidents prognozē, ka arī V. Zatleram ievēlēšanas gadījumā tomēr vairāk nāksies pievērsties ārpolitikas jautājumiem, jo Latvijā, kā jau parlamentārās demokrātijas valstī, Valsts prezidenta kompetence iekšpolitikā, tostarp iespējas ietekmēt valsts ekonomisko politiku, ir diezgan ierobežota. "Protams, ir iespēja sasaukt valdības sēdes, apturēt likumu publiskošanu, tomēr īpaši liela ietekme Valsts prezidentam Latvijā nav paredzēta. Simpātiski šķiet tas, ka V. Zatlers ir visu mūžu dzīvojis un strādājis Latvijā, un viņam varētu būt savs skatījums arī uz dažādām ekonomiskām problēmām," norāda I. Millers.
V. Bruss atzīst: "Atklāti sakot, lauksaimniekiem līdz šim nav bijis nekādu kontaktu ar prezidentu un mēs no viņa arī neko negaidām. Nav gaidāms, ka līdz ar jaunā prezidenta ievēlēšanu kaut kas būtiski mainīsies Latvijas varas struktūrās - izpildvara valdībā un lēmējvara Saeimā arī turpmāk būs tās, ar kurām dialogu veidos lauksaimnieki." Viņaprāt, ņemot vērā V. Zatlera līdzšinējo nodarbošanos, pastāv iespēja, ka jaunā Valsts prezidenta pastiprinātas uzmanības lokā būs veselības aprūpes nozares jautājumi. Uz to, ka V. Zatlers ievēlēšanas gadījumā varētu pievērst pastiprinātu uzmanību veselības aprūpes sistēmas reformām, cer arī ģimenes ārsts A. Lasmanis.
Vienīgais traips - apšaubāmi iepirkumi
Vienīgais plašāk izskanējušais skandāls, kurā minēts V. Zatlera vārds, ir kādreizējās pārbaudes saistībā ar viņa vadītās slimnīcas iepirkumiem.
Līdz šim vienīgā V. Zaltera saistība ar politiku bijusi aktīva līdzdarbošanās Latvijas Tautas frontē, viņš arī bijis Latvijas Ārstu biedrības atjaunošanas grupas aktīvists. 1994. gadā V. Zatlers kļuva par Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas (TOS) direktoru. Plašsaziņas līdzekļu redzeslokā viņš nokļuva 2003. gadā, kad viņa bijušais padotais, tā brīža veselības ministrs Āris Auders ( toreiz Jaunais laiks), kurš jau tolaik tika turēts aizdomās par naudas izkrāpšanu no pacientiem, paziņoja, ka TOS bez konkursa iegādājusies dažādas lietas no V. Zatlera sievai Lilitai piederošas firmas un uzņēmuma Scruples, kura prezidents bija V. Zatlera vietnieks Jānis Ābols. KNAB toreiz ierosināja krimināllietu pret TOS amatpersonām par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, tādēļ V. Zatlers uz izmeklēšanas laiku tika atstādināts no TOS direktora amata. Neilgi pēc krimināllietas ierosināšanas V. Zatlers un viņa sieva reģistrēja laulības līgumu par visas mantas šķirtību, tomēr jau neilgi pēc tam toreizējais premjers Einars Repše uzdeva Ā. Auderam atjaunot V. Zatleru TOS direktora amatā. Valsts kontrole TOS nekādas nelikumības neatklāja. Kopš tā laika V. Zatlera vārds saistībā ar kādiem skandāliem nav izskanējis un šī gada aprīlī viņam tika piešķirts Ceturtās šķiras Triju Zvaigžņu ordenis. V. Zatlers nav nevienas politiskās partijas biedrs, taču uz tikšanos ar Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakciju viņu pavadīja Normunds Beļskis, kurš savulaik bija Tautas partiju pārstāvošā Gundara Bērziņa padomnieks. Arī Ā. Auders 2003. gadā, konfliktējot ar Zatleru, pārmeta viņam "oranžu nokrāsu". Prezidenta amatam V. Zatleru ieteica ārsti - tēvzemietis J. Birks un LPP/LC pārstāvis J. Zaržeckis.
Prezidenta ietekme - visai ierobežota
Nemainot Latvijas konstitucionālo iekārtu, Valsts prezidenta iekšpolitiskās ietekmes palielināšanās ir apšaubāma. To uzsver sociologs, socioloģisko pētījumu firmas SKDS direktors Arnis Kaktiņš. Viņaprāt, pēdējā laikā izskanējušie aicinājumi jaunajam Valsts prezidentam vairāk pievērsties iekšpolitikai ir "retorika bez seguma". "Pieļauju, ka šādi izteikumi saistīti ar to, ka daži politiķi mēģina sevi iedomāties prezidenta lomā un secina, ka pārsist Vairu Vīķi-Freibergu ārpolitikā būtu ļoti grūti, tādēļ šķiet loģiski, ka jaunais prezidents varētu sevi pārliecinošāk prezentēt iekšpolitikā," uzskata A. Kaktiņš. Viņš tomēr uzsver, ka Satversme Valsts prezidentam galvenokārt paredz reprezentatīvas funkcijas un arī valsts galvas kompetence ārpolitikā ir diezgan ierobežota. "Nemainot konstitucionālo iekārtu, prezidenta iespējas ietekmēt iekšpolitiskās norises tomēr ir diezgan ierobežotas."
Saskaņā ar Satversmi, Valsts prezidents reprezentē valsti starptautiski un vienlaikus ir valsts bruņoto spēku virspavēlnieks, taču kara gadījumā viņam jāieceļ cits virspavēlnieks. Iekšpolitikā viens no redzamākajiem prezidenta pienākumiem ir Ministru prezidenta kandidāta nominēšana, taču līdz šim par premjerministra kandidātu parasti savstarpēji vienojušās Saeimā ievēlētās politiskās partijas.
Prezidentam ir arī tiesības sasaukt Ministru kabineta ārkārtas sēdes, taču līdzšinējie prezidenti tās gandrīz nekad nav izmantojuši. Biežāk Valsts prezidenti ir izmantojuši tiesības nosūtīt otrreizējai caurlūkošanai Saeimā dažādus likumprojektus, taču arī šajā jomā tiesības ir diezgan ierobežotas, piem., steidzamības kārtā pieņemtos likumus otrreizējai caurlūkošanai nosūtīt nevar, ja to steidzamību atbalstījušas vismaz 2/3 Saeimas deputātu. Arī tad, ja parlaments prezidenta otrreizējai caurlūkošanai nosūtīto likumu pieņem, negrozot tā saturu, valsts pirmajai amatpersonai vairs nav tiesību pieprasīt likuma vēlreizēju caurlūkošanu. Tiesa, prezidents var uz 2 mēnešiem apturēt Saeimas pieņemto likumu publicēšanu. Teorētiski Valsts prezidents var arī atlaist Saeimu, taču tādā gadījumā jautājums ir izlemjams referendumā un, ja vēlētāju vairākums ir pret Saeimas atlaišanu, pašam prezidentam savs amats ir jāatstāj.
