Parīt, 5. decembrī, no premjera amata atkāpsies Aigars Kalvītis, minējumi par to, kurš vadīs valdību, līdzinās zīlēšanai kafijas biezumos.
Tautas partija nav nosaukusi vienu konkrētu kandidātu, bet publiski pauž, ka par nākamo Ministru prezidentu cienīgi būtu kļūt gan pašreizējās valdības ministri Oskars Spurdziņš, Helēna Demakova, Edgars Zalāns un Māris Riekstiņš, gan kādreizējais finanšu ministrs Edmunds Krastiņš. Jaunais laiks premjera amatam nominējis Valdi Dombrovski, tomēr pašreizējās valdošās koalīcijas partiju politiķu izteikumi ļauj secināt, ka diez vai viņš var gūt Saeimas vairākuma atbalstu. Par vienu no ticamākajiem A. Kalvīša pēctečiem tiek uzskatīts iekšlietu ministrs Ivars Godmanis (Latvijas Pirmā partija/Latvijas ceļš), kurš savulaik bijis gan premjers, gan finanšu ministrs Viļa Krištopana valdībā pēc Krievijas krīzes. Tāpat izskanējusi versija, ka par nākamo valdības vadītāju varētu būt bezpartejisks kandidāts, tomēr arī šī iespēja ir mazticama.
Daudz kandidātu
«Es politikā raugos reāli, tādēļ uzskatu, ka, visticamāk, jaunā koalīcija sastāvēs no līdzšinējām četrām to veidojošajām partijām, bet premjers būs oranžs. Šādā gadījumā man vissimpātiskākais un loģiskākais kandidāts premjera krēslam liekas Māris Riekstiņš. Maz ticamāks variants būtu premjera virzīšana no LPP/LC. Tad tiktu virzīts Ivars Godmanis, kas iekšpolitiski varētu spodrināt valdības tēlu. I.Godmanim viss ir kārtībā ar atbildību un morāli, tādēļ viņš varētu palīdzēt valdībai atgūt reputāciju, tā kā ilgāku laiku bija distancējies no politikas,» uzskata Veselības centra 4 valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds. «Koalīcijas kodols izkristalizēsies, kad būs atkāpusies esošā valdība. Būtiski, lai jaunā koalīcija būtu stabila un neveidotu mazākuma valdību. Valdības nostāja nedrīkst mainīties atkarībā no politiskās konjunktūras Saeimā. Ja valdībā būs pārstāvēti dažādi politiskie spēki, mēs no tā tikai iegūsim,» tā būvkompānijas Re&Re valdes priekšsēdētājs Ainārs Pauniņš, prognozējot, ka nākamais premjers būs «kompromisa figūra», kuras vārds tiks nosaukts tikai pēc A. Kalvīša demisijas. Nekustamo īpašumu kompānijas Latio vadītājs Edgars Šīns, vaicāts, kam būtu jākļūst par nākamo premjeru, Db atbildēja ar joku: «Es domāju, ka Valters Krauze būtu ļoti piemērots. Manuprāt, viņš pietiekami labi saprot situāciju valstī un tās problēmas, kas mūs sagaida šī gada beigās un nākamā gada sākumā, prasa, lai premjeram būtu laba humora izjūta.» Db veiktā uzņēmēju telefonaptauja liecina, ka liela daļa no viņiem uzskata, ka arī turpmāk valdību varētu vadīt A. Kalvītis. Tīkama komersantiem šķistu arī Aigara Štokenberga, I. Godmaņa, kāda tēvzemieša ( Roberts Zīle, Gundars Krasts, Ģirts Valdis Kristovskis) vai bezpartejiska premjera kandidatūra. Kā iespējamos valdības vadītājus atsevišķi uzņēmēji redz arī Aināru Šleseru, Sandru Kalnieti, Gundaru Bērziņu, Einaru Repši, Aivaru Lembergu un bijušo Hansabankas valdes priekšsēdētāju Ingrīdu Blūmu. Savukārt interneta portāla www.db.lv aptaujā populārākais premjera amata kandidāts ir V. Dombrovskis.
Jātiek galā ar inflāciju
«Ja skatās uz valsti kā uzņēmumu, skaidrs, ka tas ir bankrotējis. Imports un eksports ir jāsabalansē. Pašlaik milzīgo importu veido ārvalstu investīcijas, ārvalstu kredītiestāžu aizdevumi, kā arī struktūrfondi. Zināms, ka jāveicina Latvijas izcelsmes produktu un pakalpojumu ražošana un eksportēšana, tomēr tas jādara ne tikai deklarāciju, bet arī darbu līmenī. Līdz šim maz novērtēta iespēja ir pakalpojumu eksportēšana, ļoti reāla šī opcija ir ne tikai informācijas tehnoloģiju jomā, bet arī, piemēram, man tuvākajā veselības aprūpes nozarē,» tā M. Rēvalds. Viņam simpātiska šķietot doma par nodokļu sloga pārdali «no naudas uz patēriņu». Pēc A. Pauniņa teiktā, valdības galvenais uzdevums būs izbeigt spekulācijas ap iespējamo lata devalvāciju un dot viennozīmīgu signālu, ka ar Latvijas nacionālo valūtu nebūs nekādu problēmu. «Nedrīkst pieļaut lata devalvāciju. Skaidri jādefinē, ka tā ir valdības prioritāte,» uzsver viņš. Re&Re valdes priekšsēdētājs arī uzskata, ka nākamajai valdībai ir jāatrisina problēmas ar inflāciju, ko rada nepamatots algu kāpums, tādēļ svarīgi būtu atrisināt arī darbaspēka imigrācijas problēmas. Tāpat jaunā valdība nedrīkstētu apturēt lielo būvobjektu celtniecību. «Ekonomikā nevar visu laiku dzēst esošo ugunsgrēku, ir vajadzīgs saprast, kas slēpjas aiz nākamā līkuma, kāda varētu veidoties situācija pēc trim vai četriem gadiem,» tā E. Šīns.
Galvenais uzdevums - izveidot stabilu valdību
Nākamā Ministru prezidenta galvenais uzdevums ir izveidot stabilu ilgtermiņa valdību, uzsver Valsts prezidents Valdis Zatlers.
Pēc konsultācijām ar visām Saeimā pārstāvētajām politiskajām partijām un neatkarīgajiem parlamenta deputātiem viņš secinājis, ka galvenie nākamā valdības vadītāja uzdevumi būs atgūt sabiedrības uzticību, savukārt Aigaram Kalvītim (Tautas partija) pirms atkāpšanās vajadzētu publiski izvērtēt savas valdības darbus - gan padarītos, gan nepadarītos, gan steidzami izdarāmos darbus.
Līdz 5. decembrim
«Līdz 5. decembrim palicis maz. Partijām atlikušajās dienās būtu jāpabeidz savas sarunas, jāsastāda bilance, jo pašlaik nav skaidrs, par kādu koalīciju ir iespējams vienoties. Tajā pašā laikā ir redzams, ka nav nekādu principiālu šķēršļu, lai šīs piecas partijas nevarētu vienoties koalīcijā un iegūt vairākumu Saeimā,» norāda V. Zatlers.
Var veidot visi pieci
Db (30.11.2007.)jau vēstīja, ka Jaunais laiks, vēloties nodrošināt sev lielāku ietekmi jaunajā valdībā, vēlas, lai kāda no pašreizējām valdības partijām - Tautas partija (TP), Zaļo un zemnieku savienība, Latvijas Pirmā partija/Latvijas ceļš vai tēvzemieši - netiktu aicināti jaunajā koalīcijā. Tomēr, kā uzsver prezidents, pašlaik redzams, ka nav tādu domstarpību, kas liegtu šīm piecām partijām kopīgi veidot valdību.
Iztaujās visus
V. Zatlers pagaidām neatklāj, kuru no publiski minētajiem kandidātiem viņš varētu nominēt Ministru prezidenta amatam, uzsverot, ka sākot ar 6. decembri konsultēsies ar visiem partiju izvirzītajiem valdības vadītāja amata kandidātiem, tajā skaitā sarunās varētu tikt «pārbaudīti» arī visi pieci TP nosauktie premjera amata kandidāti. Vienlaikus viņš uzsver, ka nākamajam premjeram būs jāspēj gūt Saeimas vairākuma atbalsts, kā arī izveidot kompetentu valdību. «Ja mēs gribam panākt kompetentu valdību, mums ir vajadzīgi kompetenti ministri, nevis ministri pēc atlikuma principa vai pēc partijas politikas. Tā būs jaunā Ministru prezidenta atbildība. Mana atbildība ir atrast premjerministra amata kandidātu,» teica V. Zatlers. Prezidenta V. Zatlera izteikumi arī liecina, ka diez vai premjera amatam tiks nominēts bezpartejisks kandidāts, jo svarīgi, lai viņš gūtu Saeimas vairākuma atbalstu.