Meklējot produktīvākus darba instrumentus, uzņēmumi aizvien biežāk dod priekšroku klēpjdatoru un planšetdatoru krustojumiem

Stājoties darbā vai sagaidot savu kārtu darba instrumentu atjaunošanas rindā, šogad liela daļa strādājošo saņems nevis kārtējo galddatoru vai klēpjdatoru un pat ne planšeti, bet gan abu pēdējo hibrīdu. Tā dēvētie divi vienā jeb 360 grādos atlokāmi klēpjdatori ar skārienjutīgu ekrānu kļuvuši par šā gada karstāko tendenci biroju tehnikā un apņēmīgi izspiež no darba vietām īsu popularitātes uzplaiksnījumu pārdzīvojušās planšetes.

Pēc patosa pilnā planšetdatoru uznāciena pirms nepilniem desmit gadiem un bravūrīgajiem solījumiem pārņemt datoru funkcijas skārienjutīgo plākšņu tirgū jau labu laiku vērojami pamatīgi atplūdi. Pārliecinājušies, ka planšetes labākajā gadījumā der kā prezentācijas un komunikācijas rīks, nevis pilnvērtīgs darba instruments, uzņēmēji sāka meklēt efektīvākus variantus. Globālie tirgus dati rāda, ka par tiem varētu kļūt tieši 360 grādu datori.

ASV interneta gigantam Google nepieciešams nodrošināt «jaunus risinājumus», lai apmierinātu konkurentu prasības par tā ierosināto vienošanos ar Briseli, paziņojis Eiropas Savienības (ES) konkurences komisārs Hoakins Almunija.

Google un Eiropas Komisija (EK) februārī panāca vienošanos par apsūdzībām, ka pasaulē lielākais interneta meklēšanas pakalpojums izspiež konkurentus Eiropas meklēšanas tirgū, tādējādi izvairoties no tiesiskiem pasākumiem un iespējamiem bargiem naudassodiem.

Panāktā vienošanās paredz, ka Google meklējumu rezultātos līdzvērtīgi atspoguļos arī konkurējošos pakalpojumus. Konkurenti pauduši bažas, ka Google ļaunprātīgi izmanto savu dominējošo stāvokli Eiropas interneta meklēšanas sistēmu tirgū.

Tajā laikā Almunija pauda cerības, ka draudzīgs konkurences izlīgums ar Google tiks panākts šogad, kad tiks atrisinātas pēdējās konkurentu prasības.

Divi lielākie tirdzniecības tīkli Maxima un Rimi atsakās iepirkt no vietējiem lauksaimniekiem dārzeņus - tie esot pārāk dārgi, šorīt LTV raidījumā Rīta Panorāma apgalvoja biedrības Zemnieku saeima valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Viņš skaidroja, ka arvien vairāk ārvalstu ražotāji izspiež no tirgus vietējos, kuri zaudē savu tirgus daļu dārzeņkopībā.

Sakarā ar Krievijas embargo stipri cietuši Polijas lauksaimnieki, kas savu produkciju eksportē uz citiem tirgiem, arī Latviju.

Rimi un Supernetto veikalos no februāra vidus ir iespējams iegādāties pirmos Latvijas jaunos salātus, kas audzēti zemnieku saimniecības Rītausma siltumnīcās Salas pagastā Sēlijā.

Žurnālistus, kas atspoguļo NATO samitu, pārsteigušas ēdiena cenas Preses centra ēdnīcā. Amerikāņu žurnālisti bija tik izbrīnīti, ka Latvijas mediju pārstāvjiem jautāja, vai mums Rīgā patiešām ēdiens ir tik dārgs, uz ko viņiem tika sniegta patiesa atbilde - nē, tikai šeit no žurnālistiem izspiež naudu.

Piemēram, par bifšteku tiek prasīti pieci lati, par zivi - četri lati, par cāli zaļumos - četri lati, par piedevām (kartupeļiem, rīsiem) - pusotrs lats, savukārt neliels kruasāns maksā latu, bet kārtainā sviestmaize - divus latus. Arī mazais minerālūdens maksā latu.

Turklāt preses centrā baumo, ka brīvprātīgajiem brokastīs izsniegti saskābuši salāti, kā rezultātā daudziem tagad ir problēmas ar vēderu.

Atbilstoši Preses centra informācijas daļā sniegtajai informācijai, gan brīvprātīgajiem, gan ēdnīcā ēdināšanu nodrošina Reval Hotel Latvija.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Maksims Mališko, kompānijas Grand Credit valdes loceklis. «Ne katra Latvijas komercbanka var līdzināties mums kredītu produktu līnijas piedāvājumu jomā,» lepojas M. Mališko. Strādājot 8 gadus Latvijas tirgū, Grand Credit kolektīvs esot trīskāršojies. Kopš 2014. gada jūlija Grand Credit piedalās valsts mazā un vidējā biznesa mikrokreditēšanas programmā, kuras apjoms ir 3 miljoni eiro.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Finanšu joma ir viena no svarīgākajām jomām jebkurā ekonomikā. Ne velti, runājot par naudu, to salīdzina ar asinsrites sistēmu, kas nodrošina katru ķermeņa šūnu ar skābekli un nodrošina organisma dzīvotspēju. Finanšu iestādes ir sirds, kas liek šai sarežģītajai sistēmai strādāt. Jāatzīst godīgi, man tas vienmēr šķitis interesanti.

Konkurences padomei, izmeklējot t.s. Nestes un Statoil lietu, radušās aizdomas, ka dominējošo stāvokli degvielas tirgū ļaunprātīgi izmanto visi trīs tirgus līderi.

Vēstulē, kas nonākusi Db rīcībā, Konkurences padome (KP) ar saviem secinājumiem iepazīstina iesaistītās puses, norādot, ka degvielas tirgū pastāv kolektīva dominance jeb dominējošais oligopols, kuru veido Neste Latvija (Neste),Latvija Statoil (Statoil) un Lukoil Baltija R (Lukoil).

KP skaidro, ka jēdziens vairāki tirgus dalībnieki nozīmē, ka dominējošā stāvoklī atrodas divi vai vairāki tirgus dalībnieki, kas ir juridiski neatkarīgi cits no cita, bet starp kuriem pastāv ekonomiska saikne, kura izpaužas tādējādi, ka šie tirgus dalībnieki ir kopīga vienība noteiktās darbībās attiecībā pret konkurentiem, klientiem vai patērētājiem, tādējādi konkrētā tirgū noteiktos apstākļos var izveidoties un pastāvēt kolektīvais dominējošais stāvoklis.

Interneta izpētes uzņēmuma Gemius Latvia vadītāja Linda Egle stāsta par Latvijas iedzīvotāju interneta lietošanas paradumiem, par to, ko visbiežāk meklē google meklētājā, kā arī skaidro, kāds ir vidējais interneta lietotājs Latvijā.

80% Latvijas iedzīvotāju ir sasniedzami internetā

Latvieši ir aktīvi interneta lietotāji. Pirms vairākiem gadiem valdīja uzskats, ka internets ir domāts jauniešiem, tāpēc arī reklāmdevēji bieži svārstījās, vai likt reklāmu internetā vai nelikt, jo tādējādi sasniegtu tikai jauniešus. Šobrīd varu teikt, ka tā noteikti nav - arī vecāka gada gājuma cilvēki apgūst un lieto internetu. Šobrīd 80% Latvijas iedzīvotāju ir sasniedzami internetā. Tendences liecina - jo mazāka valsts, jo lielāka sasniedzamība. Noteikti var teikt, ka esam aktīvi lietotāji, lai gan par mums aktīvāki ir igauņi. Runājot skaitļos, Latvijā mēneša griezumā ir 1 430 000 aktīvie interneta lietotāji, kuri izmanto datoru; 800 000, kuri lieto internetu telefonā un apmēram 400 000 - planšetē, protams, jāatceras, ka šie skaitļi nav saskaitāmi, jo viens un tas pats cilvēks var lietot internetu gan datorā, gan telefonā, gan planšetē - šie dati pārklājas. Mēs mērām ne vien to, kā internets tiek lietots, bet arī reklāmas kampaņu efektivitāti internetā, piemēram, kuras vecuma grupas vairāk klikšķina uz baneriem. Esam noskaidrojuši, ka vairāk uz baneriem klikšķina vecuma grupa 55+, jaunieši skrien visam pāri ar acīm, viņu uzmanību piesaista bildes un video - viņi nav pieraduši lasīt garus tekstus, taču, ja 40+ vecuma grupas cilvēku ieinteresēs informācija banerī, viņš uz tā uzklikšķinās un uzzinās par konkrēto piedāvājumu visu iespējamo informāciju. Vidējā un vecākā paaudze ir pieradusi pie avīžu laika, viņi ir gatavi lasīt un iedziļināties.

Valsts valodas pozīcijas Latvijā pasliktinās un valsts slīd atpakaļ divvalodībā, trešdien, 28.maijā, tiekoties ar Valsts valodas komisijas priekšsēdētāju Andreju Veisbergu, secināja Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijas deputāti.

Novērojumi liecina, ka krievu valoda izspiež latviešu valodu no vairākām sadzīves sfērām, un Valsts valodas centrs saņem aizvien vairāk sūdzību par pārkāpumiem valsts valodas lietošanā.

''Tie laiki, kad cittautieši trolejbusos ar vārdnīcām rokās mācījās latviešu valodu, ir pagājuši,'' secināja komisijas priekšsēdētājs Pēteris Tabūns.

A.Veisbergs informēja, ka sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka efektīvākais līdzeklis latviešu valodas pozīciju stiprināšanai ir stingrākas likumu normas. Tas, ka cittautiešiem tiek piedāvāti valodas kursi, pats par sevi diemžēl situāciju uzlabo minimāli. Tādēļ patlaban tiek gatavotas izmaiņas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Augstākās izglītības likumā, kā arī pārskatīts to profesiju saraksts, kurās strādājot jāzina valsts valoda.

Vīna darītavas Ledus vīni īpašnieks Lauris Salenieks kaļ plānu B, jo ziemas kļūst siltākas, un sevišķo deserta vīnu, iespējams, klimats atvēlēs gatavot arvien retāk

Upesciemā bijušajā sakņu pagrabā top pašmāju vīns, kas ir īpašs ar to, ka tas atrodams arī labākajos Latvijas restorānos – ābolu ledus vīns. Vīndaris Lauris Salenieks «atkratījies» no vietējo vīniņu zīmoga un ir pamanīts arī ārpus Latvijas. Viņš veco pagrabu iecerējis pārvērst, padarot pievilcīgu tūristiem – taps degustāciju zāle, būs jauni produkti. Rīgas tuvums ļauj cerēt, ka viesu, kas vēlētos apskatīt neparastā vīna rašanās vietu, netrūks.

Vīna darītavas vienā stūrī stāv salīdzinoši jauna masīva koka muca, kurā top pazīstamais ledus vīns. Izrādās, pirmoreiz tas nogatavinās akācijas koka mucā, jo pašmāju ozols ābolu ledus vīna darīšanai esot par intensīvu. «Akācija ir maigāka, tā nav tik agresīva kā ozols,» atklāj Lauris. Ledus vīnu dzēriens tikai piektajā gadā sasniedz savu «ideālo būtību», bet tas var nogatavināties arī 15–20 gadu. Izmantojot Eiropas finansējumu, vīndaris iegādājies preses, kas ļauj palielināt vīndarīšanas apjomus, taču pēdējos gados radusies cita problēma – ziemas kļūst siltākas, līdz ar to dabiski sasalušu ābolu ražu ievākt ir aizvien lielāks izaicinājums.

Pretstatā citām nozarēm, auto nomas un līzinga tirgi Baltijā jau atkopjas, un šīs nozares starptautiskā milža Sixt pārstāvji pārliecināti, ka reģionā vēl ir potenciālsUzlabošanās vērojama visā Eiropā, jo uzņēmumi meklē iespējas izmantot ārpakalpojumus.

Kāda, jūsuprāt, pēc dažiem gadiem izskatīsies auto noma un auto līzings, kādos virzienos šajā laikā šīs nozares attīstīsies?

R. P. Mūsu klientu autoparka menedžeri regulāri tiekas ar uzņēmumiem, lai noskaidrotu, ko viņi turpmākajos piecos gados sagaida no līzinga kompānijas. Piemēram, tagad daudzi uzņēmēji jautā, kad mēs mūsu autoparkos ieviesīsim videi draudzīgas automašīnas - tad, kad būs izdevīgi braukt ar hibrīdauto. Tātad mēs saprotam, ka ir jāizstrādā piedāvājums šajā virzienā, jo klienti tuvāko gadu laikā to no mums sagaida. Mēs izstrādājam, piemēram, piedāvājumu, kurā īsāku distanču braucieniem un pilsētai pieejami hibrīdauto.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Pusotru gadu Liepājā darbojas uzņēmums Wooly Organic, pionieris savā nišā Latvijā, kam savas ražotnes atvēršana sniegusi iespēju ievērojami palielināt lapsu, lāču un zaķu ražošanas jaudas; eksporta starmeši pavērsti Beniluksa valstu virzienā

Kopš 2017. gada maija astoņus gadus vecais uzņēmums Wooly Organic apdzīvo savdabīgu ēku ar tumšu fasādi Strautu ielā, Liepājā. Ēka spēcīgi kontrastē ar ielā un apkārtējos kvartālos dominējošo apbūvi, ko vairāk raksturo veci koka nami apsūbējuma tonalitātē vai Kurzemes sarkano ķieģeļu mūrējums. Līdzīgi citviet skatītie šūšanas cehi parasti līdzinās vecām noliktavām ar izdilušām grīdām un līdz kliņķim nolaistām telpām. Wooly Organic ražotne ir pretstats. No UPB koncerna īrētajā namā bērnu rotaļlietu ražotne iekārtojusies ļoti organiski, pirmajā stāvā pirms gadumijas darbojās pop-up veikaliņš, stāvu augstāk gaišā un mājīgā atmosfērā šujmašīnas rimti darbina šuvējas un dažkārt arī šuvēji. Izteiktajā sieviešu kolektīvā pa laikam ienākot kāds vīrietis, bet pie šūšanas pašlaik atkal strādā tikai dāmas. Iepriekš produkcija tapusi, sadarbojoties ar ārpakalpojuma sniedzējiem, taču savas ražotnes atvēršana un iestrādāšanās Liepājā nu pavērusi plašākas iespējas biznesa idejas lidojumam. Ražotnes iekārtošanai lieti noderējis pašvaldības grants. «Bija nepieciešams laiks, lai jaunā ražotne «ieskrietos», bet pašlaik jau cenšamies palielināt ražošanas apjomus,» stāsta ražošanas vadītāja Beāte Fišmeistere.

Jau vairākus gadus periodiski sabiedrības uzmanība tiek vērsta uz apstākli, ka pāris lielveikalu tīkli, nenoliedzami veiksmīgi izvēršoties, salīdzinoši mazos veikalus nereti vienkārši izspiež no tirgus. Tāpat ne reizi vien ir dzirdēta vietējo pārtikas pārstrādātāju sūkstīšanās par to, ka lielveikali tiem diktē savus noteikumus, izmantojot dažādus veidus, kā spiest uz leju cenu.

To visu vēl var nosaukt par katra konkrētā uzņēmuma spēju konkurēt, rūpēm par to, lai patērētājs saņemtu produktus par cenām, kas ir pēc iespējas zemākas utt. Taču pēdējā laikā aktuāla ir kļuvusi tendence, kas nenāk par labu ne ražotājiem, ne arī patērētājiem. Proti, atsevišķos segmentos (Latvijā īpaši aktuāli tas ir attiecībā uz piena produktiem) tiek izmantota private label stratēģija, kad uz iepakojuma ir redzams nevis konkrētās produkcijas ražotāja, bet gan lielveikala zīmols.

Pirmkārt, ilgtermiņā šāda tendence nodara būtisku postu ražotājam. Ir skaidrs, ka lielveikali paši pienu, krējumu vai sieru neražo, bet pasūta šos un daudzus citus produktus ražotājiem. Protams, ražojot kaut ko uz šādas sadarbības pamata, ražotājs gūst noteiktus ienākumus un peļņu, taču jāņem vērā, ka tādā veidā tas trgū popularizē nevis savu, bet gan lielveikala zīmolu. Šāds modelis vairāk vai mazāk veiksmīgi var darboties tikai līdz brīdim, kamēr tirgotājs neizlemj, ka sadarboties ar citu ražotāju ir izdevīgāk. Tajā brīdī šādam ražotājam rodas problēma, jo lielais klients to ir pametis, bet pašam sava tirgū atpazīstama zīmola tā īsti nav. Turklāt nav nekādas garantijas, ka nākamreiz tirgotājs nedos priekšroku jau kādā citā valstī strādājošam pārstrādātājam. Otrkārt, cieš arī patērētājs, jo, šādā veidā samazinot sortimentu, tiek ierobežotas izvēles iespējas un savā ziņā arī konkurence.

Tā VII samitā Globālā enerģija, kas 10.aprīlī notika Karlsrue Tehnoloģijas institūtā (KIT) Vācijā, secināja pasaules enerģētikas jomas eksperti.

Galvenā samita tēma bija «Enerģētika jaunā ciklā», un tā laikā eksperti prognozēja nākotnes enerģētikas tendences, skaidroja sabiedrības gatavību industriālajai revolūcijai un definēja problēmas, kas jārisina, lai sagatavotu enerģētikas jomu nozīmīgām pārmaiņām. Liela uzmanība tika veltīta drošu, nedārgu un mūsdienīgu enerģijas avotu pieejamības problēmai, kā arī starptautiskajai sadarbībai šajā sakarā. «Mūsu paaudze ir globālo tehnoloģiju pārmaiņu lieciniece, un tās skars visas sabiedrības dzīves sfēras. To izmērs ir salīdzināms ar tādiem izgudrojumiem kā tvaika mašīna, pirmā skaitļošanas tehnika un internets,» atzīmē asociācijas «Globāla enerģija» prezidenta pienākumu izpildītājs Aleksandrs Ignatovs.

Apdzīvotība Latvijas lauku reģionos pēdējo gadu laikā aizvien sarūk, un viens no lauku dzīves balstiem – lauksaimniecības nozare – piedzīvo smagus satricinājumus, proti, ir nepietiekama jaunā lauksaimnieku paaudze, kamdēļ Latvijas «lauki noveco», atklāj Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) veiktais pētījums.

«Pētījuma secinājums ir, ka lauksaimniecības nozare katru gadu kļūst efektīvāka un modernākas tehnoloģijas viennozīmīgi «izspiež» darbaspēku ārā no laukiem. Pēdējo piecu gadu laikā ļoti strauji samazinās nodarbināto skaits tieši lauksaimniecības nozarē,» LNT raidījumā 900 sekundes sacīja LLKC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis, atzīstot, ka nākotnē cilvēkiem arvien mazāk būs ko darīt lauksaimniecības nozarē.

«Visas Latvijas mēroga jautājums ir, vai apdzīvoti lauki ir mūsu vērtība? Vai mēs gribam laukos cilvēkus un līdz ar to veicinām pasākumus citu nodarbinātības veidu attīstībai ārpus lauksaimniecības? Vai arī mēs uzskatām, ka tas ir normāli, ka lauki tiek pamesti?» sacīja LLKC vadītājs.

Rietumu Bankas Kredītu pārvaldes vadītājs Artūrs Jukšs stāsta par būtiskām izmaiņām Baltijas valstu finanšu tirgū.

– Gada laikā Latvijas banku kredītportfelis ir samazinājies vairāk nekā par pusmiljardu eiro. Savukārt šī gada sākumā atkal pieauga izsniegto kredītu skaits. Kas šajā jomā notiek Rietumu Bankā?

– Īsi runājot, cenšamies palielināt biznesa kreditēšanas apjomus gan Latvijā, gan Lietuvā un Igaunijā. Piemēram, pirms pāris gadiem uz Baltiju attiecās aptuveni 30% no mūsu kredītportfeļa, savukārt līdz šī gada beigām šo ciparu plānojam palielināt vismaz līdz 50%.

Pēc visiem zināmajiem pagājušā gada notikumiem Latvijas finanšu tirgū pieņemam lēmumu koncentrēties uz kreditēšanu Baltijas valstīs. Pirmkārt, ar Krieviju saistītie politiskie riski ir pieauguši un kļuvuši faktiski nepieņemami. Otrkārt, Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ir parādījušies jauni, mums interesanti klienti.

Laikraksta Dienas biznesa epasta adresē iekrita visai vilinošs piedāvājums no mistiska aizdevēja aizņemties naudu ar pievilcīgām procentu likmēm, un nolēma pārbaudīt, vai tiešām aizdevumu ir tik vienkārši saņemt, kā tiek solīts.

DB novēroja, ka sludinājumu ar līdzīgu tekstu var atrast arī portālos, kur apgrozās kredītņēmēji un cilvēki, kas jautā padomu saistībā ar aizdevumiem, un par šo piedāvājumu nereti izrāda interesi. Tādēļ arī DB nolēma pārbaudīt, kas piedāvā šos aizdevumus, kādi ir nosacījumi un vai piedāvājumā neslēpjas kāds āķis. Jo tā kā bankās ne vienmēr iespējams saņemt nepieciešamo aizdevumu un ātro kredītu likmes mērāmas vairākos simtos procentu gadā un daudzi cilvēki jau ir aizņēmušies un meklē alternatīvus veidus, kā segt savas saistības, šāds aizdevums kādam varētu šķist labs risinājums, ja vien to patiešām varētu saņemt.

Ar mērķi nākamgad palielināt zelteru ražošanas apjomus par 10% SIA "Valmiermuižas alus" plāno no Latvijas zemniekiem iepirkt vairāk nekā 40 tonnas vietējo ogu un augļu - tostarp 20 tonnas Latvijā audzētu bio cidoniju, 10 tonnas Latvijas rabarberu, 5 tonnas Latvijas upeņu un 5 tonnas Latvijas meža brūkleņu, informē uzņēmums.

Augoša piekrišana "Gardu muti" zelteriem vērojama arī šogad. Šī gada pirmajos desmit mēnešos pārdoti 116 000 litru "Gardu muti" zeltera, kas ir par 10% vairāk, salīdzinot ar konkrēto periodu pērn.

"Piecos gados kopš zelteru ieviešanas ik gadu redzam augošu pieprasījumu Latvijā, un nu "Gardu muti" dažādās zelteru garšas ir pieejamas lielveikalos visā Latvijā. Arvien vispieprasītākais ir bio cidoniju zelteris - šī gada 10 mēnešos pārdoti 53 000 litru šī zeltera, bet visstraujāk šogad augusi rabarberu zeltera pārdošana - par 33%, jau minot uz papēžiem bio cidoniju zelterim. Droši var teikt, ka cidonija un rabarbers ir iecienītākās Latvijas garšas," pircēju izvēles komentē "Valmiermuižas alus" saimnieks Aigars Ruņģis.

Nepilnības būvniecības likumā paver iespēju draudēt ar būvatļaujas apstrīdēšanu.

Realitāte ir tāda, ka Latvijā nākas sastapties ar korupciju saistībā ar izsniegtajām būvatļaujām, kad cilvēki nāk un prasa naudu, lai neapstrīdētu būvatļauju tiesā, norādīja investīciju grupas Homburg Management vadītājs Džeimss Torpejs.

Nekur citur ne ar ko tādu ne Baltijas valstīs, ne Eiropā, ne Ziemeļamerikā viņš nav sastapies, ja ir saņemta juridiski pareizi izsniegta būvatļauja. DB jau vairākkārt rakstījis, ka jebkuru būvatļauju Latvijā jebkurš var apstrīdēt, tādējādi apturot būvniecības procesu.

Šobrīd apstrīdēšana var sākties no būvatļaujas izdošanas brīža, kad potenciālais investors jau ir sagatavojis būvprojektu, izgājis cauri visām procedūrām, problēmas absurdumu ieskicē Homburg kompāniju pārstāvošais zvērināts advokāts Aivars Blūmiņš.

Godātais ministra kungs! Man bija liels pagodinājums būt par Jūsu padomnieku sabiedrības veselības jautājumos, un jāteic – vismaz 90% jautājumu par sabiedrības veselību mūsu viedokļi saskanēja, teikts ārsta Pētera Apiņa publiskajā lūgumā atbrīvot viņu no veselības ministra Hosama Abu Meri padomnieka amata.

Bija prieks strādāt Jūsu komandā brīžos, kad Jūs ar savu milzīgo enerģiju un politisko pieredzi atbalstījāt tabakas lietošanas mazināšanu, likumdošanas iniciatīvas, kas aizliedza aromatizētās vielas elektroniskajās cigaretēs, atbalstījāt iniciatīvas mazkustības un aptaukošanās pandēmijas apturēšanā, īpašu uzsvaru liekot uz bērnu un jaunatnes sportu, virzījāt alkohola ierobežojumus nevienkāršajā cīņā ar alkohola lobiju. Par to visu vēlos Jums publiski pateikties un vēlēt panākumus tālākā darbībā.

Diemžēl pēdējos divus mēnešus man nav bijusi iespēja ar Jums parunāties, paust savu viedokli vai uzzināt Jūsu norādījumus. Vēlos norādīt, ka padomnieka amats tikai kā amata nosaukums man nav nepieciešams. Gandrīz trīsdesmit gadus mana pamatnodarbība ir medicīnas žurnālistika, neatkarīgi vai tā ir bijusi žurnālu galvenā redaktora amatā vai vienkārša publikācija, skaidrojot latviešu valodā sabiedrības veselības, cilvēka fizioloģijas, slimību patoģenēzes, zāļu iedarbības un blakņu vai veselības organizācijas jautājumus. Latviešu valodā diemžēl maz ir ārstu, kas raksta par veselības jautājumiem, bet Veselības ministrijas un SPKC izklāsts nereti ir rakstīts samocītā birokratizētā valodā, un reti sasniedz lasītāju. Vidēji gadā rakstu 80–100 publikāciju, tā ka mans kopējais publikāciju skaits veselības jomā pārsniedz 3000 (nekad neesmu saņēmis valsts vai pašvaldību atbalstu par sabiedrības veselības publikācijām). Esmu 20 grāmatu autors un vairāk nekā 50 grāmatu (galvenokārt par medicīnu) galvenais redaktors un joprojām dažādās formās sadarbojos ar globāli nozīmīgākajiem medicīnas un veselības žurnāliem. Te man jāteic, ka Meijo klīnikā ir speciāla medicīnas publikācijas nodaļa, kurā strādā (raksta bērniem un pieaugušajiem, grūtniecēm un hroniskiem slimniekiem, slimniekiem pēc operācijām un traumām utt.) četrpadsmit ārsti (iespējams, šis skaitlis šobrīd ir nedaudz pamainījies). Angļu, bet īpaši spāņu valodā ir simtiem ārstu, kas ar saviem rakstiem izglīto dzimtajā valodā lasošus ļaudis. Lielā mērā mazais skaidrojošo publikāciju skaits Latvijā ir iemesls zemajai veselības pratībai, bet pratības neesamība ir iemesls sliktiem sabiedrības veselības rādītājiem.

Ņemot vērā izmaksas par jaunas infrastruktūras izbūvi, gāzes iekārtu uzstādīšana kā alternatīva degvielas izmantošanai Rīgas sabiedriskā transporta autobusos izmaksātu dārgāk nekā benzīna izmantošana arī nākotnē, kaut arī tā cena turpina augt, saka pašvaldības SIA Rīgas satiksme vadītājs Leons Bemhens. Viņš uzskata, ka Rīgas nākotne ir elektrotransports.

Līdzšinējā izpēte saistībā ar alternatīvās degvielas izmantošanas iespējām sabiedriskajā transportā turpinās, tomēr līdz šim veiktie eksperimenti neuzrāda ievērojamus ekonomiskos ieguvumus, turklāt pašā eksperimenta procesā radušās dažādas tehniskas nepilnības saistībā ar autobusu pārbūvi. Bemhens arī norādīja, ka gāzes cenas seko naftas cenām, līdz ar to arī šī alternatīva nemitīgi sadārdzinās.

«Mēs nevaram rēķināt tāpat kā vieglajām automašīnām - ieliku gāzes sistēmu un ieekonomēju. Mums ir nepieciešams izbūvēt infrastruktūru, gāzes uzpildes stacijas, tās uzturēt. Tās ir mūsu izmaksas, un tajā brīdī tas vairs nav izdevīgi, nemaz nerunājot par tehnisko pusi - izmēģinājām viena respektabla autobusu būvētāja autobusus ziemas apstākļos, un rādītāji par patēriņu un izmaksām bija pat vēl sliktāki nekā dīzelim. Nav jau neviena tīrā gāzes motora - visi ir jauktie, kur palaišanai un paātrinājumam izmanto tikai dīzeli, bet gāze strādā tikai pie nemainīga motora darbības režīma,» skaidroja Rīgas satiksmes priekšnieks.

Pēc iespējas ātrāk jāizstrādā prognozes par Ukrainas tuvināšanās Eiropas Savienībai (ES) ietekmi uz lauksaimniecības nozari Latvijā, intervijā aģentūrai LETA teica Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis.

Viņš pauda, ka jautājums, kas notiks ar Ukrainu un tās dalību ES ir būtisks un ļoti ietekmēs lauksaimniecības nozari, tāpēc par to būtu jādomā nākamo desmit gadu perspektīvā. Jautājumi, vai būs asociētais līgums, vai Ukraina kļūs par ES dalībvalsti un vai tā iekļausies kopējā tirgū būtiski ietekmēs lauksaimniecību Latvijā. Jo ātrāk būs kādi secinājumi un aprēķini, jo ātrāk Latvijas lauksaimnieki varēs pielāgoties potenciālajai situācijai.

"Es, protams, nezinu, kā ir šodien, bet pirms kara lielākā graudkopības saimniecība Ukrainā apsaimniekoja 800 000 hektāru. Viena saimniecība! Turklāt Ukrainā ir auglīgākā zeme Eiropā. Līdz ar to viņu ražas ir lielākas, pašizmaksa mazāka un lauksaimniecības apjoms ir liels. Tas ietekmēs ne tikai Latvijas, bet visas ES lauksaimniecību. Tādēļ, jo mēs ātrāk zināsim, kurā virzienā iet, jo mēs ātrāk tam varēsim sagatavoties," uzsvēra LOSP valdes priekšsēdētājs.