Lauksaimniecība

Cimermanis: «lauki noveco», ātri jādomā par nodarbinātību ārpus lauksaimniecības

Ritvars Bīders,18.01.2012

Jaunākais izdevums

Apdzīvotība Latvijas lauku reģionos pēdējo gadu laikā aizvien sarūk, un viens no lauku dzīves balstiem – lauksaimniecības nozare – piedzīvo smagus satricinājumus, proti, ir nepietiekama jaunā lauksaimnieku paaudze, kamdēļ Latvijas «lauki noveco», atklāj Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) veiktais pētījums.

«Pētījuma secinājums ir, ka lauksaimniecības nozare katru gadu kļūst efektīvāka un modernākas tehnoloģijas viennozīmīgi «izspiež» darbaspēku ārā no laukiem. Pēdējo piecu gadu laikā ļoti strauji samazinās nodarbināto skaits tieši lauksaimniecības nozarē,» LNT raidījumā 900 sekundes sacīja LLKC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis, atzīstot, ka nākotnē cilvēkiem arvien mazāk būs ko darīt lauksaimniecības nozarē.

«Visas Latvijas mēroga jautājums ir, vai apdzīvoti lauki ir mūsu vērtība? Vai mēs gribam laukos cilvēkus un līdz ar to veicinām pasākumus citu nodarbinātības veidu attīstībai ārpus lauksaimniecības? Vai arī mēs uzskatām, ka tas ir normāli, ka lauki tiek pamesti?» sacīja LLKC vadītājs.

Viņš uzsver, ka vissliktākais šobrīd ir tas, ka visbiežāk laukus pamet tieši jaunieši, turklāt viņi pamet ne tikai laukus, bet aizbrauc pavisam no Latvijas, un «lauki noveco».

«Apmēram 600 tūkstošus hektāru [lauksaimniecības zemes] un vairāk nekā 20 tūkstoši saimniecību Latvijā vada pensionāri. Skaidrs, ka viņi strādā un dara savus darbus, bet jautājums ir, kas nākošo desmit gadu laikā nāks viņu vietā?» jautā Cimermans, piebilstot, ka gados jauno lauksaimnieku skaits ir ļoti neliels, skatoties uz nozari kopumā, un atgādinot, ka milzīgas Latvijas lauku platības izpērk ārzemnieki.

«Mums [Latvijā] ir ļoti grūti sākt biznesa ideju no nulles, jo bankas uzreiz prasa ķīlas, visu to, kas pienākas, un tad jaunieši tur arī «atsitās» – viņi nekur tālāk netiek ar savu ideju,» skaidro Cimermanis, piebilstot, ka lauku attīstības problēma nav tikai Latvijā –šķēršļi tam sastopami visā Eiropā. Īpaši austrumu valstīs.

«Viena pati lauksaimniecības nozare neglābs apdzīvotību laukos. Tas skaidri parādās. Mums ir ļoti ātri jādomā, strādājot pie jaunās lauku attīstības programmas un pie nacionālā attīstības plāna, kādas darbavietas, pie kādiem nosacījumiem mēs gribam radīt Latvijas laukos,» sacīja Cimermanis.

«Mēs liekam lielas cerības uz jauno Pārresoru koordinācijas centru – ka tā būs iespēja uz laukiem paskatīties kopīgām acīm – no valdības redzes punkta – un domāt, kas ir tie svarīgākie punkti, kur ir jāiegulda resursi,» tā viņš.

Cimermanis uzskata, ka lauku reģionos perspektīva ir mazajam un vidējam biznesam, jo lielās kompānijas uz laukiem nedosies infrastruktūras dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Strauji augošs uzņēmums: Teltis pasākumiem bija nepieciešamas pat krīzes laikā

Kārlis Vasulis,
 speciāli DB,24.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teltis pasākumiem bija nepieciešamas pat krīzes laikā.Tas pēdējos gados ir palīdzējis strauji attīstīties SIA Tent For Event Baltic.

Pašlaik uzņēmums ir pievērsies biznesa paplašināšanai Skandināvijas valstīs. DB un Lursoft veidotajā straujāk augošo uzņēmumu sarakstā Gazele SIA Tent For Event Baltic ierindojas 238. vietāvietā. Trīs gados uzņēmums ir vairāk nekā trīskāršojis savu apgrozījumu.

Krīzes priekšrocības

Tent For Event Baltic nodrošina korporatīvos pasākumus, kāzas, festivālus u.c. sarīkojumus ar lielizmēra teltīm un to labiekārtošanu. Ideja veidot šāda profila uzņēmējdarbību radusies 2006.gadā. «Tolaik ievērojām šādu potenciālu biznesa nišu, kur iespraukties,» stāsta SIA Tent For Event Baltic vadītājs Kaspars Cimermanis. Uzņēmumiem trūcis telpu, kur rīkot korporatīvos pasākumus, savukārt pieejamo piedāvājumu pasākumu telšu tirgū uzņēmuma dibinātāji uzskatījuši par dārgu. Darbību uzņēmums sāka 2008. gadā, tieši sākoties krīzes. «Šim apstāklim bija arī vairāki pozitīvi aspekti, piemēram, nepaguvām neapdomīgi ieguldīt līdzekļus, iepērkot dārgas lielizmēra konstrukcijas, kas nespētu uzreiz sevi atpelnīt, jo pieprasījums krīzei laikā nenoliedzami bija zems,» viņš skaidro. Iespējams, tas bija iemesls, kādēļ vairāki tirgus dalībnieki biznesu pameta. Uzņēmumam palīdzējis fakts, ka tā darbības sākumā bijis viegli atrast darbiniekus. «Izmaksas bija zemākas, nebija daudz darbinieku ar lielām algām, nebija kredītu. Ar pašu līdzekļiem attīstījām biznesu, cik varējām atļauties – nopelnīto uzreiz ieguldījām attīstībā,» stāsta K. Cimermanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lauksaimniecība – sentēvu tradīciju glabātāja vai nākotne ar plašām iespējām?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce,09.08.2018

1. attēls. Lauksaimniecības (augkopības, lopkopības, medniecības un zivsaimniecības) nozares īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā 2015. gadā, %

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«40 tūkstoši eiro, kas paredzēti jauno lauksaimnieku atbalsta programmā, ir ļoti maza nauda, ar ko mūsdienās nevar uzsākt neko nopietnu,» komentējot situāciju laukos, kur patlaban lielākā daļa saimniekotāju ir pensijas vai pirmspensijas vecumā, bet jaunie vietā nenāk, norāda Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis.

Viņš uzskata, ka būtiski būtu jāmaina atbalsta sistēma jauniešiem, jo pašreizējie atbalsti ir par niecīgu, lai jaunieši ietu strādāt lauksaimniecībā, ja vien viņiem nav ģimenes saimniecības vai zemes. «Ja jauniešiem nav t.s. ģimenes biznesa jeb saimniecības, tad viņiem ir ļoti grūti ko uzsākt ar 40 tūkstošiem eiro,» tā Cimermanis.

Arī z/s Ceļmalas īpašnieki Inese un Ritvars Gaumaņi uzskata, ka, lai jaunie cilvēki nāktu strādāt laukos, liela nozīme ir atbalsta programmām, kas nedrīkstētu būt ierobežotas līdzekļu ziņā mazāk atbalstāmām vai vairāk atbalstāmām teritorijām. Un ir pārliecināti, ka šādu atbalstu būtu nepieciešams iekļaut nākamajā plānošanas periodā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pateicoties Eiropas Savienības (ES) maksājumiem un biogāzes invāzijai, zemes cena Latvijā turpinās augt un ar laiku varētu izlīdzināties ar cenu Eiropā, kur hektārs maksā vairākus desmitus tūkstošu eiro, prognozē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vadītājs Mārtiņš Cimermanis.

Viņš sacīja, ka patlaban labas lauksaimniecības zemes cena par hektāru sasniedz 4000 latu. Turklāt augsta zemes cena nav tikai Zemgalē, bet arī daudzviet Latgalē, kur notiek aktīva saimnieciskā darbība, piemēram, Preiļu novadā tā sasniedz pat 2000 latu par hektāru.

«Zemes cena tuvākā pusgada laikā turpinās augt un ar laiku varētu panākt hektāra cenu - vairākus desmitus tūkstošu eiro - pārējā Eiropas Savienībā. Tikmēr cena, ko varētu atļauties maksāt vietējais zemnieks, būtu apmēram 500 lati. Ārkārtīgi slikti, ka zemes pārdošanas un arī nomas cenu ietekmē ES maksājumi. Jau pašreizējās diskusijas par tiešo maksājumu līmeņa kāpumu liek zemes iznomātājiem un pārdevējiem pārskatīt cenas uz augšu,» sacīja Cimermanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzbekistānas lauksaimniecības reformu perspektīvas

Rakstā ir sniegti dati par lauksaimniecības nozares attīstību Uzbekistānas Republikā, kā arī izklāstīti valdības veiktie pasākumi nozares paplašināšanai un interešu aizstāvībai Covid-19 pandēmijas apstākļos.

Darja Iļjina, Prognozēšanas un makroekonomisko pētījumu institūts

Lauksaimniecība Uzbekistānā ir viena no vadošajām ekonomikas nozarēm, kas nodrošina vairāk nekā 28% valsts iekšējā kopprodukta, nodarbinātību un ražo sociāli nozīmīgas preces — pārtiku iedzīvotājiem un izejvielas rūpniecībai. Lauksaimniecības izaugsme vairāk nekā jebkurš cits ekonomikas sektors ļauj samazināt nabadzības līmeni, darbojoties kā multiplikators. Katrs ekonomiskās izaugsmes procents agrārajā jomā ir ekvivalents kopējā nabadzības līmeņa samazinājumam par 1,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rakstā ir sniegti dati par lauksaimniecības nozares attīstību Uzbekistānas Republikā, kā arī izklāstīti valdības veiktie pasākumi nozares paplašināšanai un interešu aizstāvībai Covid-19 pandēmijas apstākļos.

Darja Iļjina, Prognozēšanas un makroekonomisko pētījumu institūts

Lauksaimniecība Uzbekistānā ir viena no vadošajām ekonomikas nozarēm, kas nodrošina vairāk nekā 28% valsts iekšējā kopprodukta, nodarbinātību un ražo sociāli nozīmīgas preces — pārtiku iedzīvotājiem un izejvielas rūpniecībai. Lauksaimniecības izaugsme vairāk nekā jebkurš cits ekonomikas sektors ļauj samazināt nabadzības līmeni, darbojoties kā multiplikators. Katrs ekonomiskās izaugsmes procents agrārajā jomā ir ekvivalents kopējā nabadzības līmeņa samazinājumam par 1,5%.

Jau no pirmajām Uzbekistānas Republikas neatkarības dienām pastāvīgi tiek īstenota pārdomāta lauksaimniecības attīstības stratēģija. Par galvenajiem svarīgajiem valsts politikas virzieniem lauksaimniecības jomā 1991.-2016. gadā kļuva:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paredzams, ka šī gada graudaugu raža būs virs vidējās, kas ir būtiski labāk salīdzinot ar pērno gadu, informē eksperti no Zemkopības ministrijas, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) un AS «Rīgas Dzirnavnieks».

LLKC Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis informē, ka šobrīd paredzams, ka gada raža būs lielāka kā pērn un tās apjoms būs virs vidējiem rādītājiem. «Šogad Latvijā ir iesēti tik daudz ziemāji, kā vēl nekad. Gandrīz visas kravas kvieši atbilst pārtikas kategorijai, līdz ar to zemniekam tirgū ir iespēja pārdot tos par augstāku cenu, kas kompensē ražas kritumu laika apstākļu dēļ,» stāsta O.Balodis. Ziemāji - rudzi, kvieši, rapsis ir ražīgākie kultūraugi Latvijā. Rudenī lauki bija ļoti labi sacerojuši, taču sausums aprīlī un maijā ir nedaudz ietekmējis potenciālās ražas apjomu. Reti kad arī kvalitāte sniedzas tik augstu, ka praktiski visi kultie kvieši ir piemēroti pārtikas ražošanai, kā tas novērojams šogad. Kviešos šogad ir ļoti augsts proteīna līmenis, kas ir viens no kvalitātes galvenajiem rādītājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

ZM: Latvija pērn importā no Krievijas ieņēma pirmo vietu starp ES dalībvalstīm

LETA,05.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) valstis pagājušajā gadā no Krievijas importēja lauksaimniecības un pārtikas produkciju kopumā 2,7 miljardu eiro apmērā, tostarp Latvija importēja 13%, ieņemot pirmo vietu starp ES dalībvalstīm, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotais informatīvais ziņojums, kuru valdība otrdien izskatīja sēdes slēgtajā daļā.

Ministrijā norāda, ka Latvija ir viena no tām dalībvalstīm, caur kuru ES nonāk vērā ņemams Krievijas izcelsmes lauksaimniecības un pārtikas produktu imports, tostarp 2023.gadā caur Latviju no Krievijas ievesti lauksaimniecības un pārtikas produkti 355 miljonu eiro vērtībā, seko Nīderlande, kura importējusi lauksaimniecības un pārtikas produktus 322 miljonu eiro vērtībā, Spānija - 321 miljona eiro vērtībā, Vācija - 303 miljonu eiro vērtībā, Itālija - 288 miljonu eiro vērtībā un Polija - 276 miljonu eiro vērtībā.

Sešas lielākās importētājas ES - Latvija, Nīderlande, Spānija, Vācija, Itālija un Polija - 2023.gadā no Krievijas kopumā importēja lauksaimniecības un pārtikas produktus 1,9 miljarda eiro apmērā jeb 68% no kopējā ES importa no Krievijas, teikts ziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā lauksaimniecība atrodas lielu pārmaiņu priekšvakarā, par to ieviešanas ātrumu gan vēl pāragri runāt, jo visos līmeņos turpinās diskusijas.

Intervijā Dienas Biznesam zemkopības ministrs Kaspars Gerhards norāda, ka Eiropas Savienība ir izvirzījusi ļoti ambiciozus mērķus: samazināt augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu lietošanu, cenšoties padarīt pārtiku bioloģiskāku, un vienlaikus samazināt siltumnīcu gāzu emisijas zemes apsaimniekošanā un lauksaimniecībā. Pašlaik svarīgākais ir izstrādāt šo mērķu iedzīvināšanas risinājumus un rast atbalsta mehānismus to sasniegšanai.

Kāda pašlaik ir situācija lauksaimniecībā Latvijā uz ES, Baltijas fona?

Kopējo situācijas novērtējumu ir salīdzinoši grūti sniegt, jo katrai lauksaimniecības nozarei ir savas stiprās un arīdzan vājās puses. Turklāt pat Latvijas mērogā ir ļoti atšķirīga situācija reģionu griezumā – gan pēc saražotās produkcijas apjoma, gan pēc saimniecību lieluma, gan pēc to ienākumiem un pat darbības jomām. Ja raugās uz lauksaimniecības produkcijas izlaidi, tad kopš Latvijas iestāšanās ES 2004. gadā tā ir pieaugusi vairāk nekā divas reizes, kas ir visstraujākā izaugsme visā Eiropas Savienībā. Vienlaikus ir cits parametrs, kurā Latvija būtiski atpaliek.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāpēc patērētājam atbalstīt vietējo pārtikas ražotāju?

Līva Zorgenfreija, Swedbank ekonomiste,27.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir spēcīgas lauksaimniecības tradīcijas, un pārtikas un lauksaimniecības produkti arī šodien ir viena no galvenajām Latvijas eksporta preču grupām.

Nākotnē pasaulei būs jāpabaro arvien vairāk iedzīvotāju – par pieprasījuma trūkumu diez vai varēs sūdzēties. Šodien mēs katrs kā patērētājs, iegādājoties vietējos produktus, varam balstīt mūsu ekonomiku un veicināt lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozares potenciāla īstenošanu.

Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozīme ekonomikā

Lauksaimniecība un pārtikas un dzērienu ražošana Latvijas ekonomikā ieņem daudz būtiskāku lomu nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji. Šīs nozares kopā veido aptuveni 4% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Tās ir arī atbildīgas par aptuveni tādu pašu daļu no VID administrētajiem kopbudžeta ieņēmumiem, kas absolūtā izteiksmē ir ap 400 miljonu eiro. Darba tirgū ar pārtikas ražošanu saistīto nozaru loma ir lielāka – tajās nodarbināti 70 000 iedzīvotāju jeb 7,7% no visiem strādājošajiem. Vēl svarīgākas šīs nozares ir eksportā, jo lauksaimniecības un pārtikas produkti ir viena no Latvijas galvenajām eksporta preču grupām – vairāk nekā sestā daļa no kopējā preču eksporta jeb vairāk nekā divi miljardi eiro, kas ieplūst Latvijas ekonomikas asinsritē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

1. jūlijā darbu uzsāks Latvijas zemes fonds

Dienas Bizness,18.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts izveidotais Latvijas zemes fonds darbību uzsāks šā gada 1. jūlijā, un tā mērķis ir sekmēt Latvijā lauksaimniecībā izmantojamās zemes saglabāšanu un šo platību ilgtspējīgu izmantošanu lauksaimnieciskās ražošanas vajadzībām, informē Altum pārstāve Kristīne Grauziņa.

Zemes fonda izveide ir viens no valsts instrumentiem, lai sekmētu, ka Latvijā lauksaimniecībā izmantojamā zeme tiktu saglabāta un izmantota lauksaimniecības vajadzībām ne mazāk kā 2 miljonu hektāru apjomā, aktīvā lauksaimnieciskā ražošanā iesaistot aptuveni 0,4 miljonu hektāru līdz šim aktīvi neizmantotās lauksaimniecības zemes.

Zemkopības ministrijas Zemes pārvaldības un meliorācijas nodaļas vadītāja Kristīne Cinkus skaidro, ka Latvijas zemes fonda izveide ir valsts piedāvājums līdzsvarotākas reģionālās attīstības un efektīvu dabas resursu izmantošanas veicināšanai. Tā ir daļa no kopējās koncepcijas, kuras ietvaros pieejams plašs instrumentu klāsts, tādi kā specifisku lauksaimniecības zemes iegādes nosacījumu noteikšana, lauksaimnieciskās zemes kreditēšanas programma, iedzīvotāju atbrīvošana no iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas gadījumā, ja tie pārdod savu zemi ražojošam lauksaimniekam, paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa piemērošana par nekoptu lauksaimniecības zemi un virkne citu zemkopības nozari atbalstošu pasākumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā un visā Eiropas Savienībā šogad notiks lauksaimniecības skaitīšana, kuru organizē Centrālā statistikas pārvalde (CSP), informē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā (LLKC).

Pirmā lauksaimniecības skaitīšana Latvijā notika pirms 100 gadiem - 1920. gadā reizē ar pirmo tautas skaitīšanu. Pirmās brīvvalsts laikā notika sešas lauksaimniecības skaitīšanas. Pēc neatkarības atjaunošanas lauksaimniecības skaitīšanas notika 2001. un 2010. gadā.

Lauksaimniecības skaitīšana notiek reizi 10 gados, un tās rezultāti nodrošinās informatīvo pamatu nākamās desmitgades lauksaimniecības attīstībai valstī, tādēļ lauksaimnieku piedalīšanās skaitīšanā ir īpaši svarīga. Informācija kalpos nozares analīzei un lēmumu pieņemšanai, kā arī lauksaimniecības politikas un lauku attīstības Latvijā, ES, kā arī Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) plānošanai un īstenošanai, un būs nozīmīgs pamatojums atbalsta noteikšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai Latvijā izvērstu kartupeļu pārstrādes biznesu, ukraiņu uzņēmēji vienā no Latvijas reģioniem plāno būvēt pilna cikla augstāko tehnoloģiju rūpnīcu, investējot līdz pat 100 miljoniem ASV dolāru (ap 72 miljoniem eiro), sacīja ABM Agro grupas uzņēmumu valdes priekšsēdētājs Dmitro Motuzko.

«Plānojam izvērst pilnu ražošanas ciklu - sākot ar kartupeļu audzēšanu, iepirkšanu un beidzot ar pārstrādi un ražošanas atkritumu utilizāciju. Kartupeļi tiks šķiroti pa frakcijām, labākos pārstrādājot frī un čipšos, bet sliktākos - cietē, savukārt atlikumus pārstrādāsim biogāzē. Ar vienu elementu «neies cauri», tam jābūt lielam modernam kompleksam, kurā darbs būtu vismaz 200 cilvēkiem,» sacīja uzņēmējs.

Viņš arī norādīja, ka rūpnīcā plānots ieguldīt līdz pat 100 miljoniem ASV dolāru (75 miljoniem eiro), savukārt projekta realizācijas termiņš varētu būt četri gadi no atļaujas saņemšanas. Tikmēr par reģionu, kur būvēt rūpnīcu, vēl nav izlemts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau tuvākajā nākotnē Ukrainas uzņēmēji Latvijā līdzās kartupeļu čipsiem un cietei plāno ražot arī skābo ābolu sulas koncentrātu, kuram neesot konkurentu eksporta tirgos, norāda ABM Agro grupas uzņēmumu valdes priekšsēdētājs Dmitro Motuzko.

«Latvijā neplānojam nodarboties ar gaļas vai piena pārstrādi, tāpat kā ar graudu audzēšanu. Polijā, Moldovā un Ukrainā ir daudz piemērotāks klimats. Toties ir cits projekts, kur plānojam audzēt kultūru, kas citur nepadodas tik labi, līdzīgi kā kartupeļi, proti - skābo ābolu šķirņu pārstrāde,» sacīja Motuzko.

Viņš skaidroja, ka Latvijā ir lielisks klimats tieši skābo ābolu audzēšanai no ātri ražojošo pundurābeļu šķirnēm. Savukārt šo ābolu koncentrātam nav konkurentu eksporta tirgos.

«Patlaban lielākais ābolu koncentrāta ražotājs pasaulē ir Ķīna, tomēr koncentrāts ir pārāk salds. Savukārt pasaulē sulu ražošanai pieprasa skābākas sulas koncentrātu. Plānojam uzbūvēt Latvijā rūpnīcu un pēc īpašas receptes ražot tieši šādu koncentrātu,» sacīja uzņēmējs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Novecošana kā Ķīnā tā Latvijā ir pārāk apjomīga, lai to «paslaucītu zem tepiķa». Ar šausmu žanram piederīgajām ragaviņām, kurās saskaņā ar dažu folkloras artefaktu vecie aizlaikos tikuši aizvesti uz mežu, arī neies cauri – pensionāri ir spēcīga elektorāta daļa. Tāpēc jautājums ir – kā un kur dzīvosim, kad novecosim? Un kā to laikus plānot, lai neiznāk kā Ķīnā.

Šīs pārdomas veicināja biznesa žurnāla Bloomberg Businessweek publikācija par dramatisko situāciju Ķīnā, kur sabiedrības novecošana ir tikpat liela kā Japānā 1990. gados. Tikai, kā raksta autors, ar to lielo atšķirību, ka Ķīna kļūs veca pirms pagūs kļūt bagāta.

Latvijas ķīnieši apstiprina tendenci

Novecošana pati būtu pusbēda, bet Hārvarda universitātes pētnieks Džozefs Dž. Kristians, kas specializējas Ķīnas senioru mājokļu jautājumos, saka senajā Viduszemē mūsdienās praktiski ir izzudusi tai tradicionālā daudzu paaudžu kopdzīve, mainot pilsētu un apdzīvoto vietu «sejas» un dzīves telpas plānojumu. Pierēķinot klāt visai neattīstīto pensiju sistēmu un viena bērna politikas un oficiālās izaugsmes (lasi – peļņas) ideoloģijas dēļ aizvien skaudrāk redzamo paaudžu atsvešināšanos un bezcerīgi briestošo veco ļaužu īpatsvaru, iegūstam sociālo katastrofu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieredzējušo aroda pratēju masveida došanās pensijā nozīmē mazāku produktivitāti palikušajiem un jaunajiem darbiniekiem

Pasaules ekonomikai joprojām mēģinot rast kādus avotus straujākai izaugsmei, daudz izaicinājumu ir demogrāfijas frontē. Rietumvalstu sabiedrība noveco, un nākamo gadu desmitu laikā šī problēma arvien aktuālāka būs arī attīstības reģionos.

Runājot par sabiedrības novecošanos, visbiežāk tiek norādīts, ka tas samazinās darbaspēku, kam attiecīgi būs negatīva ietekme uz izaugsmi. Tiesa gan, pētījumi liecina, ka sabiedrības novecošanās rezultātā darba tirgū pakāpeniski pazūd ļoti svarīga pieredze, zināšanas un prasmes. Tas savukārt mazina paliekošo un jauno darbinieku produktivitāti.

Piemēram, Hārvarda Universitātes pētījums liecina, ka lielākā negatīvā ietekme no iedzīvotāju novecošanās uz ekonomikas izaugsmi ir tieši atlikušo darbinieku produktivitātei. Pētnieki secinājuši, ka, sabiedrībai novecojot, visi darbinieki kādā konkrētā reģionā paliekot mazāk produktīvi (samazinās darbs, ko tie var izdarīt stundas laikā). Tāpat pētnieki ir pārliecināti, ka šo produktivitātes kritumu nevar skaidrot ar emigrāciju un jauno nepieredzējušo darbinieku masas ieplūšanu tirgū. Kopumā secināts, ka attiecībā uz ASV vidēji katra vecāku cilvēku (virs 60 gadiem) īpatsvara palielināšanās par 10% IKP valstī uz vienu iedzīvotāju samazina par 5,5%. «Vecāka darbinieka pieredze palielina ne tikai viņa paša produktivitāti, bet arī to darbinieku produktivitāti, kas ir ap viņu,» skaidro pētījuma autori.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas sabiedrība ir jāinformē un jāizglīto par lauksaimniecības nozari un tās attīstību laikā no valsts neatkarības atgūšanas līdz šodienai. Nozare ir vitāli svarīga ne tikai valsts ekonomikai, bet arī Latvijas drošībai. Šobrīd daļā sabiedrības jūtam apjukumu, informācijas deficītu, pat maldus par situāciju nozarē. Tieši tāpēc mums jārunā.

Tā uzskata biedrības Apvienība par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi valdes priekšsēdētājs Valters Zelčs.

Apvienība dibināta līdz ar pandēmijas sākumu. Kāds ir tās mērķis?

Jau savos pirmsākumos strikti definējām, ka neiesaistīsimies politikas veidošanā. Mūsu mērķis ir stāstīt sabiedrībai par lauksaimniecību un izglītot par to, kas ir Latvijas zemnieks šodien, kāda ir saimnieku ikdiena un kāda ir patiesā situācija mūsdienu lauku sētās – tajās, kas attīstījušās par modernām un lielām zemnieku saimniecībām, ik gadu valsts budžetā ieskaitot nozīmīgu nodokļu artavu, kā arī nelielās saimniecībās, kas ir tikpat nozīmīgas.Mūsu uzdevums ir lauzt virkni mītu, kas diemžēl ir iesakņojušies daudzos prātos, piemēram, par lopkopības dramatisko ietekmi uz klimatu, lauku smidzināšanu, mēslošanu vai augsnes veselību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo mēnešu laikā vairāki lauksaimnieki saskārušies ar gadījumiem, kad ārvalstnieki piedāvā juridiski sarežģītus zemes nomas līgumus, kur atsevišķu noteikumu neizpildes gadījumā zemes īpašnieks zaudētu gan zemi, gan visus attiecīgos valsts un Eiropas Savienības atbalstus par šo zemi, informē Zemnieku federācijas vadītāja Agita Hauka.

«Lūdzam zemniekus ļoti uzmanīgi pārlasīt piedāvātos nomas līgumus, jo uzticēšanas var maksāt ļoti dārgi. Atklājies, ka vairākos līguma nosacījumos iestrādāts, ka līguma izbeigšanas gadījumā bez atlīdzības un nekavējoties nomniekam jānodod Iznomātājam vai Iznomātāja norādītajai personai visas esošās un līguma darbības laikā Nomniekam piešķirtās Eiropas Savienības un valsts vai citas atbalsta tiesības, tajā skaitā atbalsta maksājumi,» sacīja Hauka.

«Lai arī Latvija ir izmantojusi iespēju piemērot ierobežojumus ārvalstu pilsoņiem iegādāties zemes Latvijā, tomēr pārejas periods būs beidzies, un no 2014.gada Latvijas zemi varēs iegādāties jebkurš Eiropas Savienības pilsonis. Citu valstu lauksaimniekiem zemes iegāde Latvijā ir kārdinoša, jo šeit zeme salīdzinājumā ar citu dalībvalstu lauksaimniecības zemes cenu joprojām ir lēta, turklāt labas kvalitātes, arī klimats Latvijā ir piemērots, un augu ražība pat pārsniedz citu valstu rādītājus. Tomēr lauksaimniecības zeme ir viens no būtiskajiem dabas resursiem Latvijā, un tā ir vajadzīga mūsu pašu - Latvijas - lauksaimnieku un iedzīvotāju izdzīvošanai un dzīvošanai,» akcentēja federācijas vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā biznesa portāls db.lv aicināja savus lasītājus uzdot jautājumus premjerministram Mārim Kučinskim (ZZS).

Premjerministrs atbild uz DB lasītāju jautājumiem:

Runājot par valsts enerģētikas politiku, saistībā ar elektrības obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanu. Kāda ir jūsu nostāja un vīzija?

Ir revolucionāri priekšlikumi par daudzām lietām- lauzt, likt, atcelt, bet galvenais ir saglabāt veselo saprātu. OIK licenču izdošanas sakarā es varētu teikt, ka pēc lielas balles nāk lielas paģiras. Es lasu, piemēram, kādas partijas līdera Jura Pūces izteikumus Twitter, ko valdība darot, kas notiekot, OIK ir lamuvārds. Pūces kungs, ap 600 OIK licenču ir izsniegtas ar jūsu parakstu! Tas spilgti ilustrē lielo OIK balli. Par to visu, protams, tagad var pašausmināties un skatīties, kur, kuram prāts bijis tādus vai citādus lēmumus pieņemot, kas atļāva būvēt arī ļoti neefektīvas stacijas. Tas ir absurds, kas tagad ir jāsavāc, taču tādi bija likumi, tādi bija Ministru kabineta noteikumi, uzņēmēji ieguldīja naudu, ņēma kredītus un atbilstoši esošajai likumdošanai veidoja savu biznesu. Tagad mēs par to maksājam. Taču sākotnējais manas valdības uzstādījums ir bijis, ka mēs ne par mata tiesu nevaram atļauties pasliktināt Latvijas ražotāju situāciju, jo Latvijas lielākie ražotāji, piemēram, Valmieras stikla šķiedra, Cemex, Latvijas Finieris ir tie, kuros es ieklausos visvairāk. Viņiem ir liels elektrības patēriņš un viņi maksā par to augstu cenu. Tāpēc tagad, sadalot tā saukto plūdu naudu, mēs varēsim par kādiem 13% pazemināt elektrības cenas visiem, vienlaikus ar lieliem strīdiem ieviešot drakoniskus noteikumus tiem, kas savas elektrības stacijas vēl nebija uzcēluši. Viņi šobrīd ir neapskaužamā kara situācijā, jo kontrole nepieļaus ne vismazāko neizpildi. Tajā pašā laikā OIK maksāšanas līgumi ir noslēgti līdz pat 2032. gadam. Es nezinu, kā ekonomikas ministrs ar lielo 24 cilvēku darba grupu tiks ar OIK jautājumu galā, bet valdība katru mēnesi monitorēs situāciju un līdz septembrim šai darba grupai ir jādod atbilde, kas notiks ar esošajām stacijām un kā mēs no šīs situācijas iziesim. Nākotnes zaļās enerģijas uzņēmējiem gan es pagaidām nevaru atbildēt, ko Latvija šajā jomā varēs. Esmu dzirdējis, ka šobrīd jau ir, piemēram, vēja tehnoloģijas, kas var strādāt bez subsīdijām. Vēl mazliet progress un tā lieta aizies, līdz ar to es negribu teikt, ka Latvija atsakās no atjaunojamās enerģijas, bet vienmēr ir jāpasaka arī, kurš par to maksās un kā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikviens, kurš pastaigājies pa Elizejas laukiem Parīzē nebūs pārsteigts dzirdot, ka pasaulslavenā avēnija ir Eiropā dārgākā mazumtirdzniecības vieta. Bet kurā pozīcijā tā ierindojas pasaules mērogā?

Elizejas lauki ir atpazīstama vieta daudzu iemeslu dēļ - Triumfa arka, Hitlera gājiens 1940.gadā, Tour de France finiša vieta, modernie veikali, uz kuriem ik dienu dodas tūkstošiem pircēju. Par tiem pat sarakstītas dziesmas. Taču pēdējos gados Elizejas lauki kļuvuši bēdīgi slaveni kā neticami dārga vieta, raksta thelocal.fr.

Tomēr - saskaņā ar pētījumu - pasaulē ir vēl dārgākas vietas, kur atvērt veikalu. Kā liecina ASV bāzētā nekustamo īpašumu uzņēmuma Cushman and Wakefield dati, Elizejas lauki ir vien sestā dārgākā iepirkšanās iela pasaulē, pamatojoties uz īres cenām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemāju lauki visā Latvijā pašlaik ir kā raibs lupatdeķis, – pakalni zaļi, ielejas izmirkušas, lielā mitruma dēļ daudzviet, kas sākuši dīgt, nosmakuši un sapuvuši – tos nāksies pārsēt ar vasarājiem. Šādu neiepriecinošu ainu iezīmē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālistu veiktie apsekojumi.

Latgalē vēlās sējas dēļ ziemāju iesēts maz un to attīstība šajā reģionā iekavējusies. Augiem lielākoties redzama viena, dažviet arī divas lapas. Savukārt ziemas rapsis, lai gan izskatās labi un nav pāraudzis, iesēts diezgan maz. Apmierinoši izskatās tie sējumi, kuri iesēti agrāk un kur nav bijusi smaga augsne, izņemot ieplakas, kurās ir ūdens. «Neko daudz iesēt neizdevās, un daudz no iesētā arī noslīka. Sausākās vietās zemi tomēr izdevies kvalitatīvi sastrādāt un ziemāji izskatās brangi. Lai arī ziemas rapsim apakšējās lapas nosalušas/nopuvušas, arī tie ziemai ir gatavi. Ja ziema būs labvēlīga, iesētais nieks dos labu ražu,» atzīmē Guntars Melnis, LLKC Daugavpils biroja vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas embargo dēļ samazinātās piena iepirkuma cenas Latvijas piena ražotājiem – lauksaimniekiem – rada zaudējumus 7 līdz 9 miljonu eiro apmērā katru mēnesi, lecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) aprēķini.

«Pagaidām neizskatās, ka situācija piena tirgū Latvijā ātri varētu uzlaboties, tādēļ varam teikt, ka šis ir izšķirošs brīdis nozares turpmākai eksistencei. Pie pašreizējām piena iepirkuma cenām saimniecības ilgāk par sešiem līdz desmit mēnešiem «izvilkt nespēs. Ja situācija nemainīsies un nozarei netiks sniegta palīdzība, pastāv liela iespēja, ka daļa piena ražotāju likvidēs ganāmpulkus līdz nākamā gada ziemas periodam,» saka LLKC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis.

LLKC iepriekš veiktie aprēķini liecina, ka Latvijā piena ražošanas pašizmaksa ir vidēji 27 eiro centu par kg piena. Centrā uzsver, ka šis ir vidējais rādītājs, jo piena pašizmaksa katrā saimniecībā ir atšķirīga un ir diapazonā no 22 līdz 35 eiro centiem par piena kg, atkarībā no saimniecības lieluma un darba efektivitātes. Taču piena iepirkuma cenas kritums no vidēji 27 eiro centiem par kg augustā uz vidēji 22 eiro centiem par kg oktobra sākumā iespaido katras piena saimniecības ekonomisko dzīvotspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijā trūkst darbaspēka. Vai pensionāri var palīdzēt?

Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane,16.03.2018

1. attēls. Nodarbinātie 65+ g.v. no kopējā nodarbināto skaita, dalījums pa nozarēm

Avots: CSP dati, autores aprēķins. Piezīme: Dati par 2016. gadu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau kādu laiku Latvijas darba tirgū vērojama ierobežota darbaspēka pieejamība. Darba meklētāju īpatsvars pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2017. gada 4. ceturksnī samazinājies līdz 8.1%, pieaug arī neaizpildīto darba vietu skaits.

Bezdarbam sarūkot, palielinās algas un rodas spiediens uz inflāciju. Ierobežotais darbaspēka piedāvājums varētu būt nopietns izaicinājums turpmākai tautsaimniecības izaugsmei. Kādas ir iespējas šo jautājumu risināt?

Varianti ir dažādi, tostarp bezdarbnieku kvalifikācijas celšana un arī tik nepopulārā kvalificēta darbaspēka imigrācija. Bet šoreiz par ko citu. Iespējams, mums jau ir kvalificēts resurss, kurš nekur nav «jāmigrē», proti, gados vecāki cilvēki, kas pametuši darba tirgu.

Pensionāru Latvijā ir daudz un to skaits turpina pieaugt. Latvijā virs darbspējas vecuma (65+ g.v.) ir vairāk nekā piektdaļa no visiem iedzīvotājiem – 384 tūkstoši cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru