Citas ziņas

Izsolīs 219 Latvijas Krājbankas bankomātus

Dienas Bizness,28.09.2012

Jaunākais izdevums

Likvidējamai a/s Latvijas Krājbanka piederoši bankomāti šodien tiks izsolīti. Vienā izsolē tiks piedāvāti 162 demontēti Latvijas Krājbankas bankomāti, savukārt otrā izsolē - 57 bankomāti, kas atrodas Rīgā un citās Latvijas pilsētās.

28. septembrī Jāņa Daliņa ielā 15 gaidāmas divas likvidējamās a/s Latvijas Krājbanka bankomātu izsoles. Pulksten 12.00 kā lietu kopība ar izsoles sākumcenu 72 tūkst. Ls apmērā tiks izsolīti 57 uzstādīti bankomāti Rīgā un citās Latvijas pilsētās, savukārt pulksten 12.40 kā kustamās mantas lietu kopība ar sākumcenu 335 tūkst. Ls tiks izsolīti 162 demontēti bankomāti, liecina paziņojums par izsoli.

Kā uzstādīto, tā arī demontēto bankomātu lietu kopības augstākā izsolē nosolītā cena ir apliekama ar pievienotās vērtības nodokli (PVN). Lai piedalītos izsolē, pretendentiem līdz izsoles dienai jāieskaita likvidējamās bankas a/s Citadele banka norēķinu kontā kustamās manu kopības pirkuma nodrošinājums 10% apmērā no novērtējuma, kas attiecīgi veido 7200 Ls un 33,5 tūkst. Ls.

Izsoles rīko bankas administratora KPMG Baltics pilnvarotais sertificētais administrators Jānis Ozoliņš.

Db.lv jau rakstīja, ka izsolē par 583 tūkst. Ls pārdota Krājbankai līdz šim piederošā jahta The Highlander, tāpat izsolēs jau ir pārdoti četri likvidējamai bankai piederoši transportlīdzekļi – Opel Astra Station Wagon, kuras sākumcena bija 2073 Ls, automašīna Audi A6 ar sākumcenu 5392,01 lats, automašīna Audi A6 ar sākumcenu 5069,41 lats un piekabe-autovedēja Boeckmann ar sākumcenu 1705,16 lati.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Pusgadu pēc Krājbankas kraha 
tās bankomātus varētu pārpirkt

Žanete Hāka, Vēsma Lēvalde,02.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pagājis pusgads kopš Latvijas Krājbankas bankrota, un joprojām daļa tās bankomātu stāv vietā, kur tie tika novietoti bankas darbības laikā. Bankomāti, protams, nestrādā, tomēr nav izslēgts, ka tie atkal darbosies, tiesa gan, ar kādas citas bankas nosaukumu. Tikmēr vietās, kur iepriekš Krājbankas bankomāti bija vienīgā iespēja izņemt naudu, nākas iztikt bez šīs priekšrocības.

Vēl pagājušā gada vidū Krājbankai visā Latvijā bija izvietoti un darbojās aptuveni 200 bankomāti. Pagaidām bankomāti netiek izmantoti un daļa tiek demontēti, tomēr pastāv iespēja, ka pēc laika bankomātus pārpirks kāda cita banka un tie atkal strādās. «Šobrīd mēs gan filiāles un bankomātus, kas ir bankas īpašumā, uzturam kārtībā, jo tiesas lēmuma kavēšana par bankas bankrotu aizliedz mums tos real­izēt,» skaidro Latvijas Krājbankas maksātnespējas administratora KPMG pārstāvis Oskars Fīrmanis. Viņš skaidroja, ka ir bankomāti, kuriem attiecīgajā vietā beidzas īres termiņš, tādēļ tos atslēdz un demontē, tādējādi banka pavisam aiziet no šīs vietas. Pārējie bankomāti vēl atradīsies līdzšinējās vietās līdz tiesas lēmumam par bankas bankrota procedūras uzsākšanas. Kad tiks pieņemts lēmums par bankrota procedūras uzsākšanu, tiks demontēti atlikušie bankomāti un realizēti arī citi bankas īpašumā esošie aktīvi, lai norēķinātos ar bankas kreditoriem. Bankomātus iespējams pārdot, bet tikai tad, kad tiesa pasludinās bankrotu - kamēr nav tiesas lēmuma, ne bankomātus, ne filiāles realizēt nedrīkst, skaidro O. Fīrmanis. Viņš atzīst - par daļu bankomātu ir bijusi citu finanšu institūciju interese.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

airBaltic izglāba uz noguldītāju kauliem

Sandris Točs, speciāli DB,07.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parādoties stratēģiskajam investoram, var no jauna rasties vecās prasības pret nacionālo aviokompāniju airBaltic To intervijā DB atzīst bijušais AS Latvijas Krājbanka (LKB) valdes priekšsēdētājs Ivars Priedītis un zvērināts advokāts Jānis Davidovičs.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Vai, raugoties no šodienas skatupunkta, bija pamats aizvērt Latvijas Krājbanku?

I. Priedītis: Nebija. Daļēji tas tika izdarīts uz nepārbaudītu dokumentu pamata - mans paraksts ir uz papīriem, kas ir parakstīti pusgadu pirms tam, kad es kļuvu par Latvijas Krājbankas valdes priekšsēdētāju, un turklāt ar nepareizu bankas adresi. Redziet, kad aiztaisīja ciet Krājbanku, FKTK izdeva rīkojumu visu naudu pārskaitīt uz norādīto kontu Deutsche Bank, kur lika akumulēt visu naudu. Varat iedomāties, ko tas nozīmēja Krievijas Investbankai, kurā stāvēja gandrīz 100 miljoni dolāru? Izpildīt šo FKTK rīkojumu Krievijas bankai faktiski nozīmēja tūlītēju maksātnespēju un bankrotu. Tāpēc šī banka atrada veidu, kā nemaksāt šo naudu, viltojot dokumentus, ko arī konstatēja Maskavas pilsētas arbitrāžas tiesa. Taču būtiskākais, kas apliecina, ka Krājbankas aizvēršana bija nepamatota, ir tas, ka bankā bija reāla nauda. Slēgšanas brīdī bankā bija vismaz vairāki simti miljonu latu. Tikai pirmajās nedēļās pēc bankas slēgšanas tika izmaksāti ap sešdesmit miljonu cilvēkiem, kurus akceptēja FKTK pilnvarotā persona. Es tolaik jau sēdēju Olaines cietumā, bet, kā man stāstīja bijušie kolēģi, darba diena Krājbankā sākās ar rindu no rīta pie FKTK pilnvarotās personas, lai vīzētu pārskaitījumus. Šos dokumentus iesniedzu izmeklētājam Ekonomikas policijā, bet tas netika ņemts vērā, un šīs epizodes lietā neeksistē. Taču ir vēl viena svarīga lieta, kas izskaidro Krājbankas aizvēršanu. Kad LKB mātes banka Snoras tika nacionalizēta, Latvijas Krājbanka faktiski kļuva par Lietuvas valsts banku. Ar visu lielo problēmu, ņemot vērā esošās 72 miljonu dolāru lielās saistības, par Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic kreditoru faktiski kļūst Lietuvas valsts – caur banku Snoras un Latvijas Krājbanku. Šie 72 miljoni bija airBaltic kredītsaistības – vai nu pa taisno, vai caur Baltijas Aviācijas Sistēmām un Taurus (bijušie airBaltic līdzīpašnieki – red.).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krājbankas bankomātiem atkal neviena pircēja

Žanete Hāka,17.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien atkal nenotika likvidējamās AS Latvijas Krājbanka bankomātu izsoles, jo nepieteicās neviens pretendents, informēja bankas maksātnespējas administratora KPMG pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Kā kustamas mantas lietu kopība tika piedāvāti 16 Winkor Nixdorf bankomāti ProCash 8050 un 20 Winkor Nixdorf bankomāti ProCash 2000 xe USB. Izsoles sākumcena bija 137,2 tūkstoši latu.

Tāpat tika piedāvāts 71 Winkor Nixdorf bankomāts ProCash 2000 xe, 4 Winkor Nixdorf bankomāt ProCash 1500 xe un pieci Winkor Nixdorf bankomāti ProCash 2050 xe. Izsoles sākumcena bija 97,3 tūkstoši latu. Augstākā izsolē nosolītā cena ir apliekama ar PVN.

Tāpat bija paredzēts izsolīt 46 Winkor Nixdorf bankomātus ProCash 2050 un piecus Winkor Nixdorf bankomātus ProCash 2000, kuru sākumcena bija 28 tūkstoši latu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Izsolīs Krājbankas bankomātus un bankai piederošos uzņēmumus

Gunta Kursiša,18.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šomēnes paredzēts izsolīt kopumā 219 likvidējamās a/s Latvijas Krājbanka bankomātus, kā arī divus Krājbankai piederošus uzņēmumus, liecina informācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Šā gada 28. septembrī Jāņa Daliņa ielā 15 gaidāmas divas likvidējamās a/s Latvijas Krājbanka bankomātu izsoles. Pulksten 12.00 kā lietu kopība ar izsoles sākumcenu 72 tūkst. Ls apmērā tiks izsolīti 57 uzstādīti bankomāti Rīgā un citās Latvijas pilsētās, savukārt pulksten 12.40 kā kustamās mantas lietu kopība ar sākumcenu 335 tūkst. Ls tiks izsolīti 162 demontēti bankomāti, liecina paziņojums par izsoli. Kā uzstādīto, tā arī demontēto bankomātu lietu kopības augstākā izsolē nosolītā cena ir apliekama ar pievienotās vērtības nodokli (PVN). Lai piedalītos izsolē, pretendentiem līdz izsoles dienai jāieskaita likvidējamās bankas a/s Citadele banka norēķinu kontā kustamās manu kopības pirkuma nodrošinājums 10% apmērā no novērtējuma, kas attiecīgi veido 7200 Ls un 33,5 tūkst. Ls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ZZS prasa atklāt, kam no Krājbankas pārskaitīti 50 miljoni latu

Elīna Pankovska,02.04.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pastāv draudi, ka maksātnespējīgās a/s Latvijas Krājbanka kreditoru prasījumus nebūs iespējams apmierināti par apmēram 50 milj. Ls latu, jo šī summa, iespējams, pretlikumīgi pārskaitīta trešajām personām, savā paziņojumā uzsver Zaļo un zemnieku savienība (ZZS).

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) tikmēr šo informāciju noliedz, sakot, ka visas izmaksas notikušas saskaņā ar lēumu par saistību izpildes ierobežojumiem. Savukārt informācijiu par trešajām personām jeb personām, kurām maksājumi tika veikti, Komisija nevar publiskot, ne tāpēc, ka nevēlas vai slēpj informāciju, bet tāpēc, ka tā ir klientu intereses skaroša informācija, ko banku nozarē aizsargā likums. Taču, ja būs nepieciešams, FKTK arī šo informāciju nodrošinās, bet tikai likumā noteiktajā kārtībā.

Saeimas deputāts Uldis Augulis pauž: «Uzskatām, ka šādā gadījumā ir nodarīts kaitējums arī Latvijas valsts budžetam, jo Latvijas Krājbankā savus finanšu līdzekļus ir noguldījuši arī valsts un pašvaldību uzņēmumi, kā arī valsts iestādes kopumā aptuveni 70 milj. Ls apmērā. Izskatās, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un valdība grib atkārtot savas iepriekš pieļautās kļūdas komunikācijai ar sabiedrību par notiekošo Latvijas Krājbankā. Neviena atbildīgā valsts amatpersona joprojām oficiāli nav šādu informāciju nedz noraidījusi, nedz arī apstiprinājusi.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās a/s Latvijas Krājbanka piederošie bankomāti šodien netika pārdoti, jo nepieteicās neviens pretendents, informēja bankas maksātnespējas administratora KPMG Baltics pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Vienā izsolē ar sākumcenu 335 tūkstoši latu tika piedāvāti 162 demontēti Latvijas Krājbankas bankomāti, savukārt otrā izsolē ar sākumcenu 72 tūkstoši latu - 57 bankomāti, kas atrodas Rīgā un citās Latvijas pilsētās.

Db.lv jau rakstīja, ka izsolē par 583 tūkst. Ls pārdota Krājbankai līdz šim piederošā jahta The Highlander, tāpat izsolēs jau ir pārdoti četri likvidējamai bankai piederoši transportlīdzekļi – Opel Astra Station Wagon, kuras sākumcena bija 2073 Ls, automašīna Audi A6 ar sākumcenu 5392,01 lats, automašīna Audi A6 ar sākumcenu 5069,41 lats un piekabe-autovedēja Boeckmann ar sākumcenu 1705,16 lati.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Izsolīs utilizācijai paredzētus Krājbankas bankomātus

Žanete Hāka,10.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maijā notiks likvidējamās AS Latvijas Krājbanka bankomātu izsole, liecina paziņojums laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Pēc kārtas pirmajā izsolē tiks piedāvāti bankomāti kā kustamās mantas lietu kopība. Kustamās mantas lietu kopība sastāv no 46 utilizācijai paredzētiem Winkor Nixdorf bankomātiem ProCash 2050 un 5 utilizācijai paredzētiem Winkor Nixdorf bankomātiem ProCash 2000.

Kustamās mantas lietu kopības novērtējums un izsoles sākumcena ir 6500 eiro.

Izsole notiks 19. maijā.

Db.lv jau rakstīja, ka janvārī Krājbankas piederošo bankomātu izsolē tika pārdoti 80 bankomāti. Bija paredzēta 131 automāta izsole. Atlikušie 50 bankomāti netika izsolīti, jo bija pieteicies tikai viens pretendents.

Pagājušajā gadā tika pārdoti 88 bankomāti par vairāk nekā 70 tūkstošiem eiro. Daļa tika pārdota Latvijas, bet daļa - ārvalstu kompānijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krājbankas kredītportfelis varētu tikt pārdots rudenī

LETA,09.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgās AS Latvijas Krājbanka (Krājbanka) lielākais aktīvs - bankas kredītportfelis 231 miljona latu vērtībā, visticamāk, tiks pārdots izsolēs šā gada rudenī, šodien preses konferencē sacīja bankas administratora SIA KPMG Baltics korporatīvo finanšu direktors Aivars Jurcāns.

Patlaban Krājbankas kopējā aktīvu vērtība ir 370 miljoni latu, tostarp kredītportfelis ir 231 miljonu latu vērts, ieguldījumi nekustamajos īpašumos - aptuveni 25 miljoni latu un ieguldījumi radniecīgajos uzņēmumos - aptuveni 15 miljoni latu.

Patlaban Krājbankai ir aptuveni 17 300 kredītņēmēju.

Jurcāns šodien sacīja, ka jau sāktas darbības, lai šo kredītportfeli varētu pārdot, tostarp sāktas konsultācijas ar potenciālajiem kredītportfeļa pircējiem - kredītinstitūcijām un investīciju fondiem - par to, ka kredītportfeli varētu sadalīt mazākos un pircējiem pievilcīgākos portfeļos, lai nodrošinātu maksimāli lielāku pircēju interesi un maksimāli augstu cenu izsolēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izredzēto vidū, kam paveicies atgūt savus noguldījumus bankrotējušā Latvijas Krājbankā jau pēc tās slēgšanas, ir Latvenergo, airBaltic, Venden, Privatizācijas aģentūra un uzņēmēja Irēna Pulkinena, ziņo vesti.lv.

Jau iepriekš intervijā Delovie Vesti (Деловые Вести) bijušais Latvijas Krājbankas prezidents Ivars Priedītis atzina, ka 109 miljonus latu atguvuši lielie bankas klienti. Viņu vidū gan nav, piemēram, komponista Raimonda Paula. «Tā man arī pēc tam teica – ja R. Pauls būtu sēdējis klusu, arī būtu dabūjis savu naudu,» iepriekš laikrakstam atzinis I. Priedītis.

Tikmēr FKTK pārstāvji norāda – kopumā laikā no 17. līdz 22. novembrīm 2011. gadā FKTK saņēma aptuveni sešus tūkstošus bijušo Latvijas Krājbnakas klientu iesniegumu par noguldīto līdzekļu atgūšanu. Līdzekļu atmaksa notika pēc stingriem kritērijiem – naudu saņēma pensiju fondi, bankas, kurām bija korespondējošie konti Latvijas Krājbankā, kā ar tika izmaksāti līdzekļi saimnieciskai darbībai (50 lati dienā). Tāpat komisija ļāva izmaksāt līdzekļus tiem klientiem, kuriem banka uzsāka maksājumus 17. - 21. novembrī. Fakts, ka kleinti saņēma naudu vēlāk, pēc bankas slēgšanas, nemainot pašu lietas būtību – darbība par pārskaitījumu tika fiksēta lidz 21. novembrim, skaidroja komisijas pārstāve Marija Makareviča.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Decembra sākumā kļuvis zināms, ka ar Uzņēmumu reģistrā iesniegtu viltotu dokumentu palīdzību nelegāli pārņemts uzņēmums SIA 555 Brand Hotel, kam pieder viesnīca Royal Square Hotel & Suites Vecrīgā, bet 12. decembrī ar fizisku spēku apturēta šīs viesnīcas darbība, liekot viesiem atstāt viesnīcas telpas. Tā informē uzņēmuma pārstāvis Toms Briedis.

Arī šobrīd viesnīca joprojām esot slēgta un to apsargā bruņoti apsargi. Līdzšinējiem īpašniekiem tapis arī zināms, ka telpas ir ne tikai pārņemtas, bet līdzšinējās viesnīcas ēka jau pārdota tālāk citam uzņēmumam. Viesnīcas īpašnieks uzskata, ka reiderisms bijis iespējamas tikai tāpēc, ka Uzņēmumu reģistrs tikai formāli izskata iesniegtos valdes un dalībnieku izmaiņu dokumentus, ļaujot par kompānijas īpašnieku kļūt viltvārdim. Uzņēmumu reģistrs 17. decembrī, neraugoties uz 13.decembrī saņemto iesniegumu par krāpniecību, turpinājis apstiprināt viltvāržu dokumentus un apstiprinājis izmaiņas arī viesnīcas operētājkompānijā SIA Garden Palace valdē, teikts paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Plānots, ka Noguldījumu garantiju fondā šogad tiks iemaksāti 27 miljoni latu

Žanete Hāka,26.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiek plānots, ka noguldījumu piesaistītāji maksājumos par 2012. gadu Noguldījumu garantiju fondā iemaksās 27 miljonus latu, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pērnā gada pārskatā iekļautā informācija.

Maksājumos par 2011.gadu noguldījumu piesaistītāji Noguldījumu garantiju fondā iemaksāja 18,4 miljonus latu.

Noguldījumu garantiju fondā kopējais apmērs, iestājoties noguldījumu nepieejamībai AS Latvijas Krājbanka, bija 149,9 miljoni latu. Tā kā NGF jānodrošina AS Latvijas Krājbanka noguldītājiem garantētās atlīdzības līdz 335,6 miljonu latu apmērā, iztrūkstošos līdzekļus garantēto atlīdzību izmaksai 185,6 milj. latu apmērā aizdeva valsts.

Aizņēmums tiks atmaksāts no Noguldījumu garantiju fondā līdzekļiem, kuru noguldījumu piesaistītāji katru ceturksni papildina ar iemaksām Noguldījumu garantiju likumā noteiktajā kārtībā, un no līdzekļiem, kas atgūti no AS Latvijas Krājbanka par izmaksātajām garantētajām atlīdzībām. NGF ir pirmās kārtas prasījuma tiesības izmaksāto garantēto atlīdzību apmērā kā pret Raunas Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību, tā arī pret AS “Latvijas Krājbanka”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

No maksātnespējīgās Krājbankas piedzen 920 tūkstošus latu

Elīna Pankovska,10.04.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākā tiesa nospriedusi pilnībā pamierināt SIA Skonto AL prasību un no maksātnespējīgās a/s Latvijas Krājbanka piedzīt zaudējumus 920 tūkst. Ls apmērā. Tiesa arī noteikusi SIA Skonto AL tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6% gadā, DB informēja tiesas pārstāve Baiba Kataja.

Tiesa arī lēma, ka no Krājbankas par labu valstij jāpiedzen nodevu 2,7 tūkst. Ls un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 2,94 Ls. Pilns spriedums būs pieejams 24.aprīlī un pēc pilna sprieduma sagatavošanas dienas lietas dalībnieki to 30 dienu laikā varēs pārsūdzēt Senātā.

DB jau rakstīja, ka MSIA Skonto AL agrāk piederēja viesnīca Rolands, kas bija ieķīlāta Krājbankā par 2,7 milj. Ls. Šī summa bijusi nepieciešama būvniecībai. Īpašumu 2004.gada sākumā iegādājusies SIA Calculus, samaksājot par to divus miljonus latu. Tai tika pārdots arī Krājbankā ieķīlātais viesnīcas inventārs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Latvijas Krājbankas krimināllietā apsūdzētais Priedītis savu vainu noliedz

LETA,31.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par svešas mantas prettiesisku iegūšanu lielā apmērā, grāmatvedības un statistiskās informācijas slēpšanu, kā arī pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu apsūdzētais bijušais AS Latvijas Krājbanka (Krājbanka) prezidents Ivars Priedītis nekad, ne pie kādiem apstākļiem nav piesavinājies svešu mantu ne lielākā, ne mazākā apmērā, apgalvoja viņa advokāts Jānis Davidovičs.

Advokāts norādīja, ka Priedītis noliedz vienošanos ar Vladimiru Antonovu, noliedz abu kopīgu noziedzīgu nolūku esamību un noziedzīgu darbību veikšanu. Starp Priedīti un Antonovu esot valdījušas tikai lietišķas attiecības - padotā un priekšnieka, bankas galvenā līdzīpašnieka attiecības, sacīja Davidovičs.

Advokāts norādīja, ka saskaņā ar bankas normatīvajiem dokumentiem Priedītis ir bijis tiesīgs parakstīt ķīlas līgumus ar visām bankām, tāpat Priedītis noliedz apgalvojumus par apzinātu nepatiesu gada pārskatu sniegšanu Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) un Latvijas Bankai.

Dokumentu parakstīšana bijusi nepieciešama, lai sagatavotu dokumentus atvasināto finanšu vērtspapīru izlaišanai un kotēšanai Rietumeiropas fondu biržās. Antonovs Priedītim apgalvojis, ka tiek gatavota Air Baltic Corporation (airBaltic) un Baltijas Aviāciju sistēmu (BAS) pārkreditēšana ar vērtspapīru izlaišanu un kotēšanu fondu biržās un ka visu šo periodu no attiecīgo dokumentu parakstīšanas līdz vērtspapīru izlaišanai naudas līdzekļi būšot pieejami, un šīs ķīlas esot formālas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic kreditēšanai speciāli dibināti uzņēmumi

Līva Melbārzde, Ieva Mārtiņa,17.04.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā kā Latvijas Krājbanka bija pārsniegusi airBaltic kreditēšanas limitus, šķiet nauda iepludināta caur speciāli šim mērķim dibinātām firmām.

Viena no šādām firmām ir SIA KD Jet, kas tagad mainījusi nosaukumu uz AB Jet un pieteikusi maksātnespēju. DB izdevās noskaidrot, ka SIA KD Jet pēc būtības nebija patiesais aviokompānijas airBaltic kreditētājs, ieguldot kompānijā 5,7 milj. eiro, bet gan tikai darījuma dalībnieks, aiz kura «slēpās» Latvijas Krājbanka. Šādu darījumu nācies realizēt, jo Krājbanka tajā brīdī bija pārsniegusi pieļaujamos kreditēšanas limitus. Līdzīgi 6,5 milj. eiro Krājbanka airBaltic iepludināja caur kādu airBaltic meitasfirmu Baltic Airlines.

Ir pretrunīga informācija par to, cik lielā mērā valdība, parakstot 2011. gada airBaltic kreditoru un akcionāru vienošanos par ieguldījumiem lidkompānijā vairāk nekā 100 milj. Ls apmērā, bija informēta par to, kas ir patiesie naudas ieguldītāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Hipotēku banka pārņems Krājbankas privatizācijas sertifikātu kontus

LETA,18.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamajā a/s Latvijas Krājbanka (Krājbanka) esošos privatizācijas sertifikātukontus centralizēti varētu pārcelt uz VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka (Hipotēku banka) 2013.gada pirmajā pusē.

Ministru kabineta sēdē šodien atbalstīti grozījumi privatizācijas sertifikātu izmantošanas noteikumos, kas atvieglo kārtību, kādā privātpersonas individuāli un par samazinātu samaksu var pārcelt savus sertifikātu kontus uz citu banku.

Grozījumi tika izstrādāti, jo patlaban Krājbankai darbojas tikai viens klientu apkalpošanas centrs Rīgā, J.Daliņa ielā 15. Personām, kuras dzīvo reģionos un kurām ir nepieciešams norēķināties ar privatizācijas sertifikātiem noslēgto līgumu ietvaros, un kuru privatizācijas sertifikātu konti atrodas Krājbankā, katru reizi, lai veiktu norēķinus, ir jādodas uz vienīgo atvērto Krājbankas klientu apkalpošanas centru Rīgā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Palikušas astoņas bankas, kas uzstādījušas bankomātus

Ieva Mārtiņa,04.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Latvijas Krājbankas kraha un Hipotēku bankas komercdaļas pārdošanas Latvijā palikušas astoņas bankas, kurām ir uzstādīti bankomāti.

Latvijas komercbanku asociācijas (LKA) dati liecina, ka uz šā gada septembra beigām bankas bija uzstādījušas 1249 bankomātus, tajā skaitā Hipotēku banka – 71 bankomātu. No visiem bankomātiem 1159 ir skaidras naudas izmaksas bankomāti, bet bez Hipotēku bankas bankomātiem to skaits tādējādi sarūk līdz 1088.

Visvairāk bankomātus šogad septembra beigās bija uzstādījusi Swedbank – 404, tai ar 247 bankomātiem seko SEB banka, bet 148 bankomātus uzstādījusi gan banka Citadele, gan DNB banka. 111 bakomātus bija uzstādījusi Nordea banka, 80 – GE Money Bank, 26 bankomātus uzstādījusi PrivatBank, bet 14 - Rietumu banka. Jau vēstīts, ka Krājbanka šobrīd neveiksmīgi mēģina pārdot 219 bankomātus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Izsolē pārdod 80 Krājbankas bankomātus

Žanete Hāka,24.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien likvidējamās AS Latvijas Krājbankas piederošo bankomātu izsolē tika pārdoti 80 bankomāti, informē Krājbankas maksātnespējas administratora KPMG Baltics pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Piektdien bija paredzēta 131 automāta izsole. Tā bija atkārtotā izsole, kas notika ar lejupejošu soli. Izsolē bija seši pretendenti, un uzvarēja juridiska persona no Latvijas, kurai samaksa jāveic šīs dienas laikā.

Atlikušie 50 bankomāti netika izsolīti, jo bija pieteicies tikai viens pretendents. Par to, kad varētu tikt rīkota izsole atlikušajiem bankomātiem, administrators lems tuvākajā laikā.

Pagājušajā gadā tika pārdoti 88 bankomāti par vairāk nekā 70 tūkstošiem eiro. Daļa tika pārdota Latvijas, bet daļa - ārvalstu kompānijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Santīmu nekrāsi, pie lata netiksi – savulaik vēstīja liels Latvijas Krājbankas plakāts, man liekas, Lāčplēša un Gogoļa ielas stūrī. Tagad vairs nav ne santīmu, ne latu, ne Latvijas Krājbankas. Kamēr taupītājs, komponists Raimonds Pauls, latu vietā ir saņēmis «pigu», tikmēr advokāts Romualds Vonsovičs no Krājbankas maksātnespējas administrācijas procesiem ir izcēlis lielu «piķi». Krājbankas «taupītāji» kasa pakausi, prātojot, kurā «zeķē» no šādām bankām ir prātīgāk slēpt «trešo pensiju līmeni», bet «laupītāji» daudz nedomā. Latvijas Krājbankas bijušais klients Raimonds Pauls ir apzagts, bet Latvijas Krājbankas bijušais prezidents Mārtiņš Bondars dodas politikā.

Kur? Latgalē. Varbūt bijušais Latvijas Krājbankas prezidents Mārtiņš Bondars ne pārāk augstu vērtē Latgales iedzīvotājus? Dažkārt rīdziniekam ir novērots tāds netikums uzskatīt, ka cilvēki simts kilometrus no Rīgas neko nesaprot. Pieļauju, ka Mārtiņš Bondars domā, ka cilvēki Latgalē, iespējams, pat nezina, ka tāda Latvijas Krājbanka vairs neeksistē.

Galu galā tā ir banka, kas Latvijā ir bijusi tikpat ilgi, cik šeit ir bijusi Latvijas valsts! Jau Kārļa Ulmaņa pirmā pagaidu valdība 1919. gadā izdeva rīkojumu par Latvijas Valsts Krājkases dibināšanu. Visiem zināmā Krājkase – kā Laima un kā Metalurgs – darbojās pat padomju okupācijas laikā. Tiešām ir grūti noticēt, ka mūsu Latvijas Krājbankas vairs nav. Bet politiķi, cilvēki, kas ir tieši vainīgi pie viena no Latvijas simboliem iznīcināšanas, ne tikai neuzņemas atbildību, ne tikai nenožēlo notikušo, bet mierīgi dodas politikā, domājot, ka viss jau ir aizmirsts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Krājbankā vēl strādā 40 darbinieki

LETA,20.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban likvidējamajā AS Latvijas Krājbanka (Krājbankā) vēl strādā 40 darbinieki, kuri nodarbojas gan ar aktīvu atgūšanu, gan dokumentu arhivēšanu.

Kad iestājās Krājbankas maksātnespēja, kredītiestādē bija 900 darbinieki, tagad to skaits samazinājies līdz 40. Ik pēc trim mēnešiem tiek vērtēts, kāda ir darbinieku slodze, vai darbinieku skaitu iespējams samazināt. Strādājošie arī paši nolemj atstāt darbu Krājbankā, stāstīja bankas maksātnespējas administratora KPMG Baltics pārstāve zvērināta advokāte Una Petrauska.

Patlaban bankas darbinieki ir nodarbināti vairākās jomās. Viena no tām ir aktīvu atgūšana, kas ietver gan tiesvedības, gan arī restrukturizācijas daļu, kura nodarbojas ar 465 Krājbankā atlikušajiem kredītiem. Bankas Administratīvais departaments nodarbojas ar bankas bilancē vēl palikušo īpašumu apsaimniekošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēji varēs nemaksāt peļņas nodokli par maksātnespējīgajā Latvijas krājbankā palikušo neatgūto naudu.

To paredz steidzamības kārtībā Saeimā akceptētie grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likumā. 09.05.2013. DB jau rakstīja, ka vairāki uzņēmēji, kuriem nauda palikusi maksātnespējīgajā a/s Latvijas krājbanka, gatavojot 2012. gada pārskatu, bija pārsteigti par revidentu uz normatīvo aktu prasībām balstītām «atklāsmēm», ka par šajā bankā palikušo, bet neatgūto naudu ir ne tikai jāaprēķina, bet arī jāsamaksā peļņas nodoklis.

DB jau rakstījis, ka, pēc KPMG Baltics sabiedrisko attiecību konsultanta Oskara Fīrmaņa informācijas, kopumā Krājbankā bija «iestrēguši» līdzekļi 637 juridiskām personām aptuveni 182 milj. Ls apjomā. Pēc aptuvena aprēķina, par šiem juridisko personu iesprūdušajiem miljoniem peļņas nodoklī valsts makā papildus būtu bijis jāiekrīt 20–27,3 milj. Ls. Lai arī attiecīgie grozījumi UIN likumā bija sagatavoti jau pērn, Saeimā tie iestrēga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Nenotiek Atlantijas biroji prasījumu tiesību izsole pret AS Air Baltic Corporation

Žanete Hāka,04.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Atlantijas biroji prasījumu tiesību izsole pret AS Air Baltic Corporation pirmdien nenotika, jo neviens nebija iemaksājis prasīto nodrošinājumu 1 milj. latu apmērā, informē AS Latvijas Krājbanka maksātnespējas administratora KPMG Baltics pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Uz izsoli gan ieradās kompānijas Eurobalt Junipro pārstāvji, kas vēlējās piedalīties izsolē bez prasītā nodrošinājuma iemaksas, kas ir pretēji izsoles noteikumiem.

Šādā veidā Eurobalt Junipro, kura jau iepriekš bija mēģinājuši ierosināt Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) maksātnespēju uz apstrīdētu prasījumu pamata, centās panākt sev izdevīgu risinājumu, pārkāpjot izsoles noteikumus.

Par tālāko lietas risinājumu administrators lems tuvākajā laikā, informē KPMG.

Prasījumu tiesību nominālvērtība ir 51,68 miljoni latu, un tā ir arī izsoles sākumcena. Līdzekļi no prasījumu tiesību pārdošanas ļautu veiksmīgi turpināt uzsākto norēķināšanos ar bankas kreditoriem, norāda administrators.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

RTU par noguldījumiem Krājbankā saņems garantēto atlīdzību 100 tūkstošu eiro apmērā

Žanete Hāka,02.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Administratīvā apgabaltiesa apmierinājusi Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) prasību pret Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) par RTU iekļaušanu to personu sarakstā, kurām pienākas valsts garantētā atlīdzība 100 tūkstošu eiro apmērā kā AS Latvijas Krājbanka noguldītājam.

RTU AS Latvijas Krājbanka maksātnespējas pasludināšanas brīdī bija noguldījusi 1,39 miljonus latu. 2012. gada 21. martā RTU vērsās FKTK ar lūgumu izmaksāt tai valsts garantēto atlīdzību 100 tūkstošu eiro apmērā.

Iepriekš FKTK nebija iekļāvusi RTU to personu sarakstā, kurām pienākas garantētā atlīdzība. FKTK kā argumentu minēja to, ka RTU tiek daļēji finansēta no valsts līdzekļiem, bet saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu atlīdzība netiek izmaksāta par to institūciju noguldījumiem, kuras tiek finansētas no valsts budžeta.

Krājbankā noguldītie RTU līdzekļi bija pilnībā universitātes pašas ieņēmumi, tāpēc tiesa pieņēma universitātei labvēlīgu lēmumu. Turklāt tiesa atzina, ka Noguldījumu garantiju likums ir skatāms kontekstā ar Eiropas Savienības tiesību normām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pārdod Latvijas krājbankas bijušajiem valdes locekļiem Bondaram un Ovčiņņikovai piederošus īpašumus

LETA,15.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsolēs piedāvā iegādāties likvidējamās "Latvijas krājbankas" bijušajiem valdes locekļiem Mārtiņam Bondaram (AP) un Svetlanai Ovčiņņikovai piederošus nekustamos īpašumus, liecina zvērināto tiesu izpildītāju paziņojumi oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Zvērināta tiesu izpildītāja Ineta Kaktiņa pirmajā izsolē pārdod Bondaram piederošo vienu ceturto domājamo daļu no nekustamā īpašuma "Tīrmeži", Ainažu pagastā, Salacgrīvas novadā. Viss nekustamais īpašums sastāv no zemesgabala ar kopējo platību seši hektāri, dzīvojamās mājas un trim palīgēkām. Piedzinējs ir "Latvijas krājbanka".

Nekustamā īpašuma novērtējums un izsoles sākumcena ir 5800 eiro. Izsoles solis - 300 eiro. Izsoles cena nav apliekama ar pievienotās vērtības nodokli. Izsole sāksies pirmdien, 21.septembrī, un noslēgsies 21.oktobrī plkst.13.

Savukārt zvērināts tiesu izpildītājs Mārcis Midegs izsolē piedāvā iegādāties Ovčiņņikovai piederošo nekustamo īpašumu - dzīvokļa īpašumu Nr. 55 un pie tā piederošās kopīpašuma 5820/980569 domājamās daļas no daudzdzīvokļu mājas un zemes gabala Rīgā, Lāčplēša ielā 54. Piedzinējs ir "Latvijas krājbanka".

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Krājbankas sāga turpina radīt nepatikšanas biznesam nodokļu veidā

Dienas Bizness,09.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vispirms privāti darboņi mums visu atņēma, bet pēc tam tā pati valsts, kura šos privātos pienācīgi nepieskatīja, no pievāktā vēl paprasīja samaksāt nodokļus... Tieši šādā situācijā ir nonākušas tās juridiskās personas jeb uzņēmumi, kuru līdzekļi palika bēdīgi slavenajā un par likvidējamu atzītajā Latvijas krājbankā.

Proti, vispirms Finanšu un kapitāla tirgus komisija neredzēja vai nevēlējās redzēt Krājbankā notiekošās dīvainības, un daudzu personu nauda tur palika iesaldēta, taču «uz papīra» tā joprojām skaitās noguldītāju īpašums. Tas automātiski nozīmē, ka juridiskajām personām no tās ir jāsamaksā peļņas jeb uzņēmumu ienākumu nodoklis. No naudas, kuras nemaz nav! Un tā tas turpināsies līdz brīdim, kamēr šīs bankas likvidators – auditorkompānija KPMG – atzīs, ka vairs no tās nav iespējams izspiest nevienu santīmu.

Jāatzīst, ka Latvijā likumdošana, kas vērsta uz nodokļu administrēšanu, ir ačgārna, jo paredz to aprēķināšanu nevis no jau nopelnītās naudas, bet gan tās, kas vēl tikai tiks nopelnīta, kas uzņēmējiem nenovēršami rada problēmas. Taču saistībā ar Krājbanku situācija ir vēl absurdāka, jo peļņas nodoklis tiek prasīts no naudas, par kuras atgūšanu, godīgi sakot, ilūziju tā īsti nav. Tātad pat teorētiski nav no kā maksāt nodokļus, kas kopumā veido itin pieklājīgu summu – vairāk nekā 27 miljonus latu. Ar to gan traģikomisms vēl tikai sākas...

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Dāvana «visvājākajiem» – peļņas nodoklis par pazaudēto Krājbankā

Līva Melbārzde, Sanita Igaune, Māris Ķirsons, Egons Mudulis,09.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēji par maksātnespējīgajā Latvijas krājbankā palikušo, bet neatgūto naudu spiesti aprēķināt un maksāt peļņas nodokli, jo parlaments jautājumu iemarinējis.

Vairāki uzņēmēji, kuriem nauda palikusi maksātnespējīgajā a/s Latvijas krājbanka, gatavojot 2012. gada pārskatu, ir pārsteigti par revidentu uz normatīvo aktu prasībām balstītām «atklāsmēm», ka par šajā bankā palikušo, bet neatgūto naudu ir ne tikai jāaprēķina, bet arī jāsamaksā peļņas nodoklis. «Kas tas par uzņēmēju atbalsta instrumentu Latvijas politiķu gaumē, ja zaudēju bankā naudu un man vēl par to liek samaksāt 15% lielo peļņas nodokli,» sašutis ir kāda uzņēmuma vadītājs, kurš gan nevēlas, lai viņa vārds un vēl jo vairāk uzņēmuma nosaukums tiktu atklāts publiski. Viņaprāt, laikam valsts iestādes un vēl jo vairāk lēmumu pieņēmēji – politiķi – dzīvo kaut kur citur, nevis Latvijā, vai arī tā ir apzināta rīcība – sodīt tos, kuriem savulaik bija darījumi ar Vladimira Antonova kontrolē esošo Latvijas krājbanku, kurai bija komercbankas darbības licence.

Komentāri

Pievienot komentāru