Samsung Galaxy jaunums – Galaxy Note – ir klāt. Tālruņa un planšetdatora hibrīds apvieno abu iekārtu labākās īpašības un sniedz vēl nebijušas iespējas ikdienas gaitās.
Sākoties viedtālruņu laikmetam, vairums lietotāju ar patiesu aizrautību novērtēja jaunās iespējas taupīt laiku un enerģiju, darbu paveikšanu pārceļot no datora uz telefona ekrānu. Tomēr realitātē mēs joprojām mēdzam ņemt līdzi arī piezīmjdatoru vai planšetdatoru. Piemēram, ja pārbaudīt e-pastu nelielajā viedtālruņa ekrānā ir ļoti ērti, izvērsti atbildēt uz vēstulēm – ne pārāk. Protams, arī piezīmju grāmatiņas, plānotāji un pildspalvas nekur nav pazudušas – veikt īsas piezīmes ar roku ir vienkāršāk, savukārt plānotāju katrs no mums iekārto pēc savas sistēmas un vajadzībām. Un tas nebūt nav viss – vēl taču eksistē e-lasītāji, spēļu konsoles, mp3 atskaņotāji.
Tehnoloģiju progress tomēr spēj piepildīt visas iespējamās vajadzības. Tieši šāds ir jaunais Galaxy Note viedtālrunis. Tas samazina nepieciešamību nēsāt līdzi visdažādākās iekārtas un piezīmju grāmatiņas. Galaxy Note ir rūpīgi izstrādāts „zelta vidusceļš” starp viedtālruni un planšetdatoru, kas apkopo abu iekārtu labākās īpašības un piešķir tām papildu funkcionalitāti, ievērojami paplašinot pieejamo iespēju klāstu.
5,3”ekrāns vēl plašākam skatam
Samsung Galaxy Note galvenā atšķirība no citiem viedtālruņiem ir tā ekrāna izmērs – 5,3 collās vietas pietiek visam. Lasot e-pastus, tas paver ievērojami plašāku teksta un izvēlņu laukumu, arī interneta pārlūkošana un dokumentu lasīšana kļūst daudz ērtāka, jo tuvinājums ērtākai lasāmībai un skata pāršķiršana jāizmanto ievērojami retāk. Vienlaikus Galaxy Note ir tieši tik liels, lai ideāli ietilptu žaketes kabatā un būtu vienmēr pa rokai, tiklīdz rodas vajadzība ieskatīties internetā, veikt piezīmes vai piezvanīt.
Kalendārs laika plānošanai, darbu sarakstam, piezīmēm
Kā vienlaikus ieplānot gan tikšanās un darba pusdienas, gan darbus, kas jāpaveic līdz noteiktam datumam? Parasti tam nepieciešamas vairākas programmas vai piezīmju grāmatiņa-kalendārs. Galaxy Note kalendārā ir gan ierastais laika plānotājs, gan darāmo darbu saraksts. Intuitīvi saprotamais un pārskatāmais dizains ļauj plānot ikdienu vēl efektīvāk un neaizmirst neko – ne sapulces, ne ikdienas darbus.
Skicē ar Galaxy Note irbuli jeb „smart pen”
Pilnīgi jaunas iespējas un funkcionalitāti Galaxy Note piešķir S Pen jeb „smart pen” – irbulis, kuru izmantojot, telefons reaģē gan uz pieskārienu, gan uz tā stiprumu. Iebūvētā S Notes aplikācija pilnvērtīgi izmanto irbuļa iespējas, ļaujot rakstīt gluži kā piezīmju grāmatiņā, izgriezt un pievienot ekrānā redzamo attēlu daļas, mainīt līnijas krāsu un biezumu. Ar S Pen var ērti veikt piezīmes dokumentos, izmantot rokraksta atpazīšanas funkciju un papildināt kartes vai attēlus ar nepieciešamo informāciju.
Arī brīviem brīžiem jaunais Galaxy Note piedāvā virkni jaunu iespēju. Grāmatas ērti lasāmas e-lasītājā, uzņemtos foto un video iespējams rediģēt, pat piezīmēt kādas detaļas un pierakstīt komentārus. Ērtas lietotnes paredzētas arī mūzikai un spēlēm, nevainojamu to darbību nodrošina īpaši jaudīgais 1,4 GHz divkodolu procesors un spilgtais, dzīvīgo krāsu piesātinātais HD Super AMOLED ekrāns. Savukārt ilgnoturīgais 2500 mAh akumulators ļaus baudīt neatkarību no strāvas tīkliem ievērojami ilgāk.
Jaunais Samsung Galaxy Note atklāj pilnīgi jaunu mobilo ierīču kategoriju. To noteikti novērtēs aktīvi ļaudis, kas vēlas produktīvi strādāt jebkurā vietā un laikā, domāt ārpus ierastajiem rāmjiem un panākt, ka tehnoloģijas strādā viņu labā. Justies patiesi brīvam – ar Galaxy Note viss ir iespējams!
Lietuvas modes zīmola Julia Janus dizainere Jūlija Janulaitīte (Julija Janulaitytė) nākotni saskata e-komercijā un iespējā sev tīkamu apģērbu iegādāties jebkuram neatkarīgi no tā, kādu apģērba izmēru nēsā
Dizainere Jūlija Janulaitīte uzskata, ka modes pasaules radītā ilūzija par to, kā cilvēkam jāizskatās, neatbilst realitātei, tāpēc Julia Janus apģērbu zīmola izmēru skalā ir apģērbi arī lielāka auguma cilvēkiem. Viņas koncepcijai ir panākumi.
Fragments no intervijas:
Pirms pusotra gada jūs sākāt piedāvāt arī apģērbus vīriešiem. Kā izlēmāt par šādu soli?
Ideja par to bija jau no zīmola pirmsākumiem – es domāju par nobeigtu zīmola identitāti, veidojot apģērbu sievietēm un vīriešiem virs 30 gadiem. Pēdējo desmit gadu laikā vīriešu mode ir daudzējādā ziņā mainījusies. Vīriešiem vairs gandrīz nav vajadzīgs formālais apģērbs – uzvalks. Tos vairs nēsā tikai baņķieri un politiķi – cik daudz tādus cilvēkus mēs katrs zinām? Manā kontaktu tīklā tādu nav daudz. Tā vietā vīriešiem vajag ikdienas apģērbu (smart casual), kas nav sporta apģērbs. Vīrieši ir daudz konservatīvāki nekā sievietes. Es domāju, ka mans darbs ar vīriešu kolekciju ir arī viņu izglītošana. Vīrieši ģērbjas tik līdzīgi! Mēģināt iegūt vīriešu uzmanību ir tiešām liels izaicinājums. Joprojām ir daudz vīrieši, kuri nezina par mums, jo nav sasniedzami, neseko modei. Ir liels izaicinājums, kā veidot mārketingu vīriešiem vecumā virs 30 gadiem, lai viņi atpazītu mūsu zīmolu. Tagad tā ir organiska reklāma. Sievietes pamana mūsu apģērbus vīriešiem un rāda saviem draugiem vai pērk viņiem dāvanas. Vīrieši mūs pēta un ar lielu pārsteigumu secina, ka šīs drēbes viņiem der un ir ērtas. Viņi atgriežas. Pirmais solis, kāpēc es sāku šo biznesu, bija manas dusmas – es biju kļuvusi dusmīga. Pirms izveidoju savu zīmolu, es strādāju šajā biznesā 15 gadus. Es biju strādājusi citiem zīmoliem kā ārštata dizainere, un man bija savs ateljē, kur šuvu apģērbu klientiem pēc individuāla pasūtījuma. Tiekoties ar klientiem, es sapratu, ka mēs visi esam tik dažādi un atšķirību mērogs ir milzīgs. Ir ļoti grūti standartizēt cilvēkus. Modes pasaule mēģina radīt skaistums noteikumus, kā cilvēkam jāizskatās – cik tievam vai jaunam jābūt. Tā ir absolūta «buļļa kaka». Tā ir ilūzija, kas reālajā pasaulē neeksistē. Oficiālā mode rādīja un 97% gadījumu reklāmās joprojām rāda jaunus un tievus pusaudžu ķermeņus. Pieaugušajam, kuri ir beiguši augt, kam mainās vielmaiņa, un sievietēm, kuras ir dzemdējušas, nav iespējams tā izskatīties. Mode pārdod bailes kļūt vecam. Protams, ir lētāk ražot trīs četrus izmērus, nevis 10. Es nolēmu veidot šo zīmolu, piedāvājot daudzus izmērus un progresīvu stilu. Mēs strādājam pēc britu izmēriem un mazākais ir 6., kas atbilst eiropiešu 34. izmēram, un lielākais ir 26., kas atbilst eiropiešu 54. Mums ir arī seši vīriešu izmēri.
Savā otrajā iznācienā Volvo XC60 spilgti apliecina savas līdera dotības, norādot, kurš līdz šim ir bijis saimnieks starp sev līdzīgajiem krosoveriem
Fotogrāfijas - raksta galerijā!
Jāatgādina, ka aizejošais XC60 bija pasaulē populārākais starp savas klases un raudzes modeļiem, apsteidzot Audi Q5, Mercedes GLK/GLC vai BMW X3.
XC60 izmērs ir perfekti piemērots mūsdienu dzīves ritmam neatkarīgi no tā, vai dzīvojat lielpilsētā vai ārpus tās. XC60 nenoliedzami ir vilinošāks un parocīgāks pirkums, lai to izvēlētos lielākā brāļa – XC90 – vietā. Tas nav nedz par lielu, nedz par mazu. Vietas pietiek gan priekšā, gan aizmugurē, un arī bagāžas nodalījuma izmērs ir pietiekams. Neapšaubāmi, XC60 ir īpaši pacenties pieaudzēt premium automobilim raksturīgās izjūtas. Tajā ir ļoti patīkami atrasties. Salons braukšanas laikā ir maksimāli aizsargāts no ārpasaules trokšņiem, bet to, ka visvisādu aktīvās un pasīvās drošības palīgu būs vēl lielākā skaitā nekā XC90, nav vērts pat pieminēt. Un, protams, krēsli! Tie Volvo allaž ir bijuši līmenī. Tādi tie būs arī jaunajam XC60. Ne mazāk nozīmīga priekšrocība ir tā, ka jaunākās paaudzes četrcilindru dīzeļi ir kā radīti XC60 izmēram. Neviens no tiem, kas sūkstījās par dīzeļu neatbilstību XC90 izmēram, to vairs nevarēs teikt par XC60. Pašmāju pircējiem 235 ZS jaudīgais D5 dīzelis ir teju vai sapņu kombinācija. Tikpat labs lietošanā būs arī D4 ar 190 ZS. Tas būs gana jaudīgs un ātrs, pie tam naudas izteiksmē maksās par aptuveni 2000 eiro mazāk. Starp citu, padziļinātāk aplūkojot jaunā XC60 cenas lapu, ir jāsecina, ka tā savai klasei un modeļa saturam ir ļoti konkurētspējīga. Bāzes modelis ar 254 ZS jaudīgo T5 benzīnmotoru un Momentum aprīkojumu maksās 48 571 eiro, savukārt tieši šajā aprīkojumā, bet jau ar 190 ZS jaudīgo D4 dīzeli XC60 maksās 49 328 eiro.
Nepilnā desmitgadē Vācijas nekustamo īpašumu uzņēmums Noratis no pusotra miljona liela izauga līdz 150 miljonu izmēram, nokļuva Frankfurtes biržā, turpināja augt, līdz tika veiksmīgi pārdots.
Par uzņēmuma attīstību, uzņēmējdarbības un investīciju vidi gan pašu mājās, gan Vācijā Dienas Bizness jautājumus uzdeva Noratis idejas līdzautoram, investoram un uzņēmējam Edgaram Pīgoznim.
Esat ne tikai Vācijas nekustamo īpašumu kompānijas Noratis investors, bet arī Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas (LVCA) valdes loceklis. Šobrīd esat pieslēdzies sarunai no Londonas. Kā izdodas savienot visus darbus un pienākumus?
Patiesībā ir vēl dinamiskāk. Pērn tiku ievēlēts arī Latvijas Darba devēju konfederācijas padomē un izvirzīts par vienu no viceprezidentiem, un nu jau gadu arī šie pienākumi paņem ievērojamu daļu mana darba laika. Sabiedrisko darbu manā ikdienā netrūkst, un jāatzīst, ka dažkārt tur ir pat interesantāk nekā biznesā. Tas patiešām aizņem lielu daļu mana laika, tāpēc katra diena tiek rūpīgi izplānota, diezgan daudz deleģēju savai profesionāļu komandai.
Baltijas kapitāla tirgus konference 2024 – atziņas, cerības un secinājumi
Jānis Goldbergs,28.11.2024
Ļaujiet institucionālajiem investoriem ieguldīt kapitāla tirgos, jo sevišķi mazo un vidējo uzņēmumu segmentā. Pārskatiet valsts pensiju sistēmas, ļaujot veikt individuālas izvēles par investīcijām. Tādējādi var stimulēt fondus vairāk ieguldīt Eiropā, norādīja Nasdaq Eiropas tirgus pakalpojumu prezidents Rolands Čai
Baltijas kapitāla tirgus attīstība pēdējo 30 gadu laikā ir bijusi ievērojama, taču tā joprojām lielā mērā balstās uz banku sektoru. Pat paši lielākie Baltijas biržā kotētie uzņēmumi ir salīdzinoši mazi uz ASV vai Eiropas fona.
Tā Baltijas kapitāla tirgus konferencē atzina tās moderators un Nasdaq Baltic biržas vadītājs Karels Ots (Kaarel Ots). Labā ziņa – tirgus ir lielu notikumu gaidās jau nākošgad, un nozīmīgāko pienesumu varētu dot tieši Latvijas valsts un pašvaldību uzņēmumi.
Baltijas biržas vienotais indekss mums par labu
“Tas, ar ko esmu ļoti lepns, ir vienotā Baltijas biržas indeksa izveidošana, un jāteic - Latvija no tā ir ieguvēja,” konferences ievadā sacīja K. Ots. Stāsts ir par biržā kotēto vidējo un lielo uzņēmumu kopējo indeksu, kura noteikšanā tiek izmantoti Morgan Stanley Capital International darbības pamatprincipi. Vienkāršoti runājot – stāsts ir par biržā kotēto uzņēmumu akciju kopvērtību, kuru ietekmē gan pieprasījums, gan piedāvājums. Kādēļ Latvija ir ieguvēja, redzams no akciju kopvērtības valstīs. Baltijas tirgus kopumā ir pielīdzināms jaunattīstības tirgiem. “Mēs vēl aizvien esam daļa no jaunattīstības tirgiem, kā, piemēram, Šrilanka. Tās ir brīnišķīgas valstis, taču, manuprāt, mums nopietni vajadzētu apsvērt, kā nebūt jaunattīstības tirgum. Te jāuzsver viens būtisks aspekts – izmēram ir nozīme! Ar to esam sodīti, ka mūsu uzņēmumu izmērs ir tāds, kāds ir. Apvienojot tirgus un veidojot vienotu indeksu, esam daudz tuvāk mērķim sasniegt vajadzīgo izmēru, lai panāktu gan apjomu, gan likviditāti. Es nesaku, ka esam tuvu, esam tuvāk mērķim, un vēl daudz kas ir darāms,” tā K. Ots.
Jaudīgāka tautsaimniecība ļauj vairāk ieņemt un vairāk tērēt. Baltijas valstu čempione gan nodokļu ieņēmumu, gan arī izdevumu apmērā, rēķinot uz vienu valsts iedzīvotāju, ir Igaunija, jo tajā tautsaimniecība ir jaudīgāka, nekā tā ir ar iedzīvotājiem bagātākajās Latvijā vai Lietuvā.
Tādu ainu rāda a/s BDO Latvia pētījums. Būtībā šie dati ir tikai kārtējais skaudrais atgādinājums par to, cik svarīga ir tautsaimniecība, jo tikai uzņēmēji ir tie, kuri, maksājot nodokļus, uztur sabiedrībai nepieciešamo infrastruktūru un pakalpojumus.
Kopīgais starts
Baltijas valstīm ir kopīga pagātne pēdējo 100 gadu garumā, un arī to neatkarības atgūšanas laiks no PSRS visām ir 1990. gads, kas bija starta brīdis pārmaiņām tautsaimniecībā un būšanai par saimniekiem savā zemē. Tāpat visas trīs Baltijas māsas vienlaikus tika uzņemtas Eiropas Savienībā un NATO, savukārt pievienošanās eirozonai jau parādīja redzamas atšķirības, jo Igaunija to iespēja jau no 2011. gada, Latvija ‒ 2014. gada, bet Lietuva no 2015. gada. Pērnā gada inflācijas apmēros Baltija ir Eiropas čempione ‒ 2023. gada janvārī Latvijas inflācijas līmenis sasniedza 21,5%, kas bija vislielākais starp Baltijas valstīm, Igaunijā tas bija vismazākais – 18,6% ‒, bet Lietuvā tas sasniedza 20%.
Minimālisma tendences arvien biežāk ir novērojamas dažādu nozaru radīto produktu dizainā, kas ir īpaši pieprasīti jaunākās paaudzes vidū. Lai gan izstrādāt pievilcīgu minimālisma dizainu varētu šķist viegls uzdevums, patiesībā ir rūpīgi jāizvērtē katra mazākā nianse un elements, lai radītu funkcionālu, kvalitatīvu, bet tajā pašā laikā vienkāršu dizainu. Mūsdienās bieži vien ierīču vizuālajam izskatam ir tikpat būtiska nozīme, cik produkta tehnoloģiskajām kapacitātēm, tāpēc jaunā Huawei MateBook klēpjdatoru sērija ir aprīkota ar iespaidīgu 11. paaudzes Intel® Core™ procesoru, un neparastu dizainu, kas apvieno abas būtiskākās mūsdienu ierīču funkcijas.
Huawei MateBook klēpjdatoru sērijas galvenā vadlīnija ir tīrs dizains, kas nozīmē, ka korpusa līnijas un padziļinājumi ir maksimāli samazināti, bet tajos ir integrētas vairākas funkcijas, lai katram dizaina elementam būtu praktisks pielietojums. Šāds dizains var "paslēpt" detaļas, kuras nav nepieciešamas, tādējādi iegūstot tīrāku, minimālistiskāku izskatu. Piemēram, bez malu Huawei Infinite FullView ekrāns, Free Touch skārienjutīgais paliktnis un paslēptie skaļruņi izkārtoti, saglabājot vienkāršību, lai vizuāli nesarežģītu ierīces kopējo izskatu. Savukārt Huawei Share funkcija ir integrēta skārienpaliktnī, lai atvieglotu ierīču savstarpēju savienošanu. Arī ieslēgšanas poga ir veidota tā, lai apvienotu divas funkcijas – vienkāršību un drošību – pirms ierīces ieslēgšanas, nolasot arī lietotāja pirksta nospiedumu.
VIDEO: Pieprasījums pēc bērza lobskaidas ļauj plānot izaugsmi
Māris Ķirsons,18.10.2023
SIA AmberBirch valdes priekšsēdētājs Raimonds Spūls-Vilcāns: „Esošā lobskaidas ražošanas iekārta var izmantot finierklučus, kuru diametrs nepārsniedz 30 centimetrus, kas nozīmē, ka resnākus klučus par šo diametru esam spiesti pārdot, jo paši nespējam pārstrādāt, tāpēc strādājam pie projekta, kurš ļautu uzstādīt vēl vienu lobmašīnu, kura spētu pārstrādāt resnākus apaļkokus par 30 centimetriem.”
Bērza specifisko īpašību dēļ šīs koksnes finieris un no tā ražotie izstrādājumi bija un būs pieprasīti ne tikai Eiropas, bet visas pasaules tirgos, kas Latvijā strādājošajiem finierskaidas ražotājiem rada labas attīstības perspektīvas.
„Pieprasījums pēc bērza finierskaidas Eiropā tikai pieaug,” skaidro finierskaidas ražošanas SIA AmberBirch valdes priekšsēdētājs Raimonds Spūls-Vilcāns.
Viņš norāda, ka bērza finierskaidas patērētāji ir no divām būtiskām sfērām — saplākšņa un mēbeļu, jo īpaši liekti līmēto detaļu ražotāji. „Transportā – kravas auto puspiekabēs, kuģos – bez bērza saplākšņa, ko ražo, līmējot finierskaidu, iztikt nav iespējams,” stāsta R. Spūls-Vilcāns.
Finierskaidas pieprasījums Eiropā ir pieaudzis, jo juridiski Eiropas Savienībā Krievijas izcelsmes finierskaidu un saplāksni kopš pērnā jūlija nevar ieviest un pārdot. „Pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā Krievija bija milzīgs finierskaidas un saplākšņa piegādātājs Eiropas Savienībai, taču tagad tā vairs nav, kaut arī pēkšņi uz Eiropu ir sākušas vai būtiski palielinājušas šo produktu piegādes tās valstis, kurās ražošana agrāk bijusi neliela un arī minimāli piegāžu apjomi uz ES,” norāda R. Spūls-Vilcāns. Viņš skaidro, ka pašlaik 99% SIA AmberBirch saražotās bērza finierskaidas tiek eksportēti. „Lielākie noieta tirgi — Polija, Lietuva, krietni mazākos apjomos Jēkabpilī ražotā finierskaida realizēta Igaunijā, Itālijā un Rumānijā. „No Latvijā strādājošajiem ražotājiem vislielāko apjomu pērk liekti līmēto mēbeļu ražotājs SIA Dižozols Plus, taču no saražotā lobskaidas apjoma tas ir tikai aptuveni 1%,” uz jautājumu par Latvijas pircējiem atbild R. Spūls-Vilcāns. Iepriekšējos gados finierskaidas piegādes bijušas arī uz Spāniju, Portugāli un Ameriku. „Pēdējo divu triju gadu laikā AmberBirch noieta tirgos ir notikušas būtiskas pārmaiņas,” tā R. Spūls-Vilcāns. Viņš tās skaidro ar Covid-19 pandēmijas pārrautajām piegāžu ķēdēm, kam papildu ietekmi ir radījis karš Ukrainā, kā ietekmē izmainījušies Krievijā ražoto produktu piegādes tirgi.
„Savulaik AmberBirch vairāk bērza finierskaidas piegādāja Āzijas valstu patērētājiem, kuru vidū bija Indija, Indonēzija, Ķīna, Vjetnama, taču pašlaik šī reģiona patērētāji var iegādāties to pašu produktu no Krievijas par būtiski zemāku cenu, nekā spēj piegādā Latvijā vai citās ES dalībvalstīs strādājošie ražotāji,” uz jautājumu par pārmaiņām Āzijas tirgos atbild R. Spūls-Vilcāns. Viņš arī atzīst, ka pirmo būtisko triecienu finierskaidas piegādēm uz Āziju ir radījusi Covid-19 pandēmija. „Pasūtījumi bija, bet, kā tos nogādāt patērētājiem — pircējiem Āzijā, nebija skaidrs, jo nebija konteineru, kuros varētu šo produktu sūtīt uz šo reģionu, vēl jo vairāk, ja kādu brīdi bloķēts bija Suecas kanāls,” atceras R. Spūls-Vilcāns. Viņš norāda, ka, piemēram, pircēji no Vjetnamas Jēkabpilī ražoto finierskaidu līmēja un izmantoja kā pamatni cēlkoka parketa ražošanai, savukārt pircēji no Ķīnas to izmantoja liekti līmēto gultas līstu ražošanai, kas bija, ir un arī būs svarīgs mēbeļu ražošanai nepieciešams komplektējošais materiāls.
„No bērza finierskaidas ražotās gultas līstes izmērs ir tikai 9 milimetri, savukārt, lai nodrošinātu tādu pašu izturību ar citu koku finierskaidu, šādas līstes izmēram jābūt par trešdaļu biezākam — 12 milimetri, kas savukārt nozīmē lielāku kopējo produktu, kam vajadzīgs lielāks pārvadājumu apjoms, kas rezultējas ar augstākām cenām patērētājiem, bet to neviens ražotājs nevēlas,” uz jautājumu par bērza finierskaidas priekšrocībām atbild R. Spūls-Vilcāns. Viņš norāda, ka tādējādi var prognozēt stabilu pieprasījumu pēc bērza izstrādājumiem, vienlaikus bērzam neesot ekonomiski pamatoti tikt izmantotam kā izejmateriālam koka iepakojuma ražošanā, kas bijusi salīdzinoši izplatīta parādība, jo bija iespēja tos lēti iegādāties no ražotājiem Krievijā, bet pašlaik tādas iespējas vairs nav.
Izstrādā paplašināšanās projektu
Pašlaik AmberBirch ik gadu pārstrādā 90 000 m3 bērza finierkluču un saražo apmēram 45 000 m3 finierskaidas, taču izstrādē atrodas būtisks ražošanas paplašināšanas projekts. „Esošā lobskaidas ražošanas iekārta var izmantot finierklučus, kuru diametrs nepārsniedz 30 centimetrus, kas nozīmē, ka resnākus klučus par šo diametru esam spiesti pārdot, jo paši tos nespējam pārstrādāt, tāpēc strādājam pie projekta, kurš ļautu uzstādīt vēl vienu lobmašīnu, kas spētu pārstrādāt resnākus apaļkokus par 30 centimetriem,” uz jautājumu par iespējamo paplašināšanās projektu atbild R. Spūls -Vilcāns. Viņš norāda, ka šim mērķim – projekta izstrādei, iekārtu iegādei, ražošanas infrastruktūras paplašināšanai, kā arī iekārtu testēšanai – būs nepieciešams laiks vismaz divi līdz trīs gadi. „Iecere dubultot ražošanu līdz 90 000 m3 gatavās produkcijas ir uzņēmuma nākotnes perspektīva, kura balstās uz faktu, ka pieprasījums pēc bērza lobskaidas nesamazināsies, tas tikai pieaugs,” uz jautājumu par nākotnes izaugsmes pamatojumu atbild R. Spūls-Vilcāns.
Viņš norāda, ka šādu paplašināšanās projekta īstenošanu ļauj arī esošā teritorija, kur bijis Krustpils lidlauks. „Bērza resursu Latvijā pietiek, vēl jo vairāk, ja finierklučus neeksportēsim, bet pārstrādāsim tepat Latvijā, tādējādi radot jaunas darbavietas un papildu nodokļu ieņēmumus. 2022.gadā AmberBirch nodokļos samaksāja 1,5 milj. eiro, kas ir aptuveni 15 eiro par kubikmetru finierkluču, dubultojot apjomu, nomaksāto nodokļu apmērs arī palielināsies divas reizes,” uz jautājumu par finierkluču resursu pieejamību atbild R. Spūls-Vilcāns. Viņš steidz piemetināt, ka pašlaik patērētie apmēram 90 000 m3 bērza finierkluču tiek iepirkti no apkaimes mežiem. „Pašlaik par kopējiem investīciju apjomiem ir pāragri runāt, jo inflācija ir izmainījusi visas cenas, tostarp arī iekārtu cenas un piegāžu termiņus,” uz jautājumu par iespējamo investīciju apmēru atbild R. Spūls-Vilcāns. Viņš atzīst, ka, lai arī daudzi uzņēmumi sūdzas par darbinieku deficītu, taču AmberBirch nav problēmu ar darbaspēku, vēl jo vairāk - kadru mainība ir gandrīz nulles līmenī, jo no 85 strādājošajiem gada laikā nomainījušies tikai divi.
Sava elektrība
Pēdējo trīs gadu laikā ir notikušas daudzas dažādas pārmaiņas: pandēmijas izaicinājumi, kara Ukrainā blakusefekts inflācijas lēciens, jo īpaši energoresursu – elektroenerģijas – cenās. „2022. gada vasarā pieredzējām kaut ko no fantastikas, jo elektroenerģijas cena lobskaidas ražošanai sasniedza 4000 eiro par MWh, kas nozīmētu, ka visi ienākumi no viena kubikmetra saražotās finierskaidas ir jānovirza tikai samaksai par elektrību, kas patērēta tās saražošanai, un ekonomiski izdevīgāk bija neko neražot un darbiniekiem samaksāt dīkstāves pabalstu. Lai līdzīga situācija neatkārtotos, tika nolemts izveidot pašiem savu saules paneļu elektrostaciju ar 1 MW jaudu,” skaidro R. Spūls -Vilcāns. Viņš norāda, ka plāns bijis saulainā laikā dienā 50% no iegūtās elektroenerģijas patērēt pašiem ražotnē un pārējos 50% nodot tīklā, savukārt nakts maiņā tos pašus pa dienu tīklā atdotos 50% saražotās elektroenerģijas paņemt atpakaļ. „Ir neliela aizķeršanas ar dokumentāciju,” lakoniski pašreizējo situāciju komentē R. Spūls-Vilcāns.
Viedoklis
Izaicinājums ir cilvēkresursu un izejmateriāla pieejamība
Artūrs Bukonts, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors
Finiera ražošanas nozīmība ir nozares diversifikācijā un šī starpprodukta tālākapstrādes potenciālā. Liekti līmētas detaļas ir turpat katras mūsdienīgas mēbeles vai cita interjera objekta sastāvdaļa, un tieši finieris ir visbiežāk izmantotais materiāls šādu dizaina risinājumu praktiskajā īstenošanā. Līdzīgi kā jebkuram citam nozares uzņēmumam, arī finiera ražotājiem lielākais izaicinājums ir cilvēkresursu un izejmateriāla pieejamība.
Saka jau, ka slikts tas kareivis, kas negrib kļūt par ģenerāli - var pastāvēt scenāriji, kuros šie rūpniecības uzņēmumi paši attīsta savas tālakapstrādes jaudas saplākšņa vai pat mēbeļu ražošanā, bet tikpat pamatots būtu uzņēmēja lēmums palikt šajā ķēdes posmā un attīstīt tikai un vienīgi finiera lobīšanas "know-how".
Gleznu tirdzniecības automātu uzņēmuma SIA PaintingVending Inc. īpašnieks Jevgenijs Roščins plāno, ka vienā aparātā varētu pārdot piecas gleznas dienā.
Jevgenijs pirms kāda laika bija ceļojumā Kiprā, un viņam iepatikās gleznas viesnīcā. «To autors nebija nekāds Pikaso, taču tie bija jauki, pozitīvi darbi. Gribēju nopirkt ko līdzīgu, lai atvestu uz mājām. Sāku staigāt pa pilsētu, meklēju, kur var iegādāties vietējo mākslinieku darbus. Satiku daudzus ielu māksliniekus, kuru lielākais mīnuss ir tas, ka viņi bieži vien glezno uz nekvalitatīva papīra vai arī grib pārdot savu darbu dārgāk un tāpēc piedāvā liela formāta gleznas. Izmēram ir nozīme, jo tūrists darbus, visdrīzāk, uz mājām vedīs rokas bagāžā. Tāpat uz robežas mēdz pārbaudīt mantas un vajadzīgs apliecinājums, ka glezna nav valsts vēsturiskais mantojums, nav zagta,» stāsta uzņēmējs. Tā kā viņš iepriekš ilgus gadus strādājis ar tirdzniecības aparātiem, Jevgenijam radās ideja par tādiem, kuros varētu nopirkt vietējo mākslinieku gleznas.
Biznesa portāls db.lv viesojās Liepājas lidostā, kur uz treniņlidojumiem dodas aviokompānijas airBaltic piloti. Skrejceļu un gaisa telpas lielās noslodzes dēļ pasaules prakse ir treniņlidojumus veikt pārsvarā ārpus galvenajām lidostām.
«Liepājas lidostā lidojumu palīgdarbus pirms un pēc lidošanas studenti veic nelielā birojā. Gan Rīgā, gan Liepājā pieejamas klašu telpas, kas piemērotas vienas studentu grupas izmēram. Mēs aktīvi turpinām vērtēt piemērotākos risinājumus mācību un tehniskās bāzes vietas nodrošināšanai. Ņemot vērā pieaugušo studentu plūsmu un mācību specifiku, tuvākajos gados akadēmija noteikti atradīsies vairākās vietās. Uzskatām, ka Liepājas lidostas turpmākai attīstībai ir ļoti augsts potenciāls un noteikti saskatām iespēju paplašināt Pilotu akadēmijas bāzi tajā,» sacīja Pauls Cālītis, airBaltic lidojumu vadības vecākais viceprezidents.
Pirmā studentu grupa pašlaik aktīvi veic praktiskos lidojumus Liepājas lidostā ar nesen iegādāto Diamond treniņu lidmašīnu.
Pirms nedēļas padalījos savā satraukumā par jauna emigrācijas viļņa iespēju un pārliecībā, ka, pareizi rīkojoties, varam to ne tikai novērst, bet pat panākt pretēju efektu. Proti, pievienojos visiem tiem, kas uzskata, ka šī krīze var būt arī iespēja un tieši šobrīd ir kritiski svarīgi ātri un efektīvi rīkoties.
Lai saruna nepārvērstos vispārējā teoretizēšanā, mēģināju apkopot pāris konkrētus priekšlikumus jomās, kuras labāk pārzinu.
Darbinieku noturēšana. Kā saglabāt esošās darba vietas un kā radīt jaunas?
Esošo darba vietu saglabāšana
Galvenais darba vietu saglabāšanas mehānisms līdz šim ir bijis dīkstāves pabalsti. Saskaņā ar pirms pāris dienām publicēto statistiku - šobrīd dīkstāves pabalsts ir piešķirts 26 reizes mazākam cilvēku skaitam nekā plānots un tam ir iztērēts 13 reizes mazāk nekā bija iebudžetēts.
Lai būtu skaidrs - mēs runājam par desmitiem tūkstošu cilvēku un tūlīt maijā vēl vairāk, kas šī rezultātā, visdrīzāk, kļūs par bezdarbniekiem, piepulcējoties jau tiem 66 tūkstošiem, kas ir reģistrēti kā bezdarbnieki un vēl krietni vairāk, kas nekvalificējās bezdarbnieka statusam.
Es saprotu, ka nav viegli izstrādāt un administrēt vienotus noteikumus, lai tie netiktu ļaunprātīgi izmantoti. Nodokļi ir jāmaksā, un man pašai pēdējā mēnesī ir bijusi tikai laba pieredze dīkstāves pabalstu saņemšanai saviem darbiniekiem, par ko esmu valstij un VID pateicīga. Bet ir zināma augšminētā statistika un mēs tagad ikdienā lasām gadījumu pēc gadījuma, kurā atteikšanas iemesls, lai arī formāli pamatots, nešķiet ekonomiski loģisks. Arī pati ideja par to, ka dīkstāves pabalstu uzdevums ir, nevis atbalstīt darba devējus un darbiniekus situācijā, kad ir 100-30% ieņēmumu zudums, bet gan novērst strādāšanu, manuprāt, ir absurds.
Visas krīzes ir jāizmanto, lai sakārtotu iekšējos procesus, izstrādātu jaunus produktus, mācītos un rezultātā iznāktu no krīzes spēcīgākiem. Mēs šobrīd darām pilnīgi pretējo. Tas būtu tāpat kā tagad pateikt mūsu Olimpiskai komandai - Olimpiāde šogad atcelta, sacensības nebūs, mēs jums iedosim nedaudz naudas, lai jūs nenomirtu badā, bet tikai ar nosacījumu, ka jūs nekādā gadījumā netrenējaties. Sēdiet mājās, skaties televizoru, ja pieķersim sportojot - atņemsim to pašu mazumiņu.
Tieši cik spēcīga būs mūsu Olimpiskā komanda pēc šī eksperimenta? Tieši kādas tagad būs mūsu izredzes nākamā gada Olimpiādē?
Jaunu darba vietu radīšana
Nav daudz uzņēmumu, kas šīs veselības un ekonomikas krīzes ietekmē nebūtu jau apstādinājuši jaunu darbinieku pieņemšanu un uzsākuši darbinieku atlaišanas. Bet ir tādi GBS (Global Business Services), kuri ne tikai neatlaiž darbiniekus, bet šobrīd meklē vairāk nekā 200 jaunus.
2018.gadā tika parakstīts memorands starp Ekonomikas ministriju, LIAA, Rīgas domi un citām iesaisītajām pusēm par šī sektora attīstības veicināšanu un 10 000 jaunu darba vietu izveidi līdz 2023. gadam.
Ja neskaita atsevišķu GBS uzņēmumu paplašināšanos, kas ir šo uzņēmumu pašu panākums, 3 gadu laikā ir piesaistīti pāris nelieli uzņēmumi ar pārsimts darba vietām. Tepat kaimiņos Lietuvā šajā jomā ir pilnīgi cits stāsts, līdz ar ko nevaram attaisnoties ar globalizācijas un brīvas darba spēka kustības radītajiem izaicinājumiem. Kaut kāds vilciens ir aizgājis, bet nav tā, ka tagad nevarētu piesaistīt šos uzņēmumus un nebūtu iespēju izveidot šīs 10 000 labāk apmaksātās darba vietas. Jautājums - cik aktīvi mēs pie tā šobrīd strādājam?
Darbinieku attīstīšana. Kādas iemaņas un prasmes būs vajadzīgas visiem Latvijas iedzīvotājiem?
Ir skaidrs, ka pasaule strauji mainās, un tik mazā valstī kā Latvija ir svarīgi pārliecināties, ka katram iedzīvotājam ir iespēja iekļauties arvien globalizētajā darba tirgū. Tādā visprimitīvākajā izpratnē, manuprāt, tas nozīmē to, ka visiem ir jārunā vai vismaz jāsaprot angļu valoda (vēlams vēl vismaz 2 citas valodas) un visiem vajadzētu būt vismaz bāziskām digitālajām prasmēm.
Skaidrs, ka te liels darbs Izglītības un zinātnes ministrijai, un, cik noprotu, ir virzība pareizajā virzienā, bet tam būtu jābūt visu ministriju darbam. Būtu jāsāk pašiem ar sevi - cik daudz mūsu valsts ierēdņi runā vai saprot angļu valodu, cik attīstīti un automatizēti ir mūsu valsts iekšējie procesi? Tālāk - cik daudzi bezdarbnieki šobrīd var apgūt angļu valodu un jelkādas digitālās prasmes? Un beidzot - kā palīdzam uzņēmumiem (no kuriem liela daļa ir pilnībā "nogriezuši" savu apmācību budžetu) attīstīt abas augšminētās prasmes? Un nē, angļu valodas zināšanas un labas digitālās prasmes nekādi neapdraud nacionālo identitāti un ir aktuālas visās jomās (t.sk. māksla, veselība, u.c.). Tas ir veids, kā šobrīd piekļūt informācijai, turpināt izglītoties, saprast un iekļauties globālajos procesos, tā pārstāvot un veicinot savas valsts attīstību.
Šeit risinājums var būt starptautiski un lokāli piedāvātie virtuālie apmācību rīki gan valodu apguvei, gan digitālo iemaņu attīstībai, kā arī atbalsts darba devējiem savu darbinieku prasmju celšanā (neatkarīgi no piederības kādai asociācijai vai jomai). No pilnīgi cita skatu punkta - varbūt arī ir pienācis laiks atcelt prasību dublēt visas filmas Latvijā, pietiktu ar titriem un jūs redzētu, kā valodas pašas "liptu klāt". Tā dara, piemēram, Zviedrijā.
Darbinieku piesaiste. Kāds ir Latvijas darba devēja tēls?
Aicinu intereses pēc "Google" ierakstīt "work in Latvia". Pēc tam varat ierakstīt "work in Lithuania" vai "work in Estonia". Argumentu, "pārdošanas" materiālu un aktivitāšu kopums, kas vērsts uz valsts popularizēšanu nodarbinātības jomā (valsts 'employer branding') ir standarta risinājums gan talantu piesaistei no visas pasaules (t.sk. no tādām mums līdzīgām valstīm kā Ukrainas, Baltkrievijas, kuru talantiem mūsdienās arī netrūkst iespēju izvēlēties), gan remigrācijas veicināšanai, gan vietējo talantu pašapziņas un motivācijas pacelšanai. Igaunija pie šī jautājuma mērķtiecīgi strādā jau vismaz 5 gadus - ir platforma, materiāli, aktivitātes.
Skaidrs, ka tikai ar "platformas" izveidi te nebūs līdzēts. Daudz lielāks un sarežģītāks ir jautājums par to, cik aktīvi strādājam pie ārvalstu studentu piesaistes un to noturēšanas pēc absolvēšanas? Cik toleranta ir mūsu sabiedrība un arī valdība pret citādajiem? Ko darām, lai Latvijā atgrieztu mūsu pasaules Top 100 universitāšu absolventus? Kā izturamies pret sievietēm - vai mudinām jaunas meitenes kļūt par programmētājām un zinātniecēm, nevis mājsaimniecēm vai influencerēm, vai ļaujam jaunajām māmiņām veiksmīgi iekļauties darba tirgū, vai palīdzam sievietēm 55+ palikt darba tirgū, vai cīnāmies ar vardarbību ģimenē? Vai saprotam, ka kultūrai un mākslai ir milzīga loma arī šajā plāksnē? No ekonomikas skatu punkta uz šo raugoties - vai attīstām vidi, kurā gribētu dzīvot un strādāt pasaules talantīgākie cilvēki?
Noslēgumā viena biznesa literatūras klišeja. Senāk teica, ka ilgtermiņā lielākās zivis apēdīs mazās, mūsdienās tiek uzskatīts, ka ātrākās apēdīs lēnās. Ātrumam, fleksibilitātei un mērķtiecīgai rīcībai ne tikai COVID-19 izplatības apkarošanā šobrīd ir izšķiroša nozīme. Latvijas izmēram ir arī priekšrocības.
SIA "Tērvete Food" šo gadu uzsākusi, atjaunojot zīmola "Druvas saldējums" iepakojuma dizainu, paplašinot produktu piedāvājumu un attīstot jaunus darbības virzienus.
Uzņēmums fokusējas uz zīmola attīstību, paplašina eksporta tirgus, un tāpēc īpaši būtiska ir jaunu, aktuālu produktu ieviešana.
Ražotājs SIA "Tērvete food" zīmola "Druvas saldējums" atjaunošanā investējis 90 000 eiro, vēsta LETA.
"Druvas saldējuma" produktu grozu šosezon papildina jaunie mini saldējumi uz kociņa - Mango-apelsīnu saldējums piena šokolādē, Sāļās karameles saldējums Amber šokolādē, Piparmētru saldējums tumšajā šokolādē un Cigoriņu saldējums tumšajā šokolādē.
"Meklējot risinājumu izcilākajam saldējumam uz kociņa, saldējumu glazūrai izmantojam augstvērtīgu premium šokolādi," stāsta SIA "Tērvete food" ražošanas vadītāja, pārtikas tehnologs Sanita Vaičkus. "Produktu izstrādē ņēmām vērā to, ka siltā laikā saldējums īpaši ātri kūst, tādēļ ikdienas skrējienā saldējuma izmēram ir būtiska nozīme."
Mitruma līmenim ir liela nozīme iekštelpu klimatā. Pārāk daudz vai pārāk maz mitruma būtiski ietekmē mūsu veselību un komfortu.
Mitrums ir ūdens daudzums gaisā. Iedomājieties, ka gaiss ir kā sūklis. Dažreiz šis sūklis var saturēt daudz ūdens, dažreiz mazāk. Mērot gaisa mitrumu, tiek lietots apzīmējums “relatīvais mitrums”, kas nozīmē cik mitrs ir gaiss salīdzinot ar to, cik mitrs tas varētu būt. Relatīvais mitrums vienmēr tiek mērīts un izteikts procentos.
Labs mitruma līmenis mājās ir no 40% līdz 60%. Šajā diapazonā cilvēki jūtas labi un nepiedzīvo veselības problēmas. Mitruma līmenis no 30% līdz 40% joprojām ir salīdzinoši labi panesams, taču jutīgāki cilvēki var justies nekomfortabli.
Iekštelpu mitruma diapazons:
• Mazāk nekā 30%: Sauss gaiss, kas var izraisīt sausu ādu un elpceļu kairinājumu.
SIA Nienhaus & Lotz Lettland Gulbenes ražotnē mēnesī sašuj 12 līdz 14 tūkstošus kleitu. Gada apgrozījums ir aptuveni pusotrs miljons eiro, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.
11.oktobrī apritēs 20 gadu, kopš Gulbenē, kādreizējās rūpnīcas Alfa ceha telpās 3000 kvadrātmetru platībā, darbojas šis šūšanas uzņēmums. Šobrīd tajā ir nodarbināts 171 cilvēks, no kuriem tikai daži ir no Balvu puses, visi pārējie - Gulbenes pilsētas un novada iedzīvotāji.
Patlaban ražotnē darbs norit pie pieciem konveijeriem piecu pieredzējušu meistaru vadībā. Bijis arī sestais konveijers, taču tas vairs nevarēja pastāvēt, kad viena no meistarēm pameta Gulbeni, lai dotos peļņā uz ārzemēm, raksta medijs. «Ir doma izveidot atkal sesto konveijeru. Taču tad ir jānokomplektē jauna grupa, jāapmāca. Paplašināt darbību noteikti domājam. Darba devējs mums to iesaka,» stāstījusi Gulbenes ražotnes vadītāja Ilze Boldāne.
Eiropas politiķu labās ieceres nodrošināt savus banku pakalpojumu patērētājus pret globālās finanšu krīzes atkārtošanos var izraisīt tiesāšanos augstā līmenī, brīdina finanšu politikas analītiķi un patērētāju tiesību aizstāvji ES un pasaulē.
Finanšu industrijas analīzei veltītā Briseles domnīca Finance Watch (FW) kopā ar četrām Eiropas patērētāju tiesību organizācijām ES tirdzniecības komisāram Karelam de Gihtam nosūtījusi atklātu vēstuli, prasot Pasaules Tirdzniecības organizācijas Finanšu pakalpojumu tirdzniecības komitejā atbalstīt Ekvadoras priekšlikumu apspriest «virzību makroekonomiski piesardzīgos regulējumos un to attiecības ar GATS (t.i., PTO Vispārējā pakalpojumu tirdzniecības nolīguma) noteikumiem».
Ekvadoras rūpju tiešais iemesls ir Panamas izteiktie draudi, kad Ekvadora savā nacionālajā likumdošanā mēģināja regulēt Panamas «nodokļu paradīzes» statusu. Panama pret to protestēja, atsaucoties uz PTO līgumiem un noteikumiem. ASV patērētāju tiesību organizācija Public Citizen (PC) norāda, ka līdzīga argumentācija, lai savaldītu likumdevēju «pārliekās» rūpes par savas valsts iedzīvotāju materiālo drošību, ir likusi pierauties arī ASV Kongresam.
Aerones ir pirmais uzņēmums Latvijā, kas saņēmis atbalstu no Eiropas Savienības Inovāciju fonda 4 416 000 eiro apmērā, kas paredzēts augsti inovatīviem, mērogojamiem un ambicioziem infrastruktūras projektiem, vērstiem uz CO2 emisiju samazināšanu.
Uzņēmums piedāvā vēja turbīnu robotizētas inspekcijas un apkopes risinājumus un ir radījis pasaulē pirmo vēja turbīnu lāpstiņu remonta robotu. Granta finansējums paredzēts šo robotu ražošanas mērogošanai, kas palīdzētu nozarei virzībā uz klimata mērķu sasniegšanu. Projekta kopējais budžets ir 7 360 000 eiro.
Dainis Krūze, Aerones līdzdibinātājs un izpilddirektors: “Vēja turbīnu lāpstiņu remonts ir kritiski svarīgs vēja enerģijas ražošanas efektivitātei un ilgtspējai. Ar Inovāciju fonda atbalstu Aerones varēs saražot robotus, kas ļauj veikt turbīnu lāpstiņu erozijas remontu ātrāk, precīzāk un efektīvāk, nekā tas darīts līdz šim. Īsākas turbīnu gaidstāves nozīmē vairāk saražotas enerģijas tādējādi 10 gadu griezumā par 161 349 tonnām samazinot CO2 emisijas, un ļaujot saražot papildu 918 320 MWh atjaunojamās elektroenerģijas.”
Ir pagājuši četri mēneši kopš Ministru prezidenta rezolūcijas par apjomīgo valsts iepirkumu virs miljona latu izvērtēšanu un jaunā sistēma sevi ir attaisnojusi, uzskata Valsts kancelejas Juridiskā departamenta vadītāja vietnieks Ivars Mēkons.
«Mērķis ir sasniegts,» saka Mēkons. Lai gan sākotnēji izskanējušas bažas, ka Valsts kanceleja kopā ar Finanšu ministriju un Tieslietu ministriju, izvērtējot iepirkumu līgumus, traucēs biznesu, izvērtēšana būs ilgstoša un tiks noteikts, kā veidot biznesu, šīm bažām nebija pamata. Pēc Valsts kancelejas domām, mērķis ir sasniegts, jo ir arī izveidojusies laba sadarbība starp valsti un tās uzņēmumiem.
«Mēs skatāmies tikai no valsts interešu viedokļa. Mēs neskatāmies, piemēram, kādā krāsā vilcieni jākrāso, vai kādam jābūt sliežu izmēram. Mēs skatāmies to, kas attiecas uz mums. Un arī laika ziņā mēs atzinumus esam snieguši operatīvi,» sacīja jurists.
Luminor banka piešķīrusi finansējumu EfTEN Capital 1.2 miljonu eiro apmērā jauna dzīvokļu projekta Ernestīne attīstīšanai Āgenskalnā.
EfTEN Capital ir plaša pieredze biroju, tirdzniecības telpu, noliktavu, viesnīcu un dzīvojamo ēku projektu attīstīšanā un apsaimniekošanā visā Baltijā. Jaunajā Ernestīnes namā Āgenskalnā būs pieejami 20 mūsdienīgi dzīvokļi.
“Pandēmijas laiks daudziem licis pārdomāt, cik svarīga nozīme ir mājokļa funkcionalitātei, izmēram un lokācijai. Mājokļu pieejamība un kvalitāte ir viens no galvenajiem izaicinājumiem Latvijā, tāpēc esam gandarīti arī pandēmijas apstākļos atbalstīt attīstītājus un būvniekus, lai paplašinātu mūsu iedzīvotājiem pieejamo dzīvojamo fondu. Turklāt arvien vairāk iedzīvotāju dod priekšroku īpašuma iegādei kādā no jaunajiem projektiem,” norāda Luminor Nekustamo īpašumu finansēšanas eksperts Uģis Počs.
Septiņvietīgajam VW Tiguan Allspace varbūt nav tik svarīga trešā sēdekļu rinda, cik iespēja bagāžniekā sastūķēt vairāk mantu, nenolaupot karaliskas ērtības otrajā sēdekļu rindā sēdošajiem
Izmēram ir nozīme. Tiguan Allspace gadījumā virsbūve pret parasto Tiguan ir par 21 centimetru garāka. Tas ir daudz. Būtiski piebilst, ka, stiprinot automašīnas gaitas un stabilitātes īpašības, Tiguan Allspace riteņbāze ir pastiepta par 109 milimetriem garāka. Palielinātie izmēri būtiski vairo plašumus salonā, ļaujot Allspace piecvietīgajā izpildījumā piedāvāt 760 litru lielu bagāžas telpu, savukārt, nolokot otro sēdekļu rindu, Allspace bagāžnieku varēs palielināt līdz komerctransportam cienīgiem 1920 litriem. Šie ir ļoti vērtīgi «cipari», pat, ja ģimenē bērnu nav daudz, toties ir daudz aktīvās atpūtas ekipējuma sastāvdaļu, ko salikt bagāžniekā. Atsevišķos gadījumos ar Allspace bagāžnieku būs pilnībā pietiekami, lai izvairītos no liekiem papildizdevumiem, piemēram, pērkot jumta bagāžnieku. Komforta un palīgasistentu klāsts ir vairāk nekā iespaidīgs, tādēļ nākamajiem Tiguan Allspace tīkotājiem atliek neapjukt vai nevajadzīgi nepārspīlēt ar papildekstru pasūtināšanu.
Šodien konferencē Digital Freedom Festival uzņēmums Lattelecom paziņoja, ka 2017. gadā Rīgā plāno ierīkot jaunu infrastruktūru - pirmo specializētā lietu interneta tīklu Latvijā.
Jaunā tehnoloģija ir bezvadu, un tā ir īpaši pielāgota lietu interneta pakalpojumiem, ar kuriem var attālināti un automātiski pārvaldīt pilsētas infrastruktūru. Specializētais lietu internets ļaušot galvaspilsētai tuvāko gadu laikā kļūt par vienu no gudrākajām pilsētām Eiropā.
Jaunās tehnoloģijas priekšrocība salīdzinājumā ar citiem interneta veidiem esot pietiekami zemās uzturēšanas izmaksas, plašs teritoriālais pārklājums, iespēja pieslēgt tīklā neierobežotu ierīču skaitu un minimāls enerģijas patēriņš.
«Jaunā infrastruktūra ļaus ierīces savienot vienotā tīklā, kā rezultātā vairs nebūs, piemēram, manuāli jānolasa ūdens skaitītāju rādījumi, jāmeklē bojājumi cauruļu sistēmās, manuāli jākontrolē ielu apgaismojuma ieslēgšana, izslēgšana un jātērē elektroenerģija, kad uz ielas nav cilvēku, vai pēc grafika jāizved vēl nepiepildītas atkritumu tvertnes,» stāsta Lattelecom attīstības un mārketinga direktore Kerli Gabriloviča.
Alcatel A5 piesaista uzmanību ar aizmugurējā vākā iemontētām krāsainām LED diodēm
Ar ko tik ražotāji nav gatavi eksperimentēt, lai padarītu savus produktus pamanāmākus garlaicīgi līdzīgo viedtelefonu masā. Individualitātes meklējumi attiecas kā uz dārgajiem flagmaņiem, tā uz pavisam lētiem, vienkāršiem budžeta tālruņiem. Mūsu pusē ne pārāk populārais Alcatel patērētāju uzmanību savam modelim A5 cenšas pievērst ar spožām gaismām. Burtiskā nozīmē, jo tālruņa aizmugurējais vāciņš ir piepildīts ar krāsainām LED diodēm.
Dizains
Nebūs pārspīlēti apgalvot, ka Alcatel A5 gadījumā uzmanības vērta ir tikai un vienīgi āriene. Precīzāk – tikai aizmugurējais vāciņš un ar to saistītās iespējas. Pats telefons nav diez ko pievilcīgs. Tas ir diezgan vienkāršs, paliels plastmasas ķieģelītis, ko bez jau pieminētā vāciņa veikalos daudzi pat nepamanītu. Standarta variantā 14,6 cm garš, 7,2 cm plats un 7,7 mm biezs. Uzliekot krāšņāko vāciņu ar iestrādātām 36 LED diodēm, tālrunis «uzbriest» līdz 10,2 mm biezumam un 167 gramiem. Tā diemžēl ir cena, kas jāmaksā par vēlmi turēt pie auss ierīci, kas mirguļo kā Ziemassvētku eglīte. Atšķirībā no vairuma konkurentu Alcatel joprojām pieturas pie prakses iestrādāt SIM kartes pieslēgvietu kaut kur korpusa vidū. Lai tai piekļūtu, jānoņem izdaudzinātais aizmugures vāciņš. Šis nudien izrādījās pamatīgs izaicinājums, kura pārvarēšanu otrreiz negribētos izdzīvot. Vāks ir «ieķīlēts» tik stipri, ka no nagu nolaušanas var paglābt tikai kāda cietāka instrumenta ņemšana talkā. Taču arī tad ir jāuzmanās, lai nenoberztu plastmasas malas šaurajā atvēršanas gropē. Īpaša Light Show lietotne ļauj dot komandas LED diodēm – ar kādas formas un krāsas rotaļām informēt par ienākošajiem zvaniem un ziņojumiem, kā lēkāt līdzi mūzikai un tamlīdzīgi. Izvēle nav pārāk plaša. Var izvēlēties meteorītus, lietu, uguņošanu un tamlīdzīgu parādību atgādinošu gaismiņu skraidīšanu. Mūzikas atskaņošanas laikā tālruni var pakratīt, lai mainītu gaismas efektus. Cita funkcija Color Catcher dod iespēju kaut ko nofotografēt un pašam uzbūvēt uz attēlā redzamajām krāsām balstītu ekrāna motīvu. Abas šīs funkcijas ir interesanti papētīt, taču pēc dažām dienām interese par tām noplok. Gaismiņu šaudīšanās, protams, piesaista apkārtējo uzmanību, taču tas ne vienmēr ir labi. Konservatīvākās publiskās pulcēšanās vietās uzkrītošā gaismu izrāde drīzāk traucē un teātra izrādēs to labāk vispār atslēgt.
Šā gada 7.maijā robežkontroli Ostendē, Beļģijā sasniedza sūtījums no Lielbritānijas, kuru pieveda 12m garš alumīnija kuģītis, kas tikko bija šķērsojis Lamanša šaurumu bez neviena cilvēka uz klāja, ziņo BBC. Tas liek uzdot jautājumu, vai tā ir kuģniecības nākotne?
Bez apkalpes vadāmā kuģa dizainu izstrādāja un attīstīja uzņēmums «Hushcraft». To izgatavoja uzņēmums «SaeKIT», kurš par paveikto darbu ieguva 4 miljonu dolāru balvu, piedaloties Japānas organizācijas Nippon Foundation rīkotajā konkursā. Kuģis tika nominēts par sasniegumiem autonomā jūras izpētē un kartēšanā.
Pirmajā veiksmīgi piegādātajā sūtījumā atradās 5kg smaga kaste ar vietējām delikatesēm - austerēm, un tas bija pasaulē pirmais komerciālais sūtījums bez cilvēku tiešas piedalīšanās. Kamēr kuģis atradās jūrā, to no krasta kontroles dienesta Tollesburijā, Eseksā novēroja četri cilvēki.
«Hushcraft» saredz, ka šādi kuģi varētu kļūt par kuģniecības nākotni. Tie būs izdevīgāki, jo samazināsies ne tikai tiešās izmaksas, bet tiek ietaupīta vieta arī uz klāja, kas nozīmē - paliek vairāk vietas kravai. Jaunie kuģi ir dabai draudzīgi, jo izmanto elektrisku piedziņu, kā arī, pateicoties mazajam izmēram, var tikt apkalpoti mazās ostās. Iespējams kādu dienu tie varētu aizvietot ceļa transportu kā videi draudzīgāka alternatīva.
Microsoft Lumia 950 XL kopā ar Display Dock gana veiksmīgi var aizstāt ierasto datoru, ja vien pa rokai ir monitors un klaviatūra
Viedo ierīču rītausmā apņēmīgi skandinātais solījums, ka mobilās ierīces kādu dienu spēs aizstāt personālos datorus, šobrīd ir tuvāk īstenošanai nekā jebkad iepriekš. Microsoft jaunākais viedtelefons 950 XL paredzēts tieši šādām vajadzībām – lietot tālruni kā galddatoru, kam pievienots monitors, klaviatūra un pele.
Prāvais tālrunis var palepoties ne vien ar jaunāko Windows 10 operētājsistēmu un Microsoft Office programmu paku, bet arī ar neparastu dokstaciju. Mazā, bet smagā kvadrāta formas pāreja Display Dock, kas gan jāpērk atsevišķi, ir patiešām uzmanības vērta inovācija. Tai no vienas puses caur jauno USB-C pieslēgvietu jāpieslēdz tālrunis, bet otrajā pusē 3 USB, vienā HDMI, DisplayPort un USB-C pieslēgvietās var pievienot datora aksesuārus. Ar Continuum lietotnes palīdzību tālruņa saturs pārlec uz pievienoto monitoru vai televizoru, ļaujot saturu aplūkot krietni lielākā ekrānā. Protams, var teikt, ka arī iepriekš telefonu bez grūtībām varēja savienot ar TV gan ar kabeļa, gan kāda no bezvadu risinājumu palīdzību. Taču vienlaikus pievienot vairākus aksesuārus nebija tik vienkārši kā Lumia 950 XL gadījumā. Vai šī kombinācija patiešām aizstāj datoru?
Otrās paaudzes Samsung Galaxy K Zoom ir vairāk līdzīgs telefonam, tomēr joprojām nepierasti prāvs un smags
Viens no dīvainākajiem pēdējo gadu hibrīdiem mobilo ierīču tirgū ir atgriezies mūsdienīgākā veidolā, ar labākiem tehniskajiem parametriem, taču saglabājot pašu uzkrītošāko iezīmi. Tajā sakrustots viedtelefons ar īstu amatieru fotokameru. Runa ir par Samsung Galaxy K Zoom, kas ieradies nomainīt pērnās vasaras modeli Galaxy S4 Zoom.
Filozofiskā līmenī šāda hibrīda dzīves jēga jau ir gana apcerēta. Galvenā morāle – Samsung mēģina iekārdināt aizrautīgos fotografētājus, vienā ierīcē piedāvājot divas viņiem ikdienā svarīgas ierīces. Var jau, protams, pajautāt ražotājam, vai šis žests liecina, ka viņi neuzskata citos savos modeļos iestrādātos knipsētājus par gana labiem, bet labākajā gadījumā iegūsim skaisti noslīpētu atbildi, ka kompānija vēlas sniegt lietotājiem vēl plašākas iespējas. Melots jau nebūs, jo jābūt ļoti naivam, lai ticētu, ka ar zirņa izmēra lēcu klasiskā telefonaparātā var uzņemt augstas raudzes bildes.
Mainoties paaudzēm, pieaugot mājsaimniecību «1 + suns» īpatsvaram, transformējas arī mājokļu tirgus, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.
Pasaulē inovācijas mājokļu jomā saista ar ēku energoefektivitāti, modulārajiem risinājumiem, pārmaiņas skar īpašumu konfigurāciju, izmērus, tāpat tiek runāts par smarthouse jeb viedajām mājām, par cohousing – mājokļu komūnu veidošanos ap kādu noteiktu koplietošanas vietu, pakalpojumu – un microhousing jeb mazītiņiem apartamentiem. Spiediens kopumā ir uz izmaksu samazināšanu, racionālismu, kas ļauj palielināt mājokļu pieejamību. Tā ir arī Latvijas problēma, asociācijas LANĪDA rīkotajā konferencē Kā attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus Latvijā? uzsvēra Inese Jureviča, SIA New Europe Real Estate investoru attiecību vadītāja.
Latvija 2016.gadā ierindojusies trešajā vietā pēc tiešsaistē izsniegto savstarpējo (P2P) aizdevumu apjoma kontinentālās Eiropas valstu vidū, atpaliekot tikai no Francijas un Vācijas, liecina starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG Baltics pētījums par alternatīvā aizdevumu tirgus attīstības tendencēm Eiropā 2016.gadā.
Pateicoties divu finanšu tehnoloģiju (FinTech) uzņēmumu TWINO un Mintos straujajai izaugsmei, pēdējo divu gadu laikā Latvija kļuvusi par vienu no Eiropas alternatīvo aizdevumu nozares līdervalstīm, informē uzņēmuma pārstāve Marina Vancāne - Grāvīte.
«Jaunās tehnoloģijas ir padarījušas iespējamu to, ka arī mazās valstis spēj veiksmīgi konkurēt ar lielajām. Alternatīvie tiešsaistes aizdevumi ir viens no šādiem sektoriem, kur valstu izmēram un robežām nav tik liela nozīme. Svarīgākas ir prasmes un zināšanas investoru piesaistē un kredītu izsniegšanā. Ņemot vērā vēl salīdzinoši neapgūto kontinentālās Eiropas tirgu, vietējās savstarpējo aizdevumu platformas pagaidām turpina koncentrēt darbību Eiropas valstīs, aizpildot nišas gan paaugstināta riska, gan vidējā riska nenodrošināto kredītu segmentā. Tomēr kā jaunu tendenci Eiropas savstarpējo aizdevumu platformām varam novērot pieaugošo interesi izplesties arī citās valstīs ārpus Eiropas,» saka KPMG Baltics darījumu konsultāciju direktore Jūlija Masāne-Ose.
