Eirozonas tautsaimniecības atgūšanās ir realitāte, lai gan ceļš uz priekšu joprojām būs bedrains un pozitīvās ziņas ekonomikai mīsies ar negatīvajām, norāda SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.
«Daudzejādo ziņu jūklī no eirozonas, kas vairākus ceturkšņus uzturēja pesimismu, pamazām sāk iespraukties arī pozitīvu ziņu asni. Protams, IKP dati ir nedaudz pozitīvāki k ā tika gaidīts, taču kopumā lēnīga ekonomikas atjēgšanās šā gada vidū tika gaidīta. Taču pozitīvāks pavērsiens vien bijis pateicoties, Vācijai, kas daudz nepārsteidz, un Francijai, par kuras ekonomikas stabilitāti joprojām pārliecības nav. Turklāt jāpiezīmē, ka pārējās valstis Itālija, Spānija, Nīderlande turpina rādīt mīnusus. Un, neskatoties uz kāpumu, gada izteiksmē kritums saglabājas,» svaigākos eirozonas ekonomikas datus komentē D. Gašpuitis.
Db.lv jau šodien ziņoja, ka šā gada otrajā ceturksnī eirozonas ekonomika spēja tikt ārā no recesijas, iekšzemes kopproduktam salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pieaugot par 0,3%. Tikmēr gada skatījumā eirozonas ekonomika otrajā ceturksnī sarukusi par 0,7%. Liels devums eirozonas reģiona ekonomikas izaugsmē bija pozitīvajiem divu lielāko Eiropas ekonomiku - Vācijas un Francijas rezultātiem, kas bija labāki, nekā gaidīts. Vācijas IKP, salīdzinot ar pirmo ceturksni, pieauga par 0,7%, savukārt Francijas ekonomika piedzīvoja 0,5% lielu pieaugumu.
«Situācijai jāturpina uzlaboties, kas, visticamāk, arī notiks. To apliecina daudzi apsteidzošie dati. ASV ekonomika atgūstas, kas var «ievilkt» arī Eiropu, kā arī tāda krīzes nomocītā valsts kā Portugāle otrajā ceturksnī ir spējusi uzrādīt visai pārsteidzoši labu izaugsmi. Taču jāapzinās, ka labās ziņas joprojām būs nenoturīgas, mīsies ar negatīvajām. Eirozonā saglabājas ieilgušās krīzes politiskais nogurums, ko pastiprina sociālā spriedze un augstais bezdarbs. Tā šis gads paies, ļaujot runāt par pārliecinošākām tendencēm vien nākamgad, kad tās varētu pārliecinošāk iedzīvināties arī Latvijas IKP tendencēs. Tomēr izaugsmes atgriešanās būs gana gausa un ne tik strauja kā to gribētu iedzīvotāji, kuri vēlēsies bezdarba krišanos un neskaitāmo krīzes laikā uzkrāto problēmu atrisināšanos. Tas gan var nākt par labu patērētāju un uzņēmēju prātiem, kas nedaudz brīvāk varētu atsākt tērēt un investēt,» piebilst D. Gašpuitis.