Lai gan katram no mums dažādas pieredzes rezultātā ir izveidojies savs viedoklis par to, kas un kādi ir itāļi un Itālija, nenoliedzami visi esam vienisprātis – šī valsts būtiski atšķiras no mums gan tradīciju un gaumes, gan temperamenta un klimata ziņā. Līdz ar to, lai sekmīgi varētu startēt Dienvideiropas tirgū, nepieciešamas detalizēti iepazīties ar šīm atšķirībām.
Arī Itālijā, tāpat kā visā pasaulē, ir jūtamas ekonomiskās krīzes sekas – īpaši tiem uzņēmumiem, kas darbojas starptautiskā tirgū. Tomēr jāsaka, ka kopumā krīze lielas izmaiņas Itālijas ekonomikā neienesa: gan pateicoties pašu lielajam tirgum – ap 60 miljoniem iedzīvotāju, kas ir uzticīgi savām ierašām un tradīcijām, kādēļ minimāli ir mainījies iekšējais patēriņš; gan arī tāpēc, ka banku sistēma Itālijā bija ļoti minimāli saistīta ar lielajiem pasaules finanšu tirgiem. Kā saka paši itāļi – šoreiz slinkums mācīties angļu valodu ir devis pozitīvu rezultātu!
Pašreiz Itālijā ir vērojamas izaugsmes tendences – jau 2009. gada pirmajā pusē ir vērojams 0.5% IKP pieaugums. Turklāt, daudz kritizētā valdība pieņem veselu rindu dažādu pasākumu un atvieglojumu, lai veicinātu uzņēmējdarbību un sniegtu atbalstu tiem ražotājiem un eksportētājiem, kas cietuši zaudējumus no krīzes starptautiskajos tirgos, tajā skaitā arī bankas, kas atvieglo nosacījumus uzņēmējdarbības kredīta saņemšanai. Īpaši tiek investēts (arī reģionu un pilsētu, ne tikai valsts līmenī) zinātnē un pētniecībā, biotehnoloģiju un augsto tehnoloģiju attīstībā. Itāļi saprot, ka investīcijas zinātnē ir investīcijas nākotnē.
Jāsaka, ka, lai gan itāļi nav stipri cietuši no pasaules krīzes, tomēr ir radusies vēlme «sapurināties» un piedāvāt kaut ko jaunu saviem klientiem. Šis brīdis ir īpaši izdevīgs tiem uzņēmējiem, kas gribētu darboties Itālijā.
Te nu mēs nonākam pie nacionālā tirgus īpatnībām. Iepriekšējos gados Latvijas uzņēmēji nebija īpaši aktīvi un lielas ekonomiskās aktivitātes starp abām valstīm netika novērotas. Pēdējais gads ir devis jaunu impulsu un daudzi uzņēmēji ir interesējušies par iespējām sadarboties ar Itāliju.
Pēc manas 3.5 gadu pieredzes Itālijā varu raksturot itāļu klientu kā ļoti patriotisku – viss, kas ražots Itālijā ir «vislabākais». Tas, galvenokārt, ir saistīts ar tradicionālo ģimenes un personisko kontaktu lomu sabiedrībā – tas nozīmē arī personiski pazīt un zināt, kas ir tā vai cita produkta ražotājs. Ja nav iespējams zināt (un, protams, to nav iespējams visos gadījumos zināt), tad vismaz būt pārliecinātiem, ka ražotājs ir vienkārši itālis un ražojums ir no itāļu izejvielām.
Kas tad atliek Latvijas uzņēmējiem? Piedāvāt izcilas kvalitātes nišas preces. Diemžēl ar plaša patēriņa precēm ir ļoti maz cerību ienākt Itālijas tirgū. Mūsu ražošanas apjomi, ražošanas tradīcijas un atšķirības gaumes un garšas izpratnē neļaus efektīvi konkurēt mūsu uzņēmējiem, ja vien tie nebūs gatavi pilnībā pielāgoties šim tirgum.
Itāļi dod priekšroku skaistām, mazāk praktiskām lietām (protams, jauki, ja to var savienot), viņus interesē kaut kas īpašs, elegants, kaut kas ekskluzīvi ražots, nelielos apjomos, atsevišķos eksemplāros. Joprojām supermārketi un lieli tirdzniecības centri ir domāti daudzajiem tūristiem un nav pašiem itāļiem psiholoģiski pieņemami – viņi dod priekšroku maziem veikaliņiem, kur pazīst personīgi īpašnieku un pārdevēju.
Tūrisms ir vēl viena neapgūta niša. Kā rāda Air Baltic pieredze – lidojumi uz Itālijas pilsētām ir tik ļoti atmaksājušies, ka ir atvērti vairāki tiešie lidojumu maršruti uz Romu, Venēciju, Milānu un noslēgts sadarbības līgums ar Air One, kas nodrošina savienojumus uz citām Itālijas pilsētām.
Itāļiem ir ļoti liela interese par tūrisma iespējām Latvijā. Baltijas valstis ir kā mazs brīnums, kas viņiem nupat atvēries – gan tāpēc, ka Latvija ir Šengenas Līguma dalībvalsts un nav nepieciešamas vīzas, gan tāpēc, ka ir tiešie lidojumi uz Rīgu un 3 stundu laikā var nokļūt pilnīgi citā vidē. Baltijas valstis ir ļoti populārs ceļojumu galamērķis, ja vēlas izbraukt dažas dienas bez ilgstošiem pārceļojumiem. Diemžēl Tūrisma Valsts aģentūras mērķa valstu sarakstā Itālija ir samērā zemu, kas līdz ar to nozīmē, ka pietrūkst informācijas itāļu valodā, pietrūkst ceļvežu, karšu un citu elementāru lietu. Latvijas vēstniecībā bieži vēršas vietējās tūrisma firmas un lūdz kaut kādu informāciju, jo pieprasījums pēc tūrisma iespējām uz mūsu reģionu ir būtiski pieaudzis.
Pēc Itālijas ārlietu ministra ierosinājuma nākamā gada pirmajā pusē ir paredzēts Itālijas – Latvijas (Baltijas) biznesa forums. Tā būs vēl viena iespēja sadarbības uzsākšanai.
Ieteikumi uzņēmējiem, kas vēlas ienākt Itālijas tirgū:
1. Piedāvāt augstas kvalitātes, unikālus, īpašus produktus;
2. Rūpīgi izpētīt produkta tirgu Itālijā – veidu un vietu, kur un kā produkts tiek pārdots; piedalīties visās iespējamās atbilstošajās izstādēs, kur iespējams prezentēt savu unikālo produktu;
3. Sagatavot visu informāciju par savu produktu itāļu valodā;
4. Mēģināt rast personīgu kontaktu ar iespējamo sadarbības partneri.
Kā var un kā nevar palīdzēt vēstniecība?
Ņemot vērā personāla skaitu – 2 diplomāti (vēstnieks un konsuls) un 2 tehniskie darbinieki – vēstniecībā, kas pārstāv Latviju Itālijā, Albānijā, Maltā, Sanmarīno un vairākās starptautiskajās organizācijās (FAO, UNIDROIT, WFP, u.c):
1. Var palīdzēt kontaktos ar jau atlasīto un izvēlēto sadarbības partneru pārstāvjiem;
2. Var palīdzēt nodrošināt kontaktus ar Goda konsuliem un tālāk „pieskatīt” uzņemtos kontaktus;
3. Var palīdzēt «lobēt» Latvijas uzņēmēju intereses kontaktos ar pašvaldībām un pilsētu pārvaldes institūcijām, ja tas ir nepieciešams;
4. Vienmēr var dot padomu.
Bieži vien saskaramies ar lūgumu nodrošināt telpas pirmo tikšanos vai produkcijas izstādes organizēšanai. Tāpēc darām zināmu, ka vēstniecība nevar nodrošināt telpas, jo pati vēstniecība īrē 3 istabu dzīvokli kā biroju un tas neatbilst pat vēstniecības minimālā standarta prasībām.
Astra Kurme
Latvijas vēstniece Itālijā
