Īsziņu rakstīšana, izmantojot latviešu valodas diakritiskās zīmes, var izmaksāt pat dubultā. Tas notiek tāpēc, ka šādas īsziņas kods ir garāks un tādējādi samazinās ierakstāmā teksta daudzums.

LNT raidījuma 900 sekundes aptaujātie mobilo sakaru operatori komentējot to, kāpēc latviski rakstīta īsziņa ir mazāk ietilpīga, sniedza atšķirīgas versijas.

«Ja tie ir latīņu burti – tie ir 160 simboli, bet ja jūs rakstāt ar garuma vai mīkstinājuma zīmēm vai krievu valodā, tad jūs varat sastādīt arī vienu teikumu no kādiem 10 simboliem, bet īsziņas aizies divas,» sacīja BITE Latvija uzziņu dienestā. Savukārt Tele 2 uzziņās skaidroja, ka garumzīme ir atsevišķs simbols, kas tiek sūtīts papildus. Tas gan nenozīmējot, ka nākies uzreiz dubultā maksāt – ja īsziņa ir īsa un, ja simboli kopā nepārsniedz 160 (vienā īsziņa ietilpstošu simbolu skaits), tad esot viena īsziņa.

Latvijas gaisa telpā pamanīti patlaban neatpazīti lidaparāti, tādēļ aktivizēta viena Šauļos bāzētā NATO gaisa telpas patrulēšanas lidmašīna Mirage-2000.

Tai izdevies Ādažu lidlaukā nosēdināt trīs neatpazītās mazizmēra lidmašīnas, bet viena vēl atrodas gaisā. Pašlaik NATO patruļlidmašīna jau atgriezusies Šauļos, teica Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pārstāvis Normunds Stafeckis. Noskaidrots, ka tās ir mazās lidmašīnas, kas uz militāru gaisa kontroli vairs faktiski neattiecas, viņš piebilda.

NATO gaisa telpas patrulēšanas lidmašīna no Šauļiem bija ieradusies, lai noskaidrotu un nosēdinātu nezināmās lidmašīnas.

Nenoskaidrotās lidmašīnas ir mazizmēra lidaparatāti, taču pagaidām nav zināms, no kurienes un uz kurieni tās lidojušas.

Zviedrijas automašīnu ražotājs Koenigsegg radījis jaunu rekordistu – Agera R. Šis auto var sasniegt ātrumu 300 km/h nepilnās 15 sekundēs un pēc tam apstāties nepilnās septiņās, vēsta The Sun.

Koenigsegg Agera R uzstādītie rekordi:

- no 0 līdz 300 km/h 14,53 sekundes, bet no 300 līdz 0 km/h 6,66 sekundes;

- no 0 līdz 200 jūdzēm (320 km) stundā 17,68 sekundes, bet no 200 līdz 0 jūdžu stundā 7,28 sekundes;

- no 0 līdz 300 un tad atkal līdz 0 km/h 21,19 sekundes,

- no 0 līdz 200 un tad līdz 0 jūdžu stundā 24,96 sekundes;

Maksimālā ātruma pasaules rekords patlaban pieder Bugatti Veyron, kas spēj sasniegt 431 km/h lielu ātrumu. Koenigsegg Agera R maksimālais ātrums ir 418 km/h.

Mobilo sakaru operators Tele2 sadarbībā ar apdrošinātāju Balta sāk piedāvāt apdrošināšanu ar īsziņas palīdzību, atrodoties ārvalstīs.

Tūroperatora Tez Tour dati liecina, ka ceļotāju skaits šogad svētku laikā pieaugs par 22%, salīdzinot ar pērno gadu. Savukārt apdrošināšanas sabiedrības Balta dati liecina, ka vairāk nekā puse jeb 53% no visiem atpūtniekiem neapdrošina savus ceļojumus.

Ierodoties ārvalstīs, Tele2 un priekšapmaksas kartes Zelta Zivtiņa klients īsziņā saņems ceļojuma apdrošināšanas piedāvājumu par 1,49 latiem dienā. Lēmumu par tās iegādi varēs pieņemt turpmāko 12 stundu laikā.

Ja šis piedāvājums interesēs, klientam būs vien jānosūta atbildes īsziņa, norādot dienu skaitu, kuru plāno pavadīt konkrētajā valstī, savu personas kodu un vārdu un uzvārdu. Pēc tam klients saņems apstiprinājuma īsziņu ar polises numuru un informāciju, ka apdrošināšana stāsies spēkā pēc četrām stundām. Samaksa par ceļojuma apdrošināšanas polisi tiks pievienota Tele2 klientiem ikmēneša mobilo sakaru rēķinā, savukārt Zelta Zivtiņas klientiem maksa tiks uzreiz atrēķināta no priekšapmaksas kartes kredīta.

Šogad parādījusies ievērojama ārvalstu investoru interese par Latvijas piena un gaļas lopkopības nozari. To intervijā DB norāda zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Ministrs stāsta, ka interese par pārtikas ražotājiem ir no Austrumiem un Rietumiem un, iespējams, uzņēmumiem drīzumā var mainīties īpašnieki. I. Dūklavs arī norāda, ka jauno, zemniekiem piederošo piena pārstrādes uzņēmumu atbalsta tikai tā iemesla dēļ, lai piens netiktu izvests no Latvijas.

Draud ar emigrāciju

Nozaru un ekonomikas eksperti: valdošajos izejvielu cenu un nodokļu kāpuma apstākļos runāt par algu iesaldēšanu nav saprātīgi.

Sakari

Īsziņa «lidojusi» septiņas sekundes

Sakaru operatoru ieguldījumi infrastruktūrā uzlabojot sakaru kvalitāti Latvijā.

Investors

Obligāciju pievilcīgums

Akciju tirgus jutīgumam augot, pievilcīgākas kļūst obligācijas.

Īpašums

Atjauno spīķeri mākslai

Līdzās nelielai koncertzālei Spīķeros Rīgā taps jauna laikmetīgās mākslas izstāžu zāle, kas papildinās kvartāla piedāvājumu.

Latvijas vīriešu basketbola izlase piektdien Džakartā Pasaules kausa finālturnīra otrā posma pirmajā spēlē spraigā cīņā uzvarēja pašreizējo čempioni Spāniju un turpinās cīņu par vietu ceturtdaļfinālā.

Latvijas basketbolisti uzvarēja ar rezultātu 74:69 (17:16, 12:16, 18:26, 27:11).

Svētdien Latvijas izlase tiksies ar Brazīliju.

L apakšgrupā visās trīs spēlēs uzvarējusi Kanāda, pa trīs panākumiem četrās cīņās ir Latvijai un Spānijai, bet Brazīlija svinējusi divas uzvaras trīs dueļos.

Latvijas basketbolisti pēdējo reizi mačā vadības grožus pārņēma nepilnas trīs minūtes pirms pamatlaika beigām, kad tālmetienu realizēja Dāvis Bertāns. Tieši Bertāns ar 16 punktiem bija rezultatīvākais Latvijas izlasē.

Visproduktīvāk spēlēja Rodions Kurucs, kurš guva 13 punktus, izcīnīja astoņas bumbas zem groziem un pārtvēra trīs bumbas, pa 11 punktiem bija Andrejam Gražulim, kurš svarīgā epizodē bloķēja pretinieku, Rolandam Šmitam un Kristeram Zorikam, kurš ceturtajā ceturtdaļā realizēja divus svarīgus tālmetienus. Daudzpusīgs sniegums arī Artūram Žagaram, kurš guva septiņus punktus, izcīnīja piecas atlēkušās bumbas un atdeva piecas rezultatīvas piespēles.

Aviokompānijas Malaysia Airlines lidmašīna Boeing 777-200 nogāzusies Indijas okeāna dienvidu daļā, un nav cerību atrast kādu izdzīvojušo, atsaucoties uz Malaizijas premjerministru Nadžibu Razaku, raksta Bloomberg.

Pēc pirmdien saņemtajiem datiem un satelītu attēliem, kuros redzamas iespējamās lidmašīnas atlūzas, aizdomas par lidmašīnas avāriju, visdrīzāk, ir apstiprinājušās. Viņš norāda, ka redzamo objektu koordinātes liecina, ka pazudusī lidmašīna atradās tālu no jebkuras iespējamās nolaišanās vietas.

Satelītu datu analīze uzrāda, ka lidmašīna lidojusi pa dienvidu koridoru un tās pēdējā atrašanās vieta bija Indijas okeāna vidus, uz Rietumiem no Austrālijas pilsētas Pērtas.

Premjerministrs atsaucies uz satelītu datu nodrošinātāja Inmarsat Plc un Lielbritānijas Gaisa negadījumu izmeklēšanas centra datu analīzi, kas uzrādīja, ka lidmašina pēc kontaktu pazušanas devusies uz diendiviem. Šis virziens ir bijis uzmanības centrā vairāk nekā nedēļu, kaut arī Malaizijas amatpersonas iepriekš neizlēdza iespēju, ka lidmašina lidojusi pāri Āzijai.

Lietuvas Bruņoto spēku dežūrvienībās no svētdienas noteikta paaugstināta kaujas gatavība, reaģējot uz Krievijas militārajām aktivitātēm Baltijas valstu robežu tuvumā un Baltijas jūrā, kas pēdējo dienu laikā pastiprinājušās, pirmdien paziņojusi Aizsardzības ministrija.

Augstāka kaujas gatavība noteikta ātrās reaģēšanas spēkos un dažās mierlaika uzdevumu operāciju spēku vienībās.

Kā skaidrojis aizsardzības ministrs Jozs Oleks, runa ir par standartprocedūru, kāda viņa pilnvaru termiņa laikā vien noteikta jau trešo reizi. Tiesa gan, šis laikam esot pirmais gadījums, kad par to tiek informēta sabiedrība, vēsta portāls 15min.lt.

Tikmēr Lietuvas Bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieks, ātrās reaģēšanas spēku pavēlnieks Vilmants Tamošaitis pastāstījis, ka paaugstinātā kaujas gatavība būs spēkā, «kamēr to pieprasīs drošības situācija». Pēc viņa teiktā, kopš aizvadītās nedēļas nogales «vērojama pastiprināta Krievijas spēku aktivitāte Kaļiņingradas apgabalā un rietumdaļā».

Vidējais savienošanās laiks, zvanot no LMT tīkla uz Tele2, ir 6,2 sekundes. Tas ir lielākais rādītājs zvaniem starp jebkuriem citiem mobilajiem operatoriem Latvijā. Tikmēr, zvanot no Tele2 tīkla uz LMT, izsaukuma savienošanas laika ilgums ir 5,7 sekundes, kas ir piektais lielākais rādītājs.

Tā secināts Sabiedrikso pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) jaunākajā ziņojumā «Elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitāte 2013. gadā».

Starp dažādiem mobilajiem operatoriem visātrākā savienošanās notiek, ja tiek zvanīts no BITE Latvija tīkla uz LMT (5,5 sekundes).

Kopumā no visiem elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem, neizdalot mobilos un fiksētos sakarus, visātrākais savienojums ir starp operatoriem Latvijas Dzelzceļš un Baltcom TV – 0,6 sekundes.

Diena.lv, atsaucoties uz SPRK Elektronisko sakaru un pasta departamenta direktora vietnieka Aleksandra Čerņakova-Neimarka teikto, vēsta, ka izsaukuma savienošanas laika ilgumu ietekmē tehnoloģijas, un zvanam starp diviem fiksētās līnijas telefoniem savienojums vienmēr būs ātrāks nekā starp mobilajiem. Tādējādi vislabākais vidējais savienošanas laiks ir Lattelecom – 1,13 sekundes, seko BITE Latvija ar 4,86 sekundēm, LMT ar 5,62 sekundēm un Tele2 ar savienošanās laiku 6,13 sekundes.

Latvijas vīriešu basketbola izlase svētdien Džakartā Pasaules kausa finālturnīra otrā posma otrajā spēlē ar 104:84 uzvarēja Brazīliju. Līdz ar panākumu Latvija iekļuva ceturtdaļfinālā un turpinās cīņu par ceļazīmi uz Parīzes olimpiskajām spēlēm.

Mūsējo pretinieki cīņā par vietu pusfinālā būs Vācijas vai Slovēnijas basketbolisti.

Latvijas izlasē rezultatīvāko spēli Džakartā aizvadīja Andrejs Gražulis, kurš guva 24 punktus, realizējot deviņus no 12 divpunktu un divus no trim trīspunktu metieniem. 17 punktus guva Artūrs Žagars, trāpot abus divpunktu un visus četrus soda metienus, kā arī trīs no pieciem tālmetieniem.

14 punktus sakrāja Dāvis Bertāns, kurš realizēja četrus no deviņiem tālmetieniem, Artūrs Kurucs guva 12 punktus, trāpot visus četrus tālmetienus, bet Rolands Šmits guva desmit punktus.

Pretiniekiem Brunu Kaboklu sakrāja 20 punktus un septiņas atlēkušās bumbas, 14 punktus guva Jagu Santoss, bet 13 punktus un septiņas atlēkušās bumbas sakrāja Lukass Diass.

Latvijas vīriešu basketbola izlase trešdien Manilā Pasaules kausa finālturnīra ceturtdaļfinālā zaudēja Vācijai.

Latvija piekāpās ar 79:81 (16:13, 18:23, 25:26, 20:19).

Rezultatīvākais Latvijas izlasē ar 24 punktiem un astoņām rezultatīvām piespēlēm bija Artūrs Žagars. Dāvis Bertāns, realizējot sešus no 13 tālmetieniem, guva 20 punktus, 14 punktus un astoņas atlēkušās bumbas sakrāja Rolands Šmits, astoņus punktus un septiņas atlēkušās bumbas sakrāja Andrejs Gražulis, kurš iemeta četrus no pieciem divpunktu metieniem, bet septiņus punktus un desmit atlēkušās bumbas - Rodions Kurucs, kurš trāpīja visus savus metienus - pa vienam divpunktu un trīspunktu, kā arī abus soda metienus.

Pretiniekiem 16 punktus un astoņas atlēkušās bumbas sakrāja Francs Vāgners, 13 punktus guva Andreass Obsts, 12 punktus guva Morics Vāgners, desmit punktus un septiņas atlēkušās bumbas sakrāja Johanness Tīmanis, bet pa deviņiem punktiem guva Deniss Šrēders un Daniels Teiss, kura kontā arī astoņas atlēkušās bumbas.

Konstatēta jauna Apple ierīču operētājsistēmu ievainojamība, kas līdzinās pagājušajā gadā atklātajam Android lietotāju biedam Stagefright.

Stagefright 2015.gadā tika atzīts par vienu lielākajiem Android apdraudējumiem. Šai operētājsistēmas kļūdai, kas atradās Mediaserver, bija raksturīgs tas, ka bija iespējams inficēt savu datoru, vienkārši atverot e-pastu, pārlūkojot internetu vai arī saņemot mediju failu MMS īsziņā.

Kā norāda drošības eksperti, līdzīga kļūda tagad apdraud iPhone, iPad, iMac un MacBook lietotājus. Pirms nedēļas Apple attapās un laida klajā kodus OS X un iOS operētājsistēmu drošības caurumu aizlāpīšanai. Pat pieciem no šiem drošības caurumiem ir līdzīgs darbības mehānisms kā jau pieminētajam Stagefright.

Līdzīgi kā Android ievainojamības gadījumā, hakeri izmanto mehānismu, kā Apple ierīces apstrādā attēlu failus, lai atveidotu sīktēlus (angl. – thumbnail). Sīktēla izveidošanas kodā esošo drošības caurumu var izmantot kaitniecisks attēla fails, ieskaitot BMP un TIFF formātus, lai attālināti inficētu pieejamās ierīces.

Satiksmes ministrija (SM), pirms pieņems lēmumu par Latvijas nacionālās lidsabiedrības a/s Air Baltic Corporation (airBaltic) preču zīmju atgriešanu, vēlas sagaidīt darījuma izvērtējumu no lidsabiedrības jaunās padomes, informē ministrijā.

Pirmā airBaltic jaunās padomes sēde paredzēta februāra pirmajā pusē.

SM skaidro, ka «pirms jebkāda lēmuma pieņemšanas par tālākajām darbībām ar airBaltic preču zīmēm ministrija gaida preču zīmju darījuma izvērtēšanu no jaunās, šā gada 10.janvārī ieceltās airBaltic padomes, kurai ir uzdots nodrošināt pilna sabiedrības audita veikšanu, tostarp attiecībā uz preču zīmēm».

Kā ziņots, SM patlaban tiekot vērtēta tālākā valsts rīcība ar airBaltic preču zīmēm, ko 2009.gadā valstij daļēji piederošā aviokompānija pārdeva otram lielākajam akcionāram - privātkompānijai «Baltijas aviācijas sistēmas» (BAS). Kā raksta laikraksts Diena, cita starpā tiekot vērtēta iespēja preču zīmes atpirkt.

Starptautiskās institūcijas ir nolēmušas, ka arī šogad pasaulē universāli koordinētajam laikam netiks pievienota klāt tā dēvētā «liekā» sekunde, kas rodas, ņemot vērā Zemes griešanās ātruma nevienmērīgumu. Viens no datumiem, kad to pievieno, ir naktī no 30. jūnija uz 1. jūliju.

Kā skaidro VAS Elektronisko sakari tehniskais direktors Māris Aleksandrovs, neatbilstība laikā rodas, jo Zemes griešanās ātrums nesakrīt ar atomu etalonu laiku (TAI), līdz ar to ir nepieciešams to kompensēt, atbilstoši pievienojot vai atņemot lieko sekundi. Pretējā gadījumā universāli koordinētais laiks (UTC) nesakritīs ar Saules laiku (UT1). Aprēķināts, ka 600 gadu laikā laika nobīde varētu sasniegt pat stundu.

Pēdējo reizi liekā sekunde tika pievienota 2012. gada 30. jūnijā. Tās pielikšanu uzrauga un koordinē Starptautiskais Zemes rotācijas un atskaites sistēmu dienests (International Earth Rotation and Reference Systems Service, IERS), kurš uzrauga, lai atšķirība starp astronomisko Saules laiku un vispasaules koordinēto laiku nepārsniegtu 0,9 sekundes.

#Martins Dukurs bija tuvu tam, lai izcīnītu savu trešo olimpisko godalgu, jo pirms pēdējā brauciena bija otrais.

Planētas titulētākais skeletonists Martins Dukurs piektdien pieļāva rupjas kļūdas pēdējā braucienā un palika bez medaļas Phjončhanas olimpiskajās spēlēs, sacensības noslēdzot ceturtajā vietā, kamēr viņa brālis Tomass Dukurs ieņēma piekto vietu.

Dukurs bija tuvu tam, lai izcīnītu savu trešo olimpisko godalgu, jo pirms pēdējā brauciena bija otrais, taču pēdējā startā jau trases augšdaļā pieļāva kļūdu, pēc tam neprecīzi braucot arī beigu daļā, līdz ar to zaudējot vietu uz goda pjedestāla.

Sacensībās triumfēja mājinieku favorīts Sunbins Juns, kurš izcīnīja ļoti pārliecinošu uzvaru. Četru braucienu summā Juns finišēja pēc trim minūtēm un 20,55 sekundēm, aiz sevis atstājot olimpisko sportistu no Krievijas Ņikitu Tregubovu, kurš bija par 1,63 sekundēm lēnāks.

Latvijas vīriešu basketbola izlase sestdien Manilā Pasaules kausa mačā par piekto vietu pieveica Lietuvas valstsvienību, bet Pasaules kausa vienas spēles rekordu ar 17 rezultatīvām piespēlēm sasniedza Artūrs Žagars.

Latvija svinēja uzvaru ar 98:63 (28:20, 21:18, 28:9, 21:16).

Spēli Latvija sāka ar Klāvu Čavaru, Rodionu un Artūru Kuruciem, Rolandu Šmitu un Artūru Žagaru sastāvā, bet Lietuvai laukumā devās Igns Brazdeikis, Roks Jokubaitis, Toms Dimša, Tads Sedekerskis un Jons Valančūns.

Spēli ar diviem gūtiem punktiem sāka Valančūns, uz ko Latvija atbildēja ar Šmita trīspunktnieku un pieciem A.Kuruca vienā uzbrukumā gūtiem punktiem pēc Dimšas nesportiskas piezīmes (8:2).

Pēc R.Kuruca tālmetiena Latvija panāca 14:4 pārsvaru, bet ceturtajā minūtē pēc Žagara piespēles pirmos punktus čempionātā guva Čavars.

Sestajā minūtē trešo no četriem tālmetieniem trāpīja A.Kurucs, Latvijai tobrīd realizējot sešus no septiņiem tālmetieniem (22:11).

Volstrīta met acis uz jauniem superdatoriem, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šogad pasaules investīciju nozares milži turpinājuši aktīvi sacensties par sekundes miljonajām daļām. Proti, daudzas investīciju bankas un citi Volstrītas milži iegulda milzīgas summas mākslīgā intelekta attīstīšanā un algoritmisko programmu pilnveidošanā, kuras vienas sekundes laikā var pieņemt neaptveramu lēmumu skaitu.

Rezumējot - algoritmiskā tirdzniecība ietver faktiski zibenīgu akciju tirdzniecības uzdevumu ģenerēšanu, nosūtīšanu uz biržu un, ja nepieciešams, mainīšanu, kuru datori veic daudz ātrāk, nekā cilvēki spēj reaģēt. Robotu tirdzniecības ietvaros informācija tiek apstrādāta ļoti ātri un arī lēmumi tiek pieņemti sekundes tūkstošajā un pat miljonajā daļā. Tādējādi šajā jomā ļoti svarīga ir pat sekundes miljonā daļa, jo tā ļauj informāciju saņemt un pozicionēties finanšu tirgū ātrāk nekā konkurentu robotu tirgoņi.

Latviešu skeletonists Martins Dukurs sestdien Soču olimpiskajās spēlēs izcīnīja otro vietu, piekāpjoties vienīgi Aleksandram Tretjakovam no Krievijas un iegūstot savu otro olimpisko sudraba medaļu karjerā.

Šī ir kļuvusi par Latvijas veiksmīgāko ziemas Olimpiādi kopš neatkarības atgūšanas. Iepriekš Vankūverā tika izcīnītas divas sudraba medaļas, to skaitā arī M.Dukuram, bet Sočos jau iegūts viens sudrabs un divas bronzas.

Tikmēr vecākais no brāļiem Dukuriem Tomass sacensības noslēdza ceturtajā vietā, izmantojot amerikāņa Džona Deilija rupjo kļūdu un pakāpjoties no piektās pozīcijas. Līdz medaļai latvieti šķīra 0,32 sekundes.

Dienas otrajā braucienā M.Dukurs uzrādīja otro labāko laiku aiz Tretjakova un summā viņam zaudēja 0,81 sekundi. Četros braucienos latvietis divreiz bija otrais, bet reizi - pirmais.

Trešais tikmēr bija Metjū Entuāns no ASV, kurš uzvarētājam zaudēja 2,97 sekundes.

Latvijas hokeja izlase otrdien nodrošināja vietu pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā, kur spēlēs pirmo reizi kopš 2009.gada.

Izšķirošajā B apakšgrupas mačā par ceļazīmi uz ceturtdaļfinālu Latvijas hokejisti ar rezultātu 1:0 (1:0, 0:0, 0:0) uzvarēja pasaules čempionāta rīkotāju Dāniju.

Latvijas hokejisti B apakšgrupā ieņēma ceturto vietu un ceturtdaļfinālā ceturtdien tiksies ar A apakšgrupas uzvarētāju Zviedriju.

Vienīgos vārtus šajā mačā Latvijas izlases labā guva Andris Džeriņš.

Savukārt «sauso» uzvaru Latvijas izlases vārtos izcīnīja Elvis Merzļikins, kurš atvairīja visas 19 pretinieku mestās ripas.

Iepriekšējo reizi pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā Latvijas izlase piedalījās 2009.gadā, kad Šveicē atkārtoja savu visu laiku labāko rezultātu un ierindojās septītajā vietā. Šāds sasniegums Latvijas izlasei padevies arī 1997. un 2004.gadā.

Par jauno Zīda ceļa iniciatīvu un to, kādēļ DHL vēlas sadarboties ar Latviju, intervijā DB stāsta DHL Global Forwarding Greater China pievienotās vērtības pakalpojumu vadītājs Zafers Engins

Fragments no intervijas, kas publicēta 21. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kā jaunā Zīda ceļa un jostas (road and belt) iniciatīva ir izmainījusi starptautisko pārvadājumu ainavu? Kādas pārmaiņas tā sola kravu pārvadātājiem un klientiem?

Jaunā iniciatīva ir nozīmīga starptautiskās ekonomikas veicinātāja, tā palīdz valstīm attīstīt savstarpējos transporta savienojumus, padarot ātrāku un efektīvāku preču plūsmu starp tām. Kopsavelkot, jaunais modernais Zīda ceļš savieno Āziju un Eiropu, izmantojot dzelzceļu. Senos laikos tirdzniecība starp Āziju un Eiropu notika, izmantojot kamieļus, tagad mēs to darām pa dzelzceļu. Zīda ceļš ir veicinājis nozīmīgas pārmaiņas, jo tas sniedz papildus alternatīvas iespējas klientiem. Pašlaik no Ķīnas uz Eiropu jūras pārvadājumi no durvīm līdz durvīm ilgst piecas līdz septiņas nedēļas, gaisa pārvadājumi – vienu nedēļu, savukārt dzelzceļa pārvadājumi – divas līdz trīs nedēļas. Klienti nevēlas gaidīt teju septiņas nedēļas, preci vedot pa jūru, bet nevēlas maksāt arī augsto cenu par gaisa pārvadājumiem, tādēļ izvēlas dzelzceļu, kas ir ātrāks par kuģi, bet lētāks par lidmašīnu. Zīda ceļa dzelzceļa pārvadājumu mērķis ir pārvadāt kravas viena miljona TEU apmērā 2020. gadā, kas, manuprāt, ir viegli sasniedzams.

Fiziskai personai, kura ieceļo Latvijā, autoceļu robežšķērsošanas vietā būs jāaizpilda akcīzes preču pārvietošanas pieteikums, lēma Ministru kabineta komiteja.

Regulējums domāts, lai operatīvi varētu pieņemt lēmumu par to, vai personai, šķērsojot Latvijas robežu, ir piemērojami atbrīvojumi no normatīvajos aktos paredzētajiem maksājumiem. Jo pastāv iespēja, ka persona septiņu dienu laikā šķērsos robežu caur dažādām robežšķērsošanas vietām, tādējādi ļaunprātīgi izmantojot atbrīvojumu no muitas maksājumiem, uz pastāvošo problēmu norāda Finanšu ministrija, kurai pastāv aizdomas, ka ievestās preces tiek realizētas nelikumīgiem komerciāliem mērķiem.

Valdības noteikuma projekts paredz, ka fiziska persona, šķērsojot Eiropas Savienības ārējo sauszemes robežu pa autoceļiem, tas ir uz Latvijas–Krievijas un Latvijas–Baltkrievijas robežas, aizpilda akcīzes preču pārvietošanas pieteikumu un robežšķērsošanas vietā iesniedz to Valsts ieņēmumu dienesta (muitas) amatpersonai, bet robežšķērsošanas vietā, kur muitas kontrole nav paredzēta, – Valsts robežsardzes amatpersonai.

Iespējamās enerģētiskās krīzes situācijā paredzētie dabasgāzes piegādes samazinājumi par 20%, 40%, 80% vai pat par 100% būtiski ietekmēs ražošanas uzņēmumus, kuriem nāksies apturēt savu darbību ar visām no tā izrietošajām sekām, to novēršanai var būt nepieciešami milzīgi līdzekļi, tieši tāpēc jāpārskata gāzes samazināšanas un atslēgšanas nosacījumi un uzņēmumu atrašanās vienā vai otrā grupā.

Šāds ir uzņēmēju viedoklis pēc dabasgāzes sadales sistēmas operatora akciju sabiedrības Gaso rīkotajām mācībām, kurās tika izspēlēts scenārijs par to, kas un kā notiek situācijā, kad valstī nav dabasgāzes tādā apmērā, lai visiem varētu nodrošināt tās piegādi. Atbilstoši MK noteikumos strikti noteiktajiem nosacījumiem augstākā prioritāte dabasgāzes piegādēm ir paredzēta slimnīcām, sociālās aprūpes iestādēm, mājsaimniecībām, kas gāzi izmanto ēdiena gatavošanai, ūdens sildīšanai vai apkurei, savukārt šī resursa industriālajiem patērētājiem tās piegāde krīzes situācijā var tikt ierobežota 20%, 40%, 80% apmērā vai pat pilnībā apturēta. Vienlaikus, apturot ražošanu, uzņēmumi nespēs ne tikai samaksāt darbiniekiem, bet arī preču un pakalpojumu sniedzējiem un nemaksās arī nodokļus valsts budžetā, tādējādi raisot sava veida domino efektu. Tāpēc uzņēmēji aicina darīt visu, lai šādu situāciju nepieļautu, jo īpaši, ja pašlaik ir atklāti jautājumi par dabasgāzes pieejamību nākamajā ziemā. Vienlaikus dabasgāzes padeve pagaidām nevienam Latvijā nav samazināta, jo krīzes situācija nav izsludināta.

AirBaltic un tās vadītājs gatavs dažādiem attīstības scenārijiem, to sarunā ar Dienas Biznesu norāda nacionālās aviokompānijas valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Nozares eksperti airBaltic ieceri iegādāties līdz pat 60 jaunām CS300 lidmašīnām vērtē kā loģisku, taču pilnīgai ainai būtu nepieciešams redzēt biznesa plānā Destination 2025 esošos skaitļus. DB jau rakstījis, ka pasūtījuma vērtība pēc kataloga cenām šādam pirkumam būtu 5,9 miljardi USD. Pēc M. Gausa teiktā, šī gada pirmā ceturkšņa rādītāji (+24% pasažieri, +22% ieņēmumi) ir vēl labāki nekā pērn, un tas ir ļoti labs pamats jaunajai biznesa stratēģijai.

Vaicāts, kā kompānija grasās savu ambiciozo mērķi sasniegt un kādi ir riski, M. Gauss norāda, ka 2012. g. tika parakstīta vienošanās par 10+10 lidmašīnām. Ja, CSeries programmai izgāžoties, pirmās 10 lidmašīnas netiktu uzbūvētas, airBaltic būtu iegādājies lietotus Airbus vai Boeing. Pēc viņa teiktā, risks, protams, bija, taču Bombardier programmas neveiksme nebūtu nāves spriedums nacionālajai lidsabiedrībai, jo beigu beigās lidmašīnas varētu arī iznomāt. Un tikpat labi būtu varējušas izgāzties arī Airbus un Boeing jaunās programmas. Kad bija skaidrs, ka progamma īstenojas, pasūtījumu skaits tika palielināts līdz 13 un tad līdz 20 saskaņā ar plānu Horizon 2021, kas paredzēja arī 14 Q400. Tad 2015. g. plāns tika mainīts uz 12 Q400 un divām CS300 un vēlāk uz 34 CS300 un/vai CS100 vēl pirms Destination 2025 izstrādes, atsakoties no Q400 pilnībā.

Latvijas lidsabiedrībai airBaltic šis ir 23. jubilejas gads - uzņēmums tika dibināts 1995. gada 28. augustā, bet 1995. gada 1. oktobrī airBaltic ar Saab 340 lidmašīnu veica pirmo komerciālo lidojumu no Rīgas uz Stokholmu.

AirBaltic darbības pirmsākumos komandā bija 21 darbinieks - daļa uzņēmumā strādā vēl šodien. Pašlaik lidsabiedrības komanda ir izaugusi līdz 1 500 darbiniekiem no 30 pasaules valstīm.

Gluži kā pirms 23 gadiem, arī šodien airBaltic galvenais birojs atrodas starptautiskās lidostas Rīga teritorijā, kas ir arī lidsabiedrības galvenā bāze. 1995. gada oktobrī airBaltic uzsāka lidojumus no Rīgas uz četriem galamērķiem, bet šodien lidsabiedrības maršruta tīklu veido vairāk nekā 70 galamērķi.

Jau 1997. gadā airBaltic sāka paplašināt darbības spektru, uzsākot airBaltic Cargo kravas pārvadājumus. Papildus tam 2010. gadā lidsabiedrība lidostā Rīga atklāja aviācijas apmācību centru airBaltic Training. Pērn airBaltic spēra nākamo soli un atklāja airBaltic Pilotu akadēmiju, kurā iespējams apgūt pilota profesiju un kļūt par airBaltic pilotiem.

Francijas augstākā administratīvās tiesas instance pirmdien devusi rīkojumu Parīzes policijai pārtraukt izmantot bezpilota lidaparātus cilvēku novērošanai ielās pandēmijas laikā.

Bezpilota lidaparātu izmantošana, ko policija demonstrēja televīzijā, ir pretrunā ar Eiropas datu aizsardzības noteikumiem, secinājusi Valsts padome.

Tā norādījusi, ka policijas bezpilota lidaparāti lidojuši 80 līdz 100 metrus virs zemes, nepietuvinot video, un līdz ar to praksē cilvēki netika identificēti. Turklāt bezpilota lidaparātiem bija atslēgta iespēja ierakstīt video.

Tiesa atzinusi, ka bezpilota lidaparāti tikuši izmantoti leģitīmam mērķim sabiedrības drošības garantēšanai un to izmantošana nav radījusi "nopietnu un acīmredzamu" pamatbrīvību pārkāpumu.

Francijā beidzas bargais karantīnas režīms 

Ar pirmdienu oficiāli beidzas stingrais karantīnas režīms, kas Francijā ilga 54 dienas...

Tomēr tiesa norādījusi, ka nepastāv procedūras, lai novērstu bezpilota lidaparātu izmantošanu arī indivīdu identificēšanai. Turklāt, pārraidot datus atpakaļ policijas komandcentram, tika iegūti personiskie dati un tādēļ bija jāievēro Eiropas datu aizsardzības noteikumi.

Bezpilota lidaparātu izmantošana ir jāautorizē ar dekrētu vai oficiālu lēmumu, konsultējoties ar Francijas datu aizsardzības aģentūru CNIL, kas šajā gadījumā netika darīts.

Bezpilota lidaparātus varēja aprīkot ar ierīcēm, kas padarītu neiespējamu personu identificēšanu jebkuros apstākļos.

Varasiestādes visā Francijā izmantojušas bezpilota lidaparātus, lai novērotu, kā ielās un pludmalēs tiek ievēroti jaunā koronavīrusa izplatības ierobežošanai ieviestie noteikumi.

11.maijā oficiāli beidzās stingrais karantīnas režīms, kas Francijā ilga 54 dienas, taču daudzi no ierobežojumiem joprojām paliek spēkā. Tostarp cilvēkiem liegta piekļuve vairumam pludmaļu.