AirBaltic un tās vadītājs gatavs dažādiem attīstības scenārijiem, to sarunā ar Dienas Biznesu norāda nacionālās aviokompānijas valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.
Nozares eksperti airBaltic ieceri iegādāties līdz pat 60 jaunām CS300 lidmašīnām vērtē kā loģisku, taču pilnīgai ainai būtu nepieciešams redzēt biznesa plānā Destination 2025 esošos skaitļus. DB jau rakstījis, ka pasūtījuma vērtība pēc kataloga cenām šādam pirkumam būtu 5,9 miljardi USD. Pēc M. Gausa teiktā, šī gada pirmā ceturkšņa rādītāji (+24% pasažieri, +22% ieņēmumi) ir vēl labāki nekā pērn, un tas ir ļoti labs pamats jaunajai biznesa stratēģijai.
Vaicāts, kā kompānija grasās savu ambiciozo mērķi sasniegt un kādi ir riski, M. Gauss norāda, ka 2012. g. tika parakstīta vienošanās par 10+10 lidmašīnām. Ja, CSeries programmai izgāžoties, pirmās 10 lidmašīnas netiktu uzbūvētas, airBaltic būtu iegādājies lietotus Airbus vai Boeing. Pēc viņa teiktā, risks, protams, bija, taču Bombardier programmas neveiksme nebūtu nāves spriedums nacionālajai lidsabiedrībai, jo beigu beigās lidmašīnas varētu arī iznomāt. Un tikpat labi būtu varējušas izgāzties arī Airbus un Boeing jaunās programmas. Kad bija skaidrs, ka progamma īstenojas, pasūtījumu skaits tika palielināts līdz 13 un tad līdz 20 saskaņā ar plānu Horizon 2021, kas paredzēja arī 14 Q400. Tad 2015. g. plāns tika mainīts uz 12 Q400 un divām CS300 un vēlāk uz 34 CS300 un/vai CS100 vēl pirms Destination 2025 izstrādes, atsakoties no Q400 pilnībā.
M. Gauss atzīmē, ka 2016. g. kompānijai bija ļoti labs, 2017. g. bija rekordgads, kad arī saprasts, ka iespējama kapacitātes palielināšana atsevišķos tirgos. Patlaban airBaltic maršrutu tīklam ir nepieciešamas 34 lidmašīnas. Vērtējot, ko vajadzētu darīt līdz 2025. g., ticis spriests, vai septiņu gadu laikā iespējams palielināt lidmašīnu skaitu līdz 50. «Ikviens piekrīt, ka nav problēmu pievienot biznesam, kas darbojas, divus gaisa kuģus gadā.» Taču gadījumā, ja izaugsme ir lielāka, pastāv iespēja palielināt floti kopumā līdz 80 lidmašīnām. «Visticamāk, ka šīs iespējas arī tiks izmantotas,» lēš M. Gauss.
Ar esošo gaisa floti tiek veikti lidojumi no Rīgas un nedaudz arī no Tallinas un Vilņas, taču airBaltic plāno palielināt lidmašīnu skaitu kaimiņvalstu galvaspilsētu lidostās un vēl jo vairāk Rīgā. Viņš arī atzīmē, ka 10 lidmašīnas paredzētas izmantošanai ārpus šī reģiona. Tātad patlaban Baltijas reģionā ir 34 lidmašīnas, bet airBaltic vēlas 40‒50. Ja 50 lidmašīnu būs par daudz, piemēram, ekonomikas lejupslīdes dēļ, tad Baltijā paliks 40, bet 10 lidmašīnām darbs tiks atrasts citviet. «Mums ir jāpaplašina darbība ārpus Baltijas.» Plāns ir arī 80 lidmašīnu flotei, tāpat kā gadījumā, ja ceļas degvielas cenas, krīt dolāra vērtība, saka M. Gauss, piebilstot, ka jebkurā no šiem gadījumiem ir aplēsts rezultāts: «Varam paredzēt jebkuru situāciju.» Ir pat scenārijs, kad kompānija cieš zaudējumus, ja «viss saiet grīstē». Taču šāda situācija neveidojas vienā mirklī, un kompānija tai laikus varēšot pielāgoties, atrodot darbu lidmašīnām citviet, piemēram, Dienvidaustrumāzijā vai Eiropā. Pēc viņa teiktā, airBaltic Boeing ir divus gadus lidojuši gan Vjetnamā, gan Kambodžā. Tas, protams, nav plāns, bet arī sliktākā scenārija gadījumā darbs lidmašīnām tiks atrasts, tostarp varbūt tur, kur ir ekonomikas augšupeja. Viņaprāt, pozitīvi ir arī tas, ka šobrīd pasaulē zina, kas ir airBaltic, un pirms sarunām, piemēram, Dienvidamerikā nav vairs ar sevi jāiepazīstina. Līdz ar to īstais airBaltic izaicinājums ir pēc iespējas ātrāk nomainīt floti, saka M. Gauss: «Ja man šodien būtu vairāk lidmašīnu (patlaban ir tikai 32), es varētu lidot papildu maršrutos.»
Visu rakstu Gatavība vētrai neskaidra lasiet pirmdienas, 2.jūlija laikrakstā Dienas Bizness!
#1/2
