Patērētāju izvēles kritēriji par labu vienam vai citam degvielas tirgotājam atšķiras. Kādam tā ir cena, citam degvielas uzpildes stacijas atrašanās vieta vai citi faktori, skaidro nozares pārstāvji.

Viens no svarīgākajiem izvēles kritērijiem ir degvielas kvalitāte. Autovadītāji kļūst izglītotāki un arvien vairāk pievērš īpašu uzmanību degvielas kvalitātei, tādējādi rūpējoties par spēkrata dzinēja un detaļu ilgmūžību.

No kopējā Latvijas mazumtirdzniecības apjoma ap 75% veido dīzeļdegviela, un tas ir populārākais transporta enerģijas veids Latvijā, norāda Virši-A Pārdošanas daļas vadītājs Arnis Andrianovs. Viņš skaidro, ka Virši-A pagājušais gads bija veiksmīgs. Ir novērots realizācijas pieaugums visos degvielas veidos, ko skaidro ar sava uzpildes tīkla paplašināšanos un izdevīgiem klientu piedāvājumiem.

Pēc Valsts Ieņēmuma dienesta datiem, dīzeļdegvielas realizācija 2018. gadā uzrādīja pieaugumu, savukārt tādiem degvielas veidiem kā benzīns un autogāze – kritumu.

Naftas cenai pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā vidējā termiņā palielinās par 0.6%, liecina pētījuma rezultāti. (Raksts balstīts uz Latvijas Bankas ekspertu veikta pētījuma, kas pilnā apjomā tiks publicēts vēlāk.)

Pēdējo mēnešu laikā tirgus vairākas reizes pārskatīja naftas cenu prognozes uz leju. Investoru bažas noteica gan lēnāks globālās ekonomikas attīstības temps (kas nozīmē arī mazāku pieprasījumu pēc naftas produktiem), gan arvien pieaugošā naftas ieguve ASV. Šķita, ka situācija būtiski mainījās 14. septembrī, kad uzbrukumā cieta vairāki Saūda Arābijas naftas rūpniecības objekti, tajā skaitā pasaules lielākā naftas pārstrādes rūpnīca Abkaikā. Jau pirmajās stundās pēc biržas atvēršanas tas noteica naftas cenas kāpumu par vairāk nekā 10%.

Trīs nedēļu laikā pēc uzbrukuma naftas cena atgriezās iepriekšējā līmenī. Saūda Arābijai atjaunojot naftas ieguves apjomu ātrāk, nekā to gaidīja investori. Tomēr šīs gadījums uzskatāmi parāda, cik svārstīga var būt naftas cena. Ja naftas cenas kāpums izrādītos noturīgs, cik lielā mērā tas ietekmētu patēriņa cenu dinamiku Latvijā? Kādu produktu un pakalpojumu cenas visvairāk reaģē uz naftas cenas svārstībām? Caur kādiem kanāliem un cik ātri naftas cenu dinamika izpaužas Latvijas patēriņu cenās? Vairāk par to – šajā rakstā.

Valdības lēmums atcelt prasību par obligāto biopiejaukumu nav atbalstāms un nedos vēlamo efektu uz degvielas cenu samazinājumu, pauda degvielas mazumtirgotāju "Virši-A" un "Neste Latvija" pārstāvji.

"Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība skaidroja, ka pašlaik dīzeļdegvielai ir definēts obligātais biokomponentes piejaukums 7% apmērā. Ja biokomponente tiek atcelta, tad tirgotājiem būs jāmeklē tirgū pieejamā degviela, lai šos 7% aizvietotu. Pašlaik naftas produktu cenas tirgū ir būtiski augstākas nekā gada nogalē slēgtajos tirgotāju ilgtermiņa līgumos.

Tas nozīmē, ka biokomponentes aizvietošanas process ar parasto degvielu būs būtiski dārgāks nekā minēts Ekonomikas ministrijas veiktajos aprēķinos un nedos vēlamo efektu uz degvielas cenu samazinājumu.

Valdība uz 1,5 gadiem atceļ biodegvielas obligāto piejaukumu 

Apstiprinot grozījumus Ministru kabineta 2000. gada 26. septembra noteikumos Nr. 332 "Noteikumi...

Vība arī uzsvēra, ka degvielas tirgotāji jau ir laicīgi slēguši līgumus un iegādājušies biokomponentes apjomus šim gadam. Šo līgumu neizpilde vai laušana tirgotājiem draudēs ar soda sankcijām, kuras attiecīgi būs jāieceno pārdotās degvielas litra cenā.

"Virši-A" valdes priekšsēdētājs arī pauda bažas, ka atteikšanās no biokomponentes novedīs pie tā, ka valsts nespēs izpildīt Eiropas Savienības (ES) definētos kaitīgo izmešu mērķus, kā rezultātā valstij var draudēt papildus soda naudas, kuras pēc tam var tikt uzliktas uz tirgotāju pleciem. "Uzskatām, ka cenu mazināšanai degvielai nevajadzētu tikt īstenotai balstoties uz vides mērķu neizpildi," norādīja Vība.

Viņš uzsvēra, ka degvielas cenu politikas īstenošanai valstij būtu jāfokusējas uz attiecīgām izmaiņām nodokļos, piemēram, akcīzes nodokļa vai pievienotās vērtības nodokļa (PVN) mazināšanā. Vairums valstu šo scenāriju jau ir izvēlējušās, un pašlaik Latvijā ir augstākā akcīzes nodokļa likme dīzeļdegvielai starp Baltijas valstīm.

Savukārt "Neste Latvia" valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis norādīja, ka biodegviela veido tikai 5-6% no katra degvielas litra, kas tiek pārdots degvielas uzpildes stacijā. Salīdzinājumam, apmēram 55% no cenas ir atkarīgi no naftas produktu cenas un apmēram 40% - no valsts noteiktajiem nodokļiem un nodevām. Valsts nodokļi un nodevas ir vairāk vai mazāk nemainīgi, un nepieciešamības gadījumā valdība tos var salīdzinoši viegli mainīt, savukārt naftas cenas tiek noteiktas globālajā tirgū, un Latvijas valdības pieņemtie lēmumi tās nevar ietekmēt.

"Tādējādi, ja valdība pieņemtu lēmumu izslēgt biodegvielu no degvielas cenas aprēķina vienādojuma, tas joprojām būtu atkarīgs no naftas cenu svārstībām pasaules tirgū. Tas ir, ja naftas cena pasaulē pieaugtu, tas faktiski padarītu par neesošu iecerēto pozitīvo ietekmi no piejaukuma prasības apturēšanas," skaidroja Beiziķis.

Viņš arī norādīja, ka piejaukuma prasības atcelšana palielinātu Latvijas mazumtirgotāju pieprasījumu pēc degvielas bez biodegvielas piejaukuma. Palielināts pieprasījums, jo īpaši jau tā nestabilā tirgū, iespējams, varētu izraisīt vēl augstākas degvielas cenas.

Beiziķis uzsver, ka šobrīd tirgū jau ir vērojams fosilā kurināmā (īpaši dīzeļdegvielas) deficīts, un piegādes ķēdes ir būtiski mainījušās Rietumu tirgotāju un ražotāju atteikšanās dēļ izmantot Krievijas naftu un degvielu.

Šie faktori ne vien nesamazinātu degvielas (īpaši dīzeļdegvielas) cenas, bet gan tieši pretēji - tās palielinātu, kā arī varētu negatīvi ietekmēt piegādes drošību. "Tā kā naftas un fosilā kurināmā cenas veido apmēram 55% no katra degvielas uzpildes stacijā pārdotā litra cenas, iecerēta biodegvielas komponentes izslēgšana no degvielas cenas vienādojuma var izraisīt pretēju iznākumu, tas ir, faktisku degvielas cenas pieaugumu gala patērētājiem, un var rasties arī degvielas piegādes pārtraukumi," pauda Beiziķis.

Turklāt viņš arī skaidroja, ka atbilstoši Eiropas Zaļā kursa direktīvai Latvijai obligātais mērķis līdz 2030.gadam ir sasniegt no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas degvielas īpatsvaru transporta sektorā 14% no galapatēriņa. Piejaukuma prasības apturēšana uz laiku uzreiz neietekmētu iespējas sasniegt direktīvas mērķus, taču šo mērķu sasniegšana arī netiktu nekādi veicināta. Beiziķis atzīmēja, ka Latvija jau būtiski atpaliek no 2020.gada mērķa, kas bija 10%, un līdz šim nav pat pietuvojusies tam. Tādējādi jebkurš regulatīvs pasākums, kura mērķis ir samazināt biodegvielas izmantošanu, Latviju tikai attālinātu no saistošā 2030.gada Zaļā kursa mērķa sasniegšanas.

Savukārt Ekonomikas ministrija noteikumu grozījumu par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu anotācijā minējusi, ka, izstrādājot kārtību ļaut nepievienot biopiejaukumu degvielai, ir ņemts vērā Eiropas Komisijas (EK) paziņojums “Pārtikas nodrošinājuma garantēšana un pārtikas sistēmu noturības stiprināšana”.

Šajā paziņojumā EK ir atbalstoša biodegvielas piejaukuma īpatsvara mazināšanai degvielā, kā rezultātā varētu samazināties Eiropas Savienības lauksaimniecības zemes platības, ko izmanto biodegvielas izejvielu ražošanai, tādējādi mazinot spiedienu uz pārtikas un barības izejvielu tirgiem.

Kā ziņots, ar mērķi mazināt pieaugošās degvielas cenas no 1.jūlija līdz 2023.gada beigām biopiejaukuma pievienošana degvielā nebūs obligāta, paredz otrdien valdībā apstiprinātie grozījumi noteikumos par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu.

Šajā periodā biodegvielas piejaukuma prasības piemērošana būs brīvprātīga, proti, degvielas mazumtirgotāji vai komersanti, kas degvielu realizē vairumtirdzniecībā, paši varēs izvēlēties piemērot vai nepiemērot biodegvielas piejaukumu.

EM prognozē, ka grozījumu apstiprināšanas rezultātā, ja tādējādi mazināsies degvielas cena vai tās palielinājums notiks lēnāk, degvielas patēriņš netiktu būtiski ietekmēts, tas ir, netiktu novērots būtisks degvielas patēriņa pieaugums.

Spēkā esošie noteikumi par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu paredz, ka dīzeļdegvielu atļauts realizēt Latvijā tikai tad, ja tai ir pievienota biodegviela ne mazāk kā 6,5% apjomā no kopējā maisījuma tilpuma. Savukārt benzīnu (E95) atļauts realizēt tikai tad, ja tam ir pievienots bioetanols ne mazāk kā 9,5% apjomā no kopējā maisījuma tilpuma. Kopš 2019.gada biodegvielas piejaukuma prasības ir harmonizētas visās Baltijas valstīs.

Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas pārstāvji iepriekš atzina, ka šis solis gala cenas samazinājumu, visticamāk, nedos. Biodegvielas piejaukuma atcelšana radīs lielāku pieprasījumu pēc fosilās degvielas, kam var būt cenu paaugstinoša ietekme. Turklāt degvielas tirgotājiem jau ir noslēgti ilgtermiņa līgumi par degvielas piegādēm ar biopiedevu.

Arī Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) darba grupas vadītāja Dace Cīrule norādīja, ka lēmums atteikties no biopiejaukuma nesamazinās degvielas cenas. Viņa pauda, ka līgumus par degvielas piegādi tirgotāji ir noslēguši jau pagājušajā gadā, tas nozīmē, ka pat gadījumā, ja biopiejaukums degvielā nebūs obligāts vai no tā atteiksies vispār, patērētājiem degvielas cenās būs jāsamaksā soda nauda par noslēgtajiem līgumiem.

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Sekojot līdzi naftas produktu cenu izmaiņām pasaules biržās, decembra pirmajā pusē degvielas mazumtirdzniecības cenas Statoil degvielas uzpildes stacijās ir samazinātas par 2 centiem benzīnam un par 3 centiem dīzeļdegvielai, informē Statoil Fuel & Retail Latvia Degvielas kategorijas vadītājs Armands Žubulis.

Vidējā miles benzīna cena Statoil degvielas uzpildes stacijās ir 1,064 EUR/l, bet miles dīzeļdegvielas cena – 0,974 EUR/l.

AS Virši-A degvielas nozares eksperts Arnis Andrianovs stāsta, ka, ņemot vērā izmaiņas degvielas biržās, Virši-A degvielas uzpildes stacijās decembra laikā ir vērojamas būtiskas degvielas cenu izmaiņas: 95 E markas benzīna cena ir samazinājusies par vidēji 2,5 eiro centiem litrā, savukārt dīzeļdegviela par vidēji 3 eiro centiem litrā. Šobrīd vidējā 95 E markas benzīna cena Virši-A DUS tīklā ir 1,029 eiro litrā, savukārt dīzeļdegvielas vidējā cena ir 0,954 eiro litrā.

Decembrī ir vērojams straujš dīzeļdegvielas biržas cenas samazinājums, aptuveni 100 ASV dolāru par 1 tonnu, kas ir viens no zemākajiem pēdējo gadu laikā. Ņemot vērā tik strauju cenu samazinājumu, ir grūti prognozēt, vai uz svētkiem cenas pazemināsies vēl vairāk, skaidro A. Andrianovs.

Latvijā ir 39.pasaulē dārgākā degviela, bet rādītājā, kur tiek salīdzināti vidējie iedzīvotāju ienākumi dienā ar naudu, kas nepieciešama galona degvielas iegādei, Latvija ierindojusies 23.vietā, liecina aģentūras Bloomberg jaunākais pētījums par degvielas cenām 61 pasaules valstī.

Bloomberg Degvielas cenu reitinga autori aprēķinājuši, ka galons (nepilni četri litri) degvielas Latvijā maksā 5,56 ASV dolārus (4,46 eiro), kas ir 39.augstākā cena 61 pētījumā aplūkotās valsts vidū. Latvijā degvielas cena pēdējo sešu mēnešu laikā ir kritusies par 20%, kas ir trešais lielākais samazinājums pētījumā aplūkoto valstu vidū. Latvijas iedzīvotāju vidējie ienākumi, pēc pētījuma autoru vērtējuma, ir 44 dolāri (35,3 eiro) dienā, no kuriem galona degvielas iegādei jātērē 13%, kas ir 23.augstākais rādītājs 61 valsts vidū.

Pētījumā norādīts, ka Latvija gandrīz pilnībā ir atkarīga no Krievijas savu enerģētisko vajadzību apmierinājumā, turklāt valsts bija galvenais Krievijas naftas eksporta terminālos līdz Primorskas ostas un Baltijas cauruļvadu sistēmas atklāšanai, bet šie projekti ir būtiski mazinājuši Latvijas nozīmi Krievijas naftas eksportā.

Par degvielas kvalitāti uz papīra liecina rūpnīcā izdots sertifikāts, kas apstiprina tās atbilstību noteiktiem parametriem. Taču realitātē – degviela no rūpnīcas līdz automašīnas bākai mēro garu ceļu un, ja tajā netiek ievēroti stingri kvalitātes kontroles nosacījumi, tās sastāvs galarezultātā var atšķirties no sertifikātā norādītā.

Degviela, kā jebkura ķīmiska viela, ir «dzīvs produkts», kas, pakļauts ārējās vides ietekmei, piedzīvo sastāva izmaiņas. Tādēļ degvielas kvalitātes saglabāšanai no rūpnīcas līdz pat automašīnas bākai izšķiroši ir tas, cik pareizi tā tiek pārvadāta, pārkrauta un uzglabāta.

Lai klientu automašīnu bākās nonāktu labākais – Eiropas Savienības standartiem atbilstoša degviela –, mazumtirgotājiem jāspēj kontrolēt un būt pārliecinātiem par produkta kvalitāti katrā degvielas ceļa posmā. To var panākt, tranzītā sadarbojoties ar profesionāliem partneriem, izmantojot modernākās tehnoloģijas, kā arī katrā posmā regulāri veicot degvielas paraugu pārbaudes, kas garantē produkta kvalitāti ne tikai, kad tas pamet rūpnīcu, bet arī nonāk klienta automašīnas bākā.

Parasti, runājot par Īriju, prātā nāk viskijs, lieliska mūzika vai darba un labākas dzīves meklētāji no Latvijas. Arī Dubultais Īru ar Nīderlandes sviestmaizi vairāk izklausās pēc kaut kā no ēdienkartes, kaut arī tās ir nodokļu pasaulē sen pazīstamas frāzes. Jā, Īrija nu jau daudzus gadus gozējas nodokļu pasaules uzmanības lokā. Kādēļ? Salīdzinoši zemā uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) 12,5% likme te nav galvenais iemesls. Arī manis iepriekš aprakstītais holdingu režīms (1) nav par iemeslu – tas ar dažādām modifikācijām pastāv vairumā ES valstu. Tomēr Īrija ir populāra, it sevišķi ASV biznesa aprindās, citas UIN īpatnības dēļ. To žurnāls The Economist savā š. g. 18. oktobra rakstā sauc par Īrijas lielāko caurumu, t.s. Double Irish (2). Kā strādā šis Dubultais Īru? Kas lācītim vēderā? Kā Latvijas uzņēmumiem tas būtu izmantojams?

Pieņemsim, Latvijā darbojas uzņēmums Krievijas Balzāms (KB). No savas peļņas tas samaksā valsts budžetā Latvijas 15% UIN, kas arī, protams, var nebūt daudz. Lai samazinātu ar UIN apliekamo ienākumu, slēpt ieņēmumus ir pretlikumīgi un tādēļ – bīstami. Tādēļ būtu jāskatās uz legālām izdevumu palielināšanas iespējām (parasti ar zaudējumiem, procentiem, autoratlīdzību u.c.). Tādēļ KB var izveidot meitas uzņēmumu Īrijā (KB IRL, sk zīmējumu zemāk) un šajā meitas uzņēmumā var izveidot patentus, tehnoloģijas, firmas, sistēmas, zinātību u.c. intelektuālo īpašumu, par ko KB maksātu uz KB IRL autoratlīdzību. KB ar Latvijas UIN apliekamā peļņa būtiski samazinātos par šiem autoratlīdzību maksājumiem uz KB IRL. Šādām izmaksām Latvijā nepiemēro arī ieturējuma nodokli.

Turpinoties karadarbībai Ukrainā, degvielas cenas pamatīgi aug visā pasaulē, arī Latvijā strauji pietuvojoties jau teju diviem eiro par litru 95.markas benzīna, liecina DB novērotais.

Circle K degvielas kategorijas vadītājs Gatis Titovs atzīst: kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā dīzeļdegvielas cena ir pieaugusi par 70%, savukārt benzīna cena – par 48% (biržas cenas – red.), kas attiecīgi sadārdzinājis degvielas gala cenu – dīzeļdegvielas cena pieaugusi par vairāk nekā 40 centiem/litrā, benzīns – par 30 centiem/litrā.

“Tas galvenokārt ir saistīts ar spekulācijām par ASV un ES sankcijām pret Krievijas naftas produktu eksportu. Degvielas uzpildes stacijas, kas līdz šim iepirka dīzeļdegvielu un benzīnu no Krievijas, meklē alternatīvus piegādātājus, kas būtiski palielina pieprasījumu un līdz ar to arī degvielas cenu. Redzam, ka klienti iepērk degvielu lielākos daudzumos, taču šobrīd lielu rindu uzpildes stacijās nav un degvielas pieejamība ir stabila. Degvielas cenu ietekmē virkne faktoru, tajā skaitā ģeopolitiskā situācija, tāpēc kā mazumtirgotājs nevaram izteikt degvielas cenu prognozes un tirgus nākotnes scenārijus,” skaidro G.Titovs.

Degvielas cenu atšķirības Latvijā un Lietuvā skaidrojamas ar Lietuvas degvielas tirgotāju aso konkurenci un atsevišķu tirgus dalībnieku īpaši zemām akcijas cenām, lai piesaistītu sev papildu klientus, skaidro degvielas mazumtirgotāja «Circle K Latvia» pārstāve Ieva Stūre.

«Circle K» pārstāve skaidroja, ka degvielas cenu atšķirības Lietuvā un Latvijā jāvērtē apdomīgi, jo jāņem vērā, ka līdzīgi kā Latvijā, arī Lietuvā degvielas cenas ir ļoti dinamiskas un veidojas pēc mikrotirgus principiem, turklāt vienas dienas laikā cenas var mainīties pat vairāku centu robežās par degvielas litru, tādēļ korektāk ir veikt šādu salīdzinājumu ilgtermiņā. Tāpat arī jāņem vērā atšķirības komponentēs, kas veido degvielas cenu, piemēram, akcīzes nodokļi, loģistikas izmaksas un citas pozīcijas. Te arī jāuzsver, ka Lietuvā, pretēji valdošajam uzskatam, ceļu nodoklis nav ietverts degvielas cenā, gluži vienkārši, šāda nodokļa Lietuvā nav vispār, norādīja Stūre.

Lielāko daļu no degvielas cenas mazumtirdzniecībā veido iepirkuma cena un nodokļi, portālam db.lv pastāstīja degvielas tirgotāji, uzsverot, ka uzcenojums ir tikai daži procenti.

Iepirkuma cena jeb degvielas produktu cena biržā veido aptuveni 42% no degvielas cenas mazumtirdzniecībā, stāsta Statoil Fuel&Retail Latvia Degvielas kategorijas vadītājs Armands Žubulis. Viņš skaidro, ka nafta un naftas produkti (tajā skaitā, benzīns un dīzeļdegviela) biržās tiek kotēti atsevišķi, līdz ar to degvielas cenu izmaiņas mazumtirdzniecībā primāri ir saistītas nevis ar izmaiņām naftas cenās, bet naftas produktu cenās.

Savukārt lielāko daļu – aptuveni 53% no kopējās degvielas cenas, ko redzam tirdzniecības vietās, veido nodokļu apmērs, kas tiek piemērots degvielas produktiem. Šo nodokļu vidū ir akcīzes nodoklis, PVN un nodeva par valsts obligāto rezervju glabāšanu.

Kāpjot degvielas cenai, zināms patēriņa samazinājums mazumtirdzniecībā ir jūtams vienmēr, jo daļa klientu cenšas izdevumus par degvielu nepalielināt, tā sociālajos tīklos izvērsto Circle K degvielas uzpildes staciju (DUS) boikotu biznesa portālam Db.lv komentē Circle K degvielas pārdošanas direktors Alvis Ērglis.

Degvielas uzpildes staciju boikotēšanai sociālajā tīklā Facebook izveidota pat domubiedru grupa, kurā boikotētāji dalās ar novērojumiem un aicina periodiski boikotēt degvielas uzpildes stacijas augsto cenu dēļ. Pašlaik boikots mēneša garumā pieteikts Circle K stacijām, pēc tam plānots aicināt boikotēt arī citas.

«Esam pamanījuši cilvēku sašutumu par cenu kāpumu un aicinājumus boikotēt lielos degvielas tirgotājus, taču grūti spriest, kas ir aktīvistu patiesais mērķis. Publiski ir izskanējuši minējumi, ka daži no akcijas virzītājiem to patiesībā dara savu sociālo tīklu uzturēto lapu popularitātes celšanai,» skaidro «Circle K» degvielas pārdošanas direktors.

Akcīzes nodokļa pieaugums, kas no nākamā gada plānots par trim centiem, būtiski nemainīs iedzīvotāju paradumus degvielas patēriņā, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas izpilddirektore Ieva Ligere.

Viņa skaidroja, ka ir sakarība starp degvielas cenas pieaugumu un degvielas patēriņu, proti, ja ir liels degvielas cenas kāpums, pieprasījums pēc degvielas samazinās. Tajā pašā laikā asociācijas izpilddirektore prognozēja, ka plānotais nodokļa palielinājums būtiski nemainīs degvielas patēriņu.

Tostarp Ligere minēja, ka arī Lietuvā un Igaunijā no nākamā gada pieaugs akcīzes nodoklis degvielai - Lietuvā akcīzes nodoklis dīzeļdegvielai 2025.gadā palielināsies par nepilniem 11 centiem litrā, bet 2026.gadā par vēl 8,5 centiem litrā, savukārt Igaunijā akcīzes nodoklis dīzeļdegvielai 2025. un 2026.gadā pieaugs par nepilniem trim centiem litrā.

Jautāta, kā valdības iecere ietekmēs degvielas cenu, viņa sacīja, ka degvielas cenas pieaugs nodokļu pieauguma apmērā.

Transporta enerģijas likumprojekta pieņemšana, kas paredz degvielas piegādātājiem pienākumu palielināt atjaunīgās enerģijas īpatsvaru savā enerģijas portfelī, varētu veicināt degvielas cenas paaugstināšanos, liecina degvielas tirgotāju aptauja.

SIA "Circle K Latvia" degvielas kategorijas vadītājs Gatis Titovs norādīja, ka atjaunīgās enerģijas īpatsvara palielināšana kopējā degvielas portfelī noteikti kāpinās cenu, jo tas saistīts gan ar papildu infrastruktūras izbūvi degvielas tirgotājiem, gan arī faktu, ka biopiejaukums ir dārgāks nekā fosilā degviela.

"Jau patlaban klasisko degvielu "Circle K Latvia" saņem no dažādiem piegādātājiem Eiropā, arī biokomponentes tiek pasūtītas atsevišķi. Faktiski varam teikt, ka mūsu degviela tiek ražota tepat Latvijā, " papildināja Titovs.

Tādējādi viņš pauda pārliecību, ka uzņēmums prasībām pielāgosies, tomēr degvielas izmaksas jebkurā gadījumā pieaugs atbilstoši biopiejaukuma cenai.

Vidējās degvielas produktu cenas pasaules biržās martā, salīdzinot ar vidējām februāra cenām, benzīnam ir palielinājušās par 7% un samazinājušās dīzeļdegvielai par 1,5%, stāsta Statoil Fuel & Retail Latvia Degvielas kategorijas vadītājs Armands Žubulis.

Vienlaicīgi USD/EUR valūtas kurss kopš marta sākuma turpina samazināties, tādējādi paaugstinot degvielas produktu pašizmaksu.

Neskatoties uz to, benzīna cenas mazumtirdzniecībā Statoil degvielas uzpildes stacijās pēdējās nedēļas laikā nav mainījušās un dīzeļdegvielas cenas mazumtirdzniecībā ir samazinājušās par vienu centu litrā. Vidējā 95 benzīna cena ir 1,164 EUR/l, un dīzeļdegvielas cena ir 1,134 EUR/l. Statoil degvielas uzpildes stacijās novērojamās zemākās degvielas cenas 95. benzīnam ir 1,109 EUR/l un dīzeļdegvielai 1,089 EUR/l.

Degvielas cenu svārstības Latvijas tirgū iespaido gan kopējās izmaiņas pasaules naftas tirgū, gan citi faktori, skaidro Virši-A valdes priekšsēdētājs Jānis Riekstiņš. Pirmkārt, tā ir cena, kuru nosaka naftas pārstrādes rūpnīca, ar kuru Latvijas tirgotāji ir noslēguši līgumus par degvielas iegādi. Liels spēlētājs Latvijas degvielas tirgū ir Lietuvas rūpnīca Orlen Lietuva, kuras noteiktā degvielas iepirkuma cena būtiski ietekmē cenas Latvijas degvielas uzpildes stacijās.

Patlaban degvielas uzpildes stacijās degvielas cenas ir sasniegušas zemāko līmeni pēdējo četru gadu laikā, portālam db.lv sacīja degvielas tirgotāji.

Novembrī Neste Oil degvielas cenas stacijās turējās zemākajā līmenī pēdējo četru gadu laikā, stāsta uzņēmuma pārstāve Ilze Pērkone.

Sekojot naftas produktu cenu kritumam pasaulē, SIA Neste Latvija atkārtoti samazināja degvielas cenas pagājušajā nedēļā. Salīdzinot šī gada augstākā cenu līmeņa dīzeļdegvielai martā un benzīnam jūnijā, Neste Futura 95 un Neste Futura 98 benzīnu cenas šobrīd samazinājušās par 13 centiem litrā, savukārt Neste Futura dīzeļdegvielas cena – par 15 centiem litrā.

Savukārt Statoil Fuel & Retail Latvia Degvielas produktu kategorijas vadītājs Armands Žubulis skaidro, ka, sekojot naftas produktu (benzīna un dīzeļdegvielas) cenu samazinājumam, degvielas cenas SIA Statoil Fuel & Retail Latvia staciju tīklā nedēļas laikā ir samazinājušās vēl par 3 centiem benzīnam un 4 centiem dīzeļdegvielai. Līdz ar to kopš šī gada jūlija benzīna cenas Statoil tīklā kopumā ir samazinājušās par 17 centiem un dīzeļdegvielas cenas par 13 centiem, sasniedzot zemāko līmeni kopš 2011. gada.

Valdība ceturtdien atbalstīja izmaiņas darbaspēka nodokļos, kuras paredz iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes, minimālās algas un neapliekamā minimuma paaugstināšanu, kompensējot to ar akcīzes nodokļa un dažu citu nodokļu paaugstināšanu.

Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par valsts budžeta ieņēmumu un nodokļu politikas pārskatīšanu 2025.-2027.gadā piedāvātās nodokļu izmaiņas sagatavotas atbilstoši Nacionālā trīspusējās sadarbības padomes konceptuāli atbalstītajam nodokļu pārskatīšanas scenārijam.

Darbaspēka nodokļu izmaiņu piedāvājums paredz palielināt neto ienākumus aptuveni 95% strādājošo jeb visiem, kuru bruto alga ir līdz 4000 eiro mēnesī, ar lielāko pieaugumu tieši darba ņēmējiem ar atalgojumu līdz 2500 eiro, norāda FM.

Ministrijā skaidro, ka piedāvātais scenārijs vienkāršo nodokļu sistēmu un līdz ar darbaspēka nodokļu samazināšanu veicinātu privāto patēriņu un investīcijas. Vienlaikus izstrādātās izmaiņas izlīdzinātu Latvijas darbaspēka izmaksu konkurētspēju Baltijas līmenī, un atstātu papildu finansējumu uzņēmumiem tālākām investīcijām un veicinātu ekonomikas izaugsmi.

Mēs priecājamies, ka naftas cenu krituma dēļ degviela kļuvusi lētāka, bet Latvijas likumdevēji jau ir parūpējušies, lai no patērētājiem uz degvielas rēķina šogad iekasētu vairāk – intervijā DB stāsta Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Stirāns.

Kādas ir šā gada aktualitātes degvielas nozarē?

Ir labās un sliktās ziņas. Labā ziņa neapšaubāmi ir cena. Naftas cena ir būtiski sarukusi un parasti šai tendencei pēc kaut kāda laika seko arī naftas produkti, kas ir no Latvijas vai Baltijas degvielas tirgus neatkarīgi procesi. Pašlaik ir jābauda, ka Latvijas degvielas cenas ir nokritušās 2011. gada līmenī un pērnā gada laikā ir sarukušas aptuveni par 20%. Latvijas degvielas tirgotājiem tā tiktāl ir laba ziņa, ka degvielu vairāk pērk un mēs redzam, ka par 5% valstī ir pieaudzis legālās degvielas patēriņš. No otras puses Latvijas degvielas cenā iekļautais tirgotāju uzcenojums ir ļoti mazs – aptuveni 7 eiro centi – un, palētinoties degvielai, pieaug arī konkurence tirgotāju starpā, kas visvairāk sit pa mazākajiem un vietējiem degvielas tirgotājiem. Latvijas degvielas tirgotāju konsolidācijas process turpinās jau vairākus gadus, lai arī pērn tas nenotika tādā masveidā kā 2012. un 2013. gadā. Pēdējā gada laikā jūtami nesamazinājās degvielas uzpildes staciju (DUS) skaits, tās tikai reizēm pārgāja citu tirgotāju rokās, līdz ar to turpināja strādāt ar citu zīmolu.

Īrijā 2016.gada aprīlī dzīvoja 19 933 Latvijas valstspiederīgie, liecina pēdējie Īrijas Centrālā statistikas biroja tautas skaitīšanas dati par Īrijā dzīvojošajiem ārvalstniekiem.

Kā vēsta portāls «baltic-ireland.ie», Latvijas valstspiederīgo kopiena kopš iepriekšējās tautas skaitīšanas 2011.gadā samazinājusies par 3% jeb 660 cilvēkiem. 2011.gadā Īrijā dzīvoja 20 593 Latvijas valstspiederīgie.

5771 jeb 29% no tiem kā dzīvesvietu norādījuši Dublinu, bet, atšķirībā no brazīliešiem, spāņiem, itāļiem, francūžiem un vāciešiem, viņu dzīvesvietas pārsvarā bija nomalēs, nevis pilsētas centrālajā daļā. Ārpus Dublinas un tās piepilsētām daudz latviešu dzīvo Dundalkā, Navanā, Tulovā, Portloisā un Monaganā.

35% no Latvijas piederīgajiem dzīvoja Īrijas pilsētās, kurās iedzīvotāju skaits pārsniedz 10 000. 43% Īrijā dzīvojošo latviešu bija vecuma grupā no 25 līdz 39 gadiem. Šai grupai atbilst tikai 22% no kopējā valsts iedzīvotāju skaita. Vidējais Latvijas valstspiederīgo vecums 2016.gada aprīlī bija 31,7 gadi, savukārt visu valsts iedzīvotāju vidējais vecums ir 37,3 gadi, vēsta portāls.

Plānotā akcīzes nodokļa likmes paaugstināšana degvielai ir kārtējā reize, kad ierēdņi izvēlas vieglāko ceļu – paaugstināt nodokļus, lai iekasētu vairāk naudas no tiem iedzīvotājiem, kuri tos godprātīgi maksā. Diemžēl valdība līdz šim diskusijās nav iesaistījusi nozares pārstāvjus, kuru viedoklis par plānotajām izmaiņām atšķiras.

Pirmkārt, zema degvielas cena nevar būt pamatojums akcīzes nodokļa palielināšanai. Degvielas cenas mazumtirdzniecībā ir cieši saistītas ar degvielas produktu pašizmaksu pasaules biržās, kas laika gaitā var būtiski mainīties, un to nevar ietekmēt nedz degvielas mazumtirgotāji, nedz valdība. Latvijas praksē nav bijusi pieredze, ka akcīzes nodoklis degvielai tiktu samazināts tajos brīžos, kad degvielas cenas pasaules biržās palielinās.

Otrkārt, nav skaidrs pamatojums, kāpēc benzīnam un autogāzei plānots paaugstināt akcīzes nodokļa likmi tieši par 3 centiem litrā un dīzeļdegvielai par 1 centu litrā. Tas nozīmē, ka ikviens autobraucējs, kurš, piemēram, mēnesī benzīna iegādei tērē 100 EUR, gada laikā nodokļos papildus samaksās vairāk nekā 30 EUR. Šāds degvielas cenas pieaugums var mazināt autobraucēju aktivitāti – zemākas degvielas cenas jau vēsturiski ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc iedzīvotāji pārvietojas vairāk un attiecīgi ļauj arī valstij nodokļos iekasēt vairāk. To apliecina arī, piemēram, VID akcīzes preču aprites rādītāji – 2015. gada pirmajos sešos mēnešos, kad degvielas cenas kritās, akcīzes nodoklis par naftas produktiem tika iekasēts par 8% vairāk nekā 2014. gada pirmajā pusgadā, turklāt tas skaidrojams arī ar nemainīgām akcīzes likmēm.

Saskaņā ar aviācijas nozares ilgtermiņa attīstības prognozēm nākamajos desmit līdz piecpadsmit gados globālā līmenī pārvadāto pasažieru skaits dubultosies. Šobrīd Eiropas gaisa telpa un arī lidostu infrastruktūra nav gatava šādam attīstības scenārijam. Tādēļ investīcijas krīzes laikā dod priekšrocības salīdzinājumā ar konkurentiem, un pašlaik var redzēt tālredzīgo lēmumu un ieguldījumu atdevi ne tikai lidostā Rīga, bet arī nacionālās aviokompānijas airBaltic kontekstā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Satiksmes ministrijas Aviācijas departamenta direktors Artūrs Kokars. Viņš norāda, ka nākotnē aviācija saskarsies ar vairākiem izaicinājumiem, kā būtiskāko norādot spēju pielāgoties aviācijas infrastruktūras nākotnes kapacitātes vajadzībām un spēju saglabāt konkurētspēju, ieviešot Zaļā kursa iniciatīvas. Vienlaikus gaisa pārvadājumu brīvais tirgus veicina inovācijas, kuras paver jaunas biznesa iespējas, kādas līdz šim būtu grūti iedomāties. Par šīm un daudzām citām problēmām, kā arī iespējām un to risinājumiem tika runāts ikgadējā aviācijas nozares forumā.

Kāda ir pašreizējā situācija aviācijas nozarē?

Valstība pirmdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam, kurā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība.

Nākamā gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Budžetā plānots noteikt maksimālos valsts parāda griestus 2025.gada beigās 21 miljarda eiro apmērā jeb 47,3% no IKP. Savukārt IKP nākamgad plānots 44,379 miljardu eiro apmērā.

Konkurences padome (KP) atļāvusi SIA "Kool Latvija" mātesuzņēmumam Igaunijas "Aqua Marina" iegādāties un izmantot tiesības pārvaldīt kopumā vairāk nekā 50 SIA "East-West Transit" un SIA "Naples" aktīvus - galvenokārt degvielas uzpildes stacijas, kas strādā ar "Latvijas nafta" zīmolu, informē KP.

Attiecīgie aktīvi galvenokārt tiks izmantoti degvielas mazumtirdzniecībā.

KP konstatēja, ka apvienošanās negatīvi samazinās konkurenci tikai degvielas mazumtirdzniecības tirgū Rūjienā, tāpēc "Aqua Marina" atteicās no degvielas uzpildes stacijas iegādes šajā pilsētā, un apvienošanās tika atļauta.

"Aqua Marina" un tās saistīto uzņēmumu darbība Latvijas teritorijā ir saistīta ar degvielas mazumtirdzniecību, kā arī ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecību. "Aqua Marina" un tās īpašniekiem pieder Igaunijas uzņēmums "Olerex", kas arī nodarbojas ar degvielas mazumtirdzniecību.

Savukārt "East-West Transit" un "Naples" uzņēmumu un to saistīto uzņēmumu saimnieciskā darbība ir saistīta ar degvielas mazumtirdzniecību degvielas uzpildes stacijās, degvielas, cietā, šķidrā un gāzveida kurināmā un līdzīgu produktu vairumtirdzniecību. Tādējādi apvienošanās dalībnieku darbība pārklājas degvielas mazumtirdzniecības tirgū.

Saeima 30.oktobra vakarā pēc garām diskusijām pirmajā lasījumā atbalstījusi 2025.gada valsts budžeta projektu un tā saistošos likumprojektus.Par valsts budžetu un saistošajiem likumprojektiem nobalsoja 52 deputāti, pret bija 39 deputāti.

Iecerēts, ka budžetu otrajā, galīgajā lasījumā, Saeima sāks skatīt 4.decembrī.

Sākotnēji koalīcijai radās problēmas ar kvoruma nodrošināšanu, taču vēlāk balsu trūkums tika atrisināts, jo klātneesošās Saeimas deputātes Ingrīda Circene (JV) un Anna Rancāne (JV) uz sēdi tomēr ieradās.

Jau ziņots, ka Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Igaunijas Vides departaments noteicis astoņu miljonu eiro naudas sodu degvielas tirgotājam "Olerex", kuram Latvijā pieder "Kool Latvija" degvielas uzpildes stacijas, saistībā ar vairākkārtēju prasību par biodegvielas īpatsvaru neizpildīšanu.

Kompānija tiesā apstrīdēs noteikto sodu, pirmdien paziņoja "Olerex" valdes priekšsēdētāja Pireta Millere, uzsverot, ka kompānijai ir svarīga ilgtspējīga pārvaldība.

Vides departaments pārkāpuma procedūrā noskaidroja, ka no atjaunojamajiem resursiem iegūtas degvielas vietā patērētājiem kompānija piegādāja fosilo degvielu.

"Visiem degvielas tirgotājiem ir jānodrošina, ka 7,5% no šķidrā kurināmā, kas nonāk pie patērētājiem, ir ražots no ilgtspējīgiem resursiem un tiek samazināts gaisā nonākušo siltumnīcas efektu izraisošo gāzu daudzums. Lai izpildītu šīs prasības, degvielas tirgotājam ir vairākas iespējas, piemēram, var ieviest biogāzi pārvadājumos, iesaistīties saules vai vēja enerģijas ražošanā vai piedāvāt patērētājiem otrās paaudzes biodīzļdegvielu vai sintētisko dīzeļdegvielu (HVO) kā alternatīvu fosilajai dīzeļdegvielu," paziņoja Vides departamenta ģenerāldirekrora vietnieks uzraudzības jautājumos Olavs Avarsalu.