Patērētāju izvēles kritēriji par labu vienam vai citam degvielas tirgotājam atšķiras. Kādam tā ir cena, citam degvielas uzpildes stacijas atrašanās vieta vai citi faktori, skaidro nozares pārstāvji.

Viens no svarīgākajiem izvēles kritērijiem ir degvielas kvalitāte. Autovadītāji kļūst izglītotāki un arvien vairāk pievērš īpašu uzmanību degvielas kvalitātei, tādējādi rūpējoties par spēkrata dzinēja un detaļu ilgmūžību.

No kopējā Latvijas mazumtirdzniecības apjoma ap 75% veido dīzeļdegviela, un tas ir populārākais transporta enerģijas veids Latvijā, norāda Virši-A Pārdošanas daļas vadītājs Arnis Andrianovs. Viņš skaidro, ka Virši-A pagājušais gads bija veiksmīgs. Ir novērots realizācijas pieaugums visos degvielas veidos, ko skaidro ar sava uzpildes tīkla paplašināšanos un izdevīgiem klientu piedāvājumiem.

Pēc Valsts Ieņēmuma dienesta datiem, dīzeļdegvielas realizācija 2018. gadā uzrādīja pieaugumu, savukārt tādiem degvielas veidiem kā benzīns un autogāze – kritumu.

Naftas cenai pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā vidējā termiņā palielinās par 0.6%, liecina pētījuma rezultāti. (Raksts balstīts uz Latvijas Bankas ekspertu veikta pētījuma, kas pilnā apjomā tiks publicēts vēlāk.)

Pēdējo mēnešu laikā tirgus vairākas reizes pārskatīja naftas cenu prognozes uz leju. Investoru bažas noteica gan lēnāks globālās ekonomikas attīstības temps (kas nozīmē arī mazāku pieprasījumu pēc naftas produktiem), gan arvien pieaugošā naftas ieguve ASV. Šķita, ka situācija būtiski mainījās 14. septembrī, kad uzbrukumā cieta vairāki Saūda Arābijas naftas rūpniecības objekti, tajā skaitā pasaules lielākā naftas pārstrādes rūpnīca Abkaikā. Jau pirmajās stundās pēc biržas atvēršanas tas noteica naftas cenas kāpumu par vairāk nekā 10%.

Trīs nedēļu laikā pēc uzbrukuma naftas cena atgriezās iepriekšējā līmenī. Saūda Arābijai atjaunojot naftas ieguves apjomu ātrāk, nekā to gaidīja investori. Tomēr šīs gadījums uzskatāmi parāda, cik svārstīga var būt naftas cena. Ja naftas cenas kāpums izrādītos noturīgs, cik lielā mērā tas ietekmētu patēriņa cenu dinamiku Latvijā? Kādu produktu un pakalpojumu cenas visvairāk reaģē uz naftas cenas svārstībām? Caur kādiem kanāliem un cik ātri naftas cenu dinamika izpaužas Latvijas patēriņu cenās? Vairāk par to – šajā rakstā.

Valdības lēmums atcelt prasību par obligāto biopiejaukumu nav atbalstāms un nedos vēlamo efektu uz degvielas cenu samazinājumu, pauda degvielas mazumtirgotāju "Virši-A" un "Neste Latvija" pārstāvji.

"Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība skaidroja, ka pašlaik dīzeļdegvielai ir definēts obligātais biokomponentes piejaukums 7% apmērā. Ja biokomponente tiek atcelta, tad tirgotājiem būs jāmeklē tirgū pieejamā degviela, lai šos 7% aizvietotu. Pašlaik naftas produktu cenas tirgū ir būtiski augstākas nekā gada nogalē slēgtajos tirgotāju ilgtermiņa līgumos.

Tas nozīmē, ka biokomponentes aizvietošanas process ar parasto degvielu būs būtiski dārgāks nekā minēts Ekonomikas ministrijas veiktajos aprēķinos un nedos vēlamo efektu uz degvielas cenu samazinājumu.

Valdība uz 1,5 gadiem atceļ biodegvielas obligāto piejaukumu 

Apstiprinot grozījumus Ministru kabineta 2000. gada 26. septembra noteikumos Nr. 332 "Noteikumi...

Vība arī uzsvēra, ka degvielas tirgotāji jau ir laicīgi slēguši līgumus un iegādājušies biokomponentes apjomus šim gadam. Šo līgumu neizpilde vai laušana tirgotājiem draudēs ar soda sankcijām, kuras attiecīgi būs jāieceno pārdotās degvielas litra cenā.

"Virši-A" valdes priekšsēdētājs arī pauda bažas, ka atteikšanās no biokomponentes novedīs pie tā, ka valsts nespēs izpildīt Eiropas Savienības (ES) definētos kaitīgo izmešu mērķus, kā rezultātā valstij var draudēt papildus soda naudas, kuras pēc tam var tikt uzliktas uz tirgotāju pleciem. "Uzskatām, ka cenu mazināšanai degvielai nevajadzētu tikt īstenotai balstoties uz vides mērķu neizpildi," norādīja Vība.

Viņš uzsvēra, ka degvielas cenu politikas īstenošanai valstij būtu jāfokusējas uz attiecīgām izmaiņām nodokļos, piemēram, akcīzes nodokļa vai pievienotās vērtības nodokļa (PVN) mazināšanā. Vairums valstu šo scenāriju jau ir izvēlējušās, un pašlaik Latvijā ir augstākā akcīzes nodokļa likme dīzeļdegvielai starp Baltijas valstīm.

Savukārt "Neste Latvia" valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis norādīja, ka biodegviela veido tikai 5-6% no katra degvielas litra, kas tiek pārdots degvielas uzpildes stacijā. Salīdzinājumam, apmēram 55% no cenas ir atkarīgi no naftas produktu cenas un apmēram 40% - no valsts noteiktajiem nodokļiem un nodevām. Valsts nodokļi un nodevas ir vairāk vai mazāk nemainīgi, un nepieciešamības gadījumā valdība tos var salīdzinoši viegli mainīt, savukārt naftas cenas tiek noteiktas globālajā tirgū, un Latvijas valdības pieņemtie lēmumi tās nevar ietekmēt.

"Tādējādi, ja valdība pieņemtu lēmumu izslēgt biodegvielu no degvielas cenas aprēķina vienādojuma, tas joprojām būtu atkarīgs no naftas cenu svārstībām pasaules tirgū. Tas ir, ja naftas cena pasaulē pieaugtu, tas faktiski padarītu par neesošu iecerēto pozitīvo ietekmi no piejaukuma prasības apturēšanas," skaidroja Beiziķis.

Viņš arī norādīja, ka piejaukuma prasības atcelšana palielinātu Latvijas mazumtirgotāju pieprasījumu pēc degvielas bez biodegvielas piejaukuma. Palielināts pieprasījums, jo īpaši jau tā nestabilā tirgū, iespējams, varētu izraisīt vēl augstākas degvielas cenas.

Beiziķis uzsver, ka šobrīd tirgū jau ir vērojams fosilā kurināmā (īpaši dīzeļdegvielas) deficīts, un piegādes ķēdes ir būtiski mainījušās Rietumu tirgotāju un ražotāju atteikšanās dēļ izmantot Krievijas naftu un degvielu.

Šie faktori ne vien nesamazinātu degvielas (īpaši dīzeļdegvielas) cenas, bet gan tieši pretēji - tās palielinātu, kā arī varētu negatīvi ietekmēt piegādes drošību. "Tā kā naftas un fosilā kurināmā cenas veido apmēram 55% no katra degvielas uzpildes stacijā pārdotā litra cenas, iecerēta biodegvielas komponentes izslēgšana no degvielas cenas vienādojuma var izraisīt pretēju iznākumu, tas ir, faktisku degvielas cenas pieaugumu gala patērētājiem, un var rasties arī degvielas piegādes pārtraukumi," pauda Beiziķis.

Turklāt viņš arī skaidroja, ka atbilstoši Eiropas Zaļā kursa direktīvai Latvijai obligātais mērķis līdz 2030.gadam ir sasniegt no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas degvielas īpatsvaru transporta sektorā 14% no galapatēriņa. Piejaukuma prasības apturēšana uz laiku uzreiz neietekmētu iespējas sasniegt direktīvas mērķus, taču šo mērķu sasniegšana arī netiktu nekādi veicināta. Beiziķis atzīmēja, ka Latvija jau būtiski atpaliek no 2020.gada mērķa, kas bija 10%, un līdz šim nav pat pietuvojusies tam. Tādējādi jebkurš regulatīvs pasākums, kura mērķis ir samazināt biodegvielas izmantošanu, Latviju tikai attālinātu no saistošā 2030.gada Zaļā kursa mērķa sasniegšanas.

Savukārt Ekonomikas ministrija noteikumu grozījumu par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu anotācijā minējusi, ka, izstrādājot kārtību ļaut nepievienot biopiejaukumu degvielai, ir ņemts vērā Eiropas Komisijas (EK) paziņojums “Pārtikas nodrošinājuma garantēšana un pārtikas sistēmu noturības stiprināšana”.

Šajā paziņojumā EK ir atbalstoša biodegvielas piejaukuma īpatsvara mazināšanai degvielā, kā rezultātā varētu samazināties Eiropas Savienības lauksaimniecības zemes platības, ko izmanto biodegvielas izejvielu ražošanai, tādējādi mazinot spiedienu uz pārtikas un barības izejvielu tirgiem.

Kā ziņots, ar mērķi mazināt pieaugošās degvielas cenas no 1.jūlija līdz 2023.gada beigām biopiejaukuma pievienošana degvielā nebūs obligāta, paredz otrdien valdībā apstiprinātie grozījumi noteikumos par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu.

Šajā periodā biodegvielas piejaukuma prasības piemērošana būs brīvprātīga, proti, degvielas mazumtirgotāji vai komersanti, kas degvielu realizē vairumtirdzniecībā, paši varēs izvēlēties piemērot vai nepiemērot biodegvielas piejaukumu.

EM prognozē, ka grozījumu apstiprināšanas rezultātā, ja tādējādi mazināsies degvielas cena vai tās palielinājums notiks lēnāk, degvielas patēriņš netiktu būtiski ietekmēts, tas ir, netiktu novērots būtisks degvielas patēriņa pieaugums.

Spēkā esošie noteikumi par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu paredz, ka dīzeļdegvielu atļauts realizēt Latvijā tikai tad, ja tai ir pievienota biodegviela ne mazāk kā 6,5% apjomā no kopējā maisījuma tilpuma. Savukārt benzīnu (E95) atļauts realizēt tikai tad, ja tam ir pievienots bioetanols ne mazāk kā 9,5% apjomā no kopējā maisījuma tilpuma. Kopš 2019.gada biodegvielas piejaukuma prasības ir harmonizētas visās Baltijas valstīs.

Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas pārstāvji iepriekš atzina, ka šis solis gala cenas samazinājumu, visticamāk, nedos. Biodegvielas piejaukuma atcelšana radīs lielāku pieprasījumu pēc fosilās degvielas, kam var būt cenu paaugstinoša ietekme. Turklāt degvielas tirgotājiem jau ir noslēgti ilgtermiņa līgumi par degvielas piegādēm ar biopiedevu.

Arī Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) darba grupas vadītāja Dace Cīrule norādīja, ka lēmums atteikties no biopiejaukuma nesamazinās degvielas cenas. Viņa pauda, ka līgumus par degvielas piegādi tirgotāji ir noslēguši jau pagājušajā gadā, tas nozīmē, ka pat gadījumā, ja biopiejaukums degvielā nebūs obligāts vai no tā atteiksies vispār, patērētājiem degvielas cenās būs jāsamaksā soda nauda par noslēgtajiem līgumiem.

Sekojot līdzi naftas produktu cenu izmaiņām pasaules biržās, decembra pirmajā pusē degvielas mazumtirdzniecības cenas Statoil degvielas uzpildes stacijās ir samazinātas par 2 centiem benzīnam un par 3 centiem dīzeļdegvielai, informē Statoil Fuel & Retail Latvia Degvielas kategorijas vadītājs Armands Žubulis.

Vidējā miles benzīna cena Statoil degvielas uzpildes stacijās ir 1,064 EUR/l, bet miles dīzeļdegvielas cena – 0,974 EUR/l.

AS Virši-A degvielas nozares eksperts Arnis Andrianovs stāsta, ka, ņemot vērā izmaiņas degvielas biržās, Virši-A degvielas uzpildes stacijās decembra laikā ir vērojamas būtiskas degvielas cenu izmaiņas: 95 E markas benzīna cena ir samazinājusies par vidēji 2,5 eiro centiem litrā, savukārt dīzeļdegviela par vidēji 3 eiro centiem litrā. Šobrīd vidējā 95 E markas benzīna cena Virši-A DUS tīklā ir 1,029 eiro litrā, savukārt dīzeļdegvielas vidējā cena ir 0,954 eiro litrā.

Decembrī ir vērojams straujš dīzeļdegvielas biržas cenas samazinājums, aptuveni 100 ASV dolāru par 1 tonnu, kas ir viens no zemākajiem pēdējo gadu laikā. Ņemot vērā tik strauju cenu samazinājumu, ir grūti prognozēt, vai uz svētkiem cenas pazemināsies vēl vairāk, skaidro A. Andrianovs.

Latvijā ir 39.pasaulē dārgākā degviela, bet rādītājā, kur tiek salīdzināti vidējie iedzīvotāju ienākumi dienā ar naudu, kas nepieciešama galona degvielas iegādei, Latvija ierindojusies 23.vietā, liecina aģentūras Bloomberg jaunākais pētījums par degvielas cenām 61 pasaules valstī.

Bloomberg Degvielas cenu reitinga autori aprēķinājuši, ka galons (nepilni četri litri) degvielas Latvijā maksā 5,56 ASV dolārus (4,46 eiro), kas ir 39.augstākā cena 61 pētījumā aplūkotās valsts vidū. Latvijā degvielas cena pēdējo sešu mēnešu laikā ir kritusies par 20%, kas ir trešais lielākais samazinājums pētījumā aplūkoto valstu vidū. Latvijas iedzīvotāju vidējie ienākumi, pēc pētījuma autoru vērtējuma, ir 44 dolāri (35,3 eiro) dienā, no kuriem galona degvielas iegādei jātērē 13%, kas ir 23.augstākais rādītājs 61 valsts vidū.

Pētījumā norādīts, ka Latvija gandrīz pilnībā ir atkarīga no Krievijas savu enerģētisko vajadzību apmierinājumā, turklāt valsts bija galvenais Krievijas naftas eksporta terminālos līdz Primorskas ostas un Baltijas cauruļvadu sistēmas atklāšanai, bet šie projekti ir būtiski mazinājuši Latvijas nozīmi Krievijas naftas eksportā.

Turpinoties karadarbībai Ukrainā, degvielas cenas pamatīgi aug visā pasaulē, arī Latvijā strauji pietuvojoties jau teju diviem eiro par litru 95.markas benzīna, liecina DB novērotais.

Circle K degvielas kategorijas vadītājs Gatis Titovs atzīst: kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā dīzeļdegvielas cena ir pieaugusi par 70%, savukārt benzīna cena – par 48% (biržas cenas – red.), kas attiecīgi sadārdzinājis degvielas gala cenu – dīzeļdegvielas cena pieaugusi par vairāk nekā 40 centiem/litrā, benzīns – par 30 centiem/litrā.

“Tas galvenokārt ir saistīts ar spekulācijām par ASV un ES sankcijām pret Krievijas naftas produktu eksportu. Degvielas uzpildes stacijas, kas līdz šim iepirka dīzeļdegvielu un benzīnu no Krievijas, meklē alternatīvus piegādātājus, kas būtiski palielina pieprasījumu un līdz ar to arī degvielas cenu. Redzam, ka klienti iepērk degvielu lielākos daudzumos, taču šobrīd lielu rindu uzpildes stacijās nav un degvielas pieejamība ir stabila. Degvielas cenu ietekmē virkne faktoru, tajā skaitā ģeopolitiskā situācija, tāpēc kā mazumtirgotājs nevaram izteikt degvielas cenu prognozes un tirgus nākotnes scenārijus,” skaidro G.Titovs.

Degvielas cenu atšķirības Latvijā un Lietuvā skaidrojamas ar Lietuvas degvielas tirgotāju aso konkurenci un atsevišķu tirgus dalībnieku īpaši zemām akcijas cenām, lai piesaistītu sev papildu klientus, skaidro degvielas mazumtirgotāja «Circle K Latvia» pārstāve Ieva Stūre.

«Circle K» pārstāve skaidroja, ka degvielas cenu atšķirības Lietuvā un Latvijā jāvērtē apdomīgi, jo jāņem vērā, ka līdzīgi kā Latvijā, arī Lietuvā degvielas cenas ir ļoti dinamiskas un veidojas pēc mikrotirgus principiem, turklāt vienas dienas laikā cenas var mainīties pat vairāku centu robežās par degvielas litru, tādēļ korektāk ir veikt šādu salīdzinājumu ilgtermiņā. Tāpat arī jāņem vērā atšķirības komponentēs, kas veido degvielas cenu, piemēram, akcīzes nodokļi, loģistikas izmaksas un citas pozīcijas. Te arī jāuzsver, ka Lietuvā, pretēji valdošajam uzskatam, ceļu nodoklis nav ietverts degvielas cenā, gluži vienkārši, šāda nodokļa Lietuvā nav vispār, norādīja Stūre.

Lielāko daļu no degvielas cenas mazumtirdzniecībā veido iepirkuma cena un nodokļi, portālam db.lv pastāstīja degvielas tirgotāji, uzsverot, ka uzcenojums ir tikai daži procenti.

Iepirkuma cena jeb degvielas produktu cena biržā veido aptuveni 42% no degvielas cenas mazumtirdzniecībā, stāsta Statoil Fuel&Retail Latvia Degvielas kategorijas vadītājs Armands Žubulis. Viņš skaidro, ka nafta un naftas produkti (tajā skaitā, benzīns un dīzeļdegviela) biržās tiek kotēti atsevišķi, līdz ar to degvielas cenu izmaiņas mazumtirdzniecībā primāri ir saistītas nevis ar izmaiņām naftas cenās, bet naftas produktu cenās.

Savukārt lielāko daļu – aptuveni 53% no kopējās degvielas cenas, ko redzam tirdzniecības vietās, veido nodokļu apmērs, kas tiek piemērots degvielas produktiem. Šo nodokļu vidū ir akcīzes nodoklis, PVN un nodeva par valsts obligāto rezervju glabāšanu.

Kāpjot degvielas cenai, zināms patēriņa samazinājums mazumtirdzniecībā ir jūtams vienmēr, jo daļa klientu cenšas izdevumus par degvielu nepalielināt, tā sociālajos tīklos izvērsto Circle K degvielas uzpildes staciju (DUS) boikotu biznesa portālam Db.lv komentē Circle K degvielas pārdošanas direktors Alvis Ērglis.

Degvielas uzpildes staciju boikotēšanai sociālajā tīklā Facebook izveidota pat domubiedru grupa, kurā boikotētāji dalās ar novērojumiem un aicina periodiski boikotēt degvielas uzpildes stacijas augsto cenu dēļ. Pašlaik boikots mēneša garumā pieteikts Circle K stacijām, pēc tam plānots aicināt boikotēt arī citas.

«Esam pamanījuši cilvēku sašutumu par cenu kāpumu un aicinājumus boikotēt lielos degvielas tirgotājus, taču grūti spriest, kas ir aktīvistu patiesais mērķis. Publiski ir izskanējuši minējumi, ka daži no akcijas virzītājiem to patiesībā dara savu sociālo tīklu uzturēto lapu popularitātes celšanai,» skaidro «Circle K» degvielas pārdošanas direktors.

Transporta enerģijas likumprojekta pieņemšana, kas paredz degvielas piegādātājiem pienākumu palielināt atjaunīgās enerģijas īpatsvaru savā enerģijas portfelī, varētu veicināt degvielas cenas paaugstināšanos, liecina degvielas tirgotāju aptauja.

SIA "Circle K Latvia" degvielas kategorijas vadītājs Gatis Titovs norādīja, ka atjaunīgās enerģijas īpatsvara palielināšana kopējā degvielas portfelī noteikti kāpinās cenu, jo tas saistīts gan ar papildu infrastruktūras izbūvi degvielas tirgotājiem, gan arī faktu, ka biopiejaukums ir dārgāks nekā fosilā degviela.

"Jau patlaban klasisko degvielu "Circle K Latvia" saņem no dažādiem piegādātājiem Eiropā, arī biokomponentes tiek pasūtītas atsevišķi. Faktiski varam teikt, ka mūsu degviela tiek ražota tepat Latvijā, " papildināja Titovs.

Tādējādi viņš pauda pārliecību, ka uzņēmums prasībām pielāgosies, tomēr degvielas izmaksas jebkurā gadījumā pieaugs atbilstoši biopiejaukuma cenai.

Akcīzes nodokļa pieaugums, kas no nākamā gada plānots par trim centiem, būtiski nemainīs iedzīvotāju paradumus degvielas patēriņā, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas izpilddirektore Ieva Ligere.

Viņa skaidroja, ka ir sakarība starp degvielas cenas pieaugumu un degvielas patēriņu, proti, ja ir liels degvielas cenas kāpums, pieprasījums pēc degvielas samazinās. Tajā pašā laikā asociācijas izpilddirektore prognozēja, ka plānotais nodokļa palielinājums būtiski nemainīs degvielas patēriņu.

Tostarp Ligere minēja, ka arī Lietuvā un Igaunijā no nākamā gada pieaugs akcīzes nodoklis degvielai - Lietuvā akcīzes nodoklis dīzeļdegvielai 2025.gadā palielināsies par nepilniem 11 centiem litrā, bet 2026.gadā par vēl 8,5 centiem litrā, savukārt Igaunijā akcīzes nodoklis dīzeļdegvielai 2025. un 2026.gadā pieaugs par nepilniem trim centiem litrā.

Jautāta, kā valdības iecere ietekmēs degvielas cenu, viņa sacīja, ka degvielas cenas pieaugs nodokļu pieauguma apmērā.

Mēs priecājamies, ka naftas cenu krituma dēļ degviela kļuvusi lētāka, bet Latvijas likumdevēji jau ir parūpējušies, lai no patērētājiem uz degvielas rēķina šogad iekasētu vairāk – intervijā DB stāsta Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Stirāns.

Kādas ir šā gada aktualitātes degvielas nozarē?

Ir labās un sliktās ziņas. Labā ziņa neapšaubāmi ir cena. Naftas cena ir būtiski sarukusi un parasti šai tendencei pēc kaut kāda laika seko arī naftas produkti, kas ir no Latvijas vai Baltijas degvielas tirgus neatkarīgi procesi. Pašlaik ir jābauda, ka Latvijas degvielas cenas ir nokritušās 2011. gada līmenī un pērnā gada laikā ir sarukušas aptuveni par 20%. Latvijas degvielas tirgotājiem tā tiktāl ir laba ziņa, ka degvielu vairāk pērk un mēs redzam, ka par 5% valstī ir pieaudzis legālās degvielas patēriņš. No otras puses Latvijas degvielas cenā iekļautais tirgotāju uzcenojums ir ļoti mazs – aptuveni 7 eiro centi – un, palētinoties degvielai, pieaug arī konkurence tirgotāju starpā, kas visvairāk sit pa mazākajiem un vietējiem degvielas tirgotājiem. Latvijas degvielas tirgotāju konsolidācijas process turpinās jau vairākus gadus, lai arī pērn tas nenotika tādā masveidā kā 2012. un 2013. gadā. Pēdējā gada laikā jūtami nesamazinājās degvielas uzpildes staciju (DUS) skaits, tās tikai reizēm pārgāja citu tirgotāju rokās, līdz ar to turpināja strādāt ar citu zīmolu.

Vidējās degvielas produktu cenas pasaules biržās martā, salīdzinot ar vidējām februāra cenām, benzīnam ir palielinājušās par 7% un samazinājušās dīzeļdegvielai par 1,5%, stāsta Statoil Fuel & Retail Latvia Degvielas kategorijas vadītājs Armands Žubulis.

Vienlaicīgi USD/EUR valūtas kurss kopš marta sākuma turpina samazināties, tādējādi paaugstinot degvielas produktu pašizmaksu.

Neskatoties uz to, benzīna cenas mazumtirdzniecībā Statoil degvielas uzpildes stacijās pēdējās nedēļas laikā nav mainījušās un dīzeļdegvielas cenas mazumtirdzniecībā ir samazinājušās par vienu centu litrā. Vidējā 95 benzīna cena ir 1,164 EUR/l, un dīzeļdegvielas cena ir 1,134 EUR/l. Statoil degvielas uzpildes stacijās novērojamās zemākās degvielas cenas 95. benzīnam ir 1,109 EUR/l un dīzeļdegvielai 1,089 EUR/l.

Degvielas cenu svārstības Latvijas tirgū iespaido gan kopējās izmaiņas pasaules naftas tirgū, gan citi faktori, skaidro Virši-A valdes priekšsēdētājs Jānis Riekstiņš. Pirmkārt, tā ir cena, kuru nosaka naftas pārstrādes rūpnīca, ar kuru Latvijas tirgotāji ir noslēguši līgumus par degvielas iegādi. Liels spēlētājs Latvijas degvielas tirgū ir Lietuvas rūpnīca Orlen Lietuva, kuras noteiktā degvielas iepirkuma cena būtiski ietekmē cenas Latvijas degvielas uzpildes stacijās.

No augusta beigām būtiskas izmaiņas degvielas mazumtirdzniecības cenā nav novērotas, portālam db.lv norāda degvielas tirgotāji.

Kā stāsta Virši-A valdes priekšsēdētājs Jānis Riekstiņš, šobrīd Virši-A degvielas uzpildes stacijās 95. markas benzīna cena ir 1,294 eiro litrā (no septembra cena kritusies par vienu centu), 98. markas benzīna cena ir palikusi nemainīga - 1,344 eiro litrā, bet dīzeļdegvielas cena svārstās no 1,259 – 1,269 eiro litrā.

Virši-A vadītājs skaidro, ka degvielas mazumtirdzniecības cenu ietekmē vairumtirdzniecības cenas, savukārt vairumtirdzniecības cenu ietekmē dažādi ekonomiskie rādītāji. Piemēram, šobrīd ir novērojams naftas cenu kritums un dolāra vērtības svārstības, līdz ar to tūlītējas degvielas mazumtirdzniecības cenu izmaiņas nav novērojamas. Naftas cena starptautiskajās biržās turpina svārstīties un pat strauji kristies, taču degvielas cena gala patērētājam tik ievērojami un ātri nespēj mainīties. Izmaiņas degvielas mazumtirdzniecības cenās, ko rada spekulācijas pasaules biržās, izjutīsim tikai pēc kāda laika, skaidro eksperts.

Sekojot līdzi naftas produktu cenu samazinājumam pasaules biržās, pēdējo divu mēnešu laikā benzīna cenas mazumtirdzniecībā Latvijā ir samazinājušās par 6 centiem, stāsta Statoil Degvielas produktu attīstības departamenta direktors Viesturs Astičs.

Viņš uzsver, ka būtisks (bet ne vienīgais) degvielas mazumtirdzniecības cenas ietekmējošais faktors ir degvielas produktu cenas pasaules biržās. Degvielas produktu cenas pasaules biržās vienlaicīgi ietekmē virkne dažādu faktoru, kas var veicināt gan to pieaugumu, gan samazinājumu (pasaules lielāko ekonomiku izaugsmes rādītāji, naftas produktu rezervju līmenis pasaulē, centrālo banku pieņemtie lēmumi par ekonomikas stimulēšanas pasākumiem), tāpēc nav iespējams viennozīmīgi prognozēt tālāko degvielas produktu cenu attīstības dinamiku pasaules biržās un līdz ar to arī mazumtirdzniecībā.

Salīdzinājumam – gada sākuma benzīna cena pasaules biržās bija vidēji 947 USD/tonnu, benzīna cena mazumtirdzniecībā Latvijā tajā laikā bija – 1,330 EUR/l (ar PVN). Šobrīd benzīna cena pasaules biržās ir apm. 948 USD/tonnu, bet mazumtirdzniecībā Latvijā – 1,32 EUR/l (ar PVN). Līdz ar to Latvijā šobrīd ir vienas no zemākajām degvielas mazumtirdzniecības cenām Eiropā.

Šodien, 7.augustā starptautiskā lidosta Rīga sadarbībā ar SIA RIXJET RIGA un nacionālo aviokompāniju airBaltic oficiālā atklāšanas pasākumā demonstrēja darbībā gaisa kuģu degvielas uzpildes hidrantus, kas izbūvēti lidostas teritorijā. Lidosta Rīga ir vienīgā lidosta Baltijā ar šādu degvielas piegādes sistēmu.

«Trešā degvielas piegādes operatora SIA RIXJET RIGA darba uzsākšana lidostā padarījusi konkurētspējīgāku aviācijas degvielas tirgu, uzlabojot aviokompānijām sniegto degvielas pakalpojumu pieejamību,» sacīja lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Aldis Mūrnieks.

Degvielas uzpildes hidranti izbūvēti ar mērķi saīsināt degvielas uzpildes laiku gaisa kuģiem to apkalpošanas procesā, kas ir īpaši būtiski kravas reisu lidmašīnām. Bez tam tiek paaugstināta lidlauka drošība, kā arī, izmantojot autotransportu ar mazāku CO2 izmešu apjomu, tiek samazināts vides piesārņojums. Kopumā lidostas teritorijā izbūvēti 15 hidranti.

Saskaņā ar aviācijas nozares ilgtermiņa attīstības prognozēm nākamajos desmit līdz piecpadsmit gados globālā līmenī pārvadāto pasažieru skaits dubultosies. Šobrīd Eiropas gaisa telpa un arī lidostu infrastruktūra nav gatava šādam attīstības scenārijam. Tādēļ investīcijas krīzes laikā dod priekšrocības salīdzinājumā ar konkurentiem, un pašlaik var redzēt tālredzīgo lēmumu un ieguldījumu atdevi ne tikai lidostā Rīga, bet arī nacionālās aviokompānijas airBaltic kontekstā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Satiksmes ministrijas Aviācijas departamenta direktors Artūrs Kokars. Viņš norāda, ka nākotnē aviācija saskarsies ar vairākiem izaicinājumiem, kā būtiskāko norādot spēju pielāgoties aviācijas infrastruktūras nākotnes kapacitātes vajadzībām un spēju saglabāt konkurētspēju, ieviešot Zaļā kursa iniciatīvas. Vienlaikus gaisa pārvadājumu brīvais tirgus veicina inovācijas, kuras paver jaunas biznesa iespējas, kādas līdz šim būtu grūti iedomāties. Par šīm un daudzām citām problēmām, kā arī iespējām un to risinājumiem tika runāts ikgadējā aviācijas nozares forumā.

Kāda ir pašreizējā situācija aviācijas nozarē?

Pēdējā laikā braukšana ar automašīnu izmaksā aizvien dārgāk, jo naftas cenas pieaugums pasaulē šogad ievērojami paaugstinājis arī cenas Latvijas degvielas uzpildes stacijās, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kaut arī vēsturiski augstākā cena vēl nav sasniegta, daudz līdz šai atzīmei vairs nav palicis. Patlaban starptautiskajā vidē notiekošais šajā gadā ir būtiski palielinājis naftas cenu, kas atspoguļojas arī degvielas izmaksās transportlīdzekļiem. Šajā gadā vien naftas cena ir augusi par 30%, un ģeopolitiskā situācija neļauj prognozēt būtisku kritumu tuvākajā laikā. Eksperti pieļauj jaunu, rekordaugstu degvielas cenu sasniegšanu.

Degvielas cenas šajā gadā ir palielinājušās strauji, bet, kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, vēl nav sasniegts vēsturiski augstākais līmenis, tomēr esam tuvu tam, lai pārspētu rekordus. Gan degvielas tirgotāji, gan ekonomisti skaidro, ka pēdējā laika cenu tendences ietekmējis vairāku ģeopolitisku faktoru kopums, taču savu artavu devušas arī izmaiņas nodokļu politikā Latvijā.

Jau 1. janvārī stāsies spēkā paaugstināta akcīzes nodokļa likme degvielai un palielināta obligātā biokomponentes piejaukuma prasība benzīnam, savukārt aprīlī pieaugs obligātā piejaukuma prasība arī dīzeļdegvielai, līdz ar to jārēķinās ar manāmu degvielas cenu pieaugumu.

Pašmāju degvielas tirgotāja "Virši" Pārdošanas daļas vadītājs Arnis Andrianovs atgādina, ka, saskaņā ar likumu par akcīzes nodokli, 2020. gadā būs izmaiņas akcīzes nodokļa likmēs, kas paredz būtisku degvielas cenu pieaugumu -- no 1. janvāra akcīzes nodoklis benzīnam palielināsies par 3,3 centiem litrā, dīzeļdegvielai par 4,2 centiem litrā, lauksaimniecības degvielai par 0,6 centiem litrā, bet sašķidrinātai propāna gāzei (LPG) par 4,1 centiem kilogramā. Papildus akcīzes likmi apliek ar PVN 21 % apmērā.

"Akcīzes likmes palielināšana nav vienīgais faktors, kas atstās negatīvu iespaidu uz degvielas cenām tuvākajā nākotnē. Benzīna cenu, kuru redzēsim degvielas uzpildes stacijās jau pirmajā gada dienā, ietekmēs arī grozījumi "Noteikumos par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu", kas paredz, ka, sākot ar 2020. gada 1. janvāri, 95. markas benzīnu Latvijā būs iespējams realizēt ar ne mazāk kā 9,5 % bioetanola piejaukumu līdzšinējo 5 % vietā. Abu šo faktoru ietekmē 95. markas benzīna cena jaunajā gadā palielināsies aptuveni par 6 centiem," skaidro A. Andrianovs.

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija šodien nolēma sūtīt vēstuli Ekonomikas ministrijai ar prasību ļaut gūt skaidrāku priekšstatu par degvielas mazumtirdzniecības cenu veidošanas principiem un uzraudzības sistēmu.

Kā skaidroja komisijas vadītājs Andris Bērziņš (ZZS), no skaidrojumiem, ko komisijai sniedza Konkurences padomes (KP) un Degvielas tirgotāju asociācijas pārstāvji, nav kļuvis skaidrs, kā īsti cena veidojas un vai tā ir godīga. Līdz ar to esot nepieciešama konkrētas informācijas apkopošana.

Bērziņš, piemēram, nesaprot, kāpēc, ja kāpj globālās naftas cenas, degvielas cenas Latvijā kāpj tikpat strauji, savukārt, ja naftas cenas samazinās, Latvijā izmaiņas vērojamas tikai ar pāris nedēļu nobīdi. Viņu nepārliecināja arī asociācijas vadītāja Mārtiņa Stirāna skaidrojums, ka Latvijas degvielas mazumtirdzniecības cenas nav salīdzināmas ar naftas cenām, un tas ir gluži aplams salīdzinājums. Latvijā degviela tiek pirkta par globālo naftas produktu biržu cenām, kur cenu veidošanās mehānismi ir gluži citi, lai arī pastāv zināma korelācija ar naftas cenām.

Apstiprinot grozījumus Ministru kabineta 2000. gada 26. septembra noteikumos Nr. 332 "Noteikumi par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu", Ministru kabineta š.g. 14. jūnija sēdē valdība lēma uz pusotru gadu – no 2022. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 31. decembrim – noteikt, ka biodegvielas piejaukums degvielai ir brīvprātīgs.

Tas nozīmē, ka degvielas mazumtirgotāji vai komersanti, kas degvielu realizē vairumtirdzniecībā, paši varēs izvēlēties piemērot vai nepiemērot biodegvielas piejaukumu.

“Pēdējo mēnešu laikā novērotais degvielas cenu kāpums negatīvi ietekmē gan mājsaimniecības, gan uzņēmējus, jo īpaši transporta nozares komersantus. Ņemot vērā transporta nozares lomu citu nozaru starppatēriņā, degvielu cenu palielinājuma pakārtoto ietekmi izjūt praktiski visas tautsaimniecības nozares. Tādēļ gan Enerģētiskās drošības darba grupā, gan citos formātos vērtētas dažādas iespējas degvielas cenas samazināšanai. Šobrīd esam vienojušies, ka biodegvielas piejaukuma prasības atcelšana uz laiku līdz 2023. gada beigām būtu ātrākais un efektīvākais risinājums,” norāda ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

Nolūkā mazināt degvielas cenu un vienlaikus palielināt pieejamās zemes platības lauksaimniecības produktu audzēšanai, tādējādi jau tuvākajā nākotnē nodrošinot papildu pārtikas ražošanas apjomus Latvijā, valdību veidojošās politiskās partijas 2. maija sadarbības sanāksmē atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu par biodegvielas piejaukuma prasības terminētu atcelšanu, informē EM.

Tas, pastāvot reālai konkurencei degvielas tirdzniecības tirgū, ļautu samazināt degvielas gala cenu par 10 – 12 eiro centiem. Plānots, ka biodegvielas piejaukuma prasības atcelšana būtu spēkā no š.g. jūlija līdz 2023. gada beigām.

“Pēdējo mēnešu laikā novērotais degvielas cenu kāpums negatīvi ietekmē gan mājsaimniecības, gan uzņēmējus, jo īpaši transporta nozares komersantus, kas patērē gandrīz 80% no kopējā naftas produktu gala patēriņa (rūpniecība veido 10%, savukārt lauksaimniecība un mežsaimniecība – 5,5% no kopējā naftas produktu gala patēriņa). Ņemot vērā transporta nozares lomu citu nozaru starppatēriņā, degvielu cenu palielinājuma pakārtoto ietekmi izjūt praktiski visas tautsaimniecības nozares. Tādēļ gan Enerģētiskās drošības darba grupā, gan citos formātos vērtētas dažādas iespējas degvielas cenas samazināšanai. Šobrīd esam vienojušies, ka biodegvielas piejaukuma prasības atcelšana uz laiku līdz 2023. gada beigām būtu ātrākais un efektīvākais risinājums, kas pirmšķietami arī nav pretrunā ar Eiropas Komisijas kopējo nostāju maksimāli palielināt pārtikas ražošanas apjomus Eiropā,” norāda Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Indriksone.

Plānotā akcīzes nodokļa likmes paaugstināšana degvielai ir kārtējā reize, kad ierēdņi izvēlas vieglāko ceļu – paaugstināt nodokļus, lai iekasētu vairāk naudas no tiem iedzīvotājiem, kuri tos godprātīgi maksā. Diemžēl valdība līdz šim diskusijās nav iesaistījusi nozares pārstāvjus, kuru viedoklis par plānotajām izmaiņām atšķiras.

Pirmkārt, zema degvielas cena nevar būt pamatojums akcīzes nodokļa palielināšanai. Degvielas cenas mazumtirdzniecībā ir cieši saistītas ar degvielas produktu pašizmaksu pasaules biržās, kas laika gaitā var būtiski mainīties, un to nevar ietekmēt nedz degvielas mazumtirgotāji, nedz valdība. Latvijas praksē nav bijusi pieredze, ka akcīzes nodoklis degvielai tiktu samazināts tajos brīžos, kad degvielas cenas pasaules biržās palielinās.

Otrkārt, nav skaidrs pamatojums, kāpēc benzīnam un autogāzei plānots paaugstināt akcīzes nodokļa likmi tieši par 3 centiem litrā un dīzeļdegvielai par 1 centu litrā. Tas nozīmē, ka ikviens autobraucējs, kurš, piemēram, mēnesī benzīna iegādei tērē 100 EUR, gada laikā nodokļos papildus samaksās vairāk nekā 30 EUR. Šāds degvielas cenas pieaugums var mazināt autobraucēju aktivitāti – zemākas degvielas cenas jau vēsturiski ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc iedzīvotāji pārvietojas vairāk un attiecīgi ļauj arī valstij nodokļos iekasēt vairāk. To apliecina arī, piemēram, VID akcīzes preču aprites rādītāji – 2015. gada pirmajos sešos mēnešos, kad degvielas cenas kritās, akcīzes nodoklis par naftas produktiem tika iekasēts par 8% vairāk nekā 2014. gada pirmajā pusgadā, turklāt tas skaidrojams arī ar nemainīgām akcīzes likmēm.

Sarukušās degvielas cenas Latvijā priecē autobraucējus, bet nepriecē valdību, kam tādējādi mazinās nodokļu ieņēmumi

Ģeopolitiskajām kolīzijām un lielvaru spēka demonstrēšanai pašlaik ir kāds arī Latvijas iedzīvotājiem patīkams blakusefekts – par procentiem 20 lētāks benzīns un dīzeļdegviela. Tas nozīmē, ka lētāki sanāk gan ikdienas braucieni, gan varbūt var arī kādu tālāku ceļojumu ieplānot, tādējādi vairojot savā dzīvē patīkamās sajūtas. Tas ir kaut vai neliels atspaids arī Krievijas sankciju un rubļa kursa krituma skartajiem autopārvadātājiem. Pārvadājumu skaits ir sarucis, bet vismaz esošos var veikt lētāk. Arī degvielas tirgotājiem nav nekādu bēdu – cilvēki vairāk pērk legālo degvielu un tirgotāju piecenojums un peļņa jau no tā nemazinās, vai degviela mazumtirdzniecībā maksā, teiksim, 1.10 eiro/litrā vai 1.30 eiro/litrā. Tomēr ir arī Latvijā kāds, kas par šo efektu nepriecājas, jo īpaši tad, ja šādas cenas saglabājas ilgāku laiku.

Degvielas cenas, to kāpumi un kritumi ir bijis viens no apspriestākajiem tematiem mediju ziņu virsrakstos. Nozarē pērno gadu raksturo būtisks naftas cenu svārstīgums, akcīzes nodokļa pieaugums, aktīva mijiedarbība konkurentu vidū un nopietna pieeja produktu un pakalpojumu klāsta paplašināšanā klientu vēlmju apmierināšanai. Kas 2018. gadā ir noteicis degvielas nozares dinamiku un ko gaidīt nākamajos gados?

Degvielas cenu pieaugums un konkurences saasināšanās

Degvielas nozarē pērnais gads bijis izaicinājumu pilns. Dažādu ģeopolitisko notikumu rezultātā degvielas cenu gala patērētājam Latvijā būtiski ietekmēja globālais naftas cenu svārstīgums. Bijām liecinieki, ka burtiski dažu nedēļu laikā degvielas cenas mazumtirdzniecības tirgū Latvijā var piedzīvot gan būtisku kāpumu, kāds tas bija, piemēram, oktobrī, gan nozīmīgu kritumu, ko izjutām novembra beigās un decembra sākumā.

Tāpat degvielas cenas ietekmēja akcīzes nodokļa izmaiņas 2018. gada sākumā, kā rezultātā pieredzējām 3,8 eiro centu sadārdzinājumu dīzeļdegvielai un 4,8 eiro centu sadārdzinājumu benzīnam par katru pārdoto litru. Baltijas kontekstā minētās akcīzes nodokļa izmaiņas padarīja Latvijas degvielas tirgu mazāk konkurētspējīgu. Sekas šim lēmumam bija redzamas samērā drīz – ja iepriekš juridiskie tranzīta klienti no Igaunijas uzpildījās Latvijā, tad pēc minētajām izmaiņām daļa no šiem klientiem uzpildes sāka veikt Lietuvā, kur akcīzes nodokļa pieaugums bija mērenāks.