Ziņu virsrakstos dominē pandēmija, nemieri un valstu sāncensība. Vienlaikus ekonomikas turpina vērties vaļā un varas institūcijas ziņo par gigantiskiem ekonomikas stimuliem.

Kopš zemākajiem punktiem plusā jau 40%

Pasaules lielākajos akciju tirgos šonedēļ turpinājās cenu pieaugums, ko joprojām noteica prieks par valdību un centrālo banku stimuliem, ekonomiku tālāku atvēršanos un pieņēmumi, ka pandēmijas lielākā "bezcerība" jau ir aiz muguras. Kopš maija sākuma ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība tādējādi palēkusies jau vairāk nekā par 7%. Savukārt kopš marta zemākajiem punktiem šis kāpums ir jau 40% apmērā. Tas ASV akcijām vēsturiski ir bijis labākais sniegums 50 tirdzniecības sesiju periodā. Rezultātā minētais ASV akciju indekss ir vien nepilnus 8% zem saviem februāra otrās puses rekordiem. Savukārt kopš šā gada sākuma tā cena sarukusi par 3,4%.

Šā gada sākumā īstenu vētru sacēlusi augoša ģeopolitiska konflikta iespējamība Tuvajos Austrumos. ASV dronu uzlidojumu rezultātā Bagdādē miris viens no ietekmīgākajiem un populārākajiem Irānas ģenerāļiem. Uz šādu ASV rīcību Irānas līderi solījuši bargu atbildi.

Minētās valsts prezidents Hasans Ruhani teicis, ka Irāna atriebsies. Savukārt Irānas ārlietu ministrs norādījis, ka šāda ASV rīcība pielīdzināma starptautiskajam terorismam, par ko attiecīgi ASV būs jānes atbildība.

Nebūt nav izslēgts, ka šie asumi pāraug plašākās bruņotās sadursmēs, kurās tiek iesaistītas arī citas valstis. Tāpat eļļu ugunij piemet šajā reģionā vērojamie plašie protesti. Vispārējā sajūta, šķiet, ir, ka pasaule dažu stundu laikā kļuvusi krietni nedrošāka.

Rezultātā pamatīgas svārstības piedzīvojusi arī vairāku populāru aktīvu cena. Piemēram, naftas vērtība, kurai vēl samērā nesen daudzi izvairījās paredzēt strauju pieaugumu, pakāpusies gandrīz līdz 70 ASV dolāru par barelu atzīmei (Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cena Londonas preču biržā). Tas vēlreiz pierāda to, cik šajā tirgū ātri var mainīties nosacījumi un tādējādi arī – cena. Tāpat pāri 1550 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci pārraususies zelta cena.

Pirmdien naftas cena turpina palielināties, ņemot vērā, ka saspīlējums starp ASV un Irānu turpina augt.

Brent jēlnaftas cena pieauga par 2,4% līdz 70,24 dolāriem par barelu, kas ir augstākais līmenis vairāk nekā sešu mēnešu laikā. Savukārt ASV jēlnaftas WTI cena palielinājās par 2,1% līdz 64,36 dolāriem par barelu.

Naftas cena sāka kāpt piektdien, reaģējot uz ziņām, ka pēc ASV prezidenta Donalda Trampa pavēles Irākā nogalināts Irānas ģenerālis Kasems Soleimani. Analītiķi gan norādījuši, ka cenas turpmākais virziens atkarīgs no tā, kāda būs turpmākā valstu reakcija un rīcība.

Irāka ir OPEC otrs lielākais naftas ražotājs, un decembrī valsts kopējie naftas pārstrādes apjomi sasniedza 4,6 miljonus barelu dienā.

RBC globālā izejvielu izpētes analītiķe Helima Krofta uzsvērusi, ka pagātnē šāds ģeopolitisks notikums izraisītu straujāku naftas cenu pieaugumu, un pašreizējā reakcija atspoguļo to, ka cenas kļuvušas salīdzinoši noturīgas pret šādām situācijām.

Irāna sestdien atzinusi, ka notriekusi Ukrainas lidmašīnu, kuras katastrofā trešdien pie Teherānas dzīvību zaudēja visi 176 cilvēki, kas atradās gaisa kuģī.

"Irānas Islāma republika dziļi nožēlo šo katastrofālo kļūdu," tviterī pavēstīja Irānas prezidents Hasans Ruhani. "Bruņoto spēku iekšējā izmeklēšanā konstatēts, ka Ukrainas lidmašīnas drausmīgo katastrofu un 176 nevainīgu cilvēku nāvi diemžēl izraisījušas cilvēciskas kļūdas dēļ izšautas raķetes."

Ruhani piebildis, ka izmeklētāji turpina darbu, lai noskaidrotu atbildīgos par šo "nepiedodamo kļūdu" un sauktu tos tiesas priekšā.

Lidmašīna trešdien nogāzās dažas stundas pēc Irānas raķešu trieciena ASV bāzēm Irākā, kas bija sarīkots, atbildot uz pagājušās piektdienas ASV gaisa spēku triecienu Irākā, kurā tika nogalināts Irānas ģenerālis un vēl deviņi cilvēki.

Irānā netālu no Teherānas Imama Homeini starptautiskās lidostas trešdien nogāzusies Ukrainas pasažieru lidmašīna ar vairāk nekā 170 cilvēkiem, un atbilstoši provizoriskajai informācijai neviens no aviolainerī esošajiem cilvēkiem nav izdzīvojis.

Avarējusi aviokompānijas "Ukraine International Airlines" lidmašīna "Boeing 737", kas bijusi ceļā uz Kijevu, vēsta plašsaziņas līdzekļi, atsaucoties uz amatpersonu teikto.

Pēc provizoriskām ziņām, visi pasažieri un apkalpes locekļi gājuši bojā, pavēstīja Irānas Sarkanā Pusmēness organizācija.

Arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis apliecināja, ka, pēc provizoriskām ziņām, aviokatastrofā izdzīvojušo nav.

"Atbilstoši provizoriskajai informācijai visi pasažieri un apkalpes locekļi ir gājuši bojā," sociālajā tīklā "Facebook" ierakstīja prezidents.

Ukrainas vēstniecība Irānā paziņojusi, ka, pēc provizoriskām ziņām, lidmašīna nogāzusies dzinēja tehnisko problēmu dēļ.

86 gadu vecumā miris bijušais Francijas prezidents Žaks Širaks, kurš vadīja valsti no 1995.gada līdz 2007.gadam, ceturtdien paziņoja viņa ģimene.

«Prezidents Žaks Širaks nomira šorīt, savas ģimenes ieskauts,» paziņoja viņa znots Frederiks Salā-Barū.

Širaks divreiz ieņēma premjerministra amatu - no 1974.gada līdz 1976.gadam un no 1986.gada līdz 1988.gadam.

No 1977. līdz 1995.gadam Širaks bija Parīzes mērs.

Širaks bija viena no populārākajām politiskajām figūrām Francijā, neskatoties uz apsūdzībām korupcijā, kad viņš bija Parīzes mērs, par ko viņam 2011.gadā tika piespriests nosacīts divu gadu cietumsods.

Viņš nepiekrita tiesas lēmumam, bet to neapstrīdēja, sakot, ka franču tauta zina, ka viņš ir godīgs cilvēks, kurš strādājis tikai Francijas diženuma un miera labā.

Širaks prezidenta amatā tika ievēlēts 1995.gadā un 2002.gadā pārvēlēts, kopumā pavadot valsts galvas amatā 12 gadus. Tādējādi viņš kļuvis par otru ilgāk valdījušo prezidentu pēckara Francijā aiz Fransuā Miterāna, kurš ieņēma prezidenta amatu pirms Širaka.

Ukrainas pasažieru lidmašīna "Boeing 737", kas ar 176 cilvēkiem nogāzās netālu no Teherānas, aizdegās, vēl gaisā esot, teikts Irānas izmeklētāju sākotnējā ziņojumā.

Aviokompānijas "Ukraine International Airlines" lidmašīna, kas bija ceļā uz Kijevu, avarēja trešdien neilgi pēc izlidošanas no Teherānas Imāma Homeini lidostas.

Irānas civilās aviācijas organizācijas ziņojumā citēti aculiecinieki uz zemes un garām lidojošā lidmašīnā augstu gaisā sakām, ka "Boeing 737" aizdegusies vēl gaisā esot.

Trīs gadus vecajai lidmašīnai, kurai apkope pēdējoreiz tika veikta 6.janvārī, neilgi pēc pacelšanās radās tehniskas problēmas. Lidmašīna mainīja kursu uz tuvāko lidostu un pēc tam avarēja, norādīts ziņojumā.

Ziņojumā nav teikts, kādas tieši tehniskās problēmas lidmašīnai bijušas. Tomēr kāds kanādiešu avots drošības dienestos ziņu aģentūrai "Reuters" atklāja, ka gūti pierādījumu, ka pārkarsis viens no lidmašīnas dzinējiem.

Irāka sāks maksāt par Irānas gāzes importu ar naftu, lai apietu sarežģītu mehānismu, par kuru tā vienojusies ar ASV, un nepārkāptu ASV sankcijas pret Irānu, otrdien paziņoja Irākas premjerministrs Mohameds Šia al Sudani.

Irānas gāze ir svarīga Irākas elektroenerģijas ražošanai, bet ASV sankcijas pret Irānas naftu un gāzi nosaka ierobežojumus Bagdādes iespējām samaksāt par Irānas gāzes importu.

Saskaņā ar sankcijām Irākas maksājumi par gāzi nevar tikt tieši nodoti Irānai, bet tie jāieskaita bankas kontā, kuru Teherāna var izmantot, lai finansētu pārtikas un medikamentu importu.

Šīs maksājumu sistēmas dēļ izveidojušies lieli Irākas parādi, kas pamudinājuši Irānu periodiski atslēgt gāzes piegādes Irākai.

Ar naftu bagātā Irāka ir atkarīga no Irānas gāzes importa, lai nodrošinātu trešdaļu no savām enerģijas vajadzībām.

Irāna pirms 10 dienām samazināja uz pusi gāzes piegādi Irākai tās nesamaksāto rēķinu dēļ, kas pārsniedz 12 miljardus ASV dolāru. Šī nauda ir noguldīta Irākas bankas kontā, kuru Teherāna nevar izmantot, otrdien televīzijas uzrunā paziņoja Irākas premjers.

ASV prezidents Donalds Tramps draudējis ar bargām sankcijām pret Irāku pēc tam, kad tās parlaments aicināja ASV karaspēku pamest valsti, ziņo BBC.

"Mums tur ir ļoti dārga gaisa spēku bāze. Tās uzbūvēšana prasīja miljardiem dolāru. Mēs nekur nebrauksim, ja vien viņi mums to neatmaksās," viņš sacījis žurnālistiem.

Kā vēstīts, Irānas Revolucionārās gvardes vienības "Kudsas spēki" komandieris ģenerālis Kasems Soleimani, kurš pagājušās nedēļas piektdienā gāja bojā raķešu uzbrukumā Bagdādes lidostai, tika nogalināts pēc ASV prezidenta Donalda Trampa norādījuma. Starp nogalinātajiem ir arī Irākas militārā grupējuma "Hashed al Shaabi" vadītāja vietnieks Abu Mahdi al Muhandiss. Irāna solījusi atriebties par K. Soleimani nogalināšanu, savukārt ASV akcentē, ka nogalinājušas teroristu. K. Soleimani pēctecis solījis izraidīt ASV no Tuvajiem Austrumiem.

ASV amatpersonas nodevušas Ukraina svarīgus datus par Ukrainas aviolainera katastrofu Irānā, piektdien pavēstīja Ukrainas ārlietu ministrs Vadims Pristaiko.

"Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un es tikāmies ar ASV pārstāvjiem. Mēs saņēmām svarīgus datus, ko apstrādās mūsu eksperti," tviterī pavēstīja ministrs.

Zelenskis sociālajā tīklā "Facebook", izsakoties par Irānas aviokatastrofas iemesliem, apliecināja: "Versija par raķeti netiek izslēgta, bet tā pagaidām nav apstiprināta."

Prezidents lūdzis, lai Ukrainai tiek nodota visa nepieciešamā informācija pilnīgas izmeklēšanas veikšanai.

"Mūsu mērķis ir noskaidrot neapstrīdamu patiesību," viņš norādīja. "Cilvēka dzīvības vērtība ir pāri visiem politiskajiem motīviem."

Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Oleksijs Danilovs ceturtdien pavēstīja, ka izmeklētāji strādā pie vairākām versijām. To vidū ir raķetes trieciens, sadursme ar bezpilota lidaparātu, dzinēja avārija un terorakts.

Šodien Rīgā notiks mežsaimniecības un lauksaimniecības nozares protesti, kurā vairāk nekā 700 cilvēku plāno paust nostāju pret nozaru īpašumā esošās zemes ierobežojumiem bez adekvātiem kompensēšanas mehānismiem, ja zeme tiek nodota dabas aizsardzībai.

Paredzēts, ka plkst.10 Doma laukumā notiks pulcēšanās protesta gājienam, kuru organizēs biedrība "Zemnieku saeima", plkst.11 pievienojoties Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) un Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) organizētajam mītiņam pie Ministru kabineta.

Plānots, ka protesta akcijā pie Ministru kabineta varētu piedalīties aptuveni 400 meža nozares pārstāvju.

Protesta mērķis ir vērst uzmanību uz ilgstoši ignorētajām problēmām, kas skar Latvijas mežu īpašniekus un meža nozarē strādājošos.

LMĪB pārstāvji norāda, ka nozare saskaras ar netaisnīgu attieksmi gan Latvijas, gan Eiropas līmenī. Tostarp viens no sāpīgākajiem jautājumiem ir par kompensācijām mežu īpašniekiem, kuru meža zemes tiek nodotas dabas aizsardzībai.

Ar Zirnekļcilvēka iesauku pazīstamais franču alpīnists Alēns Robērs piektdien uzkāpis Honkongas debesskrāpī un izvietojis tur transparentu, mudinot uz mieru protestu pārņemtajā pilsētā.

Plakātā redzama sarokošanās, kā arī Honkongas un Ķīnas karogi.

Honkongā vairākus mēnešus turpinās valdības oponentu protesti, kas bieži pāraug sadursmēs ar policiju.

57 gadus vecais francūzis, kurš kļuvis slavens ar kāpšanu debesskrāpjos, sacīja, ka viņa jaunākā akcija ir «uzstājīgs aicinājums uz mieru». «Iespējams, ar to, ko es daru, es varu mazināt temperatūru vai varbūt izraisīt smaidu. Jebkurā gadījumā, tāda ir mana cerība,» paziņojumā medijiem apliecināja Robērs.

Vēstījums, uzkāpjot 68 stāvus augstajā debesskrāpī «Cheung Kong Center», bijis «uzstājīgs aicinājums uz mieru un konsultācijām starp Honkongas tautu un tās valdību».

Robēra akcija tīmeklī izsaukusi dažādu reakciju.

Ceturtdien visā Serbijā jau trešo dienu pēc kārtas ielās izgāja tūkstošiem cilvēku, lai protestētu pret valdības lēmumu atjaunot koronavīrusa pandēmijas dēļ ieviestos ierobežojumus.

Tomēr, atšķirībā no divām iepriekšējām dienām, ceturtdien protesta akcijas visumā bija miermīlīgas.

Belgradā tika sarīkota sēdošā demonstrācija pie parlamenta.

Demonstrācijas notika arī abās pārējās Serbijas lielākajās pilsētās - Novisadā un Nišā.

Belgradā neliela grupa labējo ekstrēmistu vairākkārt mēģināja izraisīt sadursmes ar policiju, taču pārējie protestētāji viņus patrieca.

Demonstrācijas, kas otrdienas vakarā Belgradā sākās kā protesti pret valdības ieceri atjaunot Covid-19 dēļ noteiktos ierobežojumus, trešdien jau izvērtās vispārējos protestos pret Serbijas prezidentu Aleksandru Vučiču.

Par vienu no izplatītākajiem kļuvis protestētāju sauklis: "Vučičs ir bīstamāks par Covid!"

Protestētāji Honkongā pievērsušies jaunai saziņas formai - lietotnei, kas neizmanto internetu un kuru Ķīnas varas iestādēm ir grūtāk izsekot, vēsta BBC.

Bridgefy ir balstīta uz Bluetooth un ļauj protestētājiem savstarpēji sazināties bez interneta savienojuma.

Saskaņā ar mērījumu firmas Apptopia datiem lejupielāžu apjoms pēdējos divos mēnešos ir palielinājies gandrīz par 4000%.

Sms, e-pastus un ziņojumapmaiņas lietotni WeChat pārrauga Ķīnas varas iestādes.

Bridgefy savieno lietotāju ierīces, ļaujot cilvēkiem tērzēt vienam ar otru, pat ja viņi atrodas dažādās pilsētas vietās. Attālums no tālruņa uz tālruni ir 100 m.

Lietotni izstrādājis Sanfrancisko jaunuzņēmums, un iepriekš to izmantoja vietās, kur wi-fi vai tradicionālie tīkli nedarbojas pietiekami labi, piemēram, lielos mūzikas vai sporta pasākumos.

Reaģējot uz ģeopolitisko spriedzi Irākā, pasaulē strauji pieaugusi naftas cena, bet investori steidz meklēt drošu patvērumu saviem līdzekļiem, kas veicina akciju cenu kritumu.

Piektdien raķešu uzbrukumā Bagdādes lidostā gāja bojā Irānas Revolucionārās gvardes vienības “Kudsas spēki” komandieris ģenerālis Kasems Soleimani un vēl septiņi cilvēki, tostarp, Irākas militārā grupējuma “Hashed al Shaabi” vadītāja vietnieks Abu Mahdi al Muhandiss. ASV Aizsardzības ministrija paziņojusi, ka Soleimani nogalināts pēc ASV prezidenta Donalda Trampa norādēm. Irānā izsludinātas trīs dienu sēras, izcēlušies protesti, bet valsts prezidents Hasans Ruhani uzsvēris, ka reģiona brīvās valstis atriebsies ASV par Soleimani nogalināšanu.

Reaģējot uz notikumiem, Brent jēlnaftas cena pieauga par 4% līdz 69,16 dolāriem par barelu, sasniedzot augstāko līmeni kopš septembra. WTI cena pieauga par 4,22% līdz 63,77 dolāriem par barelu.

Itālijā no piektdienas aptuveni 23 miljoniem privātā un valsts sektora darbinieku obligāti nepieciešami Covid-19 sertifikāti, kas apliecina pārslimošanu, vakcinēšanos vai negatīvu Covid-19 testa rezultātu.

Šī prasība ir izpelnījusies pretrunīgus vērtējumus un saskārusies ar pretestību.

Romā pirms nedēļas protesti pret ierobežojumiem, kas noteikti cīņā ar Covid-19, pārauga vardarbībā un policija saistībā ar to aizturējusi 12 cilvēkus, tostarp divus galēji labējās partijas līderus.

Šodien Romā plānoti jauni protesti, un Triestē ostas strādnieki gatavojas nobloķēt ostu.

Varasiestādes paziņojušas, ka kinoteātriem, teātriem un koncertzālēm tiks atļauts darboties ar pilnu jaudu, ja apmeklētāji varēs uzrādīt Covid-19 sertifikātus.

Sertifikātu ieviešanas mērķis ir novērst inficēšanos darbavietās un kolektīvas karantīnas nepieciešamību.

Uzņēmumiem, kas nepārliecināsies, vai to darbiniekiem ir Covid-19 sertifikāti, būs jāmaksā līdz 1000 eiro liela sodanauda.

ASV varasiestādes svētdien izsludinājušas komandantstundu galvaspilsētā Vašingtonā un vairākās citās lielajās pilsētās, šādi cenšoties nepieļaut, ka atkārtojas iepriekšējās dienās pieredzētā plaša mēroga vardarbība un nekārtības, veikalu masveida izlaupīšana un ēku dedzināšana, kas daudzviet notikusi līdzās protestiem pret policijas brutalitāti.

Komandantstundas ierobežojumi skar miljoniem cilvēku, bet 15 ASV štatos un galvaspilsētā Vašingtonā drošības operācijās, lai sniegtu atbalstu vietējiem likumsargiem, iesaistīti 5000 Nacionālās gvardes karavīru.

Konfrontācija policijas un protestētāju starpā, kā arī veikalu izlaupīšana pieredzēta arī svētdien, bet ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija nekārtību rīkotājus nodēvējusi par iekšzemes teroristiem.

Vietējie līderi mudinājuši pilsoņus rast konstruktīvu izpausmi savam sašutumam par pirmdien Mineapolē policijas aizturētā afroamerikāņa Džordža Floida nāvi, vienlaikus komandantstunda naktīs izsludināta tādās pilsētās kā Vašingtona, Losandželosa, Hjūstona un Mineapole, kas līdz šim bijusi nekārtību epicentrs.

Ņujorkas mērs Bils de Blāzio pirmdien izsludināja pilsētā komandanta stundu no plkst.23 līdz plkst.5, ASV pilsētās turpinoties vardarbīgiem pretrasisma protestiem pēc afroamerikāņa Džordža Floida nāves.

"Mēs atbalstām mierīgu protestu," sacīja de Blāzio, kurš arī pateica, ka pieņēmis lēmumu par komandanta stundu, konsultējoties ar Ņujorkas štata gubernatoru Endrū Kuomo.

Mērs un gubernators kopīgā paziņojumā sacīja, ka pilsētā tiks divkāršota policijas klātbūtne, "lai palīdzētu novērst vardarbību un īpašuma bojāšanu", sevišķi komerciālajos rajonos, tostarp Manhetenā, kur jau ir izsistas veikalu vitrīnas un notikušas to izlaupīšanas.

"Mēs nevaram ļaut, ka vardarbība grautu šī brīža vēstījumu. Tas ir pārāk svarīgs, un šis vēstījums ir jāsadzird," teica de Blāzio.

Neilgi pēc šī paziņojuma Kuomo savā intervijā raidsabiedrībai MSNBC pauda bažas, ka protesti ar tūkstošiem cilvēku piedalīšanos var izplatīt Covid-19, kuras pandēmijā Ņujorka bija kļuvusi par vienu no epicentriem.

Vairāki simti formās tērptu skolēnu, no kuriem daudziem sejas sedza maskas, pirmdien visā Honkongā sadevās rokās un izveidoja dzīvas ķēdes, šādi pēc kārtējās nedēļas nogales, kurā tika pieredzētas sadursmes, paužot atbalstu demokrātijas atbalstītāju protestiem.

Metro stacijas, kas svētdien tika slēgtas pēc dažkārt vardarbīgām konfrontācijām, atkal tika atvērtas.

«Skolēnu veidota dzīvā ķēdē ir spēcīgākais apliecinājums tam, cik šie protesti ir dziļi iesakņojušies sabiedrībā - tik dziļi, ka izpletušies skolu audzēkņu vidū,» žurnālistiem skaidroja viens no protestu dalībniekiem.

Svētdien Honkongā tūkstošiem cilvēku piedalījās miermīlīgā demonstrācijā pie ASV konsulāta, aicinot palīdzēt nodrošināt demokrātiju šajā Ķīnas autonomajā pilsētā.

Kareivīgāk noskaņotie pēc šīs protesta akcijas Honkongas nozīmīgākajā darījumu apkaimē - Centra rajonā - ķērās pie radikālākiem soļiem, dedzinot un postot metro stacijas.

Libāna neilgi pēc izsludināšanas atcēlusi ierosinājumu ieviest nodevu par saziņas lietotņu, piemēram, «WhatsApp», izmantošanu.

Sākotnējam paziņojumam par nodevas ieviešanu sekoja protesti visā valstī, kuros tika pieprasīta premjera un citu «korumpēto politiķu» atkāpšanās un aicināts sākt «revolūciju».

Libānas telekomunikāciju ministrs Mohameds Čukairs vēlāk paziņoja, ka 0,2 ASV dolāru (0,18 eiro) nodeva dienā par populārās lietotnes izmantošanu tomēr netiks piemērota, vēsta vietējie plašsaziņas līdzekļi.

Ministrs norādīja, ka lēmuma atcelšanu pieprasījis Libānas premjers Saads Hariri.

Iepriekš ceturtdien Libānas informācijas ministrs Džamals al Džarrahs pēc valdības sēdes sacīja, ka no nākamā gada 1.janvāra par «WhatsApp» lietošanu tiks noteikta nodeva 0,2 ASV dolāri dienā vai seši dolāri mēnesī.

Eiropas Savienības (ES) līderi trešdien rīkos ārkārtas videosamitu, lai spriestu par krīzi Baltkrievijā, kur plašumā vēršas protesti pret Aleksandra Lukašenko pārvēlēšanu prezidenta amatā.

Ārkārtas videosamitu sasaucis Eiropadomes prezidents Šarls Mišels, ņemot vērā krīzes saasināšanos nedēļas nogalē.

Latviju šajā samitā attālināti pārstāvēs Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). Samits sāksies plkst.12 pēc Briseles laika (plkst.13 pēc Latvijas laika).

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās 9.augustā līdzšinējais valsts galva Aleksandrs Lukašenko ieguvis 80,1% balsu, bet opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska - 10,1%, taču opozīcija uzskata, ka vēlēšanu rezultāti ir viltoti, un vēlēšanās pārliecinoši uzvarējusi Tihanovska.

Galvaspilsētā Minskā kopš 9.augusta nerimst protesti pret vēlēšanu viltošanu un prezidentu Lukašenko, kas bieži pārauguši protestētāju sadursmēs ar drošības spēkiem. Protestu gaitā vairāki tūkstoši cilvēku aizturēti, vairāki simti ievainoti. Daudzu uzņēmumu strādnieki pieteikuši streikus.

«Lai sabiedrība varētu attīstīties, katrai paaudzei ir nepieciešama sava kultūras revolūcija,» tāds 60. gadu vidū bija Ķīnas Komunistiskās partijas priekšsēdētāja Mao Dzeduna vēstījums.

Tā laika Kultūras revolūcija gan ne tikai būtiski izmainīja Ķīnas sabiedrību, bet arī maksāja dzīvību vismaz pieciem miljoniem cilvēku. Tajā pašā laikā Mao paziņojumā kaut kas ir, jo paralēli Ķīnas Kultūras revolūcijai tolaik arī daudzās Rietumu valstīs notika sava veida kultūras revolūcijas, pat ja tās nesauca tādā vārdā. Rietumos vairāk runāja par 60. gadu studentu nemieriem, pēc kuriem sekoja vairākas Rietumu sabiedrībai turpmākajos gados nozīmīgas pārmaiņas, piemēram, attiecībā uz sieviešu tiesībām, vides aizsardzību un sadarbību ar Austrumeiropu, kas bija būtisks solis Eiropas apvienošanas un Otrā pasaules kara seku pārvarēšanas virzienā. Ja Mao Kultūras revolūcija Ķīnā bija virzīta uz to, lai cilvēkus vēl vairāk audzinātu pareizajā ideoloģijā, tad tā laika sabiedriskās aktivitātes Rietumos cita starpā noveda pie personīgās brīvības vēl nebijušas paplašināšanas.

Francijā simtiem lauksaimnieku otrdien ar traktoriem sapulcējušies uz protestiem pret normām, cenu kariem un globāliem tirdzniecības līgumiem, kas zemnieku skatījumā traucē viņiem gūt peļņu un ir vainojami pašnāvību skaita pieaugumā lauksaimniecības sektorā.

Lemānā, Francijas rietumos, lauksaimnieki izgāza sienu un uzraka rotācijas apli pie reģionālās valdības ēkas. Lemānā protesti sākās jau aizvadītajā naktī.

Tie ir otrie masu protesti šomēnes. 8.oktobrī 10 000 zemnieku Francijā bloķēja ceļus.

«Mēs pieprasām beigt (..) padarīt mūsu darbu arvien sarežģītāku un sarežģītāku, pārtraukt bāzt sprunguļus mūsu riteņos un vainot mūs par visu,» norādīja Jauno lauksaimnieku asociācijas prezidente Gāra departamentā Delfīna Fernandesa. "Katru dienu lauksaimnieki atņem sev dzīvību, un izskatās, ka Emanuela Makrona valdība nezina par problēmu,» viņa piebilda.

Francijas veselības aizsardzības dienesti jūlijā apstiprināja, ka 2015.gadā pašnāvību izdarījuši 605 lauksaimnieki. Par pēdējiem gadiem šādi dati pagaidām nav pieejami. Laikā no 2007.gada līdz 2011.gadam pašnāvību izdarīja vidēji 150 lauksaimnieki gadā. Pēdējās nedēļas mediji pievērsuši uzmanību šai problēmai, lielā mērā pateicoties popularitāti ieguvušajai filmai «Au Nom de la Terre», kurā atspoguļots patiess stāsts par lauksaimnieku, kuru līdz pašnāvībai noveda arvien pieaugošās prasības viņa darbības sektorā. Daudzi zemnieki uzskata, ka kļuvuši par mērķi nesaprātīgiem ierobežojumiem pesticīdu izmantošanai, kā arī vegānu aktīvistu kritikai par mājlopu skaita palielināšanu.

Parīzē otrdien sākusies liela protesta akcija pret Francijas prezidenta Emanuela Makrona iecerēto pensiju sistēmas reformu.

Protestos šoreiz iesaistījušās arī mērenāk noskaņotās arodbiedrības, lai gan viņu prasības ir nedaudz pieticīgākas.

Francijas lielākās arodbiedrības CFDT līderis Lorāns Bergers medijiem atklāja, ka CFDT iebilst pret plānoto minimālā vecuma palielināšanu pilnas pensijas saņemšanai un vēlas "pasākumus sociālā taisnīguma stiprināšanai".

Tikmēr kreisās arodbiedrības CGT līderis Filips Martiness, kurš bijis vadošais spēks streikos un protestos pret pensiju sistēmas reformu, pauda viedokli, ka valdībai būtu jāuztver šie protesti kā zīme par arodbiedrību vienoto pretestību un jāpārdomā šī lieta.

Francijas mediji vēsta, ka protesti šodien notiek arī Lionā, Marseļā, Bordo un Nantē.

Simtiem traktoru pirmdien bloķēja ielas joslu Prāgas centrā, lauksaimniekiem protestējot pret Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības politiku.

Tomēr protesta akcijā nepiedalās lielākās Čehijas lauksaimnieku organizācijas, kas no tās distancējās pēc tam, kad kļuva zināms, ka atsevišķi tās organizatori nesen organizējuši arī prokrieviskas demonstrācijas.

Protesta akcijas dēļ nav apturēta satiksme Prāgā, tomēr pašvaldība brīdināja cilvēkus pirmdien nebraukt uz Čehijas galvaspilsētu.

Akcijas organizatori plāno iesniegt lauksaimniecības ministram Marekam Vibornijam vēstuli ar savām prasībām. Lauksaimnieki ir īpaši neapmierināti ar ES Zaļā kursa prasībām, kas paredz ierobežot ķimikāliju lietošanu un samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izmešus. Lauksaimnieki pieprasa Čehijai izstāties no vienošanās. Daļa protestētāju pieprasa arī valdības demisiju.