Pēdējā laikā arvien vairāk tiek runāts par valūtu karu jautājumu, kur visaktīvāk pašlaik spēlē Japānas valdība, kas atklāti ziņojis par savu mērķi samazināt vietējās valūtas – jenas – vērtību.
Japānas premjers ir solījis gan fiskāliem, gan monetāriem stimuliem (tiek drukātas jenas) palīdzēt ekonomikai augt un atgriezties pie inflācijas. Piekoptās un solītās politikas ietekmes rezultātā jenas cena sarūk jau kopš pagājuša gada novembra.
Tomēr ir arī otra valūta, kas pēdējo nedēļu laikā piedzīvojusi ievērojamu vērtības samazināšanos un tā ir sterliņu mārciņa, raksta businessinsider.com.
Turklāt šogad Anglijas bankas vadītāja amatus atstās līdzšinējais bankas vadītājs Mervins Kings. Tā vietu ieņems Kanādietis Marks Karnejs, kas šogad Davosā norādījis, ka Anglijas piedāvāto monetārie stimulu apjoms vēl nav sasniedzis savu maksimālo robežu. Līdz ar to tirgus eksperti lēš, ka jaunais Anglijas bankas vadītājs varētu ķerties pie jaunas agresīvas monetāro stimulu kārtas realizēšanas, kas varētu pavājināt mārciņas kursu.
Jāpiebilst, ka pagājušās nedēļas laikā britu premjeram solīja rīkot referendumu par Lielbritānijas izstāšanos vai palikšanu ES. Pesimistisko noskaņojumu pret Lielbritāniju pastiprināja ekonomikas dati, kas atklāja, ka Apvienotās Karalistes ekonomika šā gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni sarukusi par 0,3%. Līdz ar to paaugstinājusies iespējamība, ka britu tautsaimniecība samērā īsā laika periodā būs ieslīdējusi jau trešajā recesijā. Jāpiebilst, pirms tam analītiķi gaidīja, ka britu ekonomika ceturtajā ceturksnī būs sarukusi mazāk – par 0,1%.
Pastiprinoties viedoklim, ka britu ekonomiku gaida vēl viena recesija vai ļoti anēmiska izaugsme, vērojams sterliņu mārciņas vērtības kritums. Mārciņas vājums, piemēram, eiro cenai ļāvis kopš šī gada sākuma pieaugt gandrīz par 5% – līdz 0,85 pensu atzīmei, kas ir augstākais līmenis vairāk nekā gada laikā. Eiro cena mārciņās pakāpeniski pieaug jau kopš pagājušā gada jūlija beigām (kāpums aptuveni par 9%). Mārciņai lejupslīde vērojama arī attiecībās ar Latvijas latu. Kopš šī gada sākuma mārciņas cena latos sarukusi par 4,5% un piektdienas izskaņā atradās pie 82 santīmu atzīmes. Savukārt kopš 2012. gada jūlija augstākā punkta mārciņas cena latos ir sarukusi par 8,5% (toreiz mārciņa maksāja 89,6 santīmus).
Pēdējo nedēļu laikā arvien vairāk augsti stāvoši politiķi vai amatpersonas nāk klajā ar paziņojumiem par tā saucamo valūtu karu risku. Proti, runa ir par situāciju, kad kādas valsts amatpersonu piemērotā politika liek krist vietējās valūtas vērtībai. Šāds process nāk par labu pašas valsts ražotājiem un eksportētājiem un tādējādi tiek stimulēta valsts ekonomikas izaugsme. Tiesa gan, valūtu karu frontes otrajā pusē ir arī zaudētāji – tie ir tie, kuru valūtu vērtības pieaug (pēdējā laikā ievērojami augusi eiro cena). Rezultātā var rasties situācija, kad dažādu valstu centrālās bankas darboņi zaudē neitralitāti un pastiprināti sacenšas darbību apjoma ziņā, kuras mērķētas uz vietējās valūtas cenas samazināšanu. Tirgū tiek ieplūdināta likviditāte (notiek drukāšana) un var notikt dažādi ar protekcionismu saistīti pasākumi. Nedaudz vienkāršāk valūtu karu jēdzienu varētu izskaidrot ar vārdu savienojumu – sacenšanās devalvācijas apjomu ziņā. Vairākums ekspertu lēš, ka viss šādu pasākumu kopums globālajai tirdzniecībai un izaugsmei, galu galā, var nākt par sliktu.
Janvāra sākumā par šo problēmu izteicās Eirogrupas vadītājs Žans Klods Junkers, bet pagājušonedēļ par valūtu karu bīstamību brīdina Vācijas Bundesbankas prezidents Vens Veidmans. Vācijas pārstāvis norādījis, ka finanšu krīzes laikā mazinājusies centrālo banku neatkarība, kas raisa risku, ka pasaules centrālās bankas varētu veikt konkurējošu valūtu devalvāciju sacensību. Piemēram, samērā atklāti valūtu devalvē Japānas centrālā banka. Turklāt liels satraukums irpar to, ka Japānas centrālā banka savu rīcību pēdējā laikā lielā mērā pakļauj Japānas jaunās valdības vēlmēm, kas valstī vēlas lielāku inflāciju un vājāku Japānas jenas kursu. Par centrālo banku galveno uzdevumu tradicionāli uzskata cenu stabilitātes nodrošināšanu, ko vienmēr ir teikusi arī Eiropas Centrālā banka (ECB). Interesanti, ka ECB prezidents iepriekšējās sanāksmes laikā, atbildot uz jautājumu par to, ka pasaules centrālās bankas arvien mazāk uzmanības pievērš inflācijas mērķiem, bet monetārie rīki arvien vairāk tiek izmantoti, lai ietekmētu valūtas kursu, atbildēja – lai gan valūtas maiņas kurss ir ļoti svarīgs izaugsmei un stabilitātei, tā ietekmēšana nav ECB darbs.