Cenu kritums nav atturējis Volstrītu no optimistsikām prognozēm, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.
Septembra beigas un oktobra pirmā puse pasaules lielākajiem akciju tirgiem padevusies ļoti neveiksmīga. ASV akciju tirgus Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība samazinājusies jau gandrīz par 7,5%, bet Eiropā vērtspapīru cenu kritums ir vēl straujāks – minētā termiņa ietvaros Euro Stoxx 50 indeksa vērtība ir sarukusi jau vairāk nekā par 11%. Investorus biedē zemāki pasaules ekonomikas izaugsmes tempi un potenciāla deflācijas iestāšanās (pamatā Eiropā). Tāpat pastāv bažas par spēcīgā ASV dolāra negatīvo ietekmi uz ASV kompāniju finanšu rezultātiem un to, ka pamazām ASV Federālo rezervju sistēma īstenos stingrāku monetāro politiku. Investoru omai uzlaboties īsti nepalīdz arī ģeopolitiskā spriedze un bažas par ebolas vīrusa izplatīšanos.
Lai gan par akciju tirgiem vajadzīgu korekciju runāts jau sen, šādi brīži vienmēr mēdz pienākt visai pēkšņi un precīzi tos paredzēt faktiski nav iespējams. Līdzības var savilkt ar eiro un ASV dolāra attiecībām. Eiro/dolāra attiecības došanās zemākos līmeņos tika gaidīta faktiski visu pagājušo gadu, lai gan kaut kas tāds sācis piepildīties tikai kopš šā gada maija. Interesanti ir tas, ka pašlaik liela daļa Volstrītas analītiķu, neskatoties uz pašreiz aktuālo cenu kritumu, vismaz attiecībā uz ASV tirgu saglabā visai optimistiskas prognozes par cenu izaugsmi līdz šā gada beigām. Tas nozīmē, ka, neskatoties uz jau pieminētajiem faktoriem, šobrīd investīciju vide lāču tirgum (cenām ir tendence samazināties) īsti netic.
Lielākā daļa pauž pārliecību, ka šobrīd vērojamā cenu korekcija ir nepieciešama tirgus veselībai un būs kā pamats tālākam vērtspapīru cenu pieaugumam.
The Wall Street Journal norāda, ka daudzi analītiķi neilgi pirms septembra cenu krituma tieši uz augstāku līmeni bija koriģējuši savas prognozes attiecībā uz cenu dinamiku ASV akciju tirgū.
Arī pasaules slavenākais investors Vorens Bafets teicis: «Esi alkatīgs, kad citi ir bailīgi; esi bailīgs, kad citi ir alkatīgi.» Tas ieguldījumus liek veikt brīdī, kad finanšu tirgi par nākotni ir pesimistiski, ko attiecīgi pavada cenu kritums, jo tad izvēlētos aktīvus vienkārši izdosies iegādāties lētāk. Investoram, kurš seko šim principam, gan ir jārēķinās ar ārkārtīgi lielu psiholoģisku diskomfortu, jo viņš iet pret kopējo tirgus tendenci. Kaut ko tādu praksē īstenot ir grūti un var mēģināt darīt vien ar tādu līdzekļu apjomu, kas naktī tomēr ļautu gulēt mierīgi.
Jārēķinās, ka tirgus cenu zemākā punkta meklēšana vienmēr ir ļoti riskants pasākums, ar ko īpaši aizrauties, ja nav spēcīgu nervu vai dzelžainas ieguldījumu stratēģijas, nevajadzētu. Zemas vērtspapīru cenas vai valūtu kursi nenozīmē, ka tie nevar samazināties vēl vairāk.
Savus ieguldījumus var ieteikt diversificēt ne tikai ar atšķirīgiem aktīviem, bet arī izvēloties dažādus ieguldījumu termiņus, kas palielina iespējamību, ka šādi zemākie punkti tiks atrasti. Tāpat ļoti svarīgi noteikt un pieturēties pie sava ieguldījumu termiņa un nepārdzīvot, ja īstermiņā viss nenotiek pēc plāna.
Visu rakstu Volstrīta nav sabijusies lasiet pirmdienas, 20. oktobra, laikrakstā Dienas Bizness (8. lpp.)!