Pasaulei var nākties pierast pie ilgstoši zemām izejvielu cenām , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Daudzi investori gadiem ilgi bija pieraduši dzīvot ar pieņēmumu, ka nākotnē faktiski vienīgais loģiskais izejvielu cenu virziens ir uz augšu. Kādu laiku tā arī bija realitāte, kas daudzu izejvielu ieguves un pārstrādes nozarēs stimulēja milzīgas investīcijas. Šādas investīcijas nozīmēja, ka attiecīgā izejviela tiek iegūta vairāk, bet nu jau novedusi pie situācijas, ka šajos tirgos ražošanas jaudu pārpalikums ir gluži vai normāls stāvoklis. Nav izslēgts – lai šāda situācija mainītos, tam būs nepieciešams samērā ilgs laiks. Tas nozīmē, ka, iespējams, paspēsim pierast pie krietni zemākām plaša klāsta izejvielu cenām.
Daudzas izejvielas
Pieprasījuma pārsvars pār piedāvājumu izraisījis ne tikai naftas vērtības samazināšanos, kuras cena šonedēļ, šķiet, dodas jau 45 ASV dolāru par barelu atzīmes virzienā. Strauji kopš 2010. gada līmeņiem sarukušas arī daudzu rūpniecībā plaši izmantotu metālu vērtības. Piemēram, vara cena Londonas Metālu biržā šobrīd atrodas pie 6100 ASV dolāru atzīmes par tonnu, kas ir gandrīz par 40% zemāka cena nekā 2010. gada beigās (toreiz vara cena pārsniedza 10 tūkst. ASV dolāru atzīmi par tonnu). Analītiķi norāda, ka vara tirgū piegāžu pārpalikums vērojams jau aptuveni četrus gadus un, neskatoties uz to, šī metāla ražotāji turpina ziņot par jaunu vara raktuvju atklāšanu (sevišķi Dienvidamerikā). Tāpat gandrīz uz pusi kopš minētā termiņa sarukusi niķeļa vērtība. Alumīnija sakausējuma vērtība Londonā šobrīd atrodas nedaudz virs 1800 ASV dolāru atzīmes par tonnu, kas ir par 25% zemāka cena nekā 2010. gadā un par 35% zemāka nekā 2008. gada pavasarī.
Visu rakstu Lētu izejvielu laikmets lasiet 14. janvāra laikrakstā Dienas Bizness.