Kaut arī viena no informācijas laikmeta iezīmēm - piekļuve informācijai bezprecedenta mērogā - ir pārveidojusi sabiedrību un līdz ar to arī uzņēmējdarbības vidi, rodas jautājums, vai sabiedrība ir kļuvusi patiesāka un cik lielā mērā tas ir ietekmējis biznesa ētikas vidi.
Pakāpeniski laika gaitā ir palielinājusies izpratne par uzņēmējdarbības ētisko dimensiju. Tomēr krīzes situācijās visbiežāk atklājas patiesās ētikas vērtības. Ar interneta laikmeta parādīšanos 20.gadsimta beigās tika izstrādāti profesionālās ētikas kodeksi uzņēmumu stratēģisko mērķu sasniegšanai. Ja atzīstam, ka biznesam šodien ir divi mērķi - rentabilitāte un atbildība -, varētu pieņemt, ka biznesa ētika šobrīd ir daudz labākā situācijā nekā agrāk. Neraugoties uz to, viens no vissvarīgākajiem ētiskajiem apsvērumiem pēdējo gadu laikā ir bijis patērētāju privātuma saglabāšana, kamēr uzņēmumi turpina iegūt informāciju no lietotājiem mārketingam vērtīgu datu apstrādei. Tāpat priekšplānā aizvien straujāk izvirzās atbildība pret vidi, kurā visi dzīvojam.
Ja ielūkojamies modes industrijā, kurā stila pārmaiņas notiek katru sezonu, nemaz nerunājot par transformācijām gadsimta griezumā, ārējais izskats joprojām spilgti raksturo katra laikmeta vērtības. Sieviete divdesmitā gadsimta pirmajā pusē varētu būt ļoti lepna, ka valkā lapsādu, kuras rudais kažoks, galva ar smaragda zaļu pogu acīm rotā viņas mēteli. Mūsdienās daudzi nosodītu šādu rīcību, uzskatot to par neētisku, atklājot modes negatīvo ietekmi uz vidi.
Dažādi laikmeti uztur atšķirīgus ētikas standartus un katrs no šiem standartiem ir ietekmējis mūsu izpratni par ētiku mūsdienās. Kosmētikas ražotāji arvien vairāk apņemas nepārbaudīt savus produktus uz dzīvniekiem, mainot izpratni par dzīvnieku tiesībām. Tas nozīmē, ka vērtības var būt situatīvas un neobjektivitāte ir iebūvēta cilvēka psihē. Mūsdienu cilvēku aizvien biežāk iepirkties motivē nevis vajadzība iegādāties noteiktu preci, kas trūkst, bet gan pats process, kas, iespējams, mazina satraukumu vai gluži pretēji – garlaicības atvairīšanai vai izrādīšanās nolūkos.
Dažas no novērotajām izmaiņām nav reālas izmaiņas, vienkārši izmaiņas vērtības apjomā. Tās ir paplašinājušās vai sašaurinājušās. Tās nav reālas vērtību izmaiņas, bet ir atbilde uz jaunām tendencēm saistībā ar esošajiem ētikas jautājumiem. Sākot ar 21.gadsimtu, biznesa ētika ir paplašinājusies līdz tiešsaistes jomai. Šobrīd vairāk nekā jebkad agrāk domājam par to, kā izskatāmies un ko varam piedāvāt online vidē. Šī gadsimta ētiskās dilemmas galvenokārt ir saistītas ar kibernoziegumiem un privātumu. Tādi noziegumi kā identitātes zādzība, gandrīz nedzirdēti pirms 20 gadiem, šodien ir drauds ikvienam, kas veic uzņēmējdarbību tiešsaistē. Tā rezultātā uzņēmumi saskaras ar sociālo un juridisko spiedienu veikt visus iespējamos pasākumus, lai aizsargātu sensitīvo privāto informāciju. Šobrīd datu ieguves un mērķtiecīgā mārketinga popularitātes pieaugums ir piespiedis uzņēmumus nošķirt robežu starp patērētāju privātuma ievērošanu un tiešsaistes izmantošanu, lai apkopotu vērtīgus mārketinga datus.
Ētisko vērtību universālums mūsdienu strauji mainīgajā vidē ir strīdīgs. Šī brīža realitāte liek uzdot jautājumu: ko mums vajadzētu svītrot un ko vajadzētu saglabāt no pagātnes, vai vēsture ir kumulatīva un laika gaitā virzās uz priekšu un augšu, vai arī tā izvēršas dažādos un sarežģītākos veidos, dažreiz riņķojot pati ap sevi.
Piemēram, 20. gadsimta sākumā 1919.gadā uzņēmumi un ASV valdība diskutēja un sprieda par korporatīvās sociālās atbildības lomu, vispirms apstiprinot akcionāru prioritātes likumu (Dodge pret "Ford Motor Company") un pēc tam jau 1968.gadā atkāpjoties no šauras tā interpretācijas spriedumā lietā (Shlensky pret Wrigley). Mičiganas Augstākā tiesa spriedumā lietā Dodge pret "Ford Motor Company" stingri nolēma, ka "Ford" ir jādarbojas tā akcionāru interesēs, nevis tā darbinieku un vadītāju, kas precīzi noteica peļņas un ieguldījumu atdeves prioritāti, lai gan Henrijs Fords bija apgalvojis, ka industriālās sistēmas priekšrocība ir atbalstīt pēc iespējas lielāku skaitu darbinieku, palīdzot viņiem veidot savu dzīvi un savas mājas, un ka tieši tas ir uzņēmuma peļņas mērķis. Rūpniecības revolūcijas un postindustriālajā laikmetā, deviņpadsmitajā un divdesmitā gadsimta sākumā bizness bija vērsts uz bagātības meklējumiem, aizjūras tirgu paplašināšanu un kapitāla uzkrāšanu. Mērķis bija nopelnīt pēc iespējas lielāku peļņu akcionāriem, maz rūpējoties par ārēji ieinteresētajām personām. Savukārt jau 60-o gadu beigās tiesas spriedumā izskanēja viedoklis, ka mūsdienu vispārējā juridiskā situācija ir tāda, ka biznesa lēmumi, ko direktori var īstenot, ir plaši un pārvaldības lēmumi netiks apstrīdēti, ja ir iespējams norādīt uz jebkādu racionālu saikni ar labumu korporācijai kopumā.
Divdesmitā gadsimta 40. līdz 70. gados cigaretes bija tikpat izplatītas kā mūsdienās ūdens pudele uz galda vai rokassomiņā. Gandrīz visi smēķēja sabiedriskās vietās, sākot no tiesas tiesnešiem līdz rūpnīcas darbiniekiem un grūtniecēm. 1929.gada kampaņā Ņujorkā Edvards Bernejs, viens no sabiedrisko attiecību jomas pamatlicējiem, rosināja smēķēšanu sieviešu vidū, aicinot pirkt "Lucky Strike" cigaretes kā "brīvības lāpas", kas veicinātu vīriešu un sieviešu līdztiesību. Tomēr 1960. gadu beigās mediķi ziņoja, ka pastāv tieša saikne starp cigarešu smēķēšanu un plaušu vēzi. Turpmākie pētījumi ir pievienojuši sirds un plaušu slimības, insultu un diabētu.
Smēķēšana ir samazinājusies Rietumvalstīs, taču tā joprojām ir labi nostiprinājusies globālajos austrumos un dienvidos, kur cigarešu ražotāji aktīvi reklamē savus produktus, īpaši jauniešu vidū. Lai gan Latvijā smēķētāju skaits samazinās, pieaug jauniešu interese par jaunajiem smēķēšanas produktiem. Ja tiek pieņemts, ka pamatvērtības mainās ļoti lēni, tad atvasinātas vai sekundāras vērtības var mainīties daudz ātrāk.
Informācijas laikmets un internets ir pieļāvuši personas datu ļaunprātīgu izmantošanu un dezinformācijas izplatīšanos globālā mērogā, pakļaujot plašu sabiedrību. Informācijas laikmets viegli ļauj rīkoties ar ētikas pamatvērtībām, paplašinot un atvasinot tās. Pastāv pieņēmums, ka par visām vērtībām ir jāvienojas visiem: piemēram, atklātība ir vai nav pieņemama. Acīmredzami pastāv patiesas domstarpības, tādēļ būtu grūti nosaukt attiecīgās vērtības par pamatvērtībām.
Laika gaitā mainās mūsu izpratne par ētisko biznesa praksi, tomēr jāņem vērā, ka šādas izmaiņas nebūt nav ne labas, ne sliktas, bet gan cilvēka dabai raksturīgas, un tas, kā laika gaitā mūsu uzskatus ietekmē laikmets. Šī brīža aktuālā situācija, ko izraisījusi pandēmija, liek atrasties baiļu zonā, un izplatīt visu informāciju, kas tiek saņemta, bieži nedomājot par ētiskiem aspektiem. Tomēr kopumā cilvēkam kā indivīdam piemīt vēlme tiekties uz ētisku cilvēcīgu rīcību. Laikam ejot, arī atrodoties krīzes situācijā, cilvēks apgūst prasmes izvērtēt saņemto informāciju pirms to izplatīt tālāk.