Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Mūsdienu mainīgajā pasaulē investīcijām ir ļoti liela loma efektīvas, jaudīgas un ienesīgas tautsaimniecības attīstības nodrošināšanai. Tās ir nozīmīgs faktors ražošanas sekmēšanai un nodarbinātības veicināšanai, tādējādi stiprinot valsts ekonomisko attīstību, t.sk. konkurētspēju. Izaugsmes gados privātais sektors investē aktīvāk, savukārt krīzes laikā privātās investīcijas kļūst piezemētas pastāvošās nenoteiktības dēļ.

Tādā laikā tautsaimniecības stimulēšanai ļoti svarīgas ir investīcijas no valdības puses. Ierasti tās aptver sabiedrībai tādas nozīmīgas jomas kā transporta infrastruktūra, aizsardzība, izglītība, veselība un arī kultūra, kur privātā sektora investīcijas piesaistīt ir problemātiski.

Biznesa vidē investīcijas tiek veiktas, lai balstītu un attīstītu uzņēmējdarbību, investējot jaunās, uzlabotās ražošanas iekārtās vai pakalpojumu sniegšanas aprīkojumā, darbinieku profesionalitātes paaugstināšanā. Savukārt valdības investīciju mērķis ir nodrošināt ērtu, kvalitatīvu infrastruktūru un valsts nozīmes pakalpojumus nodokļu maksātājiem un sabiedrībai kopumā. Turklāt attīstīta infrastruktūra ir svarīgs priekšnosacījums jaunu privāto investīciju piesaistīšanā. Parasti publiskās investīcijas galvenokārt veic tādās jomās, kur privātās investīcijas nenonāk, piemēram, ceļu un tiltu būvēšanai, izglītības iestāžu un ārstniecības iestāžu būvniecībai un uzturēšanai, un tās izpaužas gan valsts, gan pašvaldību līmenī.

Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati liecina, ka pēdējo trīs mēnešu laikā no 3476 izskatītajiem iedzīvotāju iesniegumiem komercbankām par ikmēneša kredīta maksājumu vai likmju pārskatīšanu, reālas maksātspējas grūtības fiksētas vien 57 gadījumos. Iepriekš minētais apliecina arī to, ka, lai arī kredītmaksājumi ECB monetārās politikas dēļ ir pieauguši, saistību segšana nav problēma lielākajai daļai kredītņēmēju.

Tāpēc nozare iestājas par palīdzību tiem, kam tas ir patiesi nepieciešams, nevis teju visiem kredītņēmējiem, kā to šobrīd paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas virzītie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā hipotekāro kredītu ņēmēju aizsardzībai.

Lai palīdzētu iedzīvotājiem mazināt izmaksu pieaugumu, bankas jau šobrīd lielākajai daļai kredītņēmēju mazina bankas procentu likmi pēc komerciāliem principiem vidēji par 0,2%-0,4%. Ģimenei, kurai kredīta atlikums ir 70 000 eiro uz 20 gadiem, tas nozīmē teju 4 000 eiro ietaupījumu. Turpretī, samazinot procentu likmi, piemēram, par 1% uz gadu, kopējais ietaupījums būs vien 480 eiro. Īstermiņā ieguvums no 1% samazinājuma var šķist lielāks (40 eiro mēnesī), pretstatā 0,4% samazinājumam (16 eiro mēnesī), tomēr ilgtermiņā lielāku ieguvumu sniedz risinājumi, ko bankas piedāvā jau šobrīd.

Visnepatīkamāko iespaidu jaunie “Sadales tīkla” (ST) tarifi ir radījuši mājsaimniecībām ar neefektīvi izmantotu pieslēguma jaudu (raksta autors ir viens no tiem). Rezultātā daudzām mājsaimniecībām izmaksas par “Sadales tīkla” pakalpojumu ir pieaugušas pat vairākkārtēji.

Tas daudziem ir radījis sašutumu un aizdomas(arī Valsts prezidentam) par nepamatotām ST tarifu izmaiņām.

Taču emocionāla taisnīguma izjūta un reālā lietu kārtība ne vienmēr ir viens un tas pats. Tādēļ, pirms kādu tiesāt vai vienkārši bojāt savu (vai citu) veselību ar sašutumu par notiekošo, ir vērts pamēģināt noskaidrot patiesību. Un tas ir vienkārši izdarāms, ja vien izdodas pārvarēt vēlēšanos taisīt “haipu” sev apkārt.

Nedaudz par “taisnīguma mednieku” repertuāru.

Pirmais, uz ko uzķeras “taisnīguma mednieki” – ST tarifa izmaksu pieaugums daudziem rēķinos ir būtiski lielāks nekā ST izmaksu kopējais pieaugums, kas sastāda apm. 22%Tie, kas to cenšas pasniegt, kā ST vēlmi negausīgi papildus nopelnīt – patiesībā demonstrē tikai savus zināšanu robus skolas matemātikas kursa apguvē, vai vispār nav pat iedziļinājušies ST tarifa izmaiņās (par to vēlāk).

Latvijā jau ilgāku laiku tiek spriests par kreditēšanas apjomiem un tiek meklēti iemesli, kāpēc mēs atpaliekam no kaimiņvalstīm. Un izaicinājums šajā diskusijā ir saprast cēloņsakarību un tieši tas, ka te nav acīmredzamu iemeslu rada spriedzi un neizpratni.

Proti, uz jebkuru jautājumu kreditēšanas jomā var paskatīties no vairākām pusēm – piemēram, ekonomika neaug pietiekami ātri, jo netiek pietiekami kreditēts. Vai arī netiek pietiekami kreditēts, jo ekonomika neaug pietiekami ātri. Jūs šo teikumu varat pateikt kā vien gribat un tas principiāli būs pareizi, bet risinājumu mums tas nedod.

Šajā komentārā es centīšos atrast alternatīvu skatījumu, kāpēc Latvijā patiesi ir zemāka uzņēmumu kreditēšana nekā citās Baltijas valstīs un apskatīšu dažādus aspektus. Šis komentārs viennozīmīgu atbildi nedos, bet ceru, ka tas piešķirs vismaz jaunu skatījumu uz šo “apļveida” diskusiju.

Un gribu sākt ar pieņēmumu, ka problēma nav paši Latvijas uzņēmumi, kas neradītu pietiekami ambiciozus izaugsmes plānus – mūsu uzņēmēji ne ar ko nav sliktāki par Baltijas kaimiņiem – tiem ir idejas, mērķi, prasmes un spējas. Un tikpat svarīgi, ka Latvijas bankas nav sliktākas – tās ir racionālas un vēlas pelnīt no kreditēšanas un tām nav iemesla būt būtiski piesardzīgākām kā citās Baltijas valstīs. Bet jāsāk ar situācijas apskatu.

Augstas inflācijas apstākļos ir svarīgi investēt uzkrātos finanšu līdzekļus, lai tie nezaudētu savu vērtību. Gan pasaulē, gan Latvijā investīcijas nekustamajā īpašumā vienmēr ir bijis viens no populārākiem ieguldījumu veidiem investoru vidū.

Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) datiem nekustamā īpašuma cenas dalībvalstīs turpina augt, tajā skaitā arī Baltijas valstīs gada laikā jaunajos projektos tās augušas pat par 10-15%. No vienas puses šis ir piemērots brīdis, lai investētu augošā tirgū, no otras puses - ir salīdzinoši augstas Euribor likmes un aizdevumi ir kļuvuši dārgāki. Rodas jautājums, kā gudri investēt nekustamajā īpašumā, nepārmaksājot un to tieši nepērkot? Laba alternatīva ir ieguldījumi nekustamo īpašumu fondos.

Ilgtermiņā saglabājas nemainīga interese

Investīciju aktivitāti nekustamajā īpašumā nosaka dažādi faktori. “Trekno gadu” laikā pirms 15 gadiem, kad nekustamā īpašuma cenas pieauga katru mēnesi, ieguldījumu aktivitāte bija ļoti augsta, savukārt pērn, pieaugot ģeopolitiskajai spriedzei, procentu likmēm un pasliktinoties ekonomikas apstākļiem pieprasījums samazinājās. Tomēr, lūkojoties ilgtermiņā, interese par investīcijām šajā aktīvu klasē vienmēr saglabāsies. Katrā pasaules ģeogrāfiskā reģionā ir savas nianses un īpatnības, kā tiek veiktas investīcijas nekustamajā īpašumā. Latvijā joprojām populārākais investīcijas veids ir tiešas investīcijas, proti, konkrēto objektu – dzīvokļu, māju, biroju utm. iegāde. Savukārt pasaulē turpina būt populāras arī netiešās investīcijas, pērkot nekustamo īpašumu fondu daļas.

Pērn Latvijā reģistrētie riska kapitāla un izaugsmes fondi veikuši investīcijas 6,3 miljonu eiro apmērā, ceturtdien konkursa "Gada investors 2020" apbalvošanas pasākumā sacīja Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas valdes priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa.

Pērn investīciju apjoms ir sarucis, jo, piemēram, 2019.gadā tika veiktas investīcijas 23,9 miljonu eiro apmērā, bet 2018.gadā - 18 miljonu eiro apmērā.

Tomēr Bērziņa atzina, ka lielo atšķirību kopējā summā veido viena vai divas lielas investīcijas, tāpēc nebūtu jāuztraucas par it kā lielo kritumu. Pērn investīcijas veiktas 36 projektos un tas ir tikai nedaudz mazāk nekā 2019.gadā veiktās investīcijas 45 projektos, bet 2018.gadā - 24 projektos.

"Protams, bija jūtama arī Covid-19 ietekme, jo, piemēram, pavasarī visi fondi uz mēnesi vai diviem apturēja visas investīcijas. Latvijas uzņēmumos investē arī citi Baltijas un citu ārvalstu fondi, tāpēc nav problēmu piesaistīt investīcijas," sacīja Bērziņa.

Šāda bija Dienas Biznesa tēma diskusijā par tūrisma industrijas darbību Rīgas centrā un iespējām turpmākajos gados, kuras galvenie secinājumi koncentrējas ap tūrisma uztveri valsti vispār. Proti, tūrisms ir jāvērtē kā eksportējoša nozare, un ir nepieciešama valsts tēla apzināta veidošana.

Dienas Biznesa diskusijā klātienē piedalījās Latvijas Investīciju aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Andris Kalniņš un nacionālās lidsabiedrības airBaltic viceprezidents pārdošanas jautājumos Toms Andersons. Viedokļus par jautājumu iesūtīja Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Ēriks Lingebērziņš, Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras vadītājs Fredis Bikovs, kā arī uzņēmuma Primex vadītājs Jānis Ošlejs, kurš arī bija šīs diskusijas iedvesmas avots ar savu sociālā tīkla publikāciju, kura noslēdzās ar izsauksmi: “Darām!” Ko īsti varam darīt, lai būtu rezultāts, lai Rīgas centrs šovasar būtu tūristu pilns, arī mēģinājām noskaidrot. Diskusija videoformātā skatāma portālā db.lv.

Apmēram puse iedzīvotāju katrā no Baltijas valstīm neveic nekādas investīcijas. Savukārt, izvēloties, kur ieguldīt naudu, igauņi dod priekšroku nekustamajam īpašumam, latvieši – privātajiem pensiju fondiem, bet lietuvieši vienādi iegulda gan nekustamajā īpašumā, gan pensiju fondos, gan uzkrājošā apdrošināšanā, secināts SEB bankas veiktajā aptaujā.

Salīdzinot ar kaimiņvalstīm, Latvijā ir vismazāk to iedzīvotāju, kuri vispār veic kādas investīcijas – 49% aptaujāto atzīmē, ka viņi kaut kur iegulda naudu. Lielākā daļa (24%) iegulda privātajos pensiju fondos. Otrajā vietā ir uzkrājošā apdrošināšana, ko izvēlas 16% respondentu, bet trešajā – nekustamais īpašums, ko izvēlas 11% aptaujāto.

No tiem Latvijas iedzīvotajiem, kuri veic investīcijas, 60% dara to reizi mēnesī. Gandrīz puse no viņiem ik mēnesi iegulda no 20 līdz 50 eiro, ap 20% – līdz 20 eiro un tikpat daudz – no 50 līdz 100 eiro. Pārējie var atļauties novirzīt investīcijām virs 100 eiro mēnesī.

Igaunijas iedzīvotāji ir visaktīvākie ieguldītāji – tur investēšanas pieredze ir 59% iedzīvotāju. Apmēram trešdaļa dod priekšroku nekustamajam īpašumam. Otrajā vietā ir privātie pensiju fondi, ko izvēlas 26% aptaujāto, bet trešajā – akcijas, kurās iegulda 18% respondentu.

Esošās valdības deklarācijā ir virkne vērtīgu apņemšanos ekonomikas un finanšu politikas jomā. Viena no deklarācijas apakšnodaļām saucas “Labākā biznesa vide Baltijas valstīs”, investīciju piesaistei valdība apņēmusies veikt “biznesa vides uzlabojumus, kas piesaistīs eksportējošos uzņēmumus.”

Nodokļu politikas jomā solīts nodrošināt “paredzamu nodokļu politiku”, bet finanšu tirgū īstenot tādu politiku, kas “veicina finanšu sektora konkurētspēju un digitālu attīstību, atbalstot tautsaimniecības izaugsmi.” Šīs visas ir vitāli nepieciešamas lietas Latvijas konkurētspējas paaugstināšanai un tā izrietošam dzīves līmeņa kāpumam iedzīvotājiem. Atsevišķu politiķu ideja par īpaša nodokļa uzlikšanu vienai – finanšu – nozarei būtu solis tieši pretējā virzienā ikvienā no augstāk minētajiem valdības deklarācijas punktiem. Tas pasliktinātu jau tā vājo biznesa vidi, aizbiedētu investorus un mazinātu tautsaimniecības izaugsmi.

Jūnija sākumā plaši tika apspriests straujais Latvijas konkurētspējas kritums, kas fiksēts Starptautiskā menedžmenta attīstības institūta (IMD) Pasaules konkurētspējas centra pētījumā. Ja pērn Latvijai šajā 64 valstu novērtējumā izdevās pakāpties līdz 35. pozīcijai, šogad Latvija ir 51. vietā, būtiski atpaliekot no Igaunijas (26. vieta) un Lietuvas (32. vieta). Protams, katra pētījuma tapšanā tiek izmantoti vairāk vai mazāk subjektīvi faktori, kas var ietekmēt tā rezultātus, taču tas, ka Latvijas ekonomikas politika buksē izriet arī no citiem vērtējumiem.

Attīstības finanšu institūcija Altum un četri dažādi iepirkuma procedūrā atlasīti iespējkapitāla fondu pārvaldnieki jaunuzņēmumu un izaugsmes stadijas uzņēmumu attīstībā ieguldīs vairāk nekā 100 miljonus eiro, kas pielīdzināms visai līdz šim šajās stadijās esošajos uzņēmumos ieguldītajai publiskajai naudai.

Par investīciju plāniem jaunuzņēmumiem līdz 2030. gadam Dienas Bizness izjautāja Altum valdes locekli Ievu Jansoni-Buku.

Fragments no intervijas

Kā radās ideja sadarboties ar iespējkapitāla fondiem? Cik sen valsts nodarbojas ar investīcijām jaunuzņēmumos, un kāds ir mērķis strādāt šajā ļoti riskantajā investīciju segmentā?

Latvija nav unikāla. Gan Baltijā, gan Eiropā kopumā valsts sektors ir galvenais jaunuzņēmumu investors. Latvija to pārliecinoši dara no 2010. gada. Pie mums investīcijas jaunuzņēmumos esam sadalījuši vairākās paaudzēs. Patlaban ir šīs attīstības piektā paaudze, un katru reizi pienesums ir bijis arvien lielāks. Virzība pa paaudzēm ir notikusi no otra gala – iesākumā tika atbalstītas nobriedušākas investīcijas, bet ceturtajā paaudzē mēs sākām investēt jau ļoti agrīnas stadijas jaunuzņēmumos jeb nozarē dēvētajos startapos. Tās ir investīcijas jau idejas stadijā, nevis sagaidot prototipu vai paraugu. Tieši šī iemesla dēļ mēs meklējām iespējkapitāla fondu pārvaldniekus, kas ir profesionāļi savā lauciņā, kuri zina, kā meklēt idejas un kā tās attīstīt, lai tās izaugtu par perspektīviem biznesiem.

Latvijas Būvuzņēmēju partnerība kopā ar piecpadsmit nevalstiskajām nozares organizācijām uzskata, ka valsts budžeta projektā 2021.gadam plānotās investīcijas publiskās infrastruktūras attīstībai ir nepietiekamas ekonomikas izaugsmes veicināšanai.

Nozares nevalstiskās organizācijas, kas apvienotas Latvijas Būvniecības padomē, ir nosūtījušas atklātu vēstuli Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, kā arī Saeimas frakciju vadītājiem par plānotajām investīcijām publiskās infrastruktūras attīstībai 2021.gada valsts budžetā.

Kopš pandēmijas sākuma būvniecības nozares nevalstiskās organizācijas ir atkārtoti uzrunājušas valsts pārvaldes institūcijas ar mērķi palielināt un paātrināt publiskā sektora infrastruktūras investīcijas, lai noturētu būvniecības nozari darboties spējīgu un radītu priekšnosacījumus gan nozares, gan visas tautsaimniecības attīstībai.

Eiropas Komisija (EK) apstiprinājusi Latvijas Atveseļošanās un noturības mehānisma plānu 1,8 miljardu eiro apmērā, otrdien pavēstīja EK pārstāvji.

Atveseļošanās un noturības mehānisma plānu vēl būs jāapstiprina Eiropas Padomē.

Latvijas Atveseļošanas fonda plāns izskatīšanai EK tika iesniegts 2021.gada 30.aprīlī par visu atbalsta grantu daļu 1,826 miljardu eiro apmērā. Plāns paredz atbalstu sešās jomās - klimata mērķu sasniegšanā, digitālajā transformācijā, nevienlīdzības mazināšanā, ekonomikas transformācijā un produktivitātes reformās, veselības nozarē un likuma varas stiprināšanā.

Plānā ir 85 pasākumi, tostarp 24 reformas un 61 investīciju elements.

Tostarp pasākumos klimata mērķu sasniegšanai (ilgtspējīgs transports, energoefektivitāte, atjaunojamie energoresursi un elektrotīklu dekarbonizācija, pielāgošanās klimata pārmaiņām) paredzēti 676,2 miljoni eiro, digitālajā transformācijā (publiskā un privātā sektora digitalizācija, e-pārvaldes pakalpojumi, datu pārvaldība, digitālās prasmes, 5G un pēdējā kilometra savienojamība) paredzēti 365,3 miljoni eiro, bet nevienlīdzības mazināšanai (ceļu atjaunošana, skolu infrastruktūra, mājokļi par pieņemamu cenu, rūpniecības parki, sociālie pakalpojumi, ilgtermiņa aprūpe, prasmju pilnveide) plānoti 370 miljoni eiro.

Pēdējo mēnešu laikā ekonomisti un apskatnieki lauž šķēpus un viedokļus par Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto Latvijas ekonomikas izaugsmes stratēģiju. Tā paredz desmit gadu laikā dubultot Latvijas IKP apjomu.

Apsveicami, ka EM pie šādas stratēģijas strādā un to virza, uzsverot, ka, lai to izdarītu, Latvijas uzņēmumiem jāspēj vēl veiksmīgāk sevi pierādīt eksporta tirgos. Farmācija un medikamentu ražošana jau izsenis ir bijusi viena no galvenajām Latvijas eksporta nozarēm, kas turklāt ražo augstas pievienotās vērtības produktus. Vienlaikus skaidrs ir arī tas, ka nozare nevar gulēt uz veciem lauriem un tai ir “jāaudzē muskuļi” globālā līmenī, piedāvājot arī jaunus produktus un atrodot savu nišu, kur varam būt vēl efektīvāki, ātrāki, produktīvāki un konkurētspējīgāki.

Kā to izdarīt? Katrai kompānijai sava attīstības stratēģija, bet manā ieskatā ir vismaz trīs vienojošās aktivitātes, kas Latvijas farmācijas nozarei palīdzētu straujāk kļūt par starptautiski atpazīstamu spēlētāju visā pasaulē, nevis tikai Baltijas reģionā.

Šogad aprit 20 gadi kopš Latvijas pievienošanās ES. Šajā laikā mums ir izdevies spert nozīmīgus soļus “rietumu” dzīves līmeņa virzienā, taču joprojām esam tālu no attīstītākajām ES valstīm. Turklāt, turpinot pašreizējo ekonomisko politiku, ko es sauktu par “stabilizācijas politiku”, mēs riskējam, ka nekad tās nesasniegsim.

Esmu pārliecināta, ka Latvijai ir nepieciešama drosmīgāka un, labā nozīmē, radikālāka pieeja ekonomikai, kas nodrošinātu strauju labklājības izaugsmi. Šim nolūkam varam izmantot “receptes” no citu pasaules valstu pieredzes, kas liecina, ka tā ir reāli sasniedzama.

Analizējot vidējo reālā IKP pieaugumu gadā, pirmajā brīdī situācija Latvijā izskatās labi. Saskaņā ar Eurostat datiem no 2014. līdz 2022. gadam šis pieaugums mūsu valstī bija 2,52 %, kamēr ES vidējais rādītājs ir 1,82 %, bet Eirozonā - tikai 1,61 %. Tomēr jāņem vērā, ka sākām no ļoti zemas bāzes, un ar katru nākamo gadu būs arvien grūtāk augt straujāk par Eiropas vidējo rādītāju - un tas ir vienīgais veids, kā panākt vai pat apsteigt pašreizējos līderus.

Četru gadu laikā, neraugoties nedz uz Covid-19 pandēmiju, nedz karu Ukrainā, uzkrātās ārvalstu tiešās investīcijas (bilance ienākošās – izņemtās)uzņēmumu pamatkapitālos ir pieaugušas par 4,43 miljardiem eiro jeb 58%.

To liecina SIA Lursoft pētījums pēc Uzņēmumu reģistra datiem. Tā 2020. gada 1. janvārī Latvijas uzņēmumu pamatkapitālā akumulētās ārvalstu tiešās investīcijas veidoja 7,68 miljardus eiro, bet 2024. gada 18. jūlijā – 12,11 miljardus eiro. Lursoft dati liecina, ka šogad veikti darījumi ar 2578 Latvijas uzņēmumiem, šogad unikālais ārvalstnieku skaits, kas veikuši darījumus ar ieguldījumiem, – 3183. SIA Lursoft valdes loceklis Ainars Brūvelis skaidro, ka metodoloģija visus iepriekšējos 33 gadus ir bijusi nemainīga – tiešo uzkrāto investīciju pamatkapitālā Lursoft aprēķinos tiek uzskaitītas ne tikai ienākušās (reģistrētās) investīcijas, bet arī izejošās, un tiek pieņemts, ka gadījumos, ja uzņēmums tiek likvidēts vai ārvalstu daļas tiek pārdotas Latvijas rezidentiem, tiek samazināts ārvalstu investīciju apjoms.

Finansējums ir viens no nozīmīgiem biznesa instrumentiem, lai sasniegtu izvirzītos mērķus un veiksmīgi attīstītu uzņēmumu. Lieliski, ja uzņēmums nepieciešamo kapitālu var nodrošināt uz vēsturiskās peļņas vai apgrozāmo līdzekļu pamata, tomēr ātrākai izaugsmei bieži kompānijai var būt nepieciešams piesaistīt ārēju kapitālu.

Pastāv divi pamata veidi, kā biznesam saņemt naudu – aizņemties vai palielināt pašu kapitālu un pārdot uzņēmuma daļas investoram. Kā viens finansējuma veids atšķiras no otra un kādos gadījumos labāk izmantojams?

Aizdevums uzņēmumam – viss risks uz pašu pleciem

Aizdevums uzņēmumam ir pats vienkāršākais un arī biežākais veids, kā biznesam piesaistīt papildus līdzekļus. Saņemot kredītu, rodas skaidrs pienākums šo naudu atmaksāt ar noteiktu procentu likmi konkrētā laika periodā. Galvenā priekšrocība ir tā, ka attiecības ar finansējuma saņēmēju ir ļoti skaidras un vienkāršas - uzņēmējam ir jāatdod aizdevums un attiecības beidzas. Tāpat aizdevuma sniedzējs nekādi neiesaistās uzņēmuma pārvaldē, vienīgi caur aizdevuma līguma noteikumiem var noteikt atsevišķus rīcības ierobežojumus.

Man par milzu pārsteigumu Latvijas portālā "Diena" parādījās tulkots raksts "Kāda ir dzīvības cena? Runājot par zālēm, tā ir ļoti atšķirīga visā pasaulē. Tā atšķiras arī Eiropā".

Tas ir izcils žurnālistisks pētījums, ko veicis "Investigate Europe", patiesi jaudīga sociāli politiska pētniecība, sadarbojoties 20 valstu organizācijām. Pētījumu es jau biju lasījis oriģinālā, to man bija ieteicis Igaunijas Ārstu biedrības valdes loceklis, kurš ar rakstu bija iepazīstinājis arī Igaunijas Veselības jomas vadību un pacientus. Tiesa, nav cerību, ka Latvijas Ārstu biedrība varētu iepazīstināt ārstus un pacientus ar sarežģītiem medicīnas tematiem.

Es katram iesaku izlasīt šo rakstu, kura galvenās atziņas ir:

Neskatoties uz to, ka jau visai ilgi tiek runāts par skaidras naudas norietu, šī pandēmija atklājusi, ka pēc tās daudzviet Rietumu pasaulē saglabājas liels pieprasījums.

Tas zināmā mērā varētu būt pārsteigums, ja ņem vērā, ka pasaule Covid-19 laikmetā cik vien tas ir bijis iespējams pārslēgusies uz dzīvi tiešsaistē. Lai nu kā - pieprasījums pēc papīra naudas pandēmijā audzis, kur sevišķi liels tas ir bijis pēc lielāka nomināla banknotēm, ziņo, piemēram, Bloomberg.

Kā piemērs tiek izcelti Apvienotās Karalistes dati, kur papīra naudas vērtība apritē pagājušā gada trešajā ceturksnī palielinājusies līdz 78 miljardiem sterliņu mārciņām. Kopš pandēmijas pirmā viļņa martā tas esot pieaugums par 11,5%. Tādējādi kādas runās par papīra naudas norietu patiesībā daudzviet nemaz neatbilst realitātei. Tajā pašā Apvienotajā Karalistē kopš 2014. gadā skaidras naudas apjoms apgrozībā audzis par 40%, liecina pieejamie dati.

Tuvāko gadu laikā Latvijas uzņēmumiem pieejamas izaugsmes kapitāla investīcijas aptuveni 850 miljonu eiro apjomā no Latvijā reģistrētajiem privātā un riska kapitāla fondiem un citviet bāzētiem fondiem ar interesi Baltijas uzņēmumos, informē Latvijas Privātā un Riska un kapitāla asociācija (LVCA).

“Izaugsmes kapitāla investīcijas šobrīd pieejamas patiešām lielā apjomā, fondi šobrīd ļoti aktīvi lūkojas pēc uzņēmumiem ar ambiciozu nākotnes izaugsmes potenciālu,” informē LVCA valdes priekšsēdētāja, “Livonia Partners” partnere Kristīne Bērziņa.

“Ja ir labi attīstīta un ilgtspējīga biznesa ideja, Latvijas uzņēmēji droši var lūkoties arī ārvalstu privātā un riska kapitāla fondu virzienā, kuri par savu investīciju mērķa ir noteikuši arī Baltijas uzņēmumus. Izaugsmes investīcijas ir liels tautsaimniecības virzītājspēks, veicinot inovācijas, radot jaunas darba vietas un palīdzot attīstīties uzņēmējdarbībai.”

Šā gada septembrī darbību sācis fonds “KS Livonia Partners Fund II”. Tas tuvākajos gados plāno piedāvāt kapitālu 147 miljonu eiro apjomā, īpašu uzmanību pievēršot biznesa idejām, kas vērstas uz klimata pārmaiņu novēršanu un vides ilgtspēju. Fonds piedāvās investīcijas gan uzņēmumu izaugsmes, gan arī izpirkšanas (buyout) stadijā.

Konkurences padome (KP) apstiprinājusi AS "Tak investīcijas" apvienošanās ziņojumu par izšķirošas ietekmes iegūšanu pār ceļu būves uzņēmuma "Roadeks" līdzīpašnieci SIA "Brīvais kalns", informē KP.

"TAK investīcijas" saistītais uzņēmums SIA "Clean R" nodarbojas ar atkritumu savākšanu, kā arī autoceļu ikdienas uzturēšanu. Savukārt "Brīvais kalns" saistītais uzņēmums "Roadeks" nodarbojas ar ceļu un maģistrāļu būvniecību, kā arī autoceļu ikdienas uzturēšanu un šajā segmentā šo sabiedrību darbība pārklājas.

TAK investīcijas plāno iegādāties ceļu būves uzņēmuma Roadeks kapitāldaļas 

Vides pakalpojumu uzņēmuma "Clean R" īpašnieks "TAK investīcijas" ir vienojies par SIA...

KP atzina, ka apvienošanās rezultātā tiks ietekmēts autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgus, ņemot vērā, ka apvienošanās dalībnieku saistīto uzņēmumu darbība pārklājas tieši autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu tirgū.

Izvērtējot uzņēmumu sniegto un KP rīcībā esošo informāciju, iestāde secinājusi, ka apvienošanās rezultātā būtiski nemainīsies tirgus struktūra, nemazināsies konkurence un neizveidosies vai nenostiprināsies dominējošais stāvoklis nevienā no tirgiem Latvijā, kuros darbojas apvienošanās dalībnieki.

"Clean R" sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Auziņa iepriekš informēja, ka "Tak investīcijas" ir vienojusies par kompānijas "Brīvais kalns" iegādi, kļūstot par kompānijas 100% kapitāldaļu īpašnieku. Tādējādi "Tak investīcijas" kļūs arī par 50% "Roadeks" kapitāldaļu īpašnieku.

Pēc "Firmas.lv" datiem, "Tak investīcijas" pieder 24,9% "Brīvā kalna" kapitāldaļu. Vēl 75,1% pieder uzņēmumam SIA "Impo 10", kur patiesie labuma guvēji ir Kristiāna Lībane-Šķēle, Madara Šķēle-Dupate un Anete Šķēle-Pētersone.

Kompānija "Tak investīcijas" reģistrēta 2014.gadā, un tās pamatkapitāls ir 36 000 eiro. Kompānijas patiesais labuma guvējs ir Guntars Kokorevičs. 2019.gadā "Tak investīcijas" konsolidētais apgrozījums bija 55,499 miljoni eiro, bet peļņa - 3,553 miljoni eiro.

Savukārt kompānija "Roadeks" reģistrēta 1997.gada decembrī, un tās pamatkapitāls ir 1,209 miljoni eiro. "Roadeks" kapitālā 50% pieder kompānijai "Brīvais kalns", 31,62% pieder Uldim Klaperim, bet vēl 18,38% - Jānim Ansviesulim.

2020.gadā uzņēmums strādāja ar 8,818 miljonu eiro apgrozījumu un 824 954 eiro peļņu.

Covid-19 pandēmijas dēļ investīcijas nav apstājušās, bet tās šajā laikā ir grūtāk realizēt, atzina Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) valdes priekšsēdētājs un būvmateriālu ražotāja SIA "Schwenk Latvija" valdes loceklis Māris Gruzniņš.

Viņš pauda, ka pēdējie divi gadi saistībā ar Covid-19 pandēmiju ir bijuši izaicinājumiem pilni, taču tas, kāds šis gads bija ārvalstu investoriem, ir atkarīgs no nozares, kurā investors strādā. "Gads kopumā ir bijis atkarīgs no tā, kādā industrijā konkrētais investors ir strādājis. Taču arī tām nozarēm, kurām pandēmijas laikā ir gājis veiksmīgi, gads ir bijis izaicinājumu pilns saistībā ar dažādajiem ierobežojumiem un prasībām, lai nodrošinātu ražošanu," sacīja Gruzniņš.

Jāizmanto pandēmijas dotās iespējas piesaistīt investīcijas 

Pandēmija ir sadārdzinājusi starpkontinetālos pārvadājumus, un to piegādes kļuvušas garākas,...

Tostarp viņš minēja, ka, piemēram, tiem, kas nodarbojas ar Covid-19 testu ražošanu vai vakcinācijas procesu, visticamāk, šis gads bija ļoti veiksmīgs, taču pretī ir tādas nozares kā sabiedriskā ēdināšana, kur noteikumi mainās pa mēnešiem un valda ļoti liela neziņa.

"Tas ir bijis gads, kurā vienam ir labi, otram slikti, bet kopumā jāsaka, ka iekšzemes kopprodukts (IKP) ir audzis un gads izrādījies ne tik ļauns, kā gaidīts. Jāatzīst, ka valdības pieņemtie lēmumi par palīdzību uzņēmējdarbībā, kā dīkstāves pabalsti un apgrozāmo līdzekļu daļēja segšana, ir bijis pareizs solis un noturējis lielu daļu uzņēmumu virs ūdens," teica Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētājs.

Gruzniņš atzīmēja, ka investīcijas pandēmijas dēļ nav apstājušās. "Es nāku no "Schwenk Latvija", kura pēdējo divu gadu laikā ir veikusi lielākās investīcijas, kopš tika uzbūvēta Brocēnu cementa rūpnīca. Šo divu gadu laikā kopējās investīcijas ir vairāk nekā 40 miljoni eiro. Tas ne tik daudz ir saistīts ar to, ka redzējām kādus ieguvumus no pandēmijas laika, bet mēs esam nosprauduši skaidru mērķi attiecībā uz "zaļo kursu". Ar to es gribu teikt, ka investīcijas pandēmijas situācijas dēļ nav apstājušās. Tās gan šajā laikā ir grūtāk realizēt dažādo ierobežojumu dēļ, piemēram, ir ceļošanas ierobežojumi, problēmas ar speciālistu piesaisti no ārvalstīm," viņš teica.

Tāpat Gruzniņš piebilda, ka padome sadarbībā ar Rīgas Ekonomikas augstskolu katru gadu veic investoru aptauju, un jaunākās aptaujas dati par par kopējo investoru noskaņojumu un tendencēm tiks prezentēti nākamā gada aprīlī. Taču pirmās intervijas laikā viens no biedriem atklāja, ka turpinās investēt - tuvāko divu gadu laikā vismaz 10 miljonus eiro. "Investori nav beiguši ticēt, cerēt un investēt," uzsvēra Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētājs.

Jautāts, kādas ir prognozes par ārvalstu investoru interesi par Latviju pēc pandēmijas, Gruzniņš atzīmēja, ka tas noteikti būs atkarīgs no nozares. "Domāju, ka atkopšanās nozarēs, kas saistītas ar tūrismu, aizņems vairākus gadus. Savukārt ražošanas vai pārstrādes uzņēmumiem, ja būs pieprasījums, būs piedāvājums. Ja šīm nozarēm ir bijis kāds samazinājums, tad tās atkopsies daudz ātrāk. (..) Domāju, ka investoriem vienmēr būs interese, paturot prātā, ka investors ir tas, kas no ieguldījumiem gaida peļņu. Un arī mēs, protams, Latvijā esam ieinteresēti, lai mums būtu vairāk tādu uzņēmumu, kas pelna un maksā nodokļus," viņš teica.

Vienlaikus viņš pauda, ka nepiekrīt viedoklim, ka investori atturas no ieguldījumiem. "Teikt, ka šajā laikā investori turas pie naudas un neinvestē… Tam es negribētu piekrist. Domāju, ka šis ir mirklis, kad nauda ir jāiegulda, un to mēs redzam no vairākiem investoru piemēriem. Redzam, ka pēdējo gadu laikā mūsu pašu biedrs "Orkla" ir veicis milzīgas investīcijas. Tas tikai norāda uz to, ka, par spīti pandēmijai, viņu plāni netiek atcelti. Taču no otras puses mēs, protams, tuvākajos gados neredzam lielas investīcijas, piemēram, viesnīcu būvniecībā. Pandēmija ir ieviesusi savas korekcijas, taču kopumā jāsaka - cilvēki ir piesardzīgi, taču biznesā tas nav tik jūtams," sacīja Gruzniņš.

Pasaulē un Eiropā valdošie nenoteiktības vēji ietekmēs ekonomiskās izaugsmes apmērus arī Latvijā, vienlaikus tie investorus padara piesardzīgākus un tādējādi lēmumi par ieguldījumiem var tikt atlikti.

Tādu ainu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē par to, ko 2020. gads nesīs ekonomikai Eiropā un Latvijā, atklāja Latvijas Bankas eksperti.

Latvijas Banka IKP pieaugumu 2020. gadam rēķina 2,6% (izlīdzinātie dati), inflāciju 2,4%. Pasaules ekonomika, lai arī lēnāk, bet aug. Ekonomika aug divu faktoru dēļ - pieaug strādājošo skaits un pieaug darba ražīgums, turklāt bezdarba līmenis tādās valstīs kā Vācijā, ASV, Jāpānā ir nepieredzēti zems.

Vienlaikus ir vairāki nenoteiktības faktori -- tirdzniecības kari, Brexit, politiskā nestabilitāte, arī koronovīrusa jautājumi utml.. Tam pretī ir vairākas ekonomisko izaugsmi balstošās sviras, viena no tām monetārā politika, taču ar to vien varot nepietikt.

Latvija pērn piesaistījusi 43 jaunus ārvalstu investīciju projektus, kas ir par 79% vairāk kā gadu iepriekš, kad tika uzsākti 24 jauni investīciju projekti, liecina jaunākais EY (Ernst & Young) investīciju pievilcības pētījums EY Attractiveness Survey Europe, kas analizē investīciju datus un apkopo investoru viedokļus.

Šie jaunie projekti radījuši 2583 jaunas darba vietas, kas ir par 69% vairāk kā gadu iepriekš.

“Latvijai šis ir izcils rezultāts laikā, kad Eiropā kopumā jaunu investīciju projektu skaits samazinājās par 13%. Ļoti labi rezultāti ir arī Lietuvā, kurā pērn uzsākti 53 jauni investīciju projekti, kas gan ir nedaudz mazāk kā gadu iepriekš (60), bet Igaunijai pagājušais nav bijis labākais gads un reģistrēts 59% jaunu investīciju projektu kritums. Salīdzinot Baltijas valstu sniegumu, interesanti atzīmēt, ka iezīmējas valstu specializācija, proti, Latvijā ir izteikti daudz jaunu investīciju ražošanā – 20 jauni projekti, kamēr Lietuvā vairāk ir investīciju izpētes un attīstības projektos, kādi bijuši 19. Abās valstīs ir aptuveni līdzīgas citu virzienu investīcijas,” saka Guntars Krols, EY Partneris, Stratēģijas un Darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs.

Vairākas lielās Eiropas bankas saņēmušas pārmetumus par dubultstandartiem attiecībā uz klimata pārmaiņu politiku.

Kompānijas "Stand.earth" un "Amazon Watch" norādījušas, ka Eiropā strādājošās "ING", "Credit Suisse", "Natixis", "BNP Paribas", "UBS" un "Rabobank" pagājušās desmitgades laikā piedalījušās aptuveni 10 miljardu ASV dolāru vērtas Ekvadoras naftas transportēšanas darījumos uz ASV pārstrādes uzņēmumiem.

Katra no šīm bankām iepriekšējos gados paziņojusi, ka to stratēģija ir vērsta uz ilgtspējīgu klimata politiku, un tās iesaistījušās dažādās vienošanās, tostarp, 2015.gada Parīzes klimata nolīgumā, kas paredz aizsargāt mežus un atbalstīt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus.

Tajā pašā laikā bankas piešķīršas finansējumu uzņēmumiem, kas saistīti ar Amazones lietusmežos iegūto naftu.