Jaunuzņēmumu ekosistēma Latvijā attīstās ļoti strauji, šogad vien ir izveidojušies vairāk nekā 50 jaunuzņēmumi, kas strauji ieiet pasaules tirgos, apliecinot Latvijas potenciālu jaunuzņēmumu izaugsmes veicināšanā. Ciešā sadarbībā ar jaunuzņēmumu un riska kapitāla nozares ekspertiem, Ekonomikas ministrija (EM) sagatavojusi grozījumus Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā, lai vēl vairāk veicinātu jaunuzņēmumu rašanos Latvijā un to straujāku attīstību, kas labvēlīgi ietekmēs gan inovāciju sistēmas attīstību, gan veicinās riska kapitāla un biznesa eņģeļu kustības attīstību Latvijā, informē EM Sabiedrisko attiecību nodaļa.
Šā gada 19. decembra sēdē Ministru kabinets apstiprināja EM sagatavotos grozījumus Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā, paplašinot valsts atbalsta saņēmēju loku un pielāgojot likumu nozares praksei.
«Vide, kurā veidojas un attīstās jaunuzņēmumi, ir ļoti strauji mainīga un mums kā politikas veidotājam arī ir jābūt elastīgiem un atvērtiem pārmaiņām. Kopš politikas veidošanas līmenī strādājam ar jaunuzņēmumu atbalsta instrumentiem, ir pagājuši vien divi gadi – tomēr sasniegts ir daudz. Sasniegto nevar mērīt tikai kvantitatīvos rādītājos – pati likuma pieņemšana ataino valsts pārvaldes gatavību atbalstīt inovatīvu uzņēmējdarbību, veidojot tai nepieciešamos izaugsmes stimulus. Jāatzīst, ka abpusēji esam daudz mācījušies – gan jaunuzņēmumu kopiena, kas, strauji augot, būvē iekšējo nozares kultūru, gan politikas veidotāji, mācoties elastīgi pielāgot atbilstošākos risinājumus netradicionālas nozares attīstībai», pauž Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.
Likumprojektā paredzēti vairāki grozījumi, kas ļaus jaunuzņēmumu nozarei paplašināt atbalsta saņēmēju loku. Pirmkārt, tiks paplašināts kvalificēta riska kapitāla investora definējums, ļaujot atbalstam kvalificēties arī tiem jaunuzņēmumiem, kuri saņēmuši vismaz 15 000 eiro agrīnas riska kapitāla investīcijas no «biznesa eņģeļiem» (privātajiem investoriem) un akcelerācijas programmu ietvaros.
Otrkārt, ja līdz šim par atbilstošām tika uzskatītas tikai investīcijas jaunuzņēmuma pamatkapitālā, tad līdz ar grozījumiem atbalstam varēs kvalificēties arī tie jaunuzņēmumi, kas riska kapitāla ieguldījumus saņēmuši kā konvertējamo aizdevumu un akciju emisijas uzcenojumu.
Treškārt, likumprojekts paredz izmaiņas, kas skar pašu jaunuzņēmumu, palielinot investīcijas saņemšanas periodu. Tādejādi, ja jaunuzņēmuma sākotnējā investīcija ir bijusi vismaz 150 tūkstoši eiro liela, uzņēmums varēs kvalificēties nevis uz vienu atbalsta periodu, bet uzreiz uz diviem. Tāpat paredzēts, ka atkārtotu ieguldījumu gadījumā investors varēs būt arī saistīta persona.
Ministrs papildina: «Jaunuzņēmumu nozare Latvijā ir salīdzinoši jauna, tādēļ tās attīstības ciklā ir būtisks gan atbalsta regulējums no valsts puses, gan arī aktīva pašas nozares iesaiste starptautiskā mārketingā un sinerģiju paplašināšanā. Šogad kopā ar jaunuzņēmumiem un tos pārstāvošo asociāciju esam bijuši vizītēs trīs globāli stratēģiskās vietās - Silīcija ielejā, Izraēlā un Somijā. Izraēlā, kas ir inovāciju un tehnoloģiskās attīstības epicentrs, guvām pieredzi tehnoloģiju pārneses jomā un universitāšu iesaistei start-up kultūrā. Savukārt Somijā notiekošajā Ziemeļeiropas lielākajā start-up festivālā Slush pirmo reizi bija arī Latvijas nacionālais stends, kurā start-up ekosistēmas pārstāvji iepazīstināja starptautisko investoru eliti ar Latvijas start-up ekosistēmu, investīciju vidi un atbalsta instrumentiem,».
Viņš atzīmē, ka vienlaikus vēlas nodrošināt Latvijas jaunuzņēmumiem stratēģisku un profesionālu pārstāvniecību globālajā startup tīklošanās vietā un investoru piesaistes karstākajā punktā – Silīcija ielejā. «Oktobrī notikušās ASV vizītes noslēgumā esam vienojušies ar LIAA par potenciālu sadarbību ar kopstrādes telpu WeWork, kas ir globāla koprades platforma inovatīviem, strauji augošiem tehnoloģiju startup uzņēmumiem. Tieši plašā starptautiskā pārstāvniecība – ar 150 lokācijām vairāk kā 50 pasaules pilsētās – ir būtiskākais ieguvums, kas nozīmē, ka turpmāk no 2018.gada februāra Latvijas startup uzņēmēji jebkurā no šīm vietām ar valsts atbalstu varēs izmantot gan biroja telpas, gan biznesa tīklošanās un sadarbības iespējas ar citiem jaunuzņēmumiem visā pasaulē.» norāda A. Ašeradens.
Plānots, ka likumprojekts tiks izskatīts Saeimā steidzamības kārtā.
Latvijā darbojas 320 jaunuzņēmumi, kas kopumā piesaistījuši investīcijas aptuveni 210 milj. eiro apjomā. Svarīgākās nozares, kuras pārstāv jaunuzņēmumi Latvijā ir – finanšu tehnoloģijas (fintech), IKT, robotika, analītika, transports u.c..
