Izsole, kurā bija paredzēts izsolīt uzņēmējam Guntim Indriksonam piederošās kapitāldaļas uzņēmumos SIA Hobi Latgale un SIA Skonto FC, atzīta par nenotikušu, jo šodien uz izsoles turpinājumu nebija ieradies neviens solītājs, DB apstiprināja tiesu izpildītāja Helga Praņevska.

H.Praņevska pastāstīja, ka 25.augusts, pirmā izsoles diena bijusi ļoti smaga un solīts esot ļoti daudz, taču tālāk par Skonto FC kapitāldaļu izsoli neesot tikuši, jo beigusies darba diena, tādēļ ticis pieņemts lēmums izsoli turpināt 26. augustā. Taču tad neviens nav ieradies.

Savukārt Gundars Porietis, kuram par labu tiek rīkota izsole, norādīja, ka G.Indriksons ar savu juristi Daci Grīnbergu esot izgāzuši izsoli. Izsolei bija pieteikušies divi pretendenti: Evija Freimane, kas strādājot D.Grīnbergas birojā un Venjamins Radionovs, kuru, pēc G.Porieša teiktā, atsūtījis G.Indriksons. Kad neviens neesot ieradies uz izsoles otro dienu, esot mēģināts zvanīt uz telefona numuru, kuru norādījis V.Radionovs, taču numurs neesot bijis pareizs, tāpēc solītāju tā arī atrast neesot izdevies.

Intervijā laikrakstam Dienas bizness pazīstamais uzņēmējs un Latvijas Futbola federācijas prezidents Guntis Indriksons vērtē situāciju Latvijas sportā, valsts attieksmi pret to un atzīst, ka krīze līdzēs daudziem sportistiem, kuri pēdējos gados dzīvojuši ārpus realitātes, atkal atgriezties uz zemes.

No otras puses, ir jāsaprot, ka pašvaldībai un valstij tās vajadzības tagad ir degošas un ļoti konkrētas.

Tomēr ne jau vienmēr ir runa tikai par naudu. Nesen gāju garām 1. vidusskolai, un tur viņiem ir tāds neliels laukums pie skolas, kur novietotas automašīnas. Bet tur ir laba vieta sporta laukumam. Mēs piedāvājām skolas vadībai par brīvu izveidot sporta laukumu tur, lai bērni varētu spēlēt bumbu. Gan jau, ka arī grozus varētu uzlikt. Būtu daudz kvalitatīvākas fiziskās kultūras stundas. Tomēr skolas vadība mums atbildēja, ka viņiem būtiskāk tur ir turēt automašīnas,» intervijā stāsta G. Indriksons.

Investējot 190 000 eiro, Ērgļos plānots būvēt "Glamp Camp" viesu mājas, informē projekta un idejas autors SIA "Ragnar Distribution" dibinātājs Renārs Indriksons.

Projekta īstenošana uzsākta šī gada oktobrī, investoru piesaiste joprojām turpinās un kopumā plānots uzstādīt ne vairāk kā 10 viesu mājas. Projekta atklāšana iecerēta 2021. gada aprīlī.

Ideja glempingam radusies nesen, process aizsācies 2020.gada janvārī, kad likti pamati R.Indriksona pirmajam internacionālajam projektam "Glamp Camp" Īslandē.

Projekta nosacījumi ir šādi – tiek piesaistīts zemes īpašnieks, investors, vienas potenciālas glemp mājas īpašnieks un glempinga realizācijas nodrošinātājs – trīs ieinteresētas puses, viena glempinga stacija. Pēc sākotnējā plāna šādi būtu veidotas vairākas glempinga stacijas Īslandē, Latvijā, Itālijā, Anglijā, taču 2020.gada ekonomiskie un brīvas ceļošanas apstākļi dramatiski mainījās un martā iesāktie darbi tika apturēti uz nenoteiktu laiku. Nonākot atpakaļ vietējos tirgus apstākļos, R.Indriksons ar komandu uzsāka meklēt labvēlīgus glempinga realizācijas apstākļus Latvijā.

Valsts policijas izmeklētajā lietā par futbola spēļu rezultātu manipulāciju mantkārīgos nolūkos aizturēti astoņi cilvēki, piektdien preses konferencē pavēstīja Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins.

«Aizturētas divas amatpersonas no kluba un divi spēlētāji, bet pārējie četri ir organizators un cilvēki, kuri viņus atbalstīja,» teica Grišins. «Šajā organizācijā bija izveidojies lomu sadalījums - gan uzpirktie cilvēki, gan tādi, kas atbalstīja finanšu plūsmas. Esam guvuši apstiprinājumu, ka nenomaksātie nodokļi varētu būt mērojami vairāku simtu tūkstošu eiro apmērā, līdz ar to varat iedomāties organizācijas apgrozījumu.»

Kā izteicās Grišins, apsūdzētajiem inkriminēta krāpšana lielā apjomā organizētā grupā un tiek izskatīti arī pierādījumi par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

Nav iespējams Latvijā uztaisīt profesionālu sporta komandu par peļņas avotu. Sports Latvijā turas uz dullo pleciem, un es esmu viens no tiem, intervijā laikrakstam Dienas bizness saka pazīstamais uzņēmējs un Latvijas Futbola federācijas prezidents Guntis Indriksons.

Viņš vērtē situāciju Latvijas sportā, valsts attieksmi pret to un atzīst, ka krīze līdzēs daudziem sportistiem, kuri pēdējos gados dzīvojuši ārpus realitātes, atkal atgriezties uz zemes.

Nauda Latvijas sportā vienmēr bijusi maza un vienmēr būs maza - respektīvi, nebūs pietiekama. Varu tikai izteikt nožēlu, ka politiķi ne līdz galam šo lietu pareizi saprot. Katrs lats, kas tiek iedots sportam, pēc noteikta laika dod ietaupījumu valstij, ko tā tērē visādām negācijām, noziedzības apkarošanai, tiesām, cīņai ar narkomāniju un alkoholismu. Arī izglītības sistēma nopietni cieš no tā, ka daudzi bērni neizaug garīgi un fiziski veseli.

Rīgas Centra rajona tiesa ir noraidījusi uzņēmēja Gunta Indriksona sūdzību, kurā viņš lūdza izvērtēt zvērinātas tiesu izpildītājas Helgas Praņevskas darbības.

Tā kā G. Indriksons iesniedza sūdzību tiesā, tika atlikta uzņēmējam piederošo uzņēmumu kapitāla daļu izsole, kura bija paredzēta 17.decembrī un kuru rīkoja H. Praņevska. Pēc šāda tiesas lēmuma, ja G. Indriksons nepārsūdzēs spriedumu, tiks nozīmēts jauns izsoles datums.

Tiesa 21.decembrī paziņoja pilno tiesas spriedumu, līdz ar to spriedumu 10 dienu laikā var pārsūdzēt likumā noteiktajā kārtībā, Db informēja Centra rajona tiesas pārstāvis Kaspars Sadauskis.

H. Praņevska iepriekš Db sacīja, ka nevar izpaust sīkāku informāciju par izsoli bez abu iesaistīto pušu piekrišanas, vien norādīja, ka izsole tiek rīkota saistībā ar neizpildītu mierizlīgumu un par labu uzņēmējam Gundaram Porietim. Izsolei vajadzēja notikt saskaņā ar Civilprocesa likuma punktu, kas regulē apķīlātas mantas pārdošanas kārtību.

Ar uzņēmēja un Latvijas Futbola federācijas bijušā prezidenta Gunta Indriksona līdzdalību izveidota kompānija SIA «Shopping Mall», liecina «Firmas.lv» informācija.

Jaundibinātās kompānijas pamatkapitāls ir 50 000 eiro, bet tās vienīgais īpašnieks ir SIA «Hobi Latgale», kuras īpašnieki savukārt ir pati «Hobi Latgale» (87,72%) un Indriksons (12,28%). Taču kā «Shopping Mall» vienīgais patiesā labuma guvējs uz īpašumtiesību pamata uzrādīts Indriksons.

«Shopping Mall» valdes locekļu amatos iecelts Oļegs Harčenkovs un Juris Kalvelis.

Kompānijas juridiskā adrese ir Lomonosova iela 6, Rīga.

Komercreģistrā «Shopping Mall» iegrāmatota piektdien, 3.maijā.

Indriksons ir līdzīpašnieks arī kompānijās SIA «Skonto apsardzes dienests», SIA «Radio Skonto», SIA «Hanzas projekti», SIA «Briodor», liecina «Firmas.lv».

Indriksons bija Latvijas Futbola federācijas prezidents vairāk nekā 20 gadu un amatu atstāja 2018.gada aprīlī.

No savām skolas gaitām daudzi atceras, ka skolotāji un vecāki vairāk uzmanības pievērsa mūsu sliktajām atzīmēm nekā labajām.

«Ak, tev glītrakstīšanā ir trijnieks? Nu tad sēdi un raksti atkal un atkal, kamēr tev sanāks labi un pareizi!» Nekas nav mainījies tad, kad esam kļuvuši pieauguši un sākuši strādāt. Uzņēmumā notiek kārtējās darbinieku attīstības pārrunas, kurās tiek norādīts uz darbinieka vājajām jomām, tām, kas būtu jāattīsta. «Tev īsti nepadodas prezentācijas. Varbūt tev vajadzētu apmeklēt kādus kursus.»

Šīs «audzināšanas» rezultātā lielākā daļa cilvēku tic, ka ir jāattīsta un jāpilnveido savas «vājās» puses. Vadītāji fokusējas uz savu darbinieku trūkumiem, stiprās puses uzskatot par pašsaprotamām. Taču realitāte ir tāda, ka, attīstot savas vājās puses, mēs tērējam daudz vairāk laika un enerģijas, šīs mācības un attīstība rada lielas grūtības, bet panāktais rezultāts ir daudz mazāks nekā tad, ja attīstītu savas stiprās puses.

Labrīt!

Db.lv piedāvā īsu ieskatu ziņās, kas šorīt aktuālas Latvijā un pasaulē:

Latvija

Pirmdien apturēta a/s GE Money Bank izsniegtā licence kredītiestādes darbībai, kā arī ļauts banku reorganizēt par komercsabiedrību, kas nesniedz kredītiestādes pakalpojumus. Saskaņā ar Kredītiestāžu likumu banka var atteikties no licences, ja tās akcionāri lēmuši par bankas reorganizāciju un ir izpildītas visas saistības pret noguldītājiem.

Neņemot vērā pašvaldību vadītāju, kā arī Vides un reģionālās attīstības ministrijas protestus, Rīgas domes iniciatīva diferencēt sabiedriskā transporta braucienu cenas rīdziniekiem un Rīgā nedeklarētajiem turpina virzību. Šorīt Rīgas mērs Nils Ušakovs pauda – VARAM nav juridisku iemeslu aizliegt Rīgas domei sniegt rīdziniekiem atlaides braukšanai sabiedriskajā transportā. «Ņemot vērā esošo tiesisko rāmi, ministrija nevar aizliegt Rīgas domei saviem pasažieriem sniegt atlaides sabiedriskajā transportā,» raidījumā 900 sekundes izteicās N. Ušakovs.

«Skaidrs, ka Skonto stadions tiks pārdots, un es pats vien to atpirkšu. Uzskatu, ka man tas ir jādara, ņemot vērā, ka savulaik esmu šo projektu radījis, attīstījis, ieguldījis tajā līdzekļus, ņemot lielus kredītus,» intervijā Dienas Bizensam pauda stadiona projekta attīsītājs Guntis Indriksons.

Tajā pašā laikā viņš norādīja: «Vienkārši pašreiz vēl nav īstais laiks to darīt», paužot, ka tas varētu notikt pēc apmēram sešiem astoņiem mēnešiem.

Runājot par summu, par kuru stadions varētu tikt atpirkts, G. Indriksons norādīja, ka tā ir par augstu. Banka Reverta paziņojusi, ka izsoles sākumcena - 12,6 miljoni eiro - netiks samazināta. «Manuprāt, tā [izsoles sākumcena - red.] ir noteikta par augsta. Turklāt tik lielu summu es nemaz neesmu bankai parādā,» pauda G. Indriksons. Pēc viņa domām, adekvāta summa par šo darījumu būtu no astoņiem līdz desmit miljoniem eiro.

Šodien izcēlies ugunsgrēks Kandavas novada domes deputātam un uzņēmējam Guntaram Indriksonam piederošajā ēkā Kandavas centrā, kur atrodas vēsturiskā apbūve, aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Zemgales reģiona brigādes komandieris Dainis Bērziņš.

Deg sena divstāvu mūra ēka Sabiles ielā 2, kurai ir izbūvēts mansards. Cilvēki nav cietuši. Mājas iedzīvotāji bija evakuējušies paši jau pirms ugunsdzēsēju ierašanās.

Aģentūra LETA noskaidroja, ka aizdegusies vēsturiska ēka, kurā atradās Kandavas novada domes deputāta un partijas Vienotība Kandavas novada nodaļas valdes locekļa Guntara Indriksona uzņēmums SIA Linda-1, kā arī viņa sievai Lindai piederošs uzņēmums SIA Linda-EE. Ēkas divos stāvos atrodas šo uzņēmumu veikali un skaistumkopšanas salons, bet trešajā stāvā īpašnieku ģimenei bija dzīvoklis.

Indriksons apstiprināja, ka ir cietušais šajā ugunsgrēkā, turklāt viņš ir arī nama īpašnieks. Kaut arī dega galvenokārt ēkas jumts un bēniņi, cietusi esot visa ēka, kā arī atsevišķas veikalos esošās mantas. Arī Bērziņa rīcībā esošā sākotnējā informācija liecina, ka ēkas pirmajā stāvā ir veikala telpas, bet augšstāvos ir dzīvojamās telpas.

Laiskais vasaras režīms skāris arī nekustamo īpašumu tirgu. Pārdošanas sludinājumu skaits aug, īpašniekiem laicīgi izliekot pārdošanā objektus pirms nākamās apkures sezonas sākumā. Kopš janvāra dzīvokļu pārdošanas sludinājumu skaits Rīgā palielinājies par ceturto daļu, turpretī īrei pieejamo dzīvokļu skaits samazinājies par vairāk nekā 35%, kas skaidrojams pavisam vienkārši – liela daļa iedzīvotāju šā brīža ekonomiskās situācijas ietekmē lemj par labu īrei, nevis mājokļa iegādei.

Lai gan pieprasījums pēc mājokļiem ir, darījumi notiek samērā nesteidzīgi. Nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” darījumu vadītāji novērojuši – palielinoties izvēles iespējām, mājokļu tirgus izteikti nostājas par labu pircējiem, kuri daudz skrupulozāk izvērtē pieejamās opcijas, bet izvēli apgrūtina pārdevēju noteiktā objekta cena. Jūnijā 48% pārdevēju ir prasījuši tirgus situācijai nesamērīgi augstu cenu par pārdošanā izlikto nekustamo īpašumu, kas rezultējas ar zaudētu vai samazinātu pircēju interesi. Likumsakarīgi pieaudzis arī mājokļa pārdošanai nepieciešamo dienu skaits.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par jūniju:

ASV pilsonis vērsies tiesā saistībā ar slavenās Jūrmalas villas Marta neveiksmīgu iegādi, vēsta laikraksts Diena.

"Noteikts aizliegums nekustamo īpašumu atsavināt, dāvināt, sadalīt un apgrūtināt ar lietu vai saistību tiesībām," – šāds liegums ar Rīgas rajona tiesas lēmumu ir uzlikts bijušo Parex bankas īpašnieku ģimenei piederošajai slavenajai villai Marta un saistītajiem īpašumiem.

Iemesls – ASV pilsoņa vēršanās tiesā, pieprasot īpašuma pārdevējiem – odiozās Krasovicku ģimenes jaunajai paaudzei pildīt uzņemtās saistības.

Par 40 miljoniem nepārdeva, par 15 miljoniem arī ne

2009. gadā laikrakstā Dienas Bizness publicētajā Latvijas 25 visdārgāko privātmāju un dzīvokļu sarakstā Viktora Krasovicka ģimenei piederošā villa Marta ierindojās otrajā vietā - uzreiz aiz otra Parex bankas līdzīpašnieka Valērija Kargina toreiz turpat Jūrmalā svaigi uzbūvētās villas Adlera.

Šobrīd viena no sabiedrības aktualitātēm ir jautājums par nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanu dzīvojamām ēkām, kas Finanšu ministrijas (FM) piedāvātā risinājuma rezultātā jau ievērojami pārsniedz publiskajā telpā diskutētās nodokļa reformas robežas un akceptēšanas gadījumā var atstāt ļoti būtisku ietekmi ne tikai uz maksājumu lielumu, bet arī uz Latvijas nekustamā īpašuma īpašnieku kopumu.

1. Šajā gadījumā to plāno veikt pašu vēlētais parlaments un tā ieceltā valdība;

2. Ja plašsaziņas līdzekļos politiķu paustie mērķi ir patiesi, tad nav pārliecības par to, ka viņi paši ir pietiekami iedziļinājušies izskatāmajā jautājumā.

3. Šobrīd sabiedrībā ir kāda visai ietekmīga grupa, kuras interesēs ir panākt rosību nekustamā īpašuma tirgū. Viena no pārbaudītām metodēm ir nesamērīgi nodokļi.

Vispirms par dažiem mītiem:

Pirmais mīts: pēc māju kadastrālās vērtības (KV) var noteikt, cik bagāti ir īpašnieki.

Patiesībā ēku KV netiek atvasinātas no to greznuma, lepnuma, svaiguma, materiālu dārdzības, īpašnieku turīguma un tamlīdzīgiem parametriem, bet, galvenokārt, no zemes kadastrālās vērtības.

Mērķtiecīgāk īstenojot pašu apstiprināto attīstības stratēģiju, Latvijas Universitāte (LU) varētu palielināt ieņēmumus no tai piederošajiem nekustamajiem īpašumiem. Tas ļautu augstskolai gūt papildu finansējumu, ko izmantot jaunā Akadēmiskā centra attīstībai, revīzijā par LU rīcību ar tās mantu secinājusi Valsts kontrole (VK).

Saimnieciski rīkojoties, LU ieņēmumi tikai no revīzijā pārbaudītajiem īres un nomas līgumiem divu gadu laikā, iespējams, varēja būt līdz 400 tūkstošiem eiro lielāki. Latvijas Universitātei jāuzlabo iekšējās kontroles sistēma, gan slēdzot nomas un īres līgumus, gan uzraugot jau noslēgto līgumu izpildi un aktīvāk piedzenot īres parādus.

«Katram īpašumam ir nepieciešams gudrs saimnieks, un tas nozīmē arī pastāvīgu uzraudzību un kontroli, vai īpašums nes peļņu, vai rada zaudējumus. Tālredzīgs saimnieks apsvērs visas iespējas nopelnīt, lai nopelnīto varētu ieguldīt tālākā attīstībā. Latvijas Universitātei ir lieli plāni jaunā Akadēmiskā centra izveidē, taču vismaz daļu iespēju palielināt ieņēmumus no pašu nekustamajiem īpašumiem, lai finansētu savu darbību, tā neizmanto,» revīzijas secinājumus skaidro Valsts kontroles padomes locekle Inese Kalvāne.

Šādiem vārdiem uzņēmējs un Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidents Guntis Indriksons raksturo vienu no lielākajām sporta būvēm Latvijā – Daugavas stadionu.

Viņš ir par iecerēm samērā īsā laika periodā Rīgā attīstīt trīs vērienīgus futbola infrastruktūras projektus, vienlaikus gan atzīstot, ka tas viss būs iespējams vien tad, ja izdosies piesaistīt finansējumu no ES, valsts, Rīgas pašvaldības.

Esat izteicies, ka jums esot ieceres futbola saimniecības attīstībai Latvijā. Par ko īsti ir runa?

Daudz lietu ir jāizdara. Problēmas saistībā ar krīzi man nozīmē to, ka tā futbola infrastruktūra, ko savulaik radīju, visticamāk, tiks zaudēta. Tāpēc ir jāpārnes futbola halle. No valsts esam dabūjuši piekrišanu saistībā ar Daugavas stadiona izmantošanu. Proti, mums ir plāns nākamajā gadā sagatavot Daugavas stadiona demontāžas projektu, jaunu tehnisko projektu, vēlā rudenī ielikt pamatus, un 2015. gada pavasarī demontēt Skonto būves un pārvest tās uz jauno vietu. Otra iecere ir saistīta ar nepieciešamību pēc stadiona, kur Latvijas futbola izlasei aizvadīt savas spēles. Skaidrs, ka tur, kur pašreiz ir Skonto stadions, tas drīz vairs nebūs. Tādējādi esam jau vienojušies ar pilsētu, ka šim mērķim tiks izmantots Barona ielas stadions. Šobrīd jau izstrādājam skiču projektu un ceram, ka tuvākā pusgada laikā tas būs gatavs. Principā mēs esam atraduši biznesa nišu, kas ļautu saistībā ar šo būvi nepieļaut tās pašas kļūdas, kas bija Skonto stadiona gadījumā. Uzbūvējot «pliku» stadionu, tā ikgadējās uzturēšanas izmaksas ir ap 250 tūkstošiem latu. Tas nav prātīgākais, un domāju, ka neviens to arī nevēlas darīt – it īpaši jau LFF, kas no tā visa baidās kā no uguns. Ir jādara viss, lai uzbūvētu jauno stadionu ar biznesa funkciju, lai tas nebūtu jādotē. Ja viss ar šo projektu notiks tā, kā ir plānots, es gribētu, lai 2016., 2017. gadā tas būtu gatavs.

Latvijas Futbola federācijas vadītājs Guntis Indriksons uzskata, ka futbola komandas Daugavpils Dinaburg izslēgšana no Latvijas futbola čempionāta vienu otru šīs komandas pārstāvi esot paglābusi no kriminālās atbildības un roku dzelžiem, raksta nra.lv.

Db jau rakstīja, ka Daugavpils Dinaburg klubs tika izslēgts no LMT futbola virslīgas sakarā ar to, ka ilgākā laika periodā spēlēts totalizatoros uz FK Dinaburg spēlēm, manipulēts ar šo spēļu rezultātiem, un pēc vairākkārtīgiem aizrādījumiem un diskvalifikācijas Baltijas Līgā šādas aktivitātes turpinājās, par ko no kompetentām organizācijām, tai skaitā UEFA, ir saņemti nepārprotami pierādījumi.

G. Indriksons uzskata, ka, ja kaislību pret totalizatoru nepārtrauktu LFF, tad to izdarītu policija, ka vainīgos turklāt sodītu.

Latviešu boksa zvaigzne Mairis Briedis pasaules boksa supersērijas pirmā smagā svara pusfināla cīņā pārspējot savu pretinieku Oleksandru Usiku, kļūs par multimiljonāru, intervijā aģentūrai LETA pauda sacensību organizators Kalle Zauerlands.

Briedis septembrī supersērijas ceturtdaļfinālā pēc punktiem pieveica Maiku Peresu no Kubas, aizstāvot Pasaules Boksa padomes (WBC) čempiona jostu. Nākamā gada janvārī viņš pusfinālā tiksies ar Usiku, kurš savā ceturtdaļfinālā pārspēja vācieti Marko Huku. Šajā cīņā uz likmes būs ne tikai WBC, bet arī Usikam piederošā Pasaules Boksa organizācijas (WBO) josta, savukārt sacensību čempions kļūs par visu četru prestižāko jostu īpašnieku.

Šobrīd Zauerlandam ir saspringts grafiks, jo nepieciešams atrast norises vietas visām četrām pusfināla cīņām abās svara kategorijās. Ceturtdien viņš īsā vizītē bija ieradies Latvijā, atklājot, ka Brieža un Usika cīņas norises vieta būs zināma divu nedēļu laikā.

Valdībai līdz šā gada 1. maijam ir jāsagatavo piedāvājums nekustamā īpašuma nodokļa liktenim attiecībā uz iespējamo vienīgā vai primārā mājokļa neaplikšanu ar to.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lēmums, izskatot kolektīvo iesniegumu par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atcelšanu vienīgajam īpašumam, kas kalpo par dzīvesvietu tās īpašniekam.

Tieslietu ministrija ir sagatavojusi projektu par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vai samazinājumu primārajam mājoklim un to nodevusi sabiedriskajai apspriešanai. Tā ieviešanas gadījumā jautājums ir par prognozētajiem pašvaldību ieņēmumiem no šī nodokļa 2022. gadā.

Jāatgādina, ka jau iepriekš ir bijuši vairāki mēģinājumi "atbrīvot" vienīgo mitekli no NĪN maksāšanas, taču neviens no tiem nav beidzies ar uzvaru. Proti, 2019. gadā parlamentā bija pašlaik opozīcijā esošās ZZS deputātu iesniegtais grozījumu projekts Nekustamā īpašuma nodokļa likumā, kurš paredzēja no šī nodokļa maksāšanas ar 2020. gadu atbrīvot mitekli, kurā cilvēks ir deklarēts un dzīvo, un tam piekrītošo zemi pilsētās un ciemos līdz 1,5 ha, bet viensētās līdz 2 ha ar kopējo kadastrālo vērtību līdz 100 000 eiro. Taču attiecīgie grozījumi neguva parlamenta vairākuma atbalstu un nenonāca pat līdz izskatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Salīdzinot ar gada pirmo mēnesi, februārī tirgus temps kļuvis mazliet gausāks – vienlaikus interese par īpašumu iegādi nav apstājusies.

Vidējais dienu skaits, kas nepieciešams mājokļa pārdošanai par tirgus cenu, samazinājies līdz 76 dienām. Kā novērojuši “Latio” darījumi vadītāji, aktīvāk iegādei tiek meklēta apbūves zeme un nelielas privātmājas, tomēr likvīdu piedāvājumu tirgū būtiski trūkst. Paturot prātā skaļi izskanējušo retoriku par šogad gaidāmo Euribor kritumu, potenciālie pircēji sāk apsvērt arī lielākas platības mājokļus ar trim un vairāk istabām, tomēr no galējā lēmuma pieņemšanas aizvien biežāk attur cits faktors - ģeopolitiskā nestabilitāte.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa” dati par janvāri:

Vasara nav nesusi cerētos rezultātus nedz pārdevējiem, nedz pircējiem. Lai gan augusts bijis aktīvāks par iepriekšējiem mēnešiem, darījumu dinamika saglabājas stabila. Nekustamo īpašumu tirgus dalībnieku monumentālā pārliecība iesakņojusies uzskatā, ka cenas kuru katru brīdi kritīs vai augs – atkarībā no puses vajadzības, secina nekustamo īpašumu kompānijas Latio eksperti.

Uzņēmums norāda, ka mājokļu segmentu pašlaik notur pircēji, kas gatavi iegādāties īpašumu par saviem līdzekļiem, darījuma summai vidēji svārstoties no 40 000 līdz 60 000 eiro. Reizē turpina augt piedāvājumā esošo dzīvokļu skaits. Aizvien lielāku īpatsvaru no tiem veido īpašumi, kas pieder ārzemēs strādājošiem un dzīvojošiem Latvijas iedzīvotājiem.

Mēneša laikā iegādei pieejamo dzīvokļu skaits Rīgā pieaudzis par 15%. Kopumā augustā pārdošanā bija 4710 dzīvokļi. Par 17% pieaudzis arī īres dzīvokļu skaits, kas tomēr ir teju uz pusi mazāks nekā pārdošanā esošo dzīvokļu skaits – augustā īrei bija pieejami 2400 dzīvokļi. Jauno projektu pirmreizējā tirgū Rīgas apkaimēs augustā iegādei bija pieejami 1200 dzīvokļi – par 10% vairāk nekā jūlijā. Vidējā cena saglabājas nemainīga ne tikai pārdošanas sludinājumos (2770 EUR/ m²), bet arī faktiskajos darījumos, sastādot 2550 EUR/ m². Mēneša laikā būtiskas izmaiņas nav novērotas arī darījumu summās jauno projektu otrreizējā tirgū. Augustā cena par mājokļa kvadrātmetru jaunajā projektā apkaimēs sasniedz ap 1970 EUR/ m². Savukārt Rīgas centrā novērots neliels cenu pieaugums par 6% - no 2540 EUR/ m² jūlijā līdz 2700 EUR/ m² augustā.

Kopš 2005.gada lauksaimniecības zemju cenas pieaugušas 20 reižu, bet kopš 2020.gada cena kāpusi par 40%, informē nekustamo īpašumu kompānijas "Latio" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka lauksaimniecībā izmantojamo zemju un meža īpašumu tirgus šobrīd ir viens no aktīvākajiem, taču potenciālajiem darījumu dalībniekiem patlaban publiski nav pieejamas objektīvas informācijas par norisēm šajos tirgus segmentos.

Vidējā lauksaimniecības zemes nomas maksa gadā Latvijā decembrī bija 170 eiro par hektāru (novembrī - 160 eiro par hektāru), bet augstākā lauksaimniecības zemes nomas maksa gadā Latvijā bija 330 eiro par hektāru (novembrī - 320 eiro par hektāru).

Savukārt meža īpašumiem vidējā summa, ko pārpircēji samaksājuši īpašniekam no reālās tirgus vērtības, pārējo paturot sev, decembrī bija 60% (novembrī - 45%). Vienlaikus 60% pārdevēju pārdeva īpašumu zem tirgus cenas (novembrī - 65%).

Marts sakustinājis ledu ne tikai Latvijas ūdenstilpēs, bet arī nekustamo īpašumu tirgū – rosība notiek, taču saukt to par atkusni būtu pāragri.

Mājokļu segmentā, īpaši Rīgā un Pierīgā, parādījusies aktivitāte. Potenciālie pircēji kļuvuši elastīgāki savos nosacījumos, apsverot arī otrreizējā tirgus piedāvājumu, turpretī pārdevēji cenas šūpot negrib, tādējādi paildzinot objekta pārdošanai nepieciešamo dienu skaitu. Salīdzinot ar 2022. gada nogali, sērijveida dzīvokļu piedāvājums Rīgā palielinājies par 15%, bet īrei pieejamo dzīvokļu skaits sarucis par 6%. Vairumā gadījumu pircēji lūkojas pēc kvalitatīva, dzīvošanai gatava mājokļa – par šādiem īpašumiem pircēji gatavi pacīnīties, turklāt 31% darījumu notiek bez kredīta piesaistes, secināts nekustamo īpašumu aģentūras "Latio" jaunākajā "Mājokļu pircēju pārliecības indeksā".

Vēsais pavasaris daļēji atdzesējis darījumu tempu ar meža īpašumiem - mēneša laikā trīs reizes pieaudzis vidējais laiks, kas paiet no sludinājuma publicēšanas brīža līdz pirmajam pircēja piedāvājumam īpašumam par tirgus cenu. Izmaiņas skaidrojamas ar makroekonomisko situāciju: kokmateriālu cenas slīd lejup, bet vienlaikus pieaug procentu likmes, secina nekustamo īpašumu kompānijas Latio eksperti.

Neskatoties uz šā brīža nosacīto pauzi, kopš 2019. gada darījumu skaits ar meža zemēm un to kopsummas pakāpeniski augušas, sasniedzot pēdējo 17 gadu laikā augstāko līmenī.

Analizējot darījumu dinamiku, šoreiz Lauku īpašumu tirgus indeksā Latio apskata zemes darījumu kopsummas dažādās grupās trīs periodu griezumā - t.s. “treknajos gados”, ekonomiskās krīzes laikā 2009. gadā un 2022. gadā.

Jaunākie “Lauku īpašumu tirgus indeksa”* dati (aprīlis):Lauksaimniecība izmantojamās zemes (LIZ):