«Man ir nepatīkams atsevišķu uzņēmēju organizāciju pārstāvju sacītais par lietām, par kurām viņi nezina vai tēlo, ka nezina, bet uzdodas par lieliem ekspertiem: Igaunijā, redz, VID, ja ir informācija par iespējamiem nesamaksātiem nodokļiem, uzsit uz pleca un saka: mēs zinām, ka tu neesi visu samaksājis, samaksā, bet Latvijas VID uzreiz...,» intervijā Dienas Biznesam saka bijusī Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore, pašlaik SIA Rīgas viļņi izpilddirektore Ināra Pētersone.
Fragments no intervijas:
Mediju telpā parādās ziņas, ka ir uzņēmumi, kuri tiek pieķerti miljonu nemaksāšanā, bet vienojas un izkuļas sveikā, piemēram, Gan Bei. Kā tas iespējams?
Vajadzētu nodalīt vairākas lietas. Vispirms par VID darba organizēšanu ar iespējamiem nodokļu nemaksātājiem. Man ir nepatīkams atsevišķu uzņēmēju organizāciju pārstāvju sacītais par lietām, par kurām viņi nezina vai tēlo, ka nezina, bet uzdodas par lieliem ekspertiem: Igaunijā, redz, VID, ja ir informācija par iespējamiem nesamaksātiem nodokļiem, uzsit uz pleca un saka: mēs zinām, ka tu neesi visu samaksājis, samaksā, bet Latvijas VID uzreiz... Mēģināšu izskaidrot! Latvijas VID procesi organizēti pēc riska vadības sistēmas, tas nozīmē, ka regulāri no dažādiem avotiem tiek uzkrāta informācija par visām juridiskām un fiziskām personām un šī informācija tiek analizēta attiecībā uz iespējamo nodokļu apjomu pēc izstrādātiem daudziem kritērijiem, veidojas potenciālie nodokļu nemaksātāju saraksti dilstošā secībā pēc iespējami nesamaksāto nodokļu apjoma. Kad saraksts ir gatavs, tad vispirms pirmajiem 10 000 EDS tiek nosūtīts automātisks paziņojums, ka ir nokļuvis šajā sarakstā, lai izvērtē. Paiet laiks, VID sastāda pārbaudāmo uzņēmumu plānu, atkal EDS konkrētajam uzņēmumam nonāk informācija, ka viņš joprojām VID ieskatā ir riskants un nu jau ir iekļauts plānā. Pēc abiem šiem paziņojumiem uzņēmums var labot deklarācijas, var skaidrot, likums to pieļauj un par to nav nekādu soda sankciju. Trešā reize, kad tiek pieņemts lēmums par audita veikšanu, par ko paziņo 14 dienas iepriekš, un atkal vēl var labot. Protams, ja arī tagad riski vēl nav novērsti, seko pilna programma. Vai tas nozīmē, ka Latvijas VID neinformē un nedod iespējas riskus novērst?!
VID bez audita vēl veic tematiskās pārbaudes, kuru laikā izdara arī kontrolpirkumus un salīdzina čeka un kontrollentu datus. Konstatējot lielu novirzi, tiek uzsākts administratīvais, nereti arī kriminālprocess, piemēram, Gan Bei gadījumā. Administratīvajā procesā tiek izņemti kases aparāti, bet uzņēmumam jānovērš pārkāpumi, jāprecizē nodokļu deklarācijas un jāiegādājas jauni kases aparāti, un tad atļauj atjaunot saimniecisko darbību. To izmantoja Gan Bei, kas iesniedza precizētās nodokļu deklarācijas. Paralēli tika uzsākts kriminālprocess. Cik saprotu, kriminālprocesa ietvaros no komersanta tika izteikts priekšlikums par nodarīto zaudējumu (nesamaksātajiem nodokļiem) valstij maksāšanas sākšanu ātrāk. Lieta pērnā gada nogalē nonāca prokuratūrā un vainīgajām personām, ja vaina tiks pierādīta, būs sods, ko noteiks tiesa. Gan Bei gadījumā VID cītīgi monitorē šo uzņēmumu un rezultātā darbinieku algas palielinājušās divas reizes, būtiski pieaugusi nodokļu nomaksa. Te arī ir dilemma – ja būtu apturēta saimnieciskā darbība un uzņēmums ietu maksātnespējas procesu, tad minētā rezultāta nebūtu, bet būtu kārtējie nepiedzenamie parādi un tajās pašās vietās būtu jauns uzņēmums.
Kāpēc pēc uzņēmuma lūguma VID nevar atbildēt, vai izvēlētais darījumu partneris ir godprātīgs nodokļu maksātājs?
Nezinu nevienu ES dalībvalsti, kurā būtu šāda sistēma, kad riskanto personu saraksts, kas paredzēts VID darbiniekiem darbam, būtu pieejams arī darījumu partneriem savu saimniecisko lēmumu pieņemšanai. Ir bijuši mēģinājumi šādu sistēmu izveidot privātstruktūrās, balstoties uz riska informāciju. Taču VID nevar šādus datus sniegt privātkompānijai. Vai darījumu partneris ir PVN maksātājs vai nodokļu parādnieks, vai viņš atrodas sarakstā, kuriem apturēta saimnieciskā darbība, ir redzams jau pašlaik. Savukārt VID atbilde vai izvēlētais darījumu partneris ir riska sarakstā vai ne, būtu ar juridiskām sekām. Analītiskā sistēma veic atlasi, bet par riska sarakstā nokļuvušajiem vēl nav pierādījumu, ka viņi ir blēži.
Savukārt atraidītais darījumu partneris, uzzinot iemeslu, kāpēc nav slēgts līgums, sūdzēs valsti tiesā par zaudējumu nodarīšanu neiekasēto ienākumu apmērā. Kurš tad šādus zaudējumus maksās? Aizdomas, ka ir risks, vēl neko nenozīmē.
Visu interviju No ēnu ekonomikas var izcelt 100 miljonus lasiet 12. septembra laikrakstā Dienas Bizness.