Par Latvijas būvkompānijas SIA "Merks" īpašnieku kļuvusi Igaunijas nekustamo īpašumu kompānija "Kose Männisalu", liecina "Firmas.lv" informācija.

Savukārt par kompānijas patieso labuma guvēju kļuvis Igaunijas pilsonis Mēlis Olevs.

Jau ziņots, ka Igaunijas būvniecības uzņēmums "Merko Ehitus" augusta sākumā paziņoja, ka pārdevis Latvijas būvkompāniju SIA "Merks".

Kā informēja "Merko Ehitus", 1.augustā stājās spēkā pirkuma-pārdošanas līgums, ar kuru "Merko Ehitus" grupā ietilpstošais "Merko Investments" pārdeva Latvijas būvuzņēmumu "Merks".

Vienojoties ar pircēju, puses darījuma cenu neizpaudīs.

"Merks" līgumu portfelis ir izsmelts, un uzņēmumam nav saimnieciskās darbības, uzņēmumam atlikuši tikai juridiskie strīdi un "Merko Ehitus" garantēto garantijas saistību izpilde, teikts paziņojumā Tallinas biržai.

Igaunijas būvniecības uzņēmums "Merko Ehitus" pārdevis Latvijas būvkompāniju SIA "Merks", uzņēmums pirmdien informēja Tallinas biržu.

Kā informēja "Merko Ehitus", 1.augustā stājās spēkā pirkuma-pārdošanas līgums, ar kuru "Merko Ehitus" grupā ietilpstošais "Merko Investments" pārdeva Latvijas būvuzņēmumu SIA "Merks".

Vienojoties ar pircēju, puses darījuma cenu neizpaudīs.

"Merks" līgumu portfelis ir izsmelts, un uzņēmumam nav saimnieciskās darbības, uzņēmumam atlikuši tikai juridiskie strīdi un "Merko Ehitus" garantēto garantijas saistību izpilde, teikts paziņojumā Tallinas biržai.

"Merko Ehitus" paziņoja, ka tiek veikti grupas struktūras pielāgojumi, lai vadība katrā valstī kļūtu efektīvāka un nostiprinātu koncentrēšanos uz pamatdarbību, kas ir būvniecības pakalpojumi un nekustamā īpašuma attīstība.

"Ministru kabineta lēmums aicināt AS Merko Ehitus un SIA Merks atkārtoti pretendēt uz Nacionālās bibliotēkas būvniecību arī pēc apsūdzību celšanas Igaunijā saistībā ar augstākā līmeņa politisko korupciju un pēc minēto uzņēmumu iepriekšējas brīvprātīgas izstāšanās no slēgtā konkursa augsto pretkorupcijas standartu dēļ ir vērtējams kā neizskaidrojams, nesaprotams un nesavienojams ar valdības deklarācijā noteiktajiem pretkorupcijas, tiesiskuma un biznesa ētikas veicināšanas standartiem".

Uz to šodien Ministru prezidentam, Kultūras ministrei un v/a J3b direktoram nosūtītajā vēstulē norāda Delna.

Delna vērš amatpersonu uzmanību uz to, ka šāda prakse pakļauj korupcijas aizdomām emocionāli noslogoto Gaismas pils projektu, kā arī valsts starptautisko reputāciju. Jebkādas aizdomas par iespējamu korupciju saistībā ar Nacionālās bibliotēkas būvniecību grautu jau tā trauslo sabiedrības uzticību Latvijas valsts varas institūciju godaprātam.

Delna aicina Ministru prezidentu, Kultūras ministri un v/a J3b pieprasīt no AS Merko Ehitus un SIA Merks, kā arī Igaunijas tiesībaizsardzības institūcijām visu pieejamo informāciju par krimināllietas gaitu. Delna norāda, ka iestāžu bezdarbība šajā gadījumā būtu klajš 2005.gada 2.septembrī ar Delnu noslēgtā līdzdarbības līguma pārkāpums un sabiedrībai doto pretkorupcijas solījumu ignorēšana.

Komisija, kas valsts aģentūrā Jaunie Trīs brāļi izveidota sarunu procesa nodrošināšanai par Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas būvdarbu veikšanu, saņēmusi pieteikumus no trim sarunu kandidātiem, bet projekta dokumentācija, saskaņā ar kuru varēs sagatavot tehnisko un finanšu piedāvājumu, ir izsūtīta diviem pretendentiem – Nacionālo būvkompāniju apvienībai, kurā ietilpst A/S RBSSKALS, SIA Skonto Būve un SIA Re & Re un piegādātāju apvienībai SIA PBLC, SIA Moduls Rīga un SIA PB Fasādes, liecina sniegtā informācija medijiem.

Komisija esot konstatējusi, ka trešais sarunu pretendents – piegādātāju apvienība SIA Merks un A/S Merko Ehitus neatbilst pretkorupcijas principiem, ko nosaka Kultūras ministrijas, valsts aģentūras Jaunie Trīs brāļi un Sabiedrības par atklātību – Delna 2005. gadā parakstītais līdzdarbības līgums.

Pēc Sabiedrības par atklātību – Delna aicinājuma š.g. 19.februārī valsts aģentūra Jaunie Trīs brāļi pieprasīja informāciju no Igaunijas tiesībsargājošajām iestādēm par A/S Merko Ehitus iespējamo saistību ar kukuļdošanu.

Šonedēļ ir saņemta atbildes vēstule no Igaunijas ģenerālprokuratūras, kas norāda, ka Igaunijā ir ierosināta krimināllieta par vairākkārtēju kukuļdošanu, kuras ietvaros aizdomās turamais ir gan uzņēmums A/S Merko Ehitus, gan tā uzraudzības padomes priekšsēdētājs Tomass Annuss. Saistībā ar kukuļošanu ierosinātās krimināllietas materiāli apkopoti 200 sējumos, lietā ir veikta pirmstiesas izmeklēšana un tā nodota ģenerālprokuratūrai turpmāko tiesisko darbību veikšanai.

Publiskajā telpā izskanējušās Igaunijas būvuzņēmuma A/S Merko Ehitus minētās izmaksas Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvdarbu veikšanai nav uzskatāmas par pamatotām, jo uzņēmums, kuram liegta turpmāka dalība sarunu procesā par bibliotēkas būvdarbu veikšanu, neuzņemas nekādu atbildību par nosauktajiem skaitļiem un to patiesumu, Db. norādīja VA Jaunie Trīs brāļi Komunikācijas nodaļas vadītāja Elīna Bīviņa.

Valsts aģentūras Jaunie Trīs brāļi direktors, būvinženieris Zigurds Magone norāda: "Apstākļos, kad uzņēmums neiztur pretkorupcijas kritērijus un nevar būt pretendents sarunu procesam, zūd A/S Merko Ehitus atbildība par nosauktajām summām – kompānijai nav pienākuma parakstīt līgumu, nosauktie skaitļi netiek pakļauti profesionālai ekspertīzei u.tml., tāpēc A/S Merko Ehitus var brīvi minēt visdažādākās summas. Pašlaik publiskajā telpā nosauktās izmaksas 87 miljoni latu aptuveni atbilst būvmateriālu un tehnisko iekārtu izmaksām bibliotēkas ēkā, līdz ar to rodas divi jautājumi – vai nu A/S Merko Ehitus vēlas četrus gadus strādāt par velti un nemaksāt strādniekiem algu, vai arī uzņēmums pēc līguma noslēgšanas nāks pie valdības un ik pēc laika prasīs papildu finansējumu, līdzīgi kā tas ir noticis citos būvobjektos."

Latvijas lielās būvkompānijas ierēķina ļoti lielus peļņas procentus, taču ilgi tas vairs nevar turpināties.

Tā intervijā Db pauž būvkompānijas Merko Ehitus dibinātājs un lielākais līdzīpašnieks Tomass Annuss. Viņš norāda, ka šī kompānija mēģinās konkurēt ar vietējiem uzņēmējiem, cenšoties iegūt tiesības realizēt kādu no gaidāmajiem lielajiem būvprojektiem.

Cik lielā mērā, jūsuprāt, var uzskatīt, ka Latvijas un Igaunijas ekonomikā valda krīze?

Lai kā to arī negribētos, baidos, ka krīze būs. Tas, kas ir novērojams šodien, nav krīze — tie ir tikai pirmie vēstneši. Domāju, ka reālas grūtības varētu būt nākamgad.

Kādi tam ir iemesli?

Nākamgad būtiskas izmaiņas būvniecības nozarē nav gaidāmas, jo būvniecības nozare ir saistīta ar ilgtermiņa lēmumiem, kam ir zināma laika inerce, pavēstīja "Merko Ehitus" grupas uzņēmumu Latvijā vadītāja un nekustamo īpašumu attīstītāja "Merks mājas" valdes priekšsēdētāja Egija Smila.

Viņasprāt, patlaban redzami vairāki pozitīvi signāli, kas varētu veicināt lēmumu pieņemšanu par labu investīcijām - inflācija ir stabilizējusies, sagaidāms aizdevumu procentu likmju kritums, un prognozēta arī neliela ekonomikas izaugsme. Ir klienti, kuru ekonomiskā situācija nav būtiski ietekmēta, un tie, kuri iepriekš atlika investīciju lēmumus, nākamajā gadā tos, iespējams, realizēs, prognozē Smila.

Šī gada pirmajā pusē būvniecības produkcijas apjoms Latvijā ir saglabājies līdzīgā līmenī kā gadu iepriekš, vērtē Smila. To galvenokārt nodrošina inženierbūvniecības pieaugums, kas kompensē kritumu ēku būvniecībā. Kopumā tirgus aktivitāte ir zema, vērtējot to no būvniecībā esošo objektu apjoma, izsludinātajiem jaunajiem iepirkumiem, kā arī reālo darba veicēju pieejamības.

Latvijas ceļu būves firma Binders un būvkompānijas BMGS Igaunijas filiāle iesniegušas protestu Igaunijas Finanšu ministrijas Publisko iepirkumu strīdu risināšanas komisijai par tās lēmumu par Ilemistes satiksmes mezgla Tallinā rekonstrukcijas konkursa uzvarētāju atzīt Igaunijas būvkompāniju Merko Ehitus.

Tallinas Komunālā dienesta lēmumā teikts, ka par liela apmēra rekonstrukcijas projekta uzvarētāju atzīts būvuzņēmēju Merko Ehitus, Merko Infra, Tallinna Teede un Rand ja Tuulberg kopīgi iesniegtais piedāvājums. Uzņēmumi piedāvāja darbus paveikt par 647,7 miljoniem kronu (29,08 miljoniem latu).

Iepriekš par konkursa uzvarētāju tika atzīts Binders un BMGS piedāvājums, bet šis piedāvājums tika atcelts, jo Igaunijas Finanšu ministrijas Publisko iepirkumu strīdu risināšanas komisija saņēma sūdzību no Igaunijas celtniecības uzņēmuma Merko Ehitus. Uzņēmums iesniedzis komisijai vairākas sūdzības, kurās norādīts, ka Latvijas uzņēmumam Binders trūka dažādu atļauju un licenču un tas nebija reģistrējies atbilstoši Igaunijas prasībām.

Sociālo mediju nozīmes palielināšanās politikā nav nekāds noslēpums, un aizvien vairāk pasaules valstu vadītāju sāk izmantot mikroblogu portālu Twitter. Latvijas premjers Valdis Dombrovskis pat ticis sekotāko «tvītotāju» bariņā.

Kompānijas Digital Daya savā jaunākajā pētījumā «Īsti līderi tvīto» secina, ka portālā Twitter pagaidām ir pārstāvēti 15% no 163 pasaules valstīm, mikroblogus rakstot gan politiskajiem līderiem, gan valdībām.

Pētījumā secināts, ka «nestabilās» valstis, kurās ir liela politiskā nenoteiktība, visbiežāk sociālos medijus uzskata par draudu.

Šeit ir 16 pasaules valstu līderu vārdi, kuri izmanto Twitter. Jāsecina, ka «demokrātija» šādai nodarbei nav nepieciešamība, jo divi no līderiem dzīvo autokrātiskā sabiedrībā.

Šie «tvītotāji» sarindoti no mazākā sekotāju skaita līdz lielākajam.

Lai arī Igaunijā būvkompānija Merko Ehitus ir izstumta no tirgus, tai tomēr izdodas slēgt nozīmīgus būvdarbu līgumus.

Igaunijas būvkompānija Merko Ehitus ir noslēgusi līgumu ar Igaunijas Aizsardzības ministriju par Ämari Gaisa bāzes atjaunošanu. Līguma summa sasniedz 700 miljonus igauņu kronu (31.5 miljoni latu), kas padara to par līdz šim lielāko Igaunijas Aizsardzības ministrijas pasūtījumu. Patšas ministrijas līdzfinansējums būs 400 miljoni kronu (18 miljoni latu), savukārt pārējo summu veidos NATO drošības investīciju programmas fondu līdzfinansējums.

Projekta realizācija paredz skrejceļu, pievedceļu un apmaļu izbūvi un atjaunošanu, atbilstošas apgaismes un lidaparātu nosēšanās sistēmu izveidi. Konkurss tika izsludināts šā gada martā un tajā piedalījās uzņēmumi no Igaunijas, Spānijas, Vācijas, Bulgārijas, Turcijas, Itālijas un Lietuvas. Interesanti, ka Merko Ehitus uzvarējis konkursā neskatoties uz to, ka Valsts pasūtījumu strīdu komisija bija apmierinājusi konkurentu firmu iesniegto sūdzību pret Merko Ehitus, un tas nozīmē, ka Merko Ehitus nevarēs vairs piedalīties valsts pasūtījumu konkursos (2.10.2008, db.lv). Gaisa bāzes atjaunošanas darbi uzsākti šā gada oktobrī un tos pabeigt plānots 2010.gada otrajā pusgadā.

Ceturtdien (27. novembrī) Tallinas Apgabaltiesa atzina Merko par tiesīgiem piedalīties valsts pasūtījumu konkursos. Šāds lēmums tika pieņemts pamatojoties uz apgrozījuma rādītājiem un objektu celtniecības pieredzi kompānijas pirmsreorganizācijas periodā, tā rakstīts celtniecības koncerna paziņojumā biržai, ziņo dv.ee.

Tiesa ir anulējusi Komisijas par strīdiem saistībā ar valsts pasūtījumiem noraidījumu Merko iesniegtajam pieteikumam par piedalīšanos konkursos, ko organizēja Aizsardzības ministrija par Mīnu līča rekonstrukciju.

Ministrija atzina par uzvarētājiem Merko Ehitus piedāvājumu par 67.8 miljoniem kronu (3.04 milj. LVL), bet šis lēmums tika apstrīdēts.

Tiesa noteica, ka jaunā Merko Ehitus kompānija var piedalīties konkursos, būdama pietiekami kompetenta ekonomiskajā, finansiālajā un tehniskajā ziņā, lai izpildītu darbalīgumā paredzētās saistības, jo tā var balstīties uz iepriekšējās Merko Ehitus kompānijas pieredzes un apgrozības.

Ekonomikas krīze Latvijā un izvēlētie soļi tās pārvarēšanai līdzi nesa arī ēnas puses - augstu bezdarbu, algu samazināšanu, nodokļu paaugstināšanu un ēnu ekonomikas kāpumu, šodien Vīnē notiekošajā Euromoney Centrāleiropas un Austrumeiropas konferencē atzina Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).

Premjers savā uzrunā izklāstīja gan to, kā Latvija iekļuva ekonomiskajā krīzē, gan arī skaidroja, kādus mehānismus valdība izvēlējās krīzes pārvarēšanai. Dombrovskis atzina, ka problēmas sākās jau tad, kad mūsu valsts pievienojās Eiropas Savienībai un NATO 2004.gadā. Toreiz, sasniedzot pēc Latvijas neatkarības atgūšanas izvirzītos stratēģiskos mērķus, iespējams, bijām pārāk optimistiski, ka nu jau nekas slikts nevar ar mums notikt.

Arī globālā ekonomika tobrīd bija uz optimisma viļņa, tas viss veicināja plašu kapitāla ieplūdi Latvijā un pārkarsēja ekonomiku - bija milzīga inflācija un augsts tekošā konta deficīts, izveidojās burbulis nekustamā īpašuma sektorā. Vienlaikus arī valsts budžets bija nesabalansēts, tādējādi mūsu valsts virzījās uz krīzi. Premjers stāstīja arī par krīzes sākumu mūsu valstī, "Parex bankas" nacionalizāciju un vēršanos pēc starptautiskās palīdzības.

Būvfirmas SIA "Merks" īpašniece pagājušajā nedēļā reģistrējusi jaunu kompāniju SIA "Merko būve", liecina "Firmas.lv" informācija.

Jaunizveidotās kompānijas pamatkapitāls ir 25 000 eiro, un tās vienīgā īpašniece ir Igaunijas "Merko Investments", kura ir arī vienīgā būvkompānijas "Merks" īpašniece.

Kompānijas "Merko būve" vienīgais valdes loceklis ir Urmass Somelars, kurš ir arī būvfirmas "Merks" padomes loceklis.

"Merko būves" juridiskā adrese ir Lielirbes ielā 29, Rīgā, kur atrodas tirdzniecības centrs "Spice".

Kompānija "Merko būve" reģistrēta piektdien, 13.janvārī.

Jau vēstīts, ka 2021.gadā "Merks" strādāja ar 61,862 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 24,2% vairāk nekā 2020.gadā, savukārt kompānijas peļņa samazinājās par 4% un bija 1,572 miljoni eiro. Vienlaikus "Merks" koncerna apgrozījums 2021.gadā bija 52,825 miljoni eiro, kas ir par 6,2% vairāk nekā 2020.gadā, bet koncerna peļņa samazinājās četras reizes un bija 473 642 eiro.

Igaunijas būvniecības grupas "Merko Ehitus" uzņēmums "Merko Ehitus Eesti" par 25 miljoniem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa būvēs kazarmas Igaunijas Bruņoto spēku bāzē Emari.

"Merko Ehitus" informēja Tallinas biržu, ka "Merko Ehitus Eesti" ar Igaunijas Aizsardzības investīciju centru parakstīja līgumu par karavīru izmitināšanas ēku būvniecību ar nepieciešamajām ārējām un iekšējām komunikācijām.

Būvdarbi jāpabeidz 2024.gada decembrī.

Emari atrodas Igaunijas gaisa spēku bāze. Tā atrodas nepilnus 40 kilometrus uz dienvidrietumiem no Tallinas.

"Merko Ehitus" nodarbojas ar vispārējo būvniecību, civilo inženieriju un mājokļu būvniecību.

Kompānijas akcijas kotē Tallinas biržas oficiālajā sarakstā. Uzņēmuma lielākā īpašniece ar 71,99% akciju ir Igaunijas kompānija "Riverito".

Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.

Ilggadēja pazīšanās ar ietekmīgiem cilvēkiem, t.sk. Aināru Šleseru un aizturēto Vilni Štramu, iespējams, līdzējusi Merkam kļūt par Latvijas lielāko būvfirmu.

Ilggadēja ceļu krustošanās ar savās jomās ietekmīgiem cilvēkiem, tostarp satiksmes ministru Aināru Šleseru, bijušo Rīgas domes darboni, patlaban par iespējamo kukuļņemšanu aizturēto Vilni Štramu, iespējams, sekmējusi apjomīgu projektu gaitu un ļāvusi Ivara Geidāna vadītājam SIA Merks no kompānijas ar dažu miljonu latu apgrozījumu kļūt par Latvijas lielāko būvfirmu ar 60 milj. Ls apgrozījumu un vairāku miljonu Ls peļņu. Vienlaikus ar projektu virzību arī atbalstu sniegušajiem draugiem finansēs un biznesā veicās labi. Piem., A. Šlesers ticis pie simtiem tūkstošu eiro, bet Viļņa Štrama jaundibināta firma tiek pie lieliem pasūtījumiem, piem., Arēnas Rīga teritorijas attīšanas. Merka vērienīgie darījumi vairākkārt presē pētīti un vairākas no šīm personām, ar kurām ceļi krustojušies, t.sk. A. Šlesers, noliegušas jebkādu interešu lobēšanu un samaksu par to.

Būvuzņēmumiem Baltijas valstīs šis gads būs sevišķi smags, jo 2011. gadā «nekontrolēti» palielinājušusās izejvielu cenas, Bloomberg norāda Baltijas reģiona lielākais celtniecības uzņēmums Merko.

Tallinā bāzētais uzņēmums Merko mudina valdību samazināt arvien pieaugošo izejvielu cenu celšanos ar atklāto konkursu palīdzību. Izsludinot atklātos konkursus, būvuzņēmējiem iespējams izvairīties no turpmākām finansiālām problēmām, ko var radīt izejvielu piegādātāji, cerot gūt lielāku peļņu, Bloomberg norāda Merko izpilddirektors Tīts Robens.

Salīdzinot ar pērno gadu, celtniecības apjomi Igaunijā, Latvijā un Lietuvā ir kritušies par 16%. Salīdzinot ar 2009. gadu, pērn būvniecība bija samazinājusies par 47,5%, ekonomiskās krīzes iespaiddā samazinoties pieprasījumam un pieaugot konkurencei.

«Ir daudz skumju piemēru - būvniecības uzņēmumi bankrotē katru mēnesi,» stāsta Merko vadītājs. «2011. gads būs grūtākais daudziem būvniecības uzņēmumiem visās Baltijas valstīs,» viņš uzsver.

Igaunijas ekonomikas izaugsmes blāvums un citi faktori liek bažīties arī par Latviju

Igaunija ir viens no lielākajiem Latvijas tirdzniecības partneriem, un tendences kaimiņos ietekmē Latvijas uzņēmumu eksportu. Turklāt vēsturiskās un kultūras tuvības dēļ Latvijai ir tendence ar nelielu nobīdi laikā arī valsts mērogā atkārtot igauņu jau pieredzēto, kas pašlaik nekas dižs nav. Igaunijas ekonomika pagājušajā gadā augusi vien par 0,7%, liecina Igaunijas statistikas pārvaldes IKP ātrais novērtējums. Tas krietni sarūgtinājis daudzus ekonomikas analītiķus, kas, kaut arī kaimiņvalsts ekonomikai pērn lēsa mazāku izaugsmi, tomēr nedomāja, ka tā noslīdēs zem 1% atzīmes.

Kvalitāte atmaksājas

Latvijas eksportētāji par noieta tirgu kaimiņos šobrīd nesūdzas un vien norāda, ka tajā, par spīti abu valstu tuvumam un ciešajai sadarbībai, nacionālās īpatnības ir jāņem vērā. Tā NP Foods Eesti mārketinga direktors Roberts Ēķis teic, ka «igauņi ir ļoti patriotiski, un tas izpaužas arī patēriņā». «Igaunijas tirgus ir ļoti piesātināts, un tajā valda augsta konkurence. Kvalitatīviem produktiem tajā gan ir iespējas, taču jāņem vērā, ka investīcijas tirgus apguvē nedos tūlītēju rezultātu.» Eksporta zīmoliem Igaunijas tirgū noteikti vēl ir brīvas nišas, uzskata R. Ēķis. Arī produktu pielāgošana vietējām tradīcijām un vērtībām ir nozīmīgs jautājums, lai konkurētu ar citiem zīmoliem. Piemēram, Gutta tradicionāli Igaunijā tiek uzskatīts par «savējo» un sasniedz savus izvirzītos mērķus. Viss ir atkarīgs no laika un naudas, ko uzņēmums ir gatavs veltīt savu mērķu sasniegšanai, stāsta R. Ēķis. Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa iemīļotā saldējuma ražotājs SIA Rūjienas saldējums DB teic, ka šogad attīstīs eksportu uz Igauniju, «un tad varēs spriest».

Igaunijas Merko Ehitus ar meitu SIA Merks šodien iesniedzis savu piedāvājumu Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būvniecībai, Dienas bizness novēroja aģentūrā Jaunie Trīs brāļi (J3b).

SIA Merks valdes loceklis Oskars Ozoliņš pastāstīja, ka iesniegtais piedāvājums ir par 87,6 milj. Ls, turklāt kompānijas pārstāvji uzskata, ka summa ir pamatota un pietiekama. O.Ozoliņš arī teica, ka Hansabanka ir devusi 1 milj. Ls garantiju uzņēmuma dalībai šajā konkursā.

Uz jautājumu – vai uzņēmums vēlāk neprasīs papildus finansējumu, O. Ozoliņš pastāstīja, ka uzņēmuma vēsturē tā nekad neesot bijis. Savu piedāvājumu bibliotēkas būvniecībai jau ir izsnieguši arī piegādātāju apvienība SIA PBLC, SIA Moduls Rīga un SIA PB Fasādes, Dienas biznesam pastāstīja PBLC valdes priekšsēdētājs Vitālijs Čaplinskis.

Igaunijas biznesa laikraksts Aripaev 18. aprīlī raksta, ka Latvijas uzņēmuma Merks Igaunijas īpašnieki Merko Ehitus uzskata, ka Latvijā tiek radīti mākslīgi apstākļi, lai nepieļautu, ka Latvijas Nacionālo bibliotēku jeb Gaismas pili celtu Igaunijas kompānija. Merko Ehitus sola tiesāties.

Latvija ir apņēmusies darīt visu, lai attīrītu sevi no korupcijas, kā rezultātā valsts bloķē iespēju Merko Ehitus attīstīt apjomīgo Gaismas pils projektu, raksta Aripaev.

Jaunie 3 brāļi (J3B) direktors Zigurds Magone norādījis, ka tā kā Merko Ehitus ir bijis iesaistīts ar korupciju saistītos noziegumos, kompānijas filiāle Latvijā - Merks - neatbilst noteiktajiem projekta attīstītāja kritērijiem.

Merko Ehitus uzskata, ka tas vien, ka komiteja projekta attīstīšanu uzticējusi Nacionālo būvkompāniju apvienībai, kuras piedāvājums bija ievērojami dārgāks nekā Merks piedāvātais, pierāda, ka viss konkurss ir bijis korumpēts.

Igaunijas būvniecības grupas "Merko Ehitus" uzņēmums "Merko statyba" par 80 miljoniem eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, būvēs infrastruktūru Lietuvas "Achemos grupe" vēja turbīnu parkam Paģēģos valsts rietumos.

"Merko statyba" un "Achema grupe" uzņēmums "LT Energija" parakstīja 80 miljonu eiro vērtu līgumu par 40 vēja turbīnu pamatu, notekūdeņu un ceļu sistēmu izbūvi.

Gaidāms, ka darbi tiks pabeigti līdz 2025.gada nogalei, "Merko Ehitus" informēja Tallinas biržu.

"Achema" preses pārstāve Jolita Macelīte aprīlī paziņoja, ka grupa plāno investēt vairāk nekā 400 miljonus eiro Paģēģu vēja parkā, kur plānots izvietot 40 turbīnas ar 248 megavatu (MW) jaudu. Plānots, ka enerģija tiks izmantota ūdeņraža ieguvei.

"Merko statyba" šogad saņēma arī grupas "E Energija" uzņēmuma "Vejas LT" pasūtījumu par 30 miljoniem eiro uzbūvēt vēja parku ar 300 MW jaudu Ķelmes rajonā. Līgums parakstīts aprīļa sākumā.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) rosina vakcīnu loģistiku uzticēt bruņotajiem spēkiem.

Ceturtdien valdības sēdes laikā premjers pauda neizpratni par to, ka vakcinācijas procesā "esam pakļauti nezināmiem un ne pārāk atbildīgiem privātiem pakalpojuma sniedzējiem".

"Vai nav pienācis laiks pateikt - pietiek? Mums ir bruņotie spēki. Mēs otrreiz nevaram šādi riskēt, tāpēc pārņemam procesu valsts uzraudzībā," mudināja Kariņš.

Premjers pauda sašutumu, ka valsts izdod naudu reklāmai, bet nevar nodrošināt vakcinācijas procesu. "Mēs esam izsmiekls," secināja premjers.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) atbalstīja Ministru prezidenta viedokli par vajadzību vakcināciju piegādē iesaistīt armijas spēkus. Linkaits pauda, ka nav skaidrs, kā sistēma ar dažādiem piegādātājiem varētu darboties pie masu apjomiem, kā arī vai šādu piegādātāju vispār būs pietiekami daudz, lai nodrošinātu vajadzīgo loģistikas pakalpojumu apjomu vēlākajos vakcinācijas posmos.

Igaunijas būvniecības kompānija Merko Ehitus, kurai pieder arī uzņēmums Merks Latvijā, šā gada pirmo ceturksni noslēgusi ar 16,6 miljonu kronu peļņu, kas ir par 49% mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pirms gada, ziņo BBN.

Merko apgrozījums gada laikā sarucis par 18% līdz 501 miljonam kronu.

Merko prognozē, ka būvniecības apjomi Baltijas valstīs šogad samazināsies par aptuveni 10%. Tirgus atgūšanās gaidāma tikai nākamgad.

Kompānija norāda, ka tā paredzējusi paplašināt savu darbību Latvijā un Lietuvā. Tam galvenokārt plānots izmantot citu uzņēmumu pārņemšanu, skaidro Merko.

Db.lv jau vēstīja, ka Igaunijas būvuzņēmums Merko Ehitus «tur savas acis atvērtas» attiecībā uz iespējām pārņemt kādu kompāniju kaimiņos esošajās valstīs Latvijā un Lietuvā, sacījis kompānijas vadītājs Tīts Robens (Tiit Roben).

Uzņēmumu apvienība Merko Ehitus (Igaunija) un Merks (Latvija) kopīgā vēstulē un pievienotajos materiālos Valsts aģentūrai Jaunie Trīs brāļi apliecina, ka tā piedalīsies konkursā par Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvdarbu veikšanu un ir gatava ievērot visus Pretkorupcijas deklarācijas principus, Db.lv informēja SIA Merks valdes priekšsēdētājs Ivars Geidāns.

Igaunijas un Latvijas celtniecības uzņēmumu apvienība 2008. gada 14.februārī saņēma Valsts aģentūras Jaunie Trīs brāļi vēstuli ar uzaicinājumu apliecināt gatavību piedalīties sarunu procesā par Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas būvdarbu veikšanu.

Savā atbildes vēstulē Merko Ehitus un Merks arī informē potenciālo pasūtītāju par izmeklēšanas procesu, kas tika uzsākts Igaunijā 2007. gada 15.oktobrī. Tajā tiek paskaidrots, ka ne pret A/S Merko Ehitus, ne pret kādu no tās amatpersonām nekādas oficiālas apsūdzības Igaunijā nav izvirzītas un, pretēji Latvijas medijos izskanējušiem ziņām, neviena no uzņēmuma amatpersonām nav bijusi aizturēta.