Par Latvijas būvkompānijas SIA "Merks" īpašnieku kļuvusi Igaunijas nekustamo īpašumu kompānija "Kose Männisalu", liecina "Firmas.lv" informācija.

Savukārt par kompānijas patieso labuma guvēju kļuvis Igaunijas pilsonis Mēlis Olevs.

Jau ziņots, ka Igaunijas būvniecības uzņēmums "Merko Ehitus" augusta sākumā paziņoja, ka pārdevis Latvijas būvkompāniju SIA "Merks".

Kā informēja "Merko Ehitus", 1.augustā stājās spēkā pirkuma-pārdošanas līgums, ar kuru "Merko Ehitus" grupā ietilpstošais "Merko Investments" pārdeva Latvijas būvuzņēmumu "Merks".

Vienojoties ar pircēju, puses darījuma cenu neizpaudīs.

"Merks" līgumu portfelis ir izsmelts, un uzņēmumam nav saimnieciskās darbības, uzņēmumam atlikuši tikai juridiskie strīdi un "Merko Ehitus" garantēto garantijas saistību izpilde, teikts paziņojumā Tallinas biržai.

Igaunijas būvniecības uzņēmums "Merko Ehitus" pārdevis Latvijas būvkompāniju SIA "Merks", uzņēmums pirmdien informēja Tallinas biržu.

Kā informēja "Merko Ehitus", 1.augustā stājās spēkā pirkuma-pārdošanas līgums, ar kuru "Merko Ehitus" grupā ietilpstošais "Merko Investments" pārdeva Latvijas būvuzņēmumu SIA "Merks".

Vienojoties ar pircēju, puses darījuma cenu neizpaudīs.

"Merks" līgumu portfelis ir izsmelts, un uzņēmumam nav saimnieciskās darbības, uzņēmumam atlikuši tikai juridiskie strīdi un "Merko Ehitus" garantēto garantijas saistību izpilde, teikts paziņojumā Tallinas biržai.

"Merko Ehitus" paziņoja, ka tiek veikti grupas struktūras pielāgojumi, lai vadība katrā valstī kļūtu efektīvāka un nostiprinātu koncentrēšanos uz pamatdarbību, kas ir būvniecības pakalpojumi un nekustamā īpašuma attīstība.

Ceļu būves firmas SIA «Binders» Vangažu asfaltbetona rūpnīcā (ABR) jūlijā saražota miljonā tonna asfalta. Apjoms sasniegts 11 gadu laikā, kopš darbu sāka fundamentāli atjaunotā ražotne, ko 2007.gadā uzbūvēja vecās rūpnīcas vietā.

Miljonā asfalta tonna ieklāta uz autoceļa A1 jeb uz Tallinas šosejas netālu no Svētciema, kur uzņēmums «Binders» šovasar veic ceļa seguma maiņu kopumā 33 km garā posmā no Duntes līdz Svētciemam.

Uzņēmuma speciālisti aprēķinājuši, ka ar miljons tonnām pietiek, lai noasfaltētu ceļu no Vangažiem līdz Romai ar nosacījumu, ka asfalta kārta ir 4 cm bieza, bet ceļa platums ir 4 m.

Vangažu ABR maksimālā jauda ir 320 t asfalta stundā. Vidējais ražošanas apjoms gadā ir 80 000 t asfalta. Saražotā daudzuma ziņā līdz šim nepārspēts ir 2013.gads, kad produkcijas apjoms sasniedza 145 867 t.

Asfaltbetona rūpnīca Vangažos ir vecākā ceļu būvmateriālu ražotne Latvijā, kas tika uzbūvēta 1956.gadā. Laika gaitā tā piedzīvojusi īpašnieku maiņas, kā arī vairākas pārveides un modernizācijas, līdz 2007.gadā tika pilnībā demontēta un tās vietā uzbūvēta jauna, ko pēc uzņēmuma «Binders» speciāla pasūtījuma izgatavoja Vācijas kompānija «AMMANN Asphalt GmbH».

Pārvarot epidemioloģiska un tehniska rakstura izaicinājumus, ceļu būves firma SIA “Binders” sekmīgi pabeigusi vienu no apjomīgākajiem ārvalstīs īstenotajiem projektiem - valsts nozīmes reģionālā autoceļa Kūlupenai-Darbenai rekonstrukciju Lietuvā.

Būvdarbi netālu no Palangas esošā autoceļa posmā notika vairāk nekā gadu, kā rezultātā pilnībā rekonstruēts 14,03 km garš ceļa posms par kopējo summu 5,1 miljoni eiro. Projekta ietvaros “Binders” vadīja pilnu ceļa rekonstrukcijas procesu, kas iekļāva ceļa segas konstrukcijas izbūvi, konstruktīvā un šķembu slāņa uzklāšanu, asfaltēšanu, tilta remontu un noslēdzošajā fāzē arī ārējās apdares veidošanu, apzaļumošanu, caurteku stiprināšanu un ceļa aprīkojuma izbūvi. Atsevišķos ceļa posmos veikta atkūdrošana un ierīkota meliorācijas sistēma.

“Latvijā esam strādājuši dažāda mēroga projektos un uzkrājuši pieredzi, sadarbojoties ar ārzemju kolēģiem, tāpēc loģiskā kārtā meklējām un izmantojām iespēju Latvijas ceļu būvniecības speciālistu kompetences eksportēt ārzemju tirgū. Tur iegūtās zināšanas un pieredze ir pievienotā vērtība, ko pēc tam varam izmantot, lai pilnveidotu procesus Latvijā,” teic “Binders” valdes priekšsēdētājs Aigars Sēja.

Ceļu būvniecībā pagājušajā gadā un šogad ir daudz darba galvenokārt tāpēc, ka nozarei tika piešķirts finansējums Covid-19 seku mazināšanai, kas diemžēl negarantē ne ilgtermiņa stabilitāti, ne darbu apjoma prognozējamību nozarē, sacīja ceļu būves uzņēmuma SIA "Binders" valdes priekšsēdētājs Aigars Sēja.

Viņš pauda, ka cerība par ilgtermiņa plānu iezīmējās līdz ar Satiksmes ministrijas izstrādāto un valdībai šovasar prezentēto Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģiju līdz 2040.gadam. Sēja uzsvēra, ka tā būtu reāla, faktos un aprēķinos balstīta programma ceļu un tiltu attīstībai ilgākam laika posmam, kas iezīmētu kopējās infrastruktūras kopainu, ko vēlamies sasniegt 20 gadu laikā un kas ceļu būvniekiem beidzot ļautu plānot investīcijas tehnikai, tehnoloģijām, darbaspēkam.

"Zinām, ka valdība kopumā apstiprinājusi Satiksmes ministrijas ziņojumu un to "pieņēmusi zināšanai". Diemžēl fakts, ka valdība ar kaut ko ir iepazinusies, nav ar finansējumu segta garantija, ka varēsim strādāt ar skatu ilgtermiņā, nevis pēc principa "no sezonas uz sezonu" pēdējos brīžos piešķirtā finansējuma ietvaros," teica Sēja.

Grants-smilts atradnē, kas atrodas Gaujas nacionālā parka terirotijā, dabas aizsardzības pārvalde no 2004. līdz 2010. gadam varētu būt zaudējusi aptuveni 213 tūkstošus latu, par derīgo izrakteņu, smilts-grants, atradņu iznomāšanu, par to no nomnieka ceļu būves firmas Binders prasot tikai nomas maksu.

Grants-smilts atradnē ceļu būves firma SIA CBF Binders sešu gadu laikā ieguvusi aptuveni 140 tūkstošus tonnu smilts un aptuveni 93 tūkstošus tonnu smilts-grants.

Grants-smilts cena atkarībā no tās kvalitātes svārstās no 1,40 līdz 2,20 latiem par kubikmetru. Smilts cena variē no 0,60 Ls par kubikmetru līdz 1,20 latiem kubikmetrā.

Tādējādi sešu gadu laikā, no atradnes GNP pārdodot tikai smilti, Dabas aizsardzības pārvade, rēķinot vidējās cenās, varētu gūt aptuveni 84 tūkstošus latu lielu peļņu un aptuveni 129 tūkstošus latu lielu peļņu, pārdodot granti-smilti. Kopumā Dabas aizsardzības pārvaldei gājuši secen aptuveni 213 tūkstošus latu liela peļņa.

Valsts policija šodien Saulkrastos, Rīgas ielā, sarīkojusi operāciju, kurā piedalās maskās tērpti policisti un izmantoti dienesta suņi.

Minētajā ēkā ir reģistrēti vairāki ar ceļu būves firmu Binders saistīti uzņēmumi - SIA BNI, pilnsabiedrības Binders un Arčers un CBF SIA Binders, SIA TVA Construction un SIA M.A.-Taka un SIA Vogelberg.

Binders pārstāve Vita Noriņa aģentūrai LETA apstiprināja, ka šodien policija veikusi operāciju uzņēmumam Binders juridiski piederošā ēkā, kurā atrodas Binders Mehanizācijas departaments. «Patlaban Binders šīs telpas neizmanto un tās ar nomas līgumu ir nodotas izmantošanai citai juridiskai personai. Ar uzņēmumu Binders šī policijas operācija nebija saistīta,» sacīja Noriņa.

Valsts policijas preses pārstāve Simona Grāvīte aģentūrai LETA apstiprināja, ka Saulkrastos notiek plānota policijas operācija, taču izmeklēšanas interesēs plašāka informācija netiks sniegta.

2019.gadā Ceļu būves firma SIA "Binders" apgrozīja 107,63 miljonus eiro, kas ir par 24,06% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina "Lursoft" iesniegtais uzņēmuma gada pārskats.

"Binders" koncerna apgrozījums palielinājies līdz 122,11 miljoniem eiro.

Pārskata gadu Ceļu būves firma SIA "Binders" noslēdza ar 6,42 miljonu eiro peļņu, bet koncerns – ar kopumā 7,82 miljonu eiro peļņu.

"Binders" koncernā ietilpst mātes uzņēmums Ceļu būves firma SIA "Binders", kā arī ceļu būves uzņēmums SIA "Limbažu ceļi", nekustamo īpašumu pārvaldīšanas uzņēmumi SIA "BNI", SIA "Vienības 18", SIA "Muižas 17", mazumtirdzniecības uzņēmums SIA "Kurināmais" un minerālo materiālu karjeru izstrādes uzņēmums SIA "Vogelberg".

2019.gads bija pēdējais, kad ceļu būvniecībā bija pieejams ES 2014 – 2020 plānošanas periodā paredzētais finansējums ceļu rekonstrukcijai un attīstībai, norāda uzņēmums. Tādējādi, pateicoties uzvarētajiem iepirkumiem A2 un A10 ceļu posmos, Ceļu būves firmai SIA "Binders" izdevies palielināt savu apjomu VAS "Latvijas Valsts ceļi" izsludinātajos iepirkumos par 63% un kopā ar aktīvu dalību pašvaldības iepirkumos un infrastruktūras objektos, pērn sasniegt rekordlielu apgrozījumu.

Būvkompānijas «Arčers» un ceļu būves kompānijas «Binders» līdzīpašnieks Armands Garkāns otrdien bijis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), novēroja aģentūra LETA.

Viņš šovakar pameta KNAB biroju, taču nekādus komentārus žurnālistiem nesniedza.

Savukārt Latvijas Televīzija vēstīja, ka KNAB otrdien apmeklējis arī bijušais SIA «Skonto Būve» valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis, kurš nekomentēja, kāpēc birojā ieradies. Tāpat KNAB bija ieradies arī «LNK Group» valdes priekšsēdētājs Artjoms Milovs, bet, kā norādīja «LNK Group», saistībā ar citu, ne karteļa lietu.

Garkāns ir patiesais labuma guvējs būvkompānijā «Arčers» un ceļu būves kompānijā «Binders».

«Arčers» reģistrēta 1992.gadā. «Arčers» ir daļa no daudznozaru holdinga, un tā 100% kapitāldaļu turētājs ir SIA «Nule 17», kuras 100% īpašnieks ir AS «UGN». «Arčers» patiesais labuma guvējs ir Garkāns.

Pirmdien Latvijā aizturētais noziedzīgais grupējums izkrāpis vairāk nekā divus miljonus eiro no Ķīnas iedzīvotājiem, preses konferencē informēja Valsts policijas (VP) kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Jānis Lazdiņš.

Krāpšana notikusi izmantojot telefonkrāpšanas metodes, skaidroja Lazdiņš, piebilstot, ka krāpšana veikta laika posmā no šī gada marta līdz jūlija beigām.

VP saņēma tiesiskās palīdzības lūgumu no Ķīnas, kā rezultātā veikta izmeklēšana un operatīvās darbības divu mēnešu garumā, kas rezultējusies pirmdien veiktajā operācijā, skaidroja Lazdiņš.

Tāpat viņš minēja, ka palīdzība saņemta no Valsts robežsardzes, jo iesaistīts liels skaits aizdomās turamo, kuriem nav skaidra izcelsmes valsts, kā arī ir aizdomas par to, vai viņi atrodas Latvijā legāli.

Lazdiņš norādīja, ka starp aizturētajiem ir arī viens Latvijas pilsonis un piebilda, ka ir izņemts liels apjoms ar lietiskajiem pierādījumiem, kas palīdzēs Ķīnas tiesībsargājošajām institūcijām.

Asfalta ražošanu var salīdzināt ar zupas vārīšanu vai rosola gatavošanu - gluži kā pavārmākslā arī asfalta ražotājiem jāzina pareizā recepte, ar piedevu un sastāvdaļu attiecību palīdzību iegūstot «asāku vai maigāku» - izturīgāku vai mazāk izturīgu - asfaltu. Turpinot aizsākto tradīciju ielūkoties Latvijā ražotu produktu virtuvē, Db.lv šonedēļ piedāvā aplūkot, kā top asfalts Binders ražotnē Vangažos.

Asfalta ražošanā un ceļu būvē visiem ir skaidri spēles noteikumi - ja neizturīgs asfalts uzklāts ceļam, uz kura ir liela braukšanas intensitāte, tad drīz vien ceļam radīsies visi iespējamie defekti un ceļš kalpos varbūt pat tikai gadu, norāda Binders sabiedrisko attiecību speciāliste Vita Noriņa, skaidrojot, ka asfalts nevar būt slikts vai labs - tas, gluži kā apģērbs piemērojams laikapstākļiem, ir jāpieskaņo ceļam un tā braukšanas intensitātei. «Ir gadījumi, kad pasūtītājs prasa desmit gadu garantiju ceļam, un tad mēs kā būvnieki esam ieinteresēti to izpildīt, jo jebkuru defektu šajā laikā novērsīsim par saviem līdzkeļiem un tas atsauksies uz mūsu ekonomisko situāciju,» stāsta V. Noriņa. Viņa norāda, ka ceļu būvē nozīmīgi ir arī tas, kā ceļš tiek kopts, piemēram, vai ir sakārtotas grāvmalas. «Tas ir kā ar jebkuru lietu - ja nopirksim jaunu skapi un ja to nepareizi ekspluatēsim, tad tas sabojāsies,» norāda uzņēmuma pārstāve.

Veikta Ceļu būves firmas SIA Binders reorganizācija, atdalot daļu SIA Binders. Uzņēmums pievienots pagājušā gada septembrī reģistrētajai SIA Ķirbižu muiža, kuras īpašnieku vidū ir atrodami arī SIA Binders kapitāldaļu turētāju vārdi, liecina Lursoft dati.

Kā skaidro SIA Binders sabiedrisko attiecību pārstāve Vita Noriņa, reorganizācijas mērķis ir nodalīt CBF SIA Binders neraksturīgu komercdarbības veidu – nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un iznomāšanu, tādējādi maksimāli atbrīvojot administratīvos resursus tā pamatdarbības – ceļu būves – nodrošināšanai.

Ceļu būves firma SIA Binders darbojas jau kopš 1993.gada. Apskatot uzņēmuma apgrozījumu pēdējo piecu gadu periodā, redzams, ka tas bijis samērā mainīgs, zemāko punktu sasniedzot 2009.gadā, kad uzņēmums apgrozījis 45,707 miljonus eiro, savukārt labākais pēdējo gadu rādītājs reģistrēts 2012.gadā – 78,659 miljonus eiro.

Pagājušajā gadā SIA Ceļu būves firma Binders apgrozījums sasniedzis 55,28 miljonus latu, kas ir par 39,27% vairāk nekā gadu iepriekš, un ir augstākais apgrozījums visa uzņēmuma pastāvēšanas laikā, liecina informācija Lursoft.

Apgrozījuma pieaugumu veicinājis fakts, ka Binders, līdztekus savai pamatdarbībai, palielinājis darba apjomu specifisku infrastruktūras objektu un inženierkomunikāciju izbūvē. Uzņēmums pēdējos gados nostiprinājis savu konkurētspēju dzelzceļa un tramvaja sliežu ierīkošanā, ūdens un kanalizācijas tīklu izbūvē, kā arī lidlauku infrastruktūras izveidē.

Pateicoties papildus apjomiem, kā arī uzlabojamiem darba organizācijā un sekmīgai apakšuzņēmēju izvēlei, Binders pērno gadu noslēdzis ar 1,763 miljonu latu peļņu.

Uzņēmuma vadība skaidro, ka pērn nozarē kopumā saglabājusies asa konkurence, taču bijusi vērojama arī zināma ceļu būves izmaksu nostabilizēšanās. Galvenā aktualitāte tirgū un valstī nozarē joprojām bijusi nepietiekamais valsts finansējums ceļu būvniecībai un remontam, kā arī valstiskā līmenī pastāvošā neskaidrība par nozares finansējumu no valsts budžeta un neziņa par ceļu infrastruktūras uzlabošanai paredzētā Eiropas Savienības finansējuma piesaisti 2014.-2012.gada plānošanas periodā.

Latvijas ceļu būves firmas SIA Binders dalībnieki palielinājuši savu ieguldījumu uzņēmumā, audzējot Binders pamatkapitālu līdz 300 tūkstošiem latu, liecina jaunākā informācija Lursoft.

Binders lielākā dalībniece SIA Arčers, kurai pieder 40% uzņēmuma kapitāldaļu, šo ceturtdien palielinājusi savu ieguldījumu uzņēmumā no 80 tūkstošiem Ls līdz 120 tūkstošiem Ls. Savukārt pārējie SIA Binders īpašnieki, kam abiem pieder 30% kompānijas daļu – Normunds Luste un Alvis Tanbergs – palielinājuši savu 60 tūkst. Ls ieguldījumu uz 90 tūkst. Ls. Tādējādi kopējais uzņēmuma pamatkapitāls šonedēļ audzis līdz 300 tūkst. Ls.

Uzņēmuma vadība palikusi nemainīga – tā valdes locekļu amatos vēl arvien darbojas Armands Garkāns, Anete Jurjāne un Normunds Luste.

SIA ceļu būves firma Binders reģistrēta 1993. gadā, un veic ceļu un maģistrāļu būvniecību, būvlaukumu sagatavošanu, kā arī lidlauku un sporta objektu celtniecību.

Merko Ehitus grupas apgrozījums šī gada 3.ceturksnī sasniedzis 115 miljonus eiro, deviņu mēnešu periodā sasniedzot 299 miljonus eiro, kas ir par 39% vairāk nekā aizvadītajā gadā, informē uzņēmums.

Grupas tīrā peļņa 3.ceturksnī bija 5,6 miljoni eiro, bet deviņos mēnešos sasniedza 12,3 miljonus eiro, kas ir par 88% vairāk nekā pērn.

«Ņemot vērā parakstīto būvniecības projektu skaitu pēdējo gadu laikā un lielos būvniecības projektus, kas vēl ir procesā, mūsu apgrozījuma pieaugums gan 3.ceturksnī, gan šī gada pirmajos deviņos mēnešos ir sasniedzis plānoto. Būvniecības resursu cenas Baltijas tirgū turpina kāpt, un ir grūti atrast nepieciešamo darbaspēku, lai realizētu visus strauji augošos būvniecības plānus. Pašreizējā tirgus situācijā būvniecības apjomu pieaugums nav mūsu pašmērķis, ja tas pasliktina mūsu riska profilu. Ir svarīgi strādāt ar peļņu,» komentējot rezultātus norādīja AS Merko Ehitus valdes priekšsēdētājs Andres Trinks.

Nākamgad būtiskas izmaiņas būvniecības nozarē nav gaidāmas, jo būvniecības nozare ir saistīta ar ilgtermiņa lēmumiem, kam ir zināma laika inerce, pavēstīja "Merko Ehitus" grupas uzņēmumu Latvijā vadītāja un nekustamo īpašumu attīstītāja "Merks mājas" valdes priekšsēdētāja Egija Smila.

Viņasprāt, patlaban redzami vairāki pozitīvi signāli, kas varētu veicināt lēmumu pieņemšanu par labu investīcijām - inflācija ir stabilizējusies, sagaidāms aizdevumu procentu likmju kritums, un prognozēta arī neliela ekonomikas izaugsme. Ir klienti, kuru ekonomiskā situācija nav būtiski ietekmēta, un tie, kuri iepriekš atlika investīciju lēmumus, nākamajā gadā tos, iespējams, realizēs, prognozē Smila.

Šī gada pirmajā pusē būvniecības produkcijas apjoms Latvijā ir saglabājies līdzīgā līmenī kā gadu iepriekš, vērtē Smila. To galvenokārt nodrošina inženierbūvniecības pieaugums, kas kompensē kritumu ēku būvniecībā. Kopumā tirgus aktivitāte ir zema, vērtējot to no būvniecībā esošo objektu apjoma, izsludinātajiem jaunajiem iepirkumiem, kā arī reālo darba veicēju pieejamības.

Igaunijas būvniecības grupas "Merko Ehitus" uzņēmums "Merko Ehitus Eesti" par 25 miljoniem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa būvēs kazarmas Igaunijas Bruņoto spēku bāzē Emari.

"Merko Ehitus" informēja Tallinas biržu, ka "Merko Ehitus Eesti" ar Igaunijas Aizsardzības investīciju centru parakstīja līgumu par karavīru izmitināšanas ēku būvniecību ar nepieciešamajām ārējām un iekšējām komunikācijām.

Būvdarbi jāpabeidz 2024.gada decembrī.

Emari atrodas Igaunijas gaisa spēku bāze. Tā atrodas nepilnus 40 kilometrus uz dienvidrietumiem no Tallinas.

"Merko Ehitus" nodarbojas ar vispārējo būvniecību, civilo inženieriju un mājokļu būvniecību.

Kompānijas akcijas kotē Tallinas biržas oficiālajā sarakstā. Uzņēmuma lielākā īpašniece ar 71,99% akciju ir Igaunijas kompānija "Riverito".

Nekustamo īpašumu attīstītāja “Merks mājas” valdes locekļa un izpilddirektora amatā iecelts Roberts Rēboks, informē uzņēmums.

Mikus Freimanis, kurš līdz šim pildīja valdes locekļa pienākumus, atstās uzņēmumu jūlija beigās, lai uzņemtos jaunus profesionālos izaicinājumus.

"Kopīgi ar komandu esam attīstījuši dzīvojamos namus un projektus ar mērķi uzlabot cilvēku dzīves kvalitāti. Man ir liels prieks būt daļai no uzņēmuma, kurš ar savu profesionalitāti un inovācijām guvis atzinību gan no nozares ekspertiem, gan iedzīvotājiem, kuri izvēlas “Merks mājas” projektus par savu dzīvesvietu. Pie sasniegtā neapstāsimies – mēs turpināsim attīstīties un nodrošināt iedzīvotājiem piemērotu un augstvērtīgu dzīvesvietu, kas saskan ar viņu dzīves ritmu un vērtībām, vienlaikus stiprinot mūsu pozīciju nekustamo īpašumu tirgū,” saka Roberts Rēboks, “Merks mājas” valdes loceklis.

Ceļu būves firma «Binders» ir informēta par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lūgumu prokuroram piemērot pret uzņēmumu piespiedu ietekmēšanas līdzekļus saistībā ar Rīgā, Barona ielā, veiktajiem būvdarbiem, taču uzņēmums kategoriski nepiekrīt izvirzītajiem pārmetumiem, sacīja «Binders» pārstāve Vita Noriņa.

Kā ziņots, KNAB nosūtījis Ģenerālprokuratūrai krimināllietas materiālus, rosinot sākt kriminālvajāšanu pret sešām personām par dokumentu viltošanu saistībā ar seguma atjaunošanu Rīgā, Krišjāņa Barona ielā. Krimināllietas ietvaros izmeklētājs lūdzis prokuroru piemērot arī piespiedu ietekmēšanas līdzekļus divām juridiskām personām, lai sauktu tās pie kriminālatbildības.

Noriņa apstiprināja ka novembra sākumā «Binders» no KNAB saņēmis informāciju par lūgumu prokuroram piemērot pret uzņēmumu piespiedu ietekmēšanas līdzekļus, un, iepazīstoties ar šī lūguma pamatojumu un secinājumiem, kategoriski nepiekrīt izteiktajiem pārmetumiem.

«Patlaban «Binders» procesuālā kārtībā realizē savas tiesības pierādīt savu nevainību,» sacīja Noriņa, piebilstot, ka uzņēmums arī nav tiesīgs sniegt plašākus komentārus. Noriņa arī piebilda, ka KNAB norādījis - neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta likumā noteiktajā kārtībā.

Ceļu būves firma SIA Binders reģistrējusi pirmo komercķīlu šogad, liecina Lursoft dati.

Binders par labu Nordea Bank AB ieķīlājis visu savu mantu kā lietu kopību uz ieķīlāšanas brīdi, kā arī lietu kopības nākamās sastāvdaļas. Pieejamā komercķīlas izziņa rāda, ka nodrošinātā prasījuma summa ir 2,015 miljoni eiro.

2014. gadā Binders piedzīvoja finanšu rādītāju kritumu. Pērn uzņēmuma apgrozījums 70,103 miljonu eiro apmērā bija zemākais pēdējo trīs gadu laikā, savukārt uzņēmuma peļņa, salīdzinot ar 2013. gadu, saruka aptuveni trīs reizes. Binders 2014. gadā nopelnīja 1,263 miljonus eiro pēc nodokļu nomaksas. Lursoft dati rāda, ka būvniecības uzņēmums pērn nodrošināja 348 darbavietas.

Binders ir 1993. gada novembrī dibināts ceļu būves uzņēmums. Šobrīd Binders ir viena no spēcīgākajām nozares kompānijām Latvijā, kas profesionāli un atbildīgi veic jebkura apjoma un sarežģītības infrastruktūras objektu būvniecību un rekonstrukciju.

Līdz ar asfalta ražošanas pārtraukšanu decembra vidū, ceļu būves uzņēmums Binders pabeidzis 2015.gada būvdarbu sezonu. Turpinās darbi, kuru izpilde iespējama, pateicoties atbilstošiem laika apstākļiem. Galvenie būvniecības darbi atsāksies pēc tehnoloģiskā pārtraukuma pavasarī.

Uzņēmumam Binders šī sezona bija zīmīga ar to, ka līdztekus autoceļu rekonstrukcijas projektiem liels darba apjoms izpildīts, lai īstenotu specifiskus infrastruktūras projektus ar sevišķām prasībām darbu organizācijā un tehnoloģiju izmantošanā. Piemēram, augustā noslēdzās Biķernieku sacīkšu trases posmu rekonstrukcija, bet oktobrī ekspluatācijā tika nodota rekonstruētā Liepājas Starptautiskā lidosta.

Apjomīgs un sarežģīts darba process jūnijā noslēdzās Jelgavā - satiksmes terminālim piegulošo ielu rekonstrukcija un izbūve. Šovasar pabeigta vairāku ceļu posmu virskārtu atjaunošana, piemēram, Tallinas šosejas posmā no Svētciema līdz Salacgrīvai un ceļa Valka-Rūjiena posmā no Kārķiem līdz Naukšēniem u.c. Noslēgusies projektā paredzētā darba apjoma izpilde uz valsts galvenā autoceļa A2 jeb Siguldas šosejas posmā no pagrieziena uz Langstiņiem līdz Garkalnei. Kopumā 10 km garā šosejas posmā abos virzienos maijā tika sākta asfalta segas rekonstrukcija, kam atbilstoši līgumsaistībām bija jābūt pabeigtai nākamajā ceļu būves sezonā.

Pārsteigumu nesen piedzīvojis uzņēmums Binders. Starp Ziemeļīrijas kompānijā Terex Finlay Ltd. iegādātā drupinātāja specifikācijas lapām atrasta vēstule no tautiešiem, pastāstīja Binders finanšu direktors Juris Frīdmanis.

«Tā mūs patiesi aizkustināja un bija sirsnīgs pārsteigums,» atzīst uzņēmumā.

Vēstulīte rakstīta gan latviešu, gan krievu valodā. To starp iekārtas dokumentācijas lapām atrada Binders asfaltbetona rūpnīcas darbinieki, kuriem rekordīsā tempā vajadzēja iekārtu uzstādīt un notestēt.

«Piegādes apstākļi sagrozījās tā, ka uzstādīšanai iepriekš plānotā mēneša vietā vajadzēja iekļauties nedēļā. Tas bija ļoti liels izaicinājums, taču paguvām iekļauties līgumtermiņa izpildes nosacījumos un arī kopējā projekta izpildes termiņu šis apstāklis neietekmēja,» biznesa portālam Db.lv pastāstīja uzņēmuma pārstāve Vita Noriņa. Kā vēstīts, ceļu būves firmas Binders Vangažu asfaltbetona rūpnīcā noslēgusies Norvēģijas līdzfinansēta projekta īstenošana, lai pilnveidotu asfaltbetona ražotnes tehnoloģiskās iespējas. Rūpnīcā uzstādītas vairākas jaunas papildu iekārtas un ieviestas videi draudzīgas tehnoloģijas.

29.maijā ielikts pamatakmens Rail Baltica Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas nodrošinās ērtu tramvaja savienojumu ar Tallinas lidostu, pilsētas centru un ostu. Ülemiste termināla pabeigšana plānota 2028. gadā.

Termināļa būvniecība, kas sākās pagājušajā rudenī, ir sasniegusi pamatakmens ielikšanas posmu. Pasākumu ar savu klātbūtni pagodināja Eiropas Komisijas Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāta (DG MOVE) ģenerāldirektore Magda Kopčinska, Igaunijas klimata ministrs Kristens Mihals, Rail Baltic Estonia vadītājs Anvars Salomets, Rail Baltica kopuzņēmuma RB Rail vadītājs Marko Kivila, Zaha Hadid Architects pārstāvis un termināļa arhitektoniskā risinājuma autors Mičele Salvi, Merko Ehitus Eesti vadītājs Jāns Mē un KMG Infra vadītājs Indreks Pappels.

"Mēs esam sapņojuši par ātru savienojumu ar Eiropu kopš Lennarta Meri laikiem," atzīmēja klimata ministrs Kristens Mihals. "Šis gads ir nozīmīgs Rail Baltica būvniecībā. Papildus Ülemiste termināļa pamatakmens ielikšanai ir sākusies arī pamattrases būvniecība. Līdz šī gada beigām darbi būs uzsākti vienā trešdaļā jeb gandrīz 70 kilometrostrases, un gandrīz pusei, proti, 105 kilometriem būs noslēgti, būvniecības līgumi," viņš izcēla progresu. "Kvalitatīva savienojuma izveide rada daudz darba infrastruktūras sektorā, un, kad tā būs pabeigta, piedāvās būtisku jaunas iespējas Igaunijas cilvēkiem un ekonomikai."

Četru cilvēku ģimene, kas dzīvo sev piederošā 70 kvadrātmetru dzīvoklī padomju laikā celtā daudzdzīvokļu namā, par pārtiku, mājokli un transportu Rīgā tērē 41%, Viļņā 40%, bet Tallinā tikai 24% no mājsaimniecības rīcībā esošajiem ienākumiem, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā Baltijas galvaspilsētu mājsaimniecību izdevumu pētījuma dati.

Tas, nozīmē - ar tipisku patēriņa modeli šāda ģimene pārtikai, mājoklim un sabiedriskajam transportam Rīgā iztērē ap 585 eiro mēnesī, Viļņā ap 525 eiro, bet Tallinā ap 493 eiro mēnesī.

Lai arī naudas izteiksmē izdevumu apjoms Baltijas valstu galvaspilsētās ir līdzīgs, tad līdzekļu apjoms, kas atliek citiem ikmēneša izdevumiem, būtiski atšķiras. Pēc trīs lielāko izdevumu segšanas – pārtika, mājoklis un transports - pārējiem tēriņiem ģimenei Tallinā paliek gandrīz divas reizes vairāk līdzekļu nekā kaimiņvalstu galvaspilsētās - 1560 eiro. Savukārt šādai pašai ģimenei Rīgā atliek 840 eiro, bet Viļņā - 774 eiro. Atšķirību pamatā galvenokārt ir dažādais ienākumu līmenis Baltijas valstu galvaspilsētās – bet vidējie ģimenes rīcībā esošie ienākumi Rīgā šogad ir 1425 eiro un Viļņā - 1299 eiro, tikmēr Tallinā tie sasniedz 2053 eiro. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu šie ienākumi palielinājušies par 63 eiro Viļņā, par 83 eiro - Rīgā un par 100 eiro - Tallinā.

Latvijas rallija čempionāta un Latvijas rallijsprinta čempionāta pēdējā posmā rallijā Latvija 2010 uzvaru izcīnīja Skandi Auto Rallija komandas ekipāža Ivars Vasaraudzis/Pēteris Spredzis, kļūstot par uzvarētājiem posmā un Latvijas čempioniem A Plus klasē.

N4 klasē uzvaru izcīnīja Jānis Vorobjovs/Guntars Zicāns (Vorobjovs Racing), rallijā kopumā gūstot otro vietu. Trešajā vietā rallijā A Plus grupā Somijas sportisti Toni Gardemeisters/Tapio Sominens. Latvijas čempionāta 2WD grupā uzvaru sasniedza Ivo Ķilpis/Artis Ceriņš. Labākā rallijsprinta ekipāža – Arvis Arums/Arnis Krasovskis.

Vasaraudža/Spredža sniegums rallijā Latvija 2010 bija pārliecinošs – ekipāža uzvarēja visos deviņos rallija ātrumposmos, kuri notika Jūrmalā un Kuldīgas apkārtnē. Otrās vietas ieguvējus rallijā Vorobjovu/Zicānu uzvarētāji apsteidza par divām minūtēm un 14,55 sekundēm. Gardemeisters/Sominens līderiem piekāpās par divām minūtēm un 45 sekundēm.