Bruto darba algu saņēmēju, kuri valsts sektorā saņem 6000 eiro un vairāk mēnesī un kas ir maksimālā algu grupa Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datos, skaits 2012. gadā bija 324 cilvēki, bet 2023. gada novembrī – jau 3004 cilvēki. Privātajā sektorā 2012. gadā algu virs 6000 eiro saņēma 1202 cilvēki, bet 2023. gada novembrī tādu bija 6773. Acīmredzami, ka lielo algu saņēmēji valsts sektorā aug daudz straujāk nekā privātajā sektorā.

Pētījumu par dažādu algu izaugsmes tendencēm veicām, neņemot vērā 2023. gadu, jo līdz 2022. gada beigām algu inflācija nebija sākusies. Līdz ar to atklājas, ka lielo algu pieauguma tendence valsts sektorā ir ilgstoša un augoša. 2023. gada beigās algu inflācija jau sākusies, kas arī ļauj sociālā tīkla X lietotājam Jānim Vinteram pamanīt tendenci, tomēr pagājušā gada algu datos jau ir nepieciešamība izdalīt algas, kas ir diapazonā no 6000 līdz 8000 eiro, līdz 10 tūkstošiem eiro un virs 10 tūkstošiem eiro, bet šāda dalījuma CSP vēl nav. Laikā no 2012. līdz 2022. gadam lielāko algu grupā virs 6000 eiro darbinieku skaita pieaugums valsts sektorā bijis 5,66 reizes, bet privātajā sektorā – tikai 4,72 reizes. Labi redzams, ka straujais uzrāviens pērn ir vien ilgstošas politikas sekas, kas mērenas inflācijas apstākļos bija vāji pamanāmas.

No šī gada 1. janvāra minimālā alga Latvijā pieaugusi no līdzšinējiem 500 eiro līdz 620 eiro mēnesī, lai gan šajā jautājumā jau tradicionāli sadūrās uzņēmēju organizāciju un arodbiedrību viedokļi.

Daļa viedokļu paudēju norādīja, ka tas ir mēģinājums atbildību par nabadzības risku mazināšanu ir uzlikt tikai uz uzņēmēju pleciem, bet Valsts kontroles pārstāvji aicināja strādāt efektīvāk un divu cilvēku vietā, kuri saņem minimālo algu, nodarbināt vienu ar lielāku algu un lielāku atbildību. Domājot par minimālās algas pieaugumu un ietekmi uz ekonomiku, šo jautājumu vajadzētu skatīt gan korelācijā ar neapliekamo minimumu un iztikas slieksni.

No vienas puses ir skaidrs, ka minimālās algas pieaugums ir nepieciešams, lai gan var diskutēt par to, cik lielā mērā tas palīdzēs mazināt nabadzības riskus un uzlabot konkurētspēju ar Lietuvu un Igauniju, kur minimālā alga no šī gada janvāra ir attiecīgi 840 eiro un 725 eiro mēnesī. No otras puses, jāapzinās, ka arī uzņēmējiem nauda neaug kokos. Lai palielinātu algas, daļa uzņēmēju pieņems lēmumu par preču un/vai pakalpojumu cenu paaugstināšanu, ko atkal iegādāsies cilvēki, daļa no kuriem saņem minimālo algu.

2022. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 373 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2021. gadu, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 95 eiro jeb 7,5 %, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas – par 6,6 % (no 8,54 līdz 9,10 eiro). Savukārt vidējā neto alga pieauga par 7.1% un beidzot pārsniedza psiholoģiski nozīmīgo 1000 eiro robežu, sasniedzot 1006 eiro.

Lai gan algu kāpums kopumā bija visai straujš, tas ne tuvu neturēja līdzi inflācijas skrējienam, vērtē banku ekonomisti. Viņuprāt šogad sāksies pirktspējas atjaunošanās, 2024. gadā tā paātrināsies.

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka augstās inflācijas dēļ vidējās algas pirktspēja samazinājās par 8,7%. Kopējā darba ņēmēju pirktspēja samazinājās ne tik krasi, jo darba algu fonds auga par 11,5%, palielinoties strādājošo skaitam un nostrādātajam laikam, beidzoties pandēmijas ierobežojumu ietekmei. Spilgts piemērs ir izmitināšanas un ēdināšanas nozare, kurā algu fonds auga pat par 58,1%, kultūras un izklaides nozarē tas auga par 20%.

Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb darba samaksa pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad otrajā ceturksnī bija 1671 eiro, kas ir par 9,6% jeb 146 eiro vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2024.gada otrajā ceturksnī augusi par 8,3%, sasniedzot 1644 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 12,4%, sasniedzot 1743 eiro.

Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa šogad otrajā ceturksni bija 1684 eiro, kas ir pieaugums par 12,9% salīdzinājumā ar 2023.gada otro ceturksni.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2024.gada pirmo ceturksni - mēneša vidējā bruto darba samaksa pieaugusi par 2,9%. Tostarp vidējā darba samaksa privātajā sektorā pieaugusi par 1,8%, sabiedriskajā sektorā - par 5,2%, bet vispārējās valdības sektorā - par 4,8%.

Minimālās algas paaugstināšana no nākamā gada veicinās bruto algu kāpuma paātrināšanos, kā arī veicinās algu pirktspējas atjaunošanos, sākot no 2023.gada otrās puses, prognozēja banku analītiķi.

Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Migunovs uzskata, ka, lai arī inflācija paliek augstā līmenī, vidējās bruto algas pieauguma temps šā gada trešajā ceturksnī bija salīdzinoši lēns - tikai 6,3%, sasniedzot 1384 eiro mēnesī.

Ievērojamā starpība starp inflāciju un algu pieaugumu liecina, ka iedzīvotāju pirktspēja turpina rukt, norāda ekonomists. Darbinieku trūkums, kas bija viens no algas dzinējiem, nedaudz samazinājās šā gada trešajā ceturksnī, un visdrīzāk tas bija iemesls, kādēļ algu pieauguma temps sabremzējās.

Prezidents izsludina likuma grozījumus par minimālās algas paaugstināšanu 

Valsts prezidents Egils Levits izsludinājis grozījumus Darba likumā, kas paredz, ka no...

Kaut arī algu gada pieauguma temps sabiedriskajā sektorā šā gada trešajā ceturksnī bija straujāks, salīdzinot ar privāto sektoru, reģionos situācija ir atšķirīga. Visstraujāk algas pieauga Pierīgā, bet visaugstākā vidējā bruto alga bija Rīgā. Kaut arī Latgale arvien ir reģions ar viszemāko vidējo bruto algu, izaugsme šajā ziņā notiek salīdzinoši lēni, tāpēc ir svarīgi pievērst uzmanību arī sociālajam aspektam. Migunovs uzsver, ka īpaši svarīgi tas ir šajos ekonomiski sarežģītajos laikos, lai iedzīvotāji ar zemākiem ienākumiem spētu samaksāt par savām pamatvajadzībām un nepaliktu zem nabadzības robežas.

LDDK: Balsojums par minimālo algu demonstrē aizejošā parlamenta aroganci 

13.Saeimas deputāti savā pēdējā plenārsēdē 27.oktobrī galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus...

Migunovs atgādina, ka Saeima nolēma palielināt minimālo algu 2023.gadā līdz 620 eiro. Ņemot vērā augstās inflācijas apstākļus, šis palielinājums palīdzēs balansēt nodarbināto ieņēmumus un izdevumus, kas ir īpaši svarīgi vismazāk atalgotajām iedzīvotāju grupām.

Minimālās algas palielināšana atspoguļosies vidējās algas pieaugumā valstī, tajā pašā laikā mazinot zemākas algas saņēmēju atpalicību no vidējā līmeņa. Tomēr Migunos skaidro, ka tās palielināšana pati pa sevi nenozīmē ekonomisko izaugsmi - pieaugot algām, palielinās darbaspēka izmaksas uzņēmējiem, līdz ar to konkurētspējas saglabāšanai vēl jo svarīgāka kļūst darbinieku kvalifikācija un produktivitāte.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš akcentē, ka trešajā ceturksnī darba samaksas pieaugums palēninājās līdz 6,3%, salīdzinot ar 7,6% šī gada pirmajā pusē.

Bremzēšanās lielā mērā ir saistīta ar pandēmijas īpašo pasākumu beigām, skaidro Strautiņš. Ja veselības aprūpē algu kāpums īslaicīgi bija mērāms pat desmitos procentu, tagad tas samazinājies līdz 1,2%. Algu dinamiku nepārprotami ietekmē arī krīze būvniecībā, kur atalgojums gada laikā ir audzis tikai par 0,5%. Pavājš algu kāpums bija arī profesionālo pakalpojumu nozarē, kur tas iepriekš auga ļoti strauji un ir sasniedzis visnotaļ cienījamu līmeni, vidēji 1784 eiro. Straujākais algu kāpums reģistrēts trīs tehniskās nozarēs - ieguves rūpniecībā (par 13,5%), komunālajos pakalpojumos (par 11,7%) un transportā (par 10,6%).

Vidējā neto alga ir pirmo reizi pārsniegusi 1000 eiro, sasniedzot 1013 eiro, norāda Strautiņš, vienlaikus atzīstot, ka neto algas pirktspēja ir samazinājusies par 12,9%, kas ir pat sliktāk nekā globālās finanšu krīzes jeb dižķibeles laikā 2008. un 2009.gadā. Tad reālās algas kritums 2009.gada ceturtajā ceturksnī sasniedza 10,8%.

Taču Strautiņš uzsver, ka ir milzu atšķirība - tobrīd aizņemto darbavietu skaits samazinājās pat vairāk nekā par 20% gadā, savukārt tagad to skaits ir stabils. Strautiņa ieskatā pēc šī krituma pirktspējas atjaunošanās notiks daudz straujāk, Latvijas ekonomikai nebūs jācīnās ar nesabalansētības sekām - pirktspējas kritumu ir izraisījuši galvenokārt pārejoši ārēji apstākļi. Konkurence par darbiniekiem ir intensīva, pirktspēju atgūt palīdzēs enerģijas un citu izejvielu cenu kritums.

Lai arī ekonomika visdrīzāk ir recesijā, kas iestiepsies nākamajā gadā, nominālais algu kāpums paātrināsies, veicinot algu pirktspējas atjaunošanos, sākot no 2023.gada otrās puses, prognozē Strautiņš. Viņaprāt, to veicinās minimālās algas palielināšana, kas ir pamatota, ņemot vērā zemo minimālās un vidējās algas attiecību. Labāk veicināt straujāku algu pieaugumu, vienlaikus veicinot ekonomikas pārstrukturēšanos, nevis riskēt zaudēt cilvēkus emigrācijā, uzskata ekonomists.

"Latvijas un Baltijas inflācijā šobrīd ir liela neizskaidrojamā komponente - cenu kāpums, ko neizskaidro enerģijas, izejvielu un darbaspēka izmaksu daļa. Acīmredzot, lielo cenu jucekli daudzi uzņēmumi ir izmantojuši, lai palielinātu maržas. Citiem vārdiem, uzņēmumiem ir izdevies pārdalīt kopējo ienākumu plūsmu par labu sev, pēc šīs daļas pakāpeniskas zaudēšanas iepriekšējos desmit gados," pauž Strautiņš.

Kopējais algu fonds saskaņā ar iekšzemes kopprodukta (IKP) datiem trešajā ceturksnī auga par 9%, kamēr nominālais IKP trešajā ceturksnī palielinājās par 15%. Savukārt IKP ienākumu komponente, kas ietver uzņēmumu peļņu (bruto ienesa un bruto jauktais ienākums) auga par 23,4%. Taču šī tendence nav ilgtspējīga, uzsver Strautiņš. Viņš uzskata, ka labā peļņa mudinās uzņēmumus pieņemt darbiniekus, tas saasinās konkurenci darba tirgū un stimulēs reālo algu kāpumu. Ar laiku pircēji atkal sāks kritiskāk vērtēt piedāvājumus, savukārt algota darba veicēji izmantos iespējas prasīt lielākas algas.

Strautiņš atgādina, ka 2019.gadā jeb pēdējā pirmspandēmijas gadā darba samaksa veidoja 49% no IKP. Pandēmijas sākumā šis koeficients vēl pieauga, bet šī gada pirmajā pusē algu un sociālās apdrošināšanas iemaksu kopsumma vairs atbilda tikai 46,6% no IKP.

Algota darba veicēju daļa kopējos ienākumos drīz atkal augs un var pārsniegt iepriekšējo maksimumu, prognozē ekonomists. Viņaprāt, to veicinās gan demogrāfiskā situācija, gad ekonomikas struktūras maiņa, jo palielinās to nozaru daļa, kas nav kapitālintensīvas, kur izmaksu struktūrā dominē cilvēku laiks.

Laikā no 2012.gada līdz šī gada otrajam ceturksnim kopējais aizņemto darbavietu skaits auga par 53 000. Lielākie pieaugumi starp bija programmēšanā - par 11 770, medicīnā - par 10 373, sociālajā aprūpē bez izmitināšanas - par 9860, informācijas pakalpojumos - par 6255. Savukārt starp nozarēm ar lielākajiem samazinājumiem dominē kapitālintensīvas jomas, piemēram, apstrādes rūpniecības un transporta apakšnozares. Šobrīd algu daļa IKP ir tuva ES vidējam rādītājam, kas pirmajā pusgadā bija 47,2%. Tādā izteikti uz pakalpojumiem orientētā ekonomikā kā Latvijā šī attiecība var būt augstāka, uzskata Strautiņš.

Satversmes tiesa (ST) šodien par neatbilstošām pamatlikumam pasludinājusi normas, kas nosaka minimālo ienākumu slieksni un tā pārskatīšanas periodu.

Lieta tika ierosināta pēc 20 bijušo Saeimas deputātu pieteikuma. Viņi lūdza ST izvērtēt Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 33.panta pirmās daļas un likuma "Par sociālo drošību" 2.2 panta otrās un trešās daļas atbilstību Satversmes 1.un 109.pantam.

Lietā sākotnēji apstrīdētās normas bija spēkā līdz šī gada 30.jūnijam un noteica zemāko minimālo ienākumu slieksni - 109 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 76 eiro pārējām personām mājsaimniecībā, kā arī paredzēja šā sliekšņa pārskatīšanas regularitāti - ne retāk kā reizi trijos gados.

Šī gada 8.martā Saeima pieņēma grozījumus sākotnēji apstrīdētajās normās, un tie stājās spēkā 1.jūlijā. Apstrīdētās normas šobrīd spēkā esošajā redakcijā nosaka minimālo ienākumu sliekšņa noteikšanas metodi un zemāko robežu - 20% no ienākumu mediānas, kā arī to, ka šis slieksnis tiek pārskatīts katru gadu.

Radīta jauna Latvijas valsts pārvaldes darbinieku atalgojuma apjomu skaidrojošā mērvienība – 1 sepliņš.

Iniciatīvas grupa Kuram tas rūp? ir radījusi unikālu mērvienību – «1 sepliņš», kas atbilst viena vidējā strādājošā pienesumam Valsts kasē, kas tieši attiecināms uz valsts sektorā strādājošo, tostarp un jo īpaši dažādu iestāžu dižvaldsēžu, algu finansēšanu. Kādēļ no šīs vienkāršās mērvienības radusies varoņteika par 48 sepliņiem, lasiet tālāk.

Šo rubrikas Pavisam vienkārši stāstu sākšu ar atstāstu no pasakas par zemnieku, kurš uz nama sliekšņa sievai saka, ka pieveicis 48 ar vienu cirtienu. Sieva šo apkampj, skūpsta un daudzina par varoni! Zemnieks sievai nepaspēja pateikt, ka uz nama loga sētas pusē pieveicis mušas ar vienu pašu plaukstas cirtienu. Latvijā šobrīd ir līdzīgi, lai gan stāsts ir par cilvēku algām un nodokļiem.

AS "Valmieras stikla šķiedra" kā darba devēju pārstāvis un Latvijas Industriālo nozaru arodbiedrība kā darba ņēmēju pārstāvis 5.aprīlī ir noslēguši stikla šķiedras nozares ģenerālvienošanos, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Puses vienojās stikla šķiedras nozarē strādājošo darba ņēmēju minimālo bruto darba samaksas apmēru mēneša normālā darba laika ietvaros noteikt atbilstoši darbinieku kvalifikācijas līmeņiem.

Tostarp puses vienojās augstākajam kvalifikācijas līmenim paredzēt darba samaksu, kuras minimālais līmenis, attiecībā pret 2024.gadā valstī noteikto minimālo darba algu, ir divas reizes lielāks jeb 1400 eiro, vidējam kvalifikācijas līmenim paredzēt darba samaksu, kuras minimālais līmenis, attiecībā pret 2024.gadā valstī noteikto minimālo darba algu, ir par 50% lielāks jeb 1050 eiro, bet zemākajam kvalifikācijas līmenim paredzēt atalgojumu, kuras minimālais līmenis, attiecībā pret 2024.gadā valstī noteikto minimālo darba algu, ir par 20% lielāks jeb 840 eiro.

Salīdzinot 2022. un 2023. gadu, Latvijā nodokļu jomā notikušas vien nelielas izmaiņas bez visaptverošas ietekmes uz iedzīvotāju ienākumiem, galvenokārt domājot par zemāku ienākumu saņēmējiem: palielināts maksimālais diferencētais neapliekamais minimums un minimālā darba alga. Arī Lietuva un Igaunija gada laika piedzīvojušas līdzīgas pārmaiņas, noskaidrots “Swedbank” Finanšu institūta veiktajā Baltijas valstu nodokļu sloga salīdzinājumā.

Šogad visās trīs Baltijas valstīs ir palielināts maksimālais diferencētais neapliekamais minimums – Latvijā līdz 500 eiro, Lietuvā līdz 625 eiro, bet Igaunijā līdz 654 eiro mēnesī. Arī minimālā alga pieaugusi visās trīs valstīs, attiecīgi Latvijā līdz 620 eiro, Lietuvā līdz 840 eiro, bet Igaunijā līdz 725 eiro mēnesī. Ja ņem vērā katrā valstī piemērotos nodokļus, minimālās algas saņēmējs bez reģistrētiem apgādājamiem Latvijā “uz rokas” saņem nepilnus 535 eiro, kamēr Lietuvā 633 eiro, bet Igaunijā teju 690 eiro.

Lai novērtētu, cik konkurētspējīga šobrīd ir Latvijas un kaimiņvalstu realizētā darbaspēka nodokļu politika no darbinieka un arī darba devēja skatu punkta, “Swedbank” Finanšu institūts veicis salīdzinājuma aprēķinus diviem algu līmeņiem – 750 eiro un 1500 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Vidējais mēneša pamatalgas pieaugums organizāciju valdes locekļiem Latvijā šogad bija visaugstākais +12,6%, kamēr Lietuvā tas bija +12,5%, bet Igaunijā +11,7%, salīdzinot ar periodu pirms gada, liecina vadības konsultāciju uzņēmuma “Figure Baltic Advisory” veiktais ikgadējais Augstāko vadītāju atalgojuma pētījums.

Tajā pašā laikā, analizējot vidējo mēneša pamatalgas pieaugumu organizāciju valdes priekšsēdētājiem, vērojama atšķirīga aina – šeit augstākais pieaugums ir Lietuvā (+13,6%), kam seko Latvija (+9,2%) un Igaunija (+8,8%).

Salīdzinot gada kopējā atalgojuma izmaiņas (atalgojums ieskaitot bonusus un piemaksas) ar periodu pirms gada, pētījumā secināts, ka vidējais pieaugums valdes priekšsēdētājiem Latvijā ir +11,6%, bet valdes locekļiem +11,3%. Lietuvā tas ir +16,3% valdes priekšsēdētājiem un 14,8% valdes locekļiem, bet Igaunijā 12,0% valdes priekšsēdētājiem un 14,3% valdes locekļiem. Attiecīgi, Latvijā vērojams zemākais gada kopējā atalgojuma pieaugums gan organizāciju valdes priekšsēdētājiem, gan valdes locekļiem.

Būvniecības nozares ģenerālvienošanās Komitejas locekļi no Latvijas Būvuzņēmēju apvienības, biedrības "Latvijas Ceļu būvētājs" un Latvijas Būvnieku asociācijas otrdien neatbalstīja minimālās algas celšanu nozarē no 2023.gada, informē Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrības (LBNA) pārstāvji.

Minimālās algas celšanai bija nepieciešams vienbalsīgs Komitejas locekļu balsojums.

Balsos par minimālo algu būvniecības nozarē 

Būvniecības nozares ģenerālvienošanās Komiteja 20.decembrī balsos par minimālās algas palielināšanu...

Būvniecības nozares ģenerālvienošanās no 2019.gada 3.novembra nosaka, ka būvniecībā nodarbināto minimālā mēneša alga ir 780 eiro un stundas likme 4,67 eiro. LBNA priekšlikums paredzēja minimālās mēneša algas celšanu būvniecībā nodarbinātajiem līdz 930 eiro un minimālās stundas likmes celšanu līdz 5,57 eiro no 2023.gada 1.aprīļa.

LBNA ieskatā, lēmums necelt minimālo algu būvniecības nozarē nozīmē veicināt ēnu ekonomikas augšanu, darba spēka trūkumu un negodīgu konkurenci nozarē.

Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs Gints Miķelsons sacīja, ka darba devēju organizācijas patlaban nav atbalstījušas LBNA priekšlikumu, jo nozarē ir recesija un krīzes situācija, bet daudzi uzņēmēji ir uz maksātnespējas robežas, tāpēc būtu bezatbildīgi palielināt būvniecības izmaksas un celt kopējo inflāciju.

Vienlaikus Miķelsons uzsvēra, ka darba devēji diskusiju par nozares minimālās algas celšanu drīzāk ir atlikuši, nevis pilnībā noraidījuši.

Miķelsons uzsvēra, ka pie šī jautājuma varētu atgriezties nākamā gada pirmajā pusē, ja nozarē būs saskatāmas stabilizācijas pazīmes un būs skaidras publisko pasūtītāju prognozes par plānotajiem pasūtījumu apjomiem 2023. un 2024.gadam, jo tie veido apmēram 60% no nozares kopējā apmēra.

Miķelsons piebilda, ka arī esošā būvniecības nozares minimālā alga joprojām ir par 30% augstāka nekā valstī noteiktā minimālā alga.

LBNA pārstāvji skaidro, ka vienošanās par šī brīža minimālo algu nozarē tika panākta pirms četriem gadiem, izmantojot 2016.gada datus, kas vairs neatbilst būvniecības nozares situācijai, jo sešu gadu laikā inflācija ir samazinājusi minimālās algas reālo kāpumu gandrīz uz pusi.

Tāpat LBNA pārstāvji norāda, ka būvniecības nozarē ir augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars - 31,2%. Minimālā alga ir tieši saistīta ar galveno ēnu ekonomikas komponenti, kas ir aplokšņu algas. Nozares darba devēji sūdzas par kvalificēta darba spēka trūkumu, bet minimālā alga ir būtisks mehānisms, kā piesaistīt darbiniekus un studentus nozarei.

LBNA pārstāvji uzsver, ka divu stundu lidojuma attālumā minimālā alga būvniekiem ir 2,3 līdz 3,5 reizes lielāka - 12,85-19,42 eiro stundā.

Lai ģenerālvienošanās atbilstu nozares vajadzībām, tās slēdzēji ir paredzējuši ģenerālvienošanās Pušu komitejas jeb Komitejas izveidi. Komitejas sastāvā ir četri pārstāvji no katras puses - četri arodbiedrības pārstāvji un četri darba devēju pārstāvji.

Ģenerālvienošanās parakstītāji jau pirms diviem gadiem maksāja LBNA piedāvāto minimālo algu.

Miķelsons norādīja, ka nozares vidējā bruto alga patlaban ir 1250 eiro un tā katru gadu pieaug par aptuveni 10%, izņēmums nebūšot arī šis gads. Līdz ar to darba devēji patlaban neredz vajadzību celt minimālās algas slieksni.

Tāpat Miķelsons piebilda, ka, pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, apmēram 20-30% nozares uzņēmumu nemaksā arī ģenerālvienošanās patlaban noteikto minimālo algu, kas ir saistoša visai nozarei, bet darba samaksu nodrošina ar aplokšņu algu palīdzību.

"Šajā jautājumā būtu vēlama lielāka VID aktivitāte. Ja to sakārtotu, tas būtu uzlabojums godīgākai konkurencei un ievērojami celtu algu līmeni nozarē," teica Miķelsons.

Pēc piezemētākas algu izaugsmes pērn, nu atkal esam atpakaļ pie divciparu skaitļiem algu kāpuma rādītājos.

Centrālās statistikas pārvalde ziņo, ka pirmajā ceturksnī vidējā bruto mēnešalga Latvijā par pilnas slodzes darbu bija 1462 eiro – par 160 eiro jeb 12.3% lielāka nekā gadu iepriekš. Algu kāpums šī gada sākumā joprojām bija mazāk straujš nekā cenu pieaugums - tādejādi strādājošo iedzīvotāju reālā neto alga jeb pirktspēja samazinājās par 6.1%. Prognozes par algu un inflācijas attīstību gan liek secināt, ka pavisam drīz – iespējams, jau gada 3. ceturksnī sāksim novērot patīkamāku ainu. Straujais algu kāpums turpināsies, bet, inflācijai sarūkot, darba ņēmēja pirktspēja beidzot atkal augs.

Algu pieaugumu 1. ceturksnī turpināja veicināt sarūkošais bezdarba līmenis un darbaspēka trūkums. Vienīgā nozare, kur darbaspēka trūkums uzņēmējus uztrauc krietni mazāk nekā pirms gada, ir apstrādes rūpniecība, savukārt darba roku trūkums saglabājas augsts pakalpojumu sektorā, mazumtirdzniecībā, un ļoti ievērojams – būvniecībā. Vidējo darba samaksu celt palīdzēja arī minimālās algas palielināšana par 24% (līdz 620 EUR). Minimālās algas kāpuma ietekme uz vidējo algu visvairāk bija jūtama Latgalē, kur lielāka daļa strādājošo saņem minimālo algu, vai tuvu tai. Latgalē gada pirmajā ceturksnī algas auga pat par 16.4%, tomēr joprojām saglabājās par 29% zemākas nekā vidēji Latvijā.

Ik gadu skaitām iekšzemes kopproduktu, ik gadu visā Latvijas teritorijā pašvaldības veido izlīdzināšanas fondu un to pārdala un izrādās, ka bez dotācijām var pastāvēt vien Rīga un Pierīga. To parāda 2020. gada dati, bet tendence nemainās arī šogad.

Vai Latvija pēc 30 gadiem būs tikai ap Rīgu? Kuram tas rūp?

Ārpus Rīgas reģiona viss ir dotējams

2010. gadā Pašvaldību izlīdzināšanas fondā līdzekļus vēl iemaksāja tādas pašvaldības kā Jelgavas pilsēta, Ogres novads, Ventspils un Valmiera. Liepāja ne deva, ne prasīja naudu no fonda, līdzīgi arī Rēzekne, Cēsu novads, Lielvārdes novads, Ozolnieku novads. 2020. gadā neviena pašvaldība ārpus Rīgas un Pierīgas pašvaldību izlīdzināšanas fondā naudu neiemaksāja. Jāpiebilst, ka izlīdzināšanas fonda maksājumus pārrēķinājām atbilstoši 2023. gada situācijai un dalījumam plānošanas reģionos.

2010. gadā valsts dotācija, kas papildināja fondu, bija vien 8,5 miljoni latu, bet 2020. gadā tā veidoja gandrīz 184 miljonus eiro. 2021. gadā jau 198,7 miljonus eiro. Pēc pašvaldību reformas 2022. gadā provizoriskie dati rāda, ka dotācijām vajadzēs mazāk, aptuveni 81 miljonu eiro, tomēr kopumā reģionālās reformas izraisītās izmaiņas nepriecē. Pašvaldību ieņēmumi 2022. gadā pēc dotācijām paliek gandrīz nemainīgi – kopumā aptuveni 1,76 miljardi eiro. Gadā, kad inflācija pēdējos mēnešos pārsniedza 20% robežu! 2023. gadā tiek prognozēts, ka Rīga izlīdzināšanas fondā iemaksās gandrīz divas reizes vairāk nekā 2020. gadā – 124 miljonus eiro.

Pēdējās dienās mediju telpā ir izskanējuši atšķirīgi viedokļi par LIAA vadītāja atlases procesu. No vienas puses tiek norādīts, ka gan LIAA atlases process, gan arī citu vadītāju atlase valsts kapitālsabiedrībās un iestādēs notiekot pārāk lēni un birokratizēti. No otras puses tiek argumentēts, ka konkursa izbeigšana “finiša taisnē” bez papildus plašāku skaidrojumu sniegšanas samazina profesionāļu interesi kandidēšanai uz līdzīgiem amatiem valsts pārvaldē.

Tā kā manis vadītajam uzņēmumam Fontes ir plaša un ilgstoša pieredze vadītāju atlasē gan privātajā, gan arī publiskajā sektorā, nolēmu statistiski pārbaudīt, vai tik tiešām valsts pārvaldes vadītāju atlases procesi ir nesamērīgi gari, kā arī, vai pastāv iespējas vadītāju atlasi optimizēt un padarīt saprotamāku.

Statistikas dati tuvplānā

Lai atbildētu uz jautājumu, vai valsts pārvaldes organizētie vadītāju atlases konkursi nav pārlieku gari, esmu apkopojusi informāciju par Fontes pēdējo četru gadu laikā veiktajiem publiskā un privātā sektora augstākā līmeņa vadītāju (padomes locekļu, valdes locekļu un pielīdzināmo amatu) pilna atlases cikla projektiem. Šādu projektu ietvaros visupirms tiek veikta tirgus izpēte, uzrunājot un nereti arī pierunājot atbilstošākos kandidātus piedalīties konkursā. Tam seko dalība intervijās un kompetenču novērtēšanas procesā ar tālāk izvirzītajiem kandidātiem.

Minimālā alga Igaunijā nākamgad pieaugs par 95 eiro līdz 820 eiro mēnesī, ceturtdien nolēma valdība.

Par minimālās algas celšanu līdz 820 eiro mēnesī oktobrī vienojās Igaunijas Arodbiedrību konfederācijas un Igaunijas Darba devēju konfederācijas pārstāvji.

Minimālās stundas darba samaksa tiks noteikta 4,86 eiro apmērā.

Tas ir lielākais minimālās algas pieaugums gadā pēdējo desmitgažu laikā.

Darba tirgus pušu ilgtermiņa mērķis ir līdz 2027.gadam sasniegt minimālo algu, kas ir līdzvērtīga pusei no vidējās algas. Nākamgad minimālā alga veidos 42,5% no valstī vidējās algas.

Igaunijas Finanšu ministrijas aplēses liecina, ka minimālās algas celšana par 13,1% valsts budžeta ieņēmumus palielinās par 23 miljoniem eiro.

Minimālās algas celšana nozīmē, ka pieaugs minimālajai algai piesaistītais atalgojums valsts un privātajā sektorā, kā arī ar to saistītie pabalsti, piemēram, vecāku pabalsts. Palielinoties minimālajai algai, pieaugs arī pašvaldību atbalsta maksājumi un pabalsti iedzīvotājiem, bet vienlaikus palielināsies arī cenas, piemēram, pašvaldības bērnudārziem, ja to maksa ir sasaistīta ar minimālo algu.

Igaunijas autobusu operatora "Lux Express" tīrā peļņa pērn bija 12,2 miljoni eiro, kas ir par 59,5% vairāk nekā 2022.gadā, liecina kompānijas gada pārskats.

2023.gadā "Lux Express" ieņēmumi sasniedza gandrīz 43,1 miljonu eiro, kas ir par 26,8% vairāk nekā 2022.gadā.

Pērn pieauga pieprasījums pēc uzņēmuma piedāvātajiem autobusu maršrutiem gan Igaunijā, gan starptautiski. Grupas kompānijas apkalpoja 2,76 miljonus pasažieru, kas ir par 13,6% vairāk nekā 2022.gadā.

Igaunijas iekšzemes maršrutos pārvadātie pasažieri veidoja gandrīz 70% no kopējā pasažieru skaita. Visvairāk - par nepilniem 22% - pasažieru skaits pieauga braucienos uz Baltijas valstīm un Poliju, lai gan tirgū pieauga konkurence.

"Lux Express" pagājušajā gadā turpināja autobusu reisus uz Sanktpēterburgu no Tallinas, Rīgas un Helsinkiem. Autobusu pārvadājumus ierobežoja Eiropas Savienības sankcijas Krievijai un atsevišķu personu pārvietošanos pār robežu kavēja robežsardze. Neskatoties uz lielo pieprasījumu, "Lux Express" prognozē, ka tuvāko gadu laikā pārvadājumu uz Krieviju apjoms samazināsies.

No nākamā gada plānots paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi, noteikt fiksētu un lielāku neapliekamo minimumu, kā arī paaugstināt minimālo algu, piektdien preses konferencē sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Finanšu ministrs uzsvēra, ka izmaiņas paredz palielināt neto ienākumus aptuveni 95% strādājošo jeb visiem, kuru bruto alga ir līdz 4000 eiro mēnesī, ar lielāko pieaugumu darba ņēmējiem ar atalgojumu līdz 2500 eiro.

Minimālā algas algoritms paredz, ka tā ir 45-50% no vidējās algas valstī ar tendenci tuvoties 50%. Tostarp 2025.gadā minimālā alga pieaugs no 700 eiro līdz 740 eiro, 2026.gadā - līdz 780 eiro, 2027.gadā - līdz 820 eiro, bet 2028.gadā - līdz 860 eiro.

Tāpat plānots vienkāršots neapliekamais minimums, 2025.gadā to nosakot 510 eiro apmērā, 2026.gadā - 550 eiro, bet 2027.gadā - 570 eiro apmērā. Ašeradens sacīja, ka arī 2028.gadā pašlaik neapliekamais minimums plānots 570 eiro, bet tas varētu būtu palielināms, raugoties no budžeta aspekta. Ministrs piebilda, ka neapliekamajam minimumam jāvirzās līdz 80% no minimālās algas.

Eiropas Savienība vēlas dekarbonizēt autobusus un kravas automašīnas, turklāt ir iniciatīvas to darīt daudz straujāk, turklāt no 2030. gada atļaut reģistrēt tikai bezemisiju pilsētas autobusus; Latvijā šajā virzienā pagaidām vēl tiek sperti tikai pirmie biklie soļi.

Tādi secinājumi skanēja diskusijā Kravas transportlīdzekļu, komunālā transporta un autobusu dekarbonizācija – kā sasniegsim 2030.gada atjaunojamās enerģijas un konkurētspējas mērķus?. Latvijā vieglie un smagie kravas transportlīdzekļi, komunālais transports, kā arī autobusi veido vairāk nekā 40% no visām autotransporta emisijām, tomēr diskusija par kravas automašīnu, komunālā transporta un autobusu dekarbonizāciju nenotiek. Ir daudz jautājumu par to, cik var ātri ieviest (pāriet uz) biometāna un citu alternatīvo degvielu (LNG, CNG, ūdeņraža) transportlīdzekļiem, kā paātrināt kravas transporta un autobusu elektrifikāciju, kā mainīt transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļu likmes un degvielu nodokļus. Par to, kā varētu rīkoties Latvija, kādus risinājumus īstenot un kādā laikā, jau tuvākajā laikā būtu jābūt konkrētiem projektiem, kurus diskusijās apspriest un tad attiecīgi pieņemt to īstenošanai nepieciešamos lēmumus.

AS "Nordeka" līdz marta beigām plāno pārsūdzēt Administratīvās tiesas spriedumu, ar kuru Autotransporta direkcijai (ATD) uzdots atkāpties no 200 miljonu eiro vērtiem valsts līgumiem ar uzņēmumu, norādīja "Nordeka" valdes priekšsēdētājs Genrihs Peršteins.

Viņš skaidroja, ka gan Covid-19 pandēmija, gan karš radīja pārrāvumu piegāžu ķēdēs, un īpaši tas skāra rūpniecību un mašīnbūvi. "Katrs, kurš pēdējos divos gados saskāries kaut vai ar vieglās automašīnas pirkumu, zina, ka piegāžu termiņi ir būtiski pagarinājušies. Liels komerctransporta pasūtījums nav izņēmums," norādīja Peršteins, piebilstot, ka ar šādu tiesas spriedumu var veidoties absurds - jauni autobusi ar zemiem izmešiem, pielāgoti visām vajadzībām un ērti pasažieriem stāvēs dīkā un nekalpos savam mērķim, kamēr tiesa turpinās spriest, vai uzņēmums varēja vai nevarēja paredzēt Covid-19 vai karu un abu faktoru ietekmi uz starptautiskajām piegāžu ķēdēm un ražošanu.

Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".

Saeima 17.februārī konceptuāli atbalstīja valdības virzīto likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

Kā priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena noteikta pirmdiena, 20.februāris.

Tāpat deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus vairākos saistītajos likumos - Pasta likumā, likumā "Par piesārņojumu", Izglītības likumā, likumā "Par valsts pensijām", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", likumā "Par sociālo drošību" un Ceļu satiksmes likumā.

Eiropā 60% uzņēmēju sagaida augstāku peļņu, bet 53% ir optimistiski par ieņēmumu pieaugumu, informē konsultāciju kompānijas "EY" pārstāvji, atsaucoties uz uzņēmumu vadītāju viedokļu pētījumu "CEO Outlook Pulse", kas ir veikts šī gada martā un aprīlī visā pasaulē.

Pētījumā secināts, ka aptuveni trešdaļa jeb 32% uzņēmumu vadītāju Eiropā patlaban ir optimistiskāki par globālo ekonomisko izaugsmi, nekā tie bija pirms gada, kamēr 56% uzskata, ka situācija nav mainījusies.

Vairāk nekā puse jeb 53% uzņēmumu vadītāju Eiropā sagaida augstākus ieņēmumus salīdzinājumā ar situāciju pirms gada, bet 60% vadītāju patlaban plāno augstāku uzņēmuma peļņu.

Bet 12% uzņēmumu vadītāju noskaņojums par ekonomisko izaugsmi patlaban ir pasliktinājies salīdzinājumā ar situāciju pirms gada, 9% vadītāju ir pesimistiskāki par uzņēmuma peļņu, bet 8% ir sliktākās domās par ieņēmumu pieaugumu.

"EY" partneris, Stratēģijas un darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs Guntars Krols norāda, ka uzņēmēji, tostarp Latvijā, jau ilgāku laiku saskaras ar vienām un tām pašām problēmām un veidojas pārliecība, ka ar tām ir iespējams tikt galā. Proti, vadītāji ir pieskaņojušies augstākām kapitāla izmaksām, pārskata savus investīciju plānus un ir piemērojušies ģeopolitikas riskiem, tostarp dažādiem piegāžu traucējumiem un sankciju atbilstības jautājumiem. Vadītāji ir pieraduši pie esošās situācijas un jaunas pārmaiņas tiek gaidītas tagad jau ar mērenu optimismu.

Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2022. gadā saglabājies gandrīz 2021. gada līmenī: 26,5% no IKP, samazinoties tikai par -0,1 procentpunktiem.

Salīdzinoši būtiskāk ēnu ekonomika ir mazinājusies Igaunijā, savukārt Lietuvā vērojams ēnu ekonomikas apjoma pieaugums.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā kopš 2016. gada, ar nelielu izņēmumu 2019. gadā, ir bijis ar pieaugošu tendenci: 20,7% no IKP 2016. gadā, 24,2% no IKP 2018. gadā, 25,5% no IKP 2020. gadā. 2021. gadā ēnu ekonomika Latvijā pieauga līdz 26,6% no IKP, bet 2022. gadā pavisam nedaudz mazinājās, sasniedzot 26,5% no IKP.

Salīdzinoši vairāk ēnu ekonomikas apjoms 2022. gadā ir mazinājies Igaunijā: par 1.0 procentpunktiem, salīdzinot ar 2021. gadu, sasniedzot 18,0% no IKP. Savukārt Lietuvā 2022. gadā ēnu ekonomikas apjoms ir pieaudzis par 2,7 procentpunktiem un sasniedz 25,8% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada, kad tika uzsākts ēnu ekonomikas Baltijas valstīs pētījums. Kopumā, jaunākie pētījuma rezultāti norāda, ka ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir pietuvinājies ēnu ekonomikas līmenim Latvijā, savukārt Igaunijā ēnu ekonomika ir izteikti mazāka.

Baltijas uzņēmēji ir daudz optimistiskāki par Rietumeiropas kolēģiem attiecībā uz tautsaimniecības izaugsmi. Kā lielākos draudus uzņēmumu vadītāji saskata ģeopolitisko konfliktu, inflāciju un energokrīzi, pret kuriem cīnīsies ar darbības efektivitātes paaugstināšanu, jauniem produktiem un ieiešanu jaunos tirgos.

To atklāj profesionālo biznesa pakalpojumu kompānijas PricewaterhouseCoopers (PwC) šogad veiktā Baltijas uzņēmumu vadītāju aptauja.

“Kad šķita, ka Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi jau izdevies pārvarēt un esam iemācījušies dzīvot, t.sk. pēcpandēmijas pasaulē, nāca nākamā krīze, kuru joprojām grūti aptvert. Krievijas iebrukums Ukrainā, enerģētikas krīze un straujais inflācijas pieaugums bija un aizvien ir pārbaudījums ekonomikai, iedzīvotājiem un uzņēmumiem,” kopējo situāciju iezīmē PwC Latvija vadošā partnere Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

Minētie faktori ne tikai Baltijā, bet arī Eiropā un citviet pasaulē samazinājuši uzņēmumu vadītāju optimismu par globālo tautsaimniecības izaugsmi tuvāko 12 mēnešu laikā. “Vairāk nekā puse aptaujāto uzņēmumu vadītāju visās trīs Baltijas valstīs prognozē, ka tuvāko 12 mēnešu perspektīvā pasaules ekonomika piedzīvos lejupslīdi, taču vēl skeptiskāki par tautsaimniecības izaugsmi ir uzņēmumu vadītāji Centrālajā un Austrumeiropas (CAE) reģionā - 74%, Rietumeiropā - 75% un citos reģionos, globālajam rādītājam šogad sasniedzot 73%, kas ir vērtējama kā pesimistiskākā prognoze pēdējo 10 gadu laikā,” skaidro Z. Elksniņa-Zaščirinska.

Pandēmijas laika un Ukrainas kara krīzes ietekme vairojusi sabiedrības noslāņošanos, tostarp nabadzību kopumā, kas savukārt pastiprina dažādu cilvēktiesību neievērošanu.

To Dienas Biznesam norādīja Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas nodaļas vadītājas vietnieks Raimonds Koņuševskis, atbildot uz jautājumiem publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru Dienas Bizness realizē ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu. Eksperts uzsver, ka Tiesībsarga funkcijas ir cilvēktiesību un labas pārvaldības principu ievērošanas uzraudzība, nevis noslāņošanās sabiedrībā, kas vairāk ir sociālekonomiska parādība.

Ieņēmumi dilst - palīdzības saucienu vairāk

Publikāciju sērijā jau apskatījām Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datus par mājsaimniecību ieņēmumiem. Atbilstoši 2021. gada CSP datiem vairāk nekā piektdaļai Latvijas mājsaimniecību ir samazinājušies ienākumi, bet 18,5% tie ir pieauguši. Proti, pandēmijas laiks vairojis sabiedrības noslāņošanos. Pērnajā Tiesībsarga gada pārskatā ir norāde, ka jautājumi par sociālo nodrošinājumu ir otrajā vietā pēc skaita un konsultāciju daudzuma, kas gada laikā sniegts, piemēram, 253 juridiskās konsultācijas par šo tēmu, ko pārspēj vien jautājumi par tiesībām uz taisnīgu tiesu. Dienas Biznesa jautājums tiesībsargam ir: “Vai tā ir pieaugoša tendence, un kas tam par iemeslu? Vai sabiedrībā ir vairāk cilvēku, kuri zemāku ieņēmumu dēļ saskata grūtības realizēt savas tiesības?”