Starptautiskais pasažieru pārvadātājs ar autobusiem "Lux Express" no šodienas palielinās pasažieru komercpārvadājumu reisu skaitu reģionālās nozīmes maršrutā Liepāja-Rīga un Liepāja-Rīga-Daugavpils, kā arī ieviesīs ekspresreisus, informēja uzņēmumā.

Uzņēmums līdzšinējā viena reisa vietā no šodienas ieviesīs vēl vienu reisu no Liepājas uz Daugavpili un atpakaļ. Reiss izbrauks no Liepājas plkst.16, savukārt no Daugavpils uz Liepāju autobuss aties plkst.9.15.

Papildu autobusi no Liepājas uz Rīgu kursēs katru dienu plkst.9, bet no Rīgas uz Liepāju plkst.15. Tāpat tiks ieviesti jauni reisi piektdienās un svētdienās no Liepājas uz Rīgu plkst.14.45, bet no Rīgas uz Liepāju plkst.10.

Ņemot vērā jaunos reisus, mainīsies arī līdzšinējo reisu atiešanas laiki - no Liepājas uz Rīgu reiss, kas līdz šim izbrauca plkst.8.30, tagad aties plkst.8, savukārt reiss, kas no Rīgas uz Liepāju izbrauca plkst.14.30, aties plkst.14.

Starptautiskais pasažieru pārvadātājs "Lux Express" palielinājis reisu skaitu maršrutā no Valmieras uz Tartu, kā arī ieviesis jaunus atiešanas laikus maršrutā no Rīgas uz Tartu, informēja "Lux Express" pārstāvji.

Tādējādi no Valmieras uz Tartu tagad kursē jauns reiss plkst.14.35, bet no Tartu uz Valmieru plkst.8.15 un plkst.11.

Tāpat pārvadātājs ieviesis izmaiņas autobusu atiešanas laikiem maršrutā Rīga-Tartu. Attiecīgi no Rīgas uz Tartu autobusi kursēs plkst.7.30, plkst.12.45, plkst.18.45, savukārt no Tartu uz Rīgu - plkst.8.15, plkst.11 un plkst.18.20.

Uzņēmumā atzīmē, ka "Lux Express" pasažieriem no Valmieras tagad ir pieejamas pārvietošanās iespējas uz Austrumviru apriņķa pilsētām, kā Narva, Jehvi un Sillamē, kā arī grafiks ir pielāgots ērtākai ceļošanai uz Tallinu caur Tartu ar pārsēšanās gaidīšanas laiku aptuveni 40 minūtes.

Jau ziņots, ka "Lux Express Latvia" apgrozījums pagājušajā gadā bija 1,735 miljoni eiro, kas ir par 73,4% vairāk nekā 2022.gadā, kā arī uzņēmums guva peļņu 8497 eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.

Autobusu pārvadājumu uzņēmums “Lux Express” no 12. jūnija uzsāks pasažieru komercpārvadājumus reģionālās nozīmes maršrutā Rīgas centrs–RIX Rīgas lidosta, informē uzņēmumā.

Biļešu tirdzniecība tiks sākta no 4.jūnija.

Katru dienu maršrutā virzienā no Rīgas centra uz RIX Rīgas lidostu tiks nodrošināti 18 reisi, ar pieturvietām: Rīgas starptautiskā autoosta, Stacijas laukums, Esplanāde, Nacionālais teātris, Ķīpsala, Valsts arhīvs, Ventas iela, Rīgas lidosta. Savukārt virzienā RIX Rīgas lidosta–Rīgas centrs tiks veikts 21 reiss ar pieturvietām Rīgas lidosta, Kauguru iela, Valsts arhīvs, Ķīpsala, Z. A. Meierovica bulvāris, Esplanāde, Centrālā stacija, Rīgas starptautiskā autoosta. Atiešanas laiki plānoti tā, lai nodrošinātu pasažieru pieprasījumu visas dienas garumā, īpaši maksimumstundās.

Biļetes šajā maršrutā maksās 8 eiro, savukārt bērniem un jauniešiem līdz 16 gadu vecumam (ieskaitot) – 6 eiro.

Mūsdienu ekonomisko un ģeopolitisko pārmaiņu apstākļos skaidrās valūtas apmaiņas tirgus Latvijā joprojām ir nozīmīga finanšu sistēmas sastāvdaļa. Īpašu aktualitāti tas iegūst tiem, kuri plāno pārcelšanos ārpus Eiropas Savienības, īpaši uz Krieviju vai Baltkrieviju, kur sakarā ar sankcijām nav pieejami bankas pārskaitījumi no Latvijas.

Viena no galvenajām mērķauditorijām šajā tirgū ir nekustamo īpašumu īpašnieki, kuri pārdod savus objektus Latvijā un gatavojas pārcelties uz pastāvīgu dzīvi ārpus ES. Šie klienti bieži saskaras ar nepieciešamību izvest ievērojamas summas skaidrā valūtā, piemēram, ASV dolāros vai rubļos.

Kāpēc izvēlēties Money Express?

Money Express piedāvā unikālu pakalpojumu – bezskaidras eiro apmaiņu pret skaidriem dolāriem vai rubļiem. Mūsu process ir maksimāli ērts: klienti veic pārskaitījumu no sava bankas konta Latvijā uz Money Express kontu un saņem skaidru naudu kādā no mūsu filiālēm. Mēs garantējam:

Uzkopšanas pakalpojumu uzņēmums “PRO BRO Group” Rīgā, Mūkusalas ielā atvēris savu ceturto tuneļveida automazgātavu Latvijā, kuras izveidē ieguldīti vairāk nekā 7 miljoni eiro.

“PRO BRO” turpina paplašināt franšīzes tīklu Rīgā un līdz 2025. gada beigām plāno atvērt vēl divas “PRO BRO” automazgātavas, kopējām investīcijām Latvijas tirgū sasniedzot jau 24 miljonus eiro.

Kopš pagājušā gada beigām Rīgā darbojas “PRO BRO Express” tuneļveida automazgātava Juglas ielā, martā tika atklāta automazgātava K. Ulmaņa gatvē un jūnijā – Vienības gatvē.

Līdz 2025. gada beigām automazgātavu tīklu plānots paplašināt ar vēl divām automazgātavām, kas atradīsies Rīgā, Gunāra Astras un Dzirciema ielā, tādējādi plašāk aptverot galvaspilsētas teritoriju.

“Mēs piedāvājam dažādus abonementu veidus bez mazgāšanas reižu limita. Vēlamies veidot patstāvīgo klientu loku gan privātajā, gan biznesa segmentā, tāpēc automazgātavu tīkla pārklājums nodrošina integrēšanos klientu ikdienas maršrutos,” stāsta Darjus Krjuks (Darius Kriukas), “PRO BRO” vadītājs Latvijā.

Rīgā, Vienības gatvē atvērta Baltijas uzkopšanas pakalpojumu uzņēmuma “PRO BRO Group” trešā tuneļveida automazgātava Latvijā, kuras izveidē ieguldīti vairāk nekā 5 miljoni eiro.

“PRO BRO” franšīzes tīkla paplašināšana turpināsies – plānots, ka līdz 2025. gada beigām Rīgā darbosies 6 “PRO BRO” automazgātavas.

Rīgā jau kopš pērnā gada beigām darbojas “PRO BRO Express” tuneļveida automazgātava Juglas ielā, bet martā tika atklāta automazgātava K. Ulmaņa gatvē. Šis auto mazgāšanas veids kļūst arvien populārāks, jo klienti novērtē tā ātrumu un ērtumu. Līdz ar jaunu automazgātavu atvēršanu strauji aug autobraucēju interese un šogad divās “PRO BRO” tuneļveida automazgātavās nomazgātas jau vairāk nekā 80 000 automašīnu.

“Abonementi bez mazgāšanas reižu skaita ierobežojuma ļauj autobraucējiem rūpēties par savu automašīnu tīrību katru dienu vai pat vairākas reizes dienā. Tas nozīmē, ka ērts automazgātavu izvietojums pilsētā ir kritiski svarīgs, lai efektīvi izmantotu mūsu piedāvājuma priekšrocības. Paplašinot savu darbību Rīgā, mūsu svarīgākais uzdevums ir veidot pastāvīgo klientu loku gan privātajā, gan biznesa klientu segmentā, vienlaikus rūpējoties par to, lai varam integrēties klientu ikdienas maršrutā un veidotu ērtu automazgātavu tīkla pārklājumu. Tāpēc katra jaunā automazgātava tiek atklāta citā Rīgas apkaimē,” stāsta Darjus Krjuks (Darius Kriukas), “PRO BRO” vadītājs Latvijā.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas “Coface” publicētajā Baltijas lielāko uzņēmumu Top50 reitingā šogad iekļauti 26 uzņēmumi no Lietuvas, 16 no Igaunijas un tikai astoņi no Latvijas.

Lai arī mūsu valsts uzņēmumu pārstāvniecība reitingā ir pieticīga, pelnošākā kompānija no visām reitingā iekļautajām ir tieši no Latvijas – “Latvenergo”. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, Latvijas uzņēmumu skaits reitingā pieaudzis no sešiem līdz astoņiem. Kopumā Latvijas uzņēmumi nodrošina 11,46% no reitingā iekļauto uzņēmumu kopējā apgrozījuma un 25,2% no peļņas.

Baltijas Top50 uzņēmumu kopējais apgrozījums 2023. gadā sasniedza teju 69,7 miljardus eiro, bet peļņa – 2,8 miljardus eiro. Pirmās piecas vietas šī gada reitingā ieņem Lietuvas uzņēmumi, pirmajā desmitniekā iekļuvuši arī divi Igaunijas un viens Latvijas uzņēmums.

Par Top50 reitinga līderi kļuva mazumtirdzniecības un aptieku tīklu pārvaldītājs “Vilniaus prekyba”, kura apgrozījums pieaudzis līdz teju 7,7 miljardiem eiro, bet peļņa – par 38%, sasniedzot teju 287 miljonus eiro. Otrajā vietā ierindojas enerģētikas uzņēmums “Orlen Lietuva”, kura peļņa pērn pieauga par iespaidīgiem 260%, sasniedzot 294 miljonus eiro. Trešajā vietā ir mazumtirdzniecības tīkla uzņēmumu grupa “Maxima grupė”, kuras apgrozījums pieaudzis līdz 5,8 miljardiem eiro, bet peļņa par 76,9%, sasniedzot 184 miljonus eiro. Ceturtie topā ir Lietuvas enerģētikas uzņēmumu grupas mātes uzņēmumam “Ignitis grupė", bet piektie - Lietuvas tirdzniecības uzņēmums “Maxima LT”.

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Cilvēki pērk taksometru vaučerus Rīgas lidostā, bet ne pārāk daudz, sacīja Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

"Pagājušajā nedēļā pārdevām tikai četrus vaučerus, bet padsmitos tos iegādājās pirmajās nedēļās. Nav tā, ka šis produkts nav interesants, bet es domāju, ka to vajag vairāk attīstīt un reklamēt," minēja Odiņa.

Viņa piebilda, ka drīzumā starptautiskais pasažieru pārvadātājs "Lux Express" sāks komerciālos pārvadājumus starp Rīgas lidostu un pilsētas centru, kur cena būs zemāka, salīdzinot ar taksometru izcenojumiem.

Komentējot vaučera cenu, kas ir 33,5 eiro, Odiņa uzsvēra, ka vaučera cenu nenosaka Rīgas lidosta. "Lidosta pārdod vaučeru par cenu, ar kuru taksometri ir gatavi pārvadāt pasažierus.

"Varbūt nākotnē kaut kas mainīsies un pārvadātāji lems par kādu citu cenu, bet lidosta tikai pārdod vaučerus," sacīja Odiņa.

Latvijā darbību sākuši 152 Lietuvas valsts pasta kompānijas "Lietuvos paštas" pakomāti, kas darbojas ar zīmolu "Unisend", informē "Unisend" pārstāvji.

Kompānijā informē, ka "Unisend" tīkls Baltijā sastāv no aptuveni 750 pakomātiem, no kuriem 300 atrodas Latvijā un Igaunijā. Šim attīstības procesam investēti vairāk nekā četri miljoni eiro.

"Lietuvos paštas" valdes priekšsēdētājs Rolands Zuks norāda, ka uzņēmums nolēma sākt darbību pakomātu segmentā pirms vairāk nekā desmit gadiem, un pēc sekmīgas pakomātu ieviešanas Lietuvas tirgū uzņēmums ir gatavs piedāvāt pakalpojumus klientiem visā Baltijas reģionā.

Kompānijas pārstāvji, atsaucoties uz datu apkopošanas platformas "Statista" analīzi, norāda, ka 2023.-2027.gadā tiešsaistes tirdzniecības apmērs Baltijas valstīs pieaugs par 11% gadā.

"Unisend" ir jauns piegādes pakalpojumu tīkls, kuru piedāvā "Lietuvos paštas" un kas sāk darbību Latvijā un Igaunijā šī gada pavasarī.

Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb darba samaksa pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad otrajā ceturksnī bija 1671 eiro, kas ir par 9,6% jeb 146 eiro vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2024.gada otrajā ceturksnī augusi par 8,3%, sasniedzot 1644 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 12,4%, sasniedzot 1743 eiro.

Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa šogad otrajā ceturksni bija 1684 eiro, kas ir pieaugums par 12,9% salīdzinājumā ar 2023.gada otro ceturksni.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2024.gada pirmo ceturksni - mēneša vidējā bruto darba samaksa pieaugusi par 2,9%. Tostarp vidējā darba samaksa privātajā sektorā pieaugusi par 1,8%, sabiedriskajā sektorā - par 5,2%, bet vispārējās valdības sektorā - par 4,8%.

4. septembrī aprit gads, kopš Baltijas vadošais uzkopšanas pakalpojumu uzņēmums "PRO BRO Group” atklāja savu pirmo automatizēto tuneļveida automazgātavu Latvijā, Rīgā, Juglas ielā. Gada laikā uzņēmums galvaspilsētā ir atklājis jau 4 mazgātavas, kopumā investējot vairāk nekā 22 miljonus eiro.

Latvijā uzņēmums joprojām redz lielu potenciālu biznesa paplašināšanai, ko pierāda augošais klientu skaits. Lai arī joprojām popularitātes augšgalā ir pašapkalpošanās mazgāšanas iespējas, uzņēmums ir pārliecināts, ka šī tendence Latvijā tuvākā gada laikā mainīsies, jo jau šobrīd uzņēmuma dati liecina, ka Latvijā klienti arvien vairāk iegādājas automazgātavu abonementus.

Ienākot Latvijas tirgū, kā lielāko izaicinājumu “PRO BRO” min cilvēku paradumu mainīšanu, jo īpaši visā, kas saistīts ar auto uzturēšanu. Piemēram, pēdējo gadu laikā Latvijā milzīgu popularitāti ir iemantojušas pašapkalpošanās automazgātavas, kuru izmantošana jau daudziem kļuvusi par ikdienu. Uzņēmumā skaidro, ka tā rezultātā Latvijā valda priekšstats, ka pašapkalpošanās automazgātavas ir izdevīgākas gan naudas, gan laika ziņā. Taču “PRO BRO” pieredze rāda, ka tie, kas izmēģina tuneļveida mazgātavas, izvēlas tās izmantot arī turpmāk, jo galu galā pašiem nekas nav jādara un auto tiek kvalitatīvi nomazgāts mazāk nekā divu minūšu laikā.

Pasaules militārie izdevumi pērn sasnieguši jaunu rekordu, devīto gadu pēc kārtas apsteidzot iepriekšējā gada tēriņus, pirmdien paziņojis Stokholmas Starptautiskais miera pētījumu institūts (SIPRI).

Saskaņā ar kārtējo SIPRI ziņojumu militāriem mērķiem domātie izdevumi, kas koriģēti, ņemot vērā inflāciju, 2023.gadā pieauguši par 6,8% un sasnieguši 2,44 triljonus ASV dolāru, kamēr 2022.gadā tie bija 2,24 triljoni.

Tas ir lielākais bruņošanās tēriņu pieaugums kopš 2009.gada.

Visas desmit valstis, kas līdz šim tērējušas vislielākos līdzekļus aizsardzībai, arī pērn ievērojami palielinājušas savus izdevumus.

Pētnieki nepieredzēto militāro tēriņu pieaugumu cita starpā skaidro ar Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu.

Militārie tēriņi pieauguši visos reģionos, kas apskatīti ziņojumā, un tas, kā uzskata autori, liecina, ka pasaule jūtas nedrošāka un, iespējams, dod priekšroku militāriem, nevis diplomātiskiem līdzekļiem.

"Swedbank" peļņa Latvijā šogad pirmajā pusgadā bija 119 miljoni eiro, kas ir par 12 miljoniem eiro mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, informē bankas pārstāvis Jānis Krops.

Peļņas samazinājumu pamatā ietekmēja nodeva hipotekāro kredītu procentu kompensācijai, kas šogad pirmajā pusgadā veidoja 19 miljonus eiro. Vienlaikus šogad atbrīvoti kredītuzkrājumi četru miljonu eiro apmērā, kamēr pērn attiecīgajā periodā tika izveidoti kredītuzkrājumi divu miljonu eiro apmērā.

Bankas publiskotais finanšu pārskats liecina, ka 2024.gada pirmajos sešos mēnešos "Swedbank" grupas peļņa Latvijā bija 111,662 miljoni eiro, kas ir par 15,2% mazāk nekā 2023.gada pirmajā pusgadā, bet pašas "Swedbank" peļņa sarukusi par 14,8% un bija 114,025 miljoni eiro.

"Swedbank" grupas aktīvi 2024.gada jūnija beigās bija 9,775 miljardi eiro, kas ir par 5,1% jeb 476,096 miljoniem eiro vairāk nekā 2023.gada beigās, kad bankas grupas aktīvi bija 9,299 miljardi eiro.

Nebanku kreditētājs "Eleving Group" 2025.gadā plāno gūt 44 miljonu eiro peļņu, savukārt 2026.gadā kompānijas mērķis ir gūt 54 miljonu eiro peļņu, teikts paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Šogad uzņēmums plāno gūt 33 miljonu eiro peļņu, kas būtu par 12% lielāka nekā 2023.gadā gūtā 29,5 miljonu eiro peļņa.

Kompānijas neto kredītportfeļa mērķis ir trīs gadu laikā palielināt to līdz 520 miljoniem eiro, kas būtu par 62,5% vairāk, salīdzinot ar 320 miljonu eiro portfeli 2023.gadā. Tāpat tiek prognozēts, ka pārdošanas ieņēmumi pieaugs no 189 miljoniem eiro līdz 315 miljoniem eiro.

"Eleving Group" 2024.gada sešu mēnešu neto peļņa pieaugusi līdz 14,9 miljoniem eiro, kas ir par 31,9% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, teikts "Eleving Group" pirmā ceturkšņa finanšu pārskatā.

"Eleving Group", kas 2012.gadā tika dibināts ar "Mogo Finance" nosaukumu, šobrīd strādā 16 pasaules tirgos, piedāvājot finanšu pakalpojumus mobilitātes un patēriņa segmentos. Grupā ietilpst transportlīdzekļu finansēšanas segmenta zīmoli "Mogo", "Primero", "Renti" un "OX Drive", kā arī patēriņa finansēšanas zīmoli "Kredo", "Sebo", "Tigo" un "Express Credit". Grupas kopējais izsniegto aizdevumu apmērs ir aptuveni 1,5 miljardi eiro.

Amerikas Kinoakadēmija desmit balvu kategorijās izziņojusi nomināciju pretendentu finālistu sarakstus, un latviešu režisora Ginta Zilbaloža filma "Straume" iekļuvusi 15 filmu vidū, kas pretendē uz labākās ārzemju filmas "Oskara" nomināciju, otrdien vēsta izdevums "Variety".

Kinoakadēmijas locekļu balsojums, kurā tiks noteikti nominanti visās 23 kategorijās, sāksies 8.janvārī un noslēgsies 12.janvārī.

Balvu nominanti tiks izziņoti 17.janvārī.

Otrdien cita starpā tika izziņoti nomināciju pretendenti labākās animācijas īsfilmas, dokumentālās pilnmetrāžas un īsfilmas kategorijās, ārzemju pilnmetrāžas un īsfilmas kategorijās.

15 filmu vidū, kas līdzās "Straumei" pretendē uz labākās ārzemju filmas "Oskara" nomināciju, ir tādi atzinību starptautiskās kinoskatēs saņēmuši darbi kā "Emilia Perez" ("Emīlija Peresa") un "The Seed of the Sacred Fig" ("Svētās vīģes sēkla").

Kā vēstīts, 9.decembrī "Straume" tika nominēta arī "Zelta globusa" balvai kategorijā "Labākā animācijas filma".

Igaunijā bāzētais investīciju uzņēmums “Summus Capital” turpina darbības izvēršanu Polijā, iegādājoties biroju ēku “Lakeside” Varšavā.

Šī ēka iegādāta no nekustamo īpašumu attīstītāja “Atenor” un darījuma vērtība ir 61,9 miljoni eiro.

Biroju ēkas “Lakeside” iegāde seko “Summus Capital” ieiešanai Polijas tirgū. Iepriekš šogad tika paziņots par vienošanos iegādāties biroju ēku “React” Lodzā. Šis jaunākais darījums apliecina “Summus Capital” apņemšanos veidot diversificētu un augstas kvalitātes komerciālo nekustamo īpašumu portfeli Centrālajā un Austrumeiropā.

“Lakeside” ir pilnīgi jauna A klases biroju ēka, kas nodrošina augstas klases darba telpas 23 834 kvadrātmetru platībā. Ēka ir projektēta atbilstoši visaugstākajiem starptautiskajiem standartiem, un tā novērtēta ar “BREEAM Outstanding” līmeņa sertifikātu un saņēmusi “WELL Gold” novērtējumu, kas atspoguļo apņemšanos nodrošināt ilgtspējību, energoefektivitāti un īrnieku labklājību.

Publicēti Latvenergo koncerna nerevidētie starpperiodu saīsinātie konsolidētie finanšu pārskati par 2024. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem.

2024. gads ir Latvenergo koncerna jaunu atjaunīgo energoresursu elektroenerģijas ražošanas jaudu izrāviena gads, mērķtiecīgi attīstot trīs dažādu enerģijas avotu ražošanas portfeli – ar saules un vēja enerģiju papildinot esošo ūdens enerģijas izmantošanu. Pārskata perioda beigās Latvenergo koncerna jau izbūvētās vai projektēšanas un būvniecības stadijā esošās jaunās jaudas sasniedz 1 000 megavatus (MW). Tās stiprinās Latvijas enerģētisko neatkarību un veicinās pāreju videi draudzīgākiem enerģijas ražošanas risinājumiem, vienlaikus stiprinot Latvenergo lomu reģionālajā enerģētikas tirgū.

Šī gada deviņos mēnešos būtiski augušas Latvenergo koncerna investīcijas, lielākoties jaunos atjaunīgo energoresursu (AER) elektroenerģijas ražotņu projektos Baltijā, sasniedzot 323,5 miljonus EUR jeb divreiz vairāk nekā gadu iepriekš. Pārskata periodā darbu uzsākuši deviņi saules parki Latvijā ar kopējo jaudu 65 MW, divi saules parki Igaunijā ar kopējo jaudu 24 MW, bet Lietuvā darbību uzsācis Akmenes vēja parks (15 MW). Tāpat sekmīgi tiek attīstīts Telšu vēja parks Lietuvā (124 MW), savukārt Latvijā tiek iegādātas apjomīgas jaunas AER elektroenerģijas ražošanas jaudas.

Meža nozares uzņēmumu kopēja peļņa 2023. gadā sarukusi vairāk nekā 2,6 reizes, taču tās būtiskā eksporta ienākumu ģeneratora – kokapstrādes – pat teju sešas reizes.

Tādu ainu rāda SIA Lursoft pētījuma dati pēc meža nozares iesniegtajiem gada pārskatiem. Dati rada, ka 2023. gadā kopējā meža nozares uzņēmumu peļņa bija 383,46 milj. eiro līmenī, savukārt 2022. gadā tā pārsniedza viena miljarda eiro apmēru, savukārt kokrūpniekiem vislielākā peļņa fiksēta 2021. gadā, kad tās apjoms sasniedza 576,67 milj. eiro, bet pērn vairs tikai 79,29 milj. eiro.

Latvijas Kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācijas izpilddirektors Kristaps Klauss vērš uzmanību, ka visas meža nozares kopējos peļņas rādītājos būtiska nozīme ir valsts mežu apsaimniekošanas uzņēmuma AS Latvijas Valsts meži (LVM) peļņas līmenim. 2023. gadā LVM peļņa sasniedza 220 milj. eiro, kas ir 57% no visas meža nozares nopelnītā, savukārt 2022. gadā LVM peļņa bija 242 milj. eiro un tās īpatsvars no nozares kopējās bija 23%. “Peļņa bija, ir un būs nozīmīgākais jebkura uzņēmuma izaugsmes avots, taču vienmēr būs jautājumi par tās optimālo apmēru, ko lielākoties nosaka tirgus situācija, konkurētspēja, paša uzņēmuma stratēģija un darbības segmenta plašums (strādā vienā vai vairākos segmentos),” uzsver K. Klauss.

VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) pauž gatavību finansiāli iesaistīties Zviedrijas uzņēmumam "Telia" piederošās tehnoloģiju uzņēmuma SIA "Tet" kapitāldaļu izpirkšanā, trešdien diskusijā "Ko gaidīt no izmaiņām interneta sakaru tirgū, potenciāli mainoties "Tet" īpašniekiem?" sacīja LVRTC valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols.

Viņš norādīja, ka LVRTC ir gatavi piedāvāt nozīmīgu proporciju no nepieciešamā finansējuma, kā arī to, ka "uzņēmumam ir brīvie resursi, ko labprāt investētu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē".

Šobrīd nav runa par ļoti padziļināti izstrādātiem scenārijiem, taču sarunas joprojām ir stratēģiskā līmenī, akcentēja Ozols.

Runājot par finansējuma avotu, Ozols diskusijā sacīja, ka LVRTC ilgstoši savā pamatdarbībā strādājuši ar peļņu - pērn 16,314 miljonu eiro apmērā. Uzņēmums 64% novirza valstij, kas pērn bijis virs 10 miljoniem eiro, savukārt pārējā peļņas daļa paliek LVRTC rīcībā investīcijām un dažādiem projektiem.

"Šobrīd LVRTC projektu portfelis pārsniedz 200 miljonus eiro, un mums ir gan ko investēt, gan kur investēt," sacīja Ozols.

Krievijas bankas ir sākušas masveidā slēgt savas nodaļas peļņas krituma dēļ, un aprīlī tika slēgta pavisam 101 nodaļa, paziņoja "Bank Korporativnogo Finansirovaņija" (BKF) analītiskās pārvaldes priekšnieks Maksims Osadčijs, atsaucoties uz Krievijas Centrālās bankas datiem.

Saskaņā ar viņa teikto dažādu banku nodaļu skaits Krievijā līdz 1.maijam samazinājies līdz 24 347 galvenokārt "Sberbank Rossiji" dēļ, kura slēgusi 49 nodaļas.

Visvairāk banku nodaļu aprīlī tika slēgtas Tomskas apgabalā - 12, kurai sekoja Tatarstānas Republika ar 10 un Sanktpēterburga ar deviņām nodaļām.

Gada pirmo četru mēnešu laikā tika slēgta 171 banku nodaļa, tostarp 64 nodaļas Stavropoles novadā.

Visa 2023.gada gaitā Krievijā tika atvērta tikai viena jauna bankas nodaļa, tomēr tās tika aktīvi veidotas Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās. "Promsvjazjbank", "CMRBank", "IS Bank" un "Rostfinans" šajās teritorijās atvēra 296 nodaļas, pavēstīja Osadčijs. 1.maijā Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās darbojās pavisam 503 banku nodaļas.

Centrālās un Austrumeiropas (CAE) reģiona "Top500" lielāko un pelnošāko uzņēmumu reitingā šogad iekļuvuši 35 uzņēmumi no Baltijas valstīm - pieci no Latvijas, deviņi no Igaunijas un 21 uzņēmums no Lietuvas, liecina ikgadējais globālās risku pārvaldības kompānijas "Coface" pētījums par ekonomisko situāciju CAE reģionā.

Latvija CAE uzņēmumu "Top500" reitingā tajā pārstāvēto uzņēmumu skaita ziņā gan Baltijas, gan CAE mērogā šogad ieņem pēdējo vietu.

No Latvijas uzņēmumiem CAE uzņēmumu "Top500" visaugstāko pozīciju - 151. reitinga vietu ieņem AS "Latvenergo". Uzņēmums, salīdzinot ar situāciju gadu iepriekš, reitingā pakāpies par 16 pozīcijām un uzrādījis apgrozījuma kāpumu 10% un pelņas kāpumu 91% apmērā. Reitingā iekļauti arī SIA "Rimi Latvia" (300. reitinga pozīcija), SIA "Maxima Latvija" (302.), AS "Elko Grupa" (311.) un SIA "Orlen Latvija" (425.).

Šo piecu Latvijas uzņēmumu apgrozījums 2023.gadā bija 6,072 miljardi eiro, bet peļņa - 452,12 miljoni eiro. Tāpat tie pērn nodarbināja kopumā 13 189 darbinieku, kas ir apmēram 1,5% no visa darbaspēka Latvijā.

"CLT Profi" grupa pērn strādāja ar 22,1 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 5,9% vairāk nekā gadu iepriekš, kā arī kompānijas peļņa auga 2,7 reizes un bija 802 987 eiro, informē SIA "CLT Profi" pārstāvji.

"CLT Profi" grupā ietilpst "CLT Profi", SIA "Steel Profi" un SIA "Cross Timber". "CLT Profi" un "Cross Timber Systems" nodarbojas ar masīvkoka jeb krustām līmētu koka (CLT) materiālu ražošanu, kā arī galvenokārt daudzstāvu un sabiedriskas nozīmes koka ēku projektēšanu, piegādi un montāžu eksporta tirgos. Nelielā apjomā uzņēmumi ražo arī privātmājas, kas pamatā tiek eksportētas uz Norvēģiju un Islandi.

"CLT Profi" pārstāvji skaidro, ka masīvkoka paneļu izmantošana ēku būvniecībā nodrošina ievērojami īsāku būvniecības laiku, vienkāršāku loģistiku, un ir ekonomiski izdevīgāka, radot mazāk būvniecības atkritumu. Tāpat koka paneļi ir ilgtspējīgāks izejmateriāls, salīdzinot ar citiem būvniecībā izmantojamiem materiāliem.

Valdība 16.jūlijā slēgtā sēdē vienojusies par tālākajiem scenārijiem sarunās ar telekomunikāciju uzņēmuma "Tet" un mobilo sakaru kompāniju "Latvijas mobilais telefons" (LMT) otru akcionāru - Zviedrijas uzņēmuma "Telia Company" ("Telia"), ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) paudis intervijā Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai (LTV).

Valdība esot iezīmējusi turpmākos rīcības virzienu, kas būs jāpārrunā ar "Telia", un devusi mandātu Ekonomikas ministrijai (EM) veikt šīs sarunas. Oktobra vidū EM būs jāatskaitās valdībā par šo sarunu rezultātu un jāpiedāvā tālākie risinājumi.

Valainis otrdien preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja, ka plānots virzīties tajos scenārijos, kuri veicina valsts lomu uzņēmumos, kā arī attīsta uzņēmumu konkurētspēju starptautiskajos tirgos.

Vienlaikus Valainis norādīja, ka EM līdz 15.oktobrim jāsagatavo ziņojums valdībā ar šo sarunu rezultātiem, tostarp ar informāciju, par ko abi akcionāri vienojušies, kā arī par to, kāds varētu būt tālākais šo uzņēmumu ceļš.

Telekomunikāciju un tehnoloģiju uzņēmums SIA "Tet" jāsadala un tā telekomunikāciju bizness jāpārdod mobilo sakaru kompānijai SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT), kas turpmāk vienādās daļās piederētu Latvijas valstij un Zviedrijas uzņēmumam "Telia Company" ("Telia"), kamēr valsts pilnībā paturētu "Tet" grupas būvkompāniju "Citrus Solutions" un elektroenerģijas tirdzniecības jomu. Nākamais solis būtu vismaz 20% LMT akciju publiskais piedāvājums (IPO) un kotēšana biržā.

Tas izriet no "Telia" sagatavotā piedāvājuma. Ņemot vērā dokumenta slepenību, netiek atklāts, cik plaši šis piedāvājums analizēts Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par turpmākās attīstības scenārijiem un vēlamo Latvijas valsts līdzdalības apmēru LMT un "Tet" uzņēmumu grupā, un vai valsts to uzskata par pieņemamu.

Atbildīgie ierēdņi un politiķi, aizbildinoties ar konfidencialitāti, plašākus komentārus par ierobežotas pieejamības informatīvā ziņojuma saturu nesniedz, tomēr ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) aģentūrai LETA sacīja, ka šis darba dokuments balstās uz SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor") pieaicināto konsultantu veikto tirgus izpēti.