Gatavojoties nodokļu ieņēmumu samazināšanai un ekonomiskai krīzei Igaunijas valdība pagājušajā nedēļā pieņēmusi krīzes novēršanas plānu, valsts sektora izdevumus samazinot par aptuveni 350 miljoniem latu, ziņo laikraksts Diena.
Nodokļu palielināšanu Igaunijā tuvākajā laikā neplāno. «Vētra vēl ir priekšā, bet, pateicoties Latvijai, mēs tai esam sagatavojušies,» pēc plāna pieņemšanas sacīja Igaunijas premjers Andruss Ansips. Plāns paredz samazināt valsts izdevumus par 10%. Pensijas aprīlī indeksēs par 5, nevis 14%, bet pašvaldību aizņēmumu griesti noteikti 22 miljonu latu apmērā. Tam vajadzētu garantēt budžeta deficītu robežās līdz 3%. Šonedēļ Igaunijas valdība turpinās skatīt izdevumu samazinājumu pa nozarēm. Finansējums līdzšinējā apmērā vai pat ar nelielu pieaugumu, visticamāk, būs izglītībai un zinātnei. Solītais skolotāju algu pieaugums varētu tikt iesaldēts.
Jāpiebilst, gan, ka no šī gada 1. janvāra samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme Igaunijā tika paaugstināta no kādreizējiem 5 % līdz 9 %. Samazinātais PVN, kas tagad ir 9 %, Igaunijā tiek piemērots grāmatām, medikamentiem, presei un viesnīcu pakalpojumiem.
Turklāt saspringtās budžeta situācijas dēļ Igaunija šogad nolēmusi atteikties no iepriekš solītās ienākuma nodokļa samazināšanas – iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme tiks saglabāta līdzšinējā līmenī un būs 21 %, pretēji iepriekš solītajiem 20 %.
Igaunija esot samaksājusi gandrīz visu valdības ārējo parādu un tagad tas ir zemākais starp ES dalībvalstīm — aptuveni 3% no iekšzemes kopprodukta.
Lai arī Igaunijai ir uzkrājumi, tā nolēmusi no Eiropas Investīciju bankas ņemt 280 miljonu latu aizņēmumu. Pirmo maksājumu tā sagaida jūnijā. Finanšu ministrs Ivari Padars norāda, ka rezerves būs valsts «drošības spilvens». 2008. gada novembrī un decembrī no uzkrātā miljarda tika «noēsti» 300 miljoni latu. Pie šāda attīstības scenārija Igaunija jau 2009.gada nogalē paliktu bez rezervēm, tāpēc izstrādāts taupības plāns.
Aizņēmumu Igaunija tērēs valsts mēroga infrastruktūras projektiem un Eiropas struktūrfondu projektu līdzfinansēšanai. «Jāiegulda attīstībā. Radītās darba vietas, uzņēmumi un to produkti nopelnīs to naudu, ar ko aizlāpīt budžeta caurumus, ja tādi radīsies,» tā I.Padars.