Jaunākajā ANO Ilgtspējīgas attīstības risinājumu tīkla pētnieku publiskotajā pasaules laimes reitinga ziņojumā Latvija ir ierindota 53.vietā. Turklāt mūsu valstī laimes līmeņa pieaugums ir otrs straujākais pasaulē. Ziņojumu veidojuši Kolumbijas Universitātes ekonomisti, novērtējot 155 pasaules valstis, ņemot vērā to iedzīvotāju aptauju rezultātus.

Neskatoties uz straujo laimes līmeņa pieaugumu, Latvijai ir, uz ko tiekties. Latvija pasaules reitingā ierindojusies starp Japānu (54. vieta) un Rumāniju (52 vieta). Igaunija reitingā ieņem zemāku pozīciju – 63.vietu, bet Lietuva ir augstākā vietā – 50. pozīcijā. Pirmajās vietās ir attiecīgi Somija, Norvēģija un Dānija.

Laimes definīcija saka, ka tas ir stāvoklis, kad cilvēks jūt visaugstāko apmierinājumu ar dzīvi, dziļu labsajūtu un prieku. Līdzšinējie zinātniskie pētījumi ir atzinuši, ka laimi nosaka izglītība, ienākumu līmenis, veselība, brīvā laika pavadīšanas iespējas un attiecības ģimenē. Līdzko kāds no šiem faktoriem sāk pieklibot, sākam izjust diskomfortu, neapmierinātību un esam nelaimīgi. Tāpat vairākums pētījumu apstiprina, ka dzīves kvalitāte un mūža ilgums ir tieši atkarīgs no tā, cik pozitīvi cilvēks uztver dzīvi. Tomēr, lai iedzīvotāju laime varētu kļūt par sasniedzamu valsts politikas mērķi, vispirms ir nepieciešama brīvība. Ja tradicionālajos attīstības modeļos ekonomiskā izaugsme ir galvenais elements, tad laimes jēdzienā galvenā ideja ir tāda, ka patiesa sabiedrības attīstība notiek tad, kad materiālā un garīgā attīstība iet roku rokā un papildina viena otru.

Eiropas Vērtspapīru un Tirgu iestāde (EVTI), Eiropas Banku iestāde (EBI) un Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde (EAAPI) brīdina par augstajiem riskiem, ar kuriem patērētāji var saskarties, pērkot un/vai turot tā saucamo virtuālo valūtu (VV).

Pašlaik pieejamā virtuālā valūta ir digitālās valūtas veids, ko neemitē un negarantē nedz centrālā banka, nedz valsts iestādes, un tai nav likumīga valūtas vai naudas statusa. Tā ir ļoti riskanta valūta, kas parasti nav nodrošināta ar materiāliem aktīviem, arī Eiropas tiesību akti to neaizsargā, un tamdēļ patērētāji nevar cerēt uz tiesisko aizsardzību. Trīs Eiropas uzraudzības iestādes (EUI) pauž satraukumu par to, ka aizvien vairāk patērētāju iegādājas virtuālo valūtu tieši ar cerību, ka tās vērtība turpinās augt, nemaz neapzinoties augsto risku zaudēt ieguldīto naudu.

Pēdējā laikā Bitcoin, Ripple, Ether un daudzas citas virtuālās valūtas ir bijušas ļoti nepastāvīgas, tās skārušas ievērojamas ikdienas cenu svārstības. Piemēram, Bitcoin cena krasi pieauga no 1,000 euro 2017.gada janvārī līdz vairāk kā 16,000 euro 2017. gada decembra vidū, bet 2018. gada februāra sākumā tā nokritās līdz 5,000 euro - Tiek lēsts, ka šobrīd kopējā VV tirgus kapitalizācija visā pasaulē pārsniedz 500 miljardus euro.

Beidzot gan Eiropas Savienības (ES) līmeņa virtuālo valūtu regulējuma, gan VID redzējuma tuksnesī ir parādījusies oāze, kura sniedz pirmo tik ilgi gaidīto veldzi tiem komersantiem, kuri saskaras ar tieša regulējuma neesamību attiecībā uz darbībām ar virtuālo valūtu.

Šī gada aprīlī Eiropas Parlaments atbalstīja jaunu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas direktīvu (piektā AML direktīva), ar kuru citu starpā tiks ieviests pirmais ES līmeņa virtuālo valūtu regulējums. Ņemot vērā virtuālās valūtas fenomena pieaugošo lomu ES pilsoņu un uzņēmumu ikdienā, ES likumdevējs plāno ieviest ES līmeņa virtuālās valūtas definīciju un noteiktus subjektus, kuru darbība ir saistīta ar virtuālo valūtu, tieši pakļaut noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas regulējuma (AML) darbības jomai. Eiropas Parlaments piedāvā noteikt, ka virtuālā valūta ir vērtības digitāls atspoguļojums, ko neizsniedz vai negarantē centrālā banka vai valsts iestāde, kas nav obligāti piesaistīta likumīgi izveidotai valūtai un kurai nav valūtas vai naudas juridiskā statusa, bet ko fiziskas vai juridiskas personas pieņem kā maiņas līdzekli un ko var pārskaitīt, glabāt un tirgot elektroniskā veidā.

Kopš 2012.gada būtiski pieaudzis un turpina palielināties virtuālo valūtu shēmu skaits, teikts Eirosistēmas publiskotajā jaunākajā ziņojumā par virtuālo valūtu shēmām.

Dažas no šīm shēmām tiek veidotas ar nelielajām tehniskajām atšķirībām, kas varētu uzlabot to funkcionalitāti vai dažus shēmas elementus. Savukārt par daudzām shēmām nav skaidrs to mērķis, un tikai dažas domātas un tiek lietotas maksājumu veikšanai. Virtuālo valūtu pieņemšana norēķinos nav plaši izplatīta, tomēr daži tirgotāji, galvenokārt e-komercijas jomā, ir paziņojuši, ka uzsāk virtuālās valūtas Bitcoin pieņemšanu.

Visi dati par virtuālo valūtu izmantošanu norēķiniem nav pieejami. Bitcoin ir populārākā no šīm shēmām, nodrošinot vairāk nekā 80% no vismaz 500 zināmo virtuālo valūtu shēmu tirgus kapitalizācijas. Ar Bitcoin tiek veikts vidēji 69 000 transakciju dienā (salīdzinājumam - Eiropas Savienībā vien dienā tiek veikti 274 miljoni bezskaidras naudas transakciju). Lielākā daļa no Bitcoin transakcijām ir maiņas darījumi, tomēr precīzi dati par Bitcoin izmantošanu maksājumos par precēm un pakalpojumiem nav pieejami.

Pasaulē ir daudz dažādu vērtējumu, kas mēra šķietami neizmērāmo – mūsu dzīves kvalitāti un attīstības progresu.

Latvijas vieta šajos mērījumos ir dažāda. Piemēram, Latvijai 180 pasaules valstu vidū ir 20. brīvākā ekonomika (kāpums par 16 vietām). Ir augusi arī iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvi, ierindojot valsti 54. vietā no 155 (kāpums par 12 vietām). Par to liecina jaunākie Heritage Foundation un World Happiness Report novērtējumi.

Bez šiem topiem vēl ir daudz citu vairāk vai mazāk zināmu mērījumu, kas raksturo tautsaimniecības attīstību, cilvēku dzīves kvalitāti un apmierinātību ar dzīvi. Tos pārlapojot, dažreiz rodas sajūta, ka mēs sekotu līdzi sporta sacensībām. It kā dzīvotu tādēļ, lai kāds no analītiskajiem radītājiem būtu tieši tik vai vismaz tik liels. Dzīves kvalitāte nemainās atkarībā no tā, vai zinām par šiem vērtējumiem, taču tie var palīdzēt veidot ekonomiskās politikas īstenošanai noderīgu priekšstatu par to, kurp tautsaimniecība virzās. Šajā rakstā par to, kā tautsaimniecības attīstība sasaucas ar labklājības izpratni un tās mērīšanu.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Pašnodarbināti cilvēki biežāk sevi uzskata par laimīgiem nekā algoti darbinieki, secināts ASV Kolumbijas štata universitātes Pasaules laimes pētījumā.

Pētījumā atklāts, ka pašnodarbinātie, salīdzinot ar algotiem darbiniekiem, savu dzīvi biežāk vērtējuši kā laimīgu gan Ziemeļamerikā, gan Eiropā. Tomēr tas neesot bijis izteikti novērojams attīstības valstīs. Pētnieki skaidro - tas varētu būt saistīts ar to, ka attīstības valstīs pašnodarbinātība nav izvēle, bet gan nepieciešamība.

Tāpat pētījumā secināts, ka laimīgāki parasti ir bagāti cilvēki, tomēr tas ir tikai viens laimes sajūtas aspekts. Bieži vien nelaimīgi iedzīvotāji bijuši valstīs, kurās ir ierobežotas personīgās brīvības un izplatīta korupcija.

Laimes sajūtu samazina bezdarbs, taču tas nenotiek tāpēc, ka ir zaudēts ienākumu avots, bet gan tāpēc, ka samazinās cilvēka pašnovērtējums un trūkst pierastās sociālās dzīves, teikts pētījumā.

Par Latvijas gada monētu 2008 ar pārliecinošu balsu vairākumu kļuvusi Laimes monēta, Db informēja Latvijas Bankā.

No 8899 balsīm Laimes monēta, kuras grafisko dizainu veidojis Arvīds Priedīte un plastisko veidojumu – Jānis Strupulis, guva 4 593 balsis. Balvā mākslinieki saņēma zeltā kalto Teodora Zaļkalna Latvijas monētu, kas kļūs par tradicionālu balvu aptaujā.

«Pagājušais gads, īpaši tā nogale, finanšu sistēmā un monetārajā politikā bija trauksmains, bet sešas monētas ir izdevušās lieliskas,» atzinis Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Laimes monēta tika kalta Somijas kaltuvē Rahapaja Oy, tuvojoties 2008. gada Ziemassvētkiem un gadu mijai. Skursteņslauķi tiek uzskatīti par laimes nesējiem. Ikdienā sastapt skursteņslauķi ir visai grūti, tāpēc 5000 laimīgie, kas tikuši pie monētas (Latvijas Bankā tā vairs nav nopērkama) var pogas vietā paberzēt monētu, kur nokvēpušais vīrs, cēli nostājies dūmeņa galā, lūkojas pāri pilsētai, un viņam līdzās vienīgie asistenti – nenogurstošais jumtu censonis kaķis un šalcošais vējš.

Bagātākās valstīs cilvēki ir vidēji laimīgāki; vienlaikus ir svarīgi izvērtēt, kā turība tiek pārvērsta labklājībā.

Tā uzsver Meiks Vikings (Meik Wiking), Dānijā bāzētā laimes izpētes institūta The Happiness Research Institute vadītājs un grāmatu The Little Book of Hygge, The Little Book of Lykke, The Art of Making Memories un The Key to Happiness autors. Uzņēmumu īpašniekiem un vadītājiem ir vērts pievērst uzmanību darbinieku labsajūtai, jo laimīgāki darbinieki ir produktīvāki, radoši, mazāk dienu pavada slimojot. Vairāk par laimi un laimīgu darbinieku lomu biznesā un valsts attīstībā M. Vikings stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Jūs esat The Happiness Research Institute vadītājs. Kā jūs definējat laimi un kā to pētāt institūtā?

Mums ir plašs skatījums par to, kas ir laime. Tā var būt gan tas, kā cilvēks piedzīvo savu dzīvi kopumā un cik apmierināts ir, gan arī saistīta ar to, kādas emocijas pieredz. Mēs cenšamies to sadalīt un skatīties uz dažādām dimensijām, komponentēm, bet esam ieinteresēti tajā, kā cilvēki pieredz savu dzīvi, cik laimīgi viņi ir. Veidojot pētījumus, mums patīk sekot līdzi cilvēkiem laika gaitā, piemēram, es varētu sekot desmit tūkstošiem cilvēku Rīgā nākamos desmit gadus un skatīties, vai viņi tiek paaugstināti darbā, atlaisti, apprecas, izšķiras, kā tas ietekmē viņu laimes līmeni.

#Regulatoru acs pavēršanās uz virtuālo valūtu pusi liek strauji sarukt to vērtībai.

Regulatoru acs pavēršanās uz virtuālo valūtu pusi liek strauji sarukt to vērtībai

Vēl nesen šķita, ka tā saucamo virtuālo valūtu pieaugums nestāsies, un paša populārākā šāda veidojuma – bitmonētas – cena tirdzniecības vietnēs internetā decembra otrajā pusē bija pārsniegusi 19 tūkst. ASV dolāru līmeni. Pēc paisuma gan mēdz nākt bēgums un šogad, neskatoties uz augošo tirgus dalībnieku riska apetīti un ballītes turpināšanos akciju tirgū, virtuālo valūtu tirgū cenas ir visai spēji sarukušas. Šo trešdien bitkoina cena atradās pie 10,2 tūkst. ASV dolāru atzīmes, kas nozīmē, ka tā kopš savām decembra virsotnēm ir samazinājusies gandrīz par 50%. Jāņem gan vērā, ka tik strauji kritumi bitkoina pasaulē nav nekāds jaunums un 12 mēnešu skatījumā minētās virtuālās valūtas vērtība joprojām var lepoties ar pieaugumu 1000% apmērā. Janvāra skatījumā attiecīgi par 45% un 29% to tirdzniecības vietnēs internetā sarukusi arī tādu virtuālo valūtu kā ripla (Ripple) un litkoina (Litecoin) cena.

Ja runā par virtuālajām valūtām, tad populārākais šāds veidojums – bitkoins – uz pārējo šādu digitālo aktīvu fona jau sāk izskatīties kā tāds ne īpaši aktuālajām modes tendencēm līdzi izsekot spējīgais vectētiņš.

Galvu reibinošu cenas pieaugumu pēdējā laikā piedzīvojuši daži mazāki šādi digitālie veidojumi, kur visspilgtāk, šķiet, mirdz tā saucamais dogekoins jeb "suņmonēta".Vēl šā gada sākumā bitkoins veidoja aptuveni 70% no virtuālo valūtu kopējās vērtības. Šobrīd citu veidojumu (piemēram, ētera (Ether), minētā dogekoina un binance koina) uznāciens bitkoina īpatsvaru šajā pīrāgā samazinājis līdz 43%, rēķinājusi ASV investīciju banka JPMorgan Chase & Co.

Piemēram, dogekoina vērtība tā tirdzniecības vietnēs internetā vēl šā gada sākumā atradās pie nepilna pus ASV dolāra centa, kur šonedēļ tā jau dzīvojās virs 0,5 ASV dolāru atzīmes. Procentuālā ziņā tas ir pieaugums vairāk nekā par 11 tūkst. procentiem.

Katru dienu virtuālo valūtu vēstniecībā CryptoCash ienāk vairāk nekā desmit cilvēki, kuri vēlas gan pirkt, gan pārdot virtuālo naudu

Sākumā bija lielāka interese par virtuālo aktīvu pārdošanu, bet tagad tos arī pērk. Tipiskais darījums ir Bitcoin iegāde 700 eiro vērtībā un pārdošana 1500 eiro vērtībā. «Mēs atvērām vēstniecību, lai cilvēkiem ne vien būtu vieta, kur pirkt un pārdot kriptovalūtas, bet arī lai Latvijā būtu centrs, kur cilvēki var atnākt un iepazīties ar blokķēdes tehnoloģiju,» saka Konstantīns Vasiļenko, virtuālo valūtu vēstniecības CryptoCash līdzdibinātājs. Viņa skatījumā, pirmie mēneši vēstniecībai bijuši diezgan labi. CryproCash atvērta pagājušā gada nogalē – laikā, kad virtuālo valūtu cena bija strauji piezemējusies. «Īstenībā tagadējā cena ir ļoti reālistiska. Iepriekšējā bija vairāk spekulatīva. Interesants ir psiholoģiskais aspekts – kad Bitcoin maksāja 15 tūkstošus eiro, cilvēki nebaidījās to pirkt, bet tagad, kad tas maksā 3900 dolārus, – baidās. Šis nebija pirmais vērtības kritums vai kāpums, un tas bija diezgan normāls. Arī fondu un akciju tirgū pērn bija ļoti līdzīga tendence – 2017. gada vidū bija pieaugums, bet 2018. gada beigās tirgus nokrita. Tas ir normāls cikls finanšu pasaulē. Kad bija spekulatīvais bums un viss attīstījās, visi gribēja pirkt un nebija problēmu pārdot. Cilvēki bija dzirdējuši, ka Bitcoin vērtība aug, ka tā ir viegla nauda un vajag investēt. Problēma tāda, ka daudzi no viņiem nezina, ko tas viss nozīmē. Daži no viņiem, kas par lielu summu iepirka virtuālās valūtas, tagad gaida, kad tās pārdot ar pēc iespējas mazākiem zaudējumiem,» atzīst K. Vasiļenko.

Somija septīto gadu pēc kārtas atzīta par pasaules laimīgāko valsti, liecina trešdien publicētais ikgadējais ANO "Ziņojums par pasaules laimi".

Pirmajā desmitniekā atrodas arī pārējās Ziemeļvalstis - Dānija, Islande, Norvēģija un Zviedrija.

Par visnelaimīgāko starp 143 vērtētajām valstīm atzīta Afganistāna, pār kuru 2021.gadā varu atguva talibu režīms.

Pirmo reizi kopš 2012.gada, kad tika publicēts pirmais "Ziņojums par pasaules laimi", starp 20 laimīgākajām valstīm nav vairs atrodamas nedz ASV, nedz Vācija, kas šogad attiecīgi noslīdējušas līdz 23. un 24.vietai.

Tajā pašā laikā pirmajā divdesmitniekā nonākusi Kostarika un Kuveita, kas attiecīgi ieņēmušas 12. un 13.vietu.

Ziņojumā īpaši uzsvērts, ka starp laimīgākajām valstīm vairs nav nevienas lielvalsts.

Pirmajā desmitniekā vienīgās valstis, kuru iedzīvotāju skaits pārsniedz 15 miljonus ir vienīgi Nīderlande un Austrālija. Savukārt pirmajā divdesmitniekā vienīgi Kanādas un Lielbritānijas iedzīvotāju skaits pārsniedz 30 miljonus.

Niks Haļavins izstrādājis aplikāciju "Happy Brain" ar mērķi palīdzēt cilvēkiem piefiksēt savus paradumus un kļūt laimīgākiem.

Viņa skatījumā šī mobilā lietotne palīdz mērīt laimes līmeni, balstoties uz to, kas tiek darīts ikdienā, un kļūt laimīgākam, analizējot, kā to ietekmē konkrētas nodarbes, laiks, kad tās tiek veiktas, un cilvēki, ar ko tiek pavadīts laiks. "Ievietojot lietotnē visas ikdienas aktivitātes un piefiksējot, kā cilvēks jūtas pēc tām, uzklikšķinot uz divām pogām aplikācijā, viss var tikt pārvērsts neirozinātniskos datos. Balstoties uz šo informāciju, var redzēt, kas konkrētajam cilvēkam nāk par labu un kas ne. Tā nav kā dusmīgs skolotājs, kas saka, ka šī lieta tika izdarīta nepareizi un tā vietā vajag darīt ko citu un vairāk. Nē, cilvēku motivē aktivitātes, kas sniedz labsajūtu ilgtermiņā. Atslēgas vārds ir ilgtermiņš," norāda N.Haļavins.

Apritējuši pieci gadi, kopš Latvija ir pievienojusies eirozonai, un ir vērts atskatīties, kas kopš tā laika eirozonā mainījies finanšu stabilitātes jomā.

Jāteic, ka tieši pēdējos piecos gados eiro zonas un līdz ar to arī Latvijas finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanas jomā notikušas iespaidīgas, fundamentālas pārmaiņas.

Šīs pārmaiņas eiro zonā galvenokārt saistāmas ar Banku savienības izveidi. Banku savienība nozīmē, ka tās dalībvalstīs tiek īstenota:

Vienotā banku uzraudzība, atveseļošana un noregulējums balstās uz vienotu regulējošo prasību kopumu[2] (Single rule book), kurā ietverti:

Es esmu matemātiķis. Konsekvence, apdomība, loģika, precizitāte un definīciju pilnība ir tas, kas mani vienmēr piesaista, un tas, ko man gribētos redzēt cilvēku un organizāciju rīcībā sarežģītās situācijās. Turklāt es esmu arī finanšu analītiķis. Individuālu darbību un lēmumu plānošana, saskanība, koncentrēšanās uz saprotama kopējā rezultāta sasniegšanu ir tas, ko man gribētos redzēt krīzes gadījumā. Diemžēl, pagaidām Latvijas finanšu sistēmas krīzē visu šo īpašību un elementu ir visai maz.

Krīzes priekšvēsture

Latvijas banku sektors vienmēr visai skaidri dalījies divās daļās. Pirmo daļu veidoja (un veido) bankas, kas, galvenokārt, apkalpoja klientus no Latvijas un citām Eiropas Savienības valstīm, turklāt ne visus. Pie šīs piebildes «ne visus» es vēl atgriezīšos, jo tā ir ļoti svarīga, lai izprastu to, kāda situācija šobrīd izveidojusies nozarē. Otro banku grupu veidoja tās finanšu institūcijas, kas apkalpoja (lielākā vai mazākā apmērā) papildus Latvijas klientiem arī ofšoru uzņēmumus un fiziskas personas no bijušajām PSRS valstīm. Ļoti svarīgi ir norādīt, ka arī darījumu veids un caurspīdīgums no starptautisko normu viedokļa un šo klientu īpašnieku ģeogrāfiskā piederība bija pilnīgi citāda.Šādu klientu dažādo veidu raksturošanai nepieciešams atsevišķs apjomīgs raksts, taču es esmu pārliecināts, ka ievērojama daļa šo klientu nav saistīta ne ar starptautiskajām, ne nacionālajām kriminālajām aprindām, ne ar korupciju.

«Ir skaidrs tas, ka laimes lāča balsojumi Latvijas elektorātam ir raksturīgi pēdējos 20 gadus. Vēlēšanu sistēmas īpatnību dēļ pēdējā laikā - kādas divas vēlēšanas pēc kārtas - neradās nozīmīgas jaunas partijas, bet pamatos jau bija jaušams prasījums pēc laimes lāča, jo liela daļa elektorāta meklē vainu ārpus sevis, līdz ar to arī problēmu risinājumus ārpus sevis, gaidot vienīgi laimes lāci, kas visu atrisinās.»

To, runājot par Zatlera Reformu partijas panākumiem vēlēšanās, laikrakstam Neatkarīgā sacījis investīciju baņķieris, finanšu konsultanta IBS Prudentia partneris Ģirts Rungainis.

«Neko jau neatrisinās, tikai pateiks to, ka istaba ir jāizslauka, jo guļot uz krāsns, neko nevar sasniegt,» viņš norādījis un turpinājis: «Bet ir skaidrs, ka elektorāts attīstās un aug. Taču procesa specifika ir tāda, ka tas momentuzņēmums tiek fiksēts ik pa četriem gadiem. Pa vidu ir arī pašvaldību vēlēšanas, bet tām tomēr ir cita dienaskārtība. Ja Saeimas vēlēšanas notiktu katru gadu, mēs redzētu, kā mainās dinamika. Un ne jau Zatlera cīņa ar oligarhiem iznīcināja trīs oligarhus, vienkārši - sabiedrībai daudz kas bija piegriezies, un, ja iepriekšējās vēlēšanās kaut kā izdevās sabremzēt vēlētāju sašutumu, pasākumam neizbēgami agrāk vai vēlāk bija jānotiek. Zināmajiem trim kungiem šobrīd neapšaubāmi ir mazāka politiskā ietekme nekā agrāk, tomēr viņi joprojām ir ietekmes aģenti, un to it sevišķi sajutīs mazāk pieredzējušie parlamentārieši. Tas ir normāli un neizbēgami.»

Latvijas Banka laidusi apgrozībā sudraba piemiņas monētu Laimes monēta. Tās grafisko dizainu veidojis mākslinieks Arvīds Priedīte un ģipša modeli – tēlnieks Jānis Strupulis.

Tuvojoties Ziemassvētkiem un gadu mijai, tradicionāli tiek nokalta kāda neparasta monēta, informē Latvijas Bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis. Šo svētku laikā cilvēki vēl cits citam laimi un ieskatās folkloras krājumos, kuros bagātīgi rodami ticējumi un formulas veiksmes un laimes meklējumiem. Arī skursteņslauķi tiek uzskatīti par laimes nesējiem. Ikdienā sastapt skursteņslauķi ir visai grūti, tāpēc nu varam pogas vietā paberzēt monētu, kur nokvēpušais vīrs, cēli nostājies dūmeņa galā, lūkojas pāri pilsētai, un viņam līdzās vienīgie asistenti – nenogurstošais jumtu censonis kaķis un šalcošais vējš.

Sudraba viena lata monēta Laimes monēta ir likumīgs maksāšanas līdzeklis ā. Tās maksimālā tirāža – 5000. Laimes monēta būs iegādājama Latvijas Bankā un tradicionālās monētu tirdzniecības vietās – bankās, suvenīru un juvelieru veikalos. Monētas cena Latvijas Bankas kasēs – 22.5 lati.

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Mēs nedzīvojam brīvā tirgus apstākļos, jo aizvien spēkā ir greizā shēma, kurā peļņa tiek privatizēta, bet zaudējumi – socializēti.

Finansists Tjerī Filiponā vēl pirms globālās finanšu krīzes no investīciju baņķiera kļuva par «labo baņķieri», kā 2011. gadā viņu nodēvēja prese, un Briselē nodibināja finanšu pakalpojumu klientu lobiju – nevalstisko organizāciju Finance Watch, kas gādā, lai Eiropas Savienības politikas veidotāji neatrastos tikai banku lobiju retorikas varā.

Vai Eiropas banku nožogošanas jeb strukturālās reformas virzība līdz šim ir apmierinoša?

Šī spēle vēl ne tuvu nav galā. Somijas centrālā baņķiera Erki Līkanena vadītā grupa ir Komisijai izstrādājusi virkni ieteikumu, kas atbalsta banku funkciju nošķiršanu, pasargājot noguldītāju naudu no spekulāciju riskiem. Nākamais solis ir EK priekšlikums. (Intervija notika pāris nedēļas pirms tā)

Vistaupīgāk eiropiešu vidū šovasar ceļojuši lietuvieši, tērējot aptuveni 518 eiro, bet visvairāk – šveicieši, vidēji veltot tam 1114 eiro, liecina finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmuma «Revolut» analītiķu aprēķini.

«Revolut» analītiķi izvērtējuši datus periodā no 1. jūnija līdz 20. augustam par to, cik Eiropas iedzīvotāji šajā vasarā tērējuši lidojumiem, naktsmītnēm, transportam, pārtikai un dzērieniem ārvalstīs. Baltijas valstu starpā visvairāk ceļojumiem tērējuši igauņi, latvieši palikuši otrajā vietā, bet vislētāk ceļojuši lietuvieši.

Igauņi vidēji iztērēja 704 eiro un tie ir lielākie Izdevumi Baltijas valstu starpā. Sasummējot galvenos ceļojumu izdevumus, «Revolut» analītiķi secinājuši, ka viens latviešu ceļotājs vidēji iztērēja 597 eiro. Latvieši arvien biežāk ceļo uz ārvalstīm un tur iztērē arvien vairāk naudas. 2017. gadā latvieši ceļojot iztērēja par 18% vairāk, nekā 2016. gadā, un šī summa sasniedza 930 miljonus eiro, liecina Latvijas centrālā statistikas pārvaldes dati.

Igauņi apskauž Latviju par mūsu nodokļu politiku, mēs apskaužam igauņus, bet patiesībā savi plusi un mīnusi ir katrai valstij

Bieži tā negadās – igauņi atklāti atzīst, ka kaut kas Latvijā ir izdarīts labāk nekā viņu zemē. Vēl retāk mēs paši tā jūtamies, spēlējot nepārtraukto salīdzināšanās spēli ar kaimiņiem. Tāpēc šis zināmā mērā ir vēsturisks brīdis, ka Igaunijas biznesa laikraksts Äripäev raksta – igauņi apskaužot Latvijas nodokļu sistēmu. Latvijai esot labi plānota un mērķtiecīga nodokļu politika jaunajiem uzņēmumiem. Kā noprotat, runa ir par Latvijā daudz aprunāto un žņaudzīto mikrouzņēmumu nodokļa likmi, kādas Igaunijā nav. Protams, mēs paši apzināmies, ka pēc pēdējiem likuma grozījumiem un uzliktajiem ierobežojumiem, mikrouzņēmumu nodokļa likme Latvijā ne tuvu vairs nav tik draudzīga mazajiem uzņēmumiem, kāda tā bija iepriekš, bet tas netraucē igauņiem jūsmot par to, ka Latvija kļuvusi par lecekti augošām kompānijām.

Pret virtuālo aktīvu shēmām šis gads ir bijis ļoti nežēlīgs. Tāpat vēl nevar teikt, ka sliktākais šeit jau ir aiz muguras.

Šis gads nav tas pats labākais veselam lērumam pasaulē vispopulārāko ieguldījumu. Iespējams, esam ceļā uz to, lai akcijām šis gads būtu vājākais kopš 2008. gada. Savukārt obligāciju tirgus ir saņēmis pamatīgāko belzienu pa galvu 40 gados. Attiecīgi var pavērot arī to, kā šādos laikos, kad fenomenālā apmērā sadeg nauda, klājas, piemēram, virtuālajiem aktīviem, kuru popularitātes virsotne tika sasniegta vēl samērā nesen – pandēmijas laikā. Te gan, domājams, daudziem, kuri lielas naudas summas virzīja dažādu šādu kripto aktīvu virzienā, uz kādiem jokiem prāts varētu arī nenesties.

Šis gads šajā digitālo aktīvu pasaulē jau iegājis ar nosaukumu kripto ziema. Piemēram, virtuālo aktīvu vispopulārākā veidojuma – bitkoina – vērtība pagājušā gada rudenī teju sasniedza 70 tūkst. ASV dolāru atzīmi. Pēc tam šī cena sabruka, un tagad tā atrodas zem 20 tūkst. ASV dolāru atzīmes. Tas ir kritums aptuveni par 70% (līdzīgs kritums ir visu šādu virtuālo it kā valūtu tirgum kopumā). Turklāt nekur nav teikts, ka arī šī brīža nepilnie 20 tūkst. ASV dolāru bitkoinam būtu atbilstoša cena. Ja atkal, investoru riska apetītei zūdot, jūtamāk sašķobīsies akciju tirgi, tad šī veidojuma vērtība var planēt vēl būtiski zemāk. Jeb var piepildīties tas, ko daudzi šādu digitālo aktīvu skeptiķi sludina jau gadiem – pie patiešām ievērojamām problēmām šādu aktīvu cena var krist līdz pašai zemei.