Preču zīmoli mācās no Baraka Obamas veiksmīgās kampaņas sociālajos tīklos, saka sabiedrisko attiecību kompānijas Ogilvy PR Worlwide reģionālais vadītājs Stjuarts Smits.

Patiesībā daži no labākajiem komunikācijas paraugiem ir tieši politiskās kampaņas, jo tajās ir lielāka brīvība radošiem meklējumiem, nekā veicinot kāda patēriņa produkta noietu.

Kā gan tā?

Ja komunicējat idejas, jūs varas atļauties būt agresīvāks. Un tajā ir arī «visu vai neko» situācija.

Tas gan.

Un ir kampaņas beigu termiņš. Politiskā kampaņa ir smags pārbaudījums, bet tā nav uzticības veidošana gadiem un gadiem ilgi. «Balsojiet par mums ŠODIEN!»

Līdzīgi, starp citu, tagad ir sociālajos medijos, jo tur ikviens vienlaikus gan eksperimentē, gan mācās. Nav tā, ka aģentūrām būtu atbilde, kā reklamēties sociālajos medijos. Aģentūras nemaz nav tik drošas, ko klientiem būtu jādara, un visi eksperimentē – kā aģentūras, tā klienti, un visi mācās ļoti lielā ātrumā.

Un ko esat iemācījies?

Viens ir tas, ko es gribēju salīdzināt ar politisko komunikāciju. Proti, daudzi biznesi raugās uz Baraka Obamas kampaņas veiksmi, un tā ir panākta tieši sociālajos medijos. Tagad uz to skatās un mācās daudzi zīmoli – kā sociālie mediji ir radījuši kustības. Un viņi vairs negrib vienkārši rīkot kampaņas, un negrib arī tikai sekotājus feisbukā, bet viņi grib kustību, grib cilvēku ticību idejai.

Proti, grib saviem zīmoliem pilsonisko līdzdalību jeb grassroots kustību?

Jā. Es teiktu, ka vadošais mārketings virzās uz jēgas zīmolvedību (purpose branding), jo cilvēki grib saprast vērtības, kas ir aiz zīmoliem, ne tikai kādu iespēju dotos funkcionālos labumus. Nē, viņi aiz zīmola grib vērtības, un arī politiskā komunikācija lielā mērā ir tieši par vērtībām. Tā ir arī noteikta politika, tomēr lielā mērā tieši vērtības.

Tāpēc zīmolvedība tagad skatās uz politisko komunikāciju, un konkrēti uz to sociālo mediju saturu, un domā: ko gan mēs varētu mācīties no politikas, lai to pielietotu mārketingā?