Mācīšanās no savām un citu kļūdām ir pārbaudīts solis ceļā uz attīstību. Tomēr kā ir ar kļūdām, kas pieļautas darba vietā? Eimija Rīsa Andersone (Amy Rees Anderson) biznesa žurnālam Forbes atklāj, ka viena no nedrošākajām sajūtām, ko viņa kā uzņēmēja ir piedzīvojusi, ir ļaušana saviem darbiniekiem kļūdīties, jo uzņēmumam tās var izmaksāt daudz. «Lai cik nobijusies, es tomēr zināju, ka patiesi izcili līderi atrod veidus, kā ļaut saviem darbiniekiem riskēt, un es no sirds vēlējos būt lieliska vadītāja. Es vēlējos palīdzēt darbiniekiem augt. Kā teikusi dižpārdokļu autore Mega Kabota (Meg Cabot): «Drosme nav baiļu neesamība, bet gan apziņa, ka kaut kas cits ir svarīgāks par bailēm.» Par tām aprīlī aizritējušā radošās izcilības Adwards ietvaros izteicies arī reklāmas aģentūras Mooz! radošais direktors Ēriks Stendzenieks: «Es ticu, ka cilvēks piedzimst ar sev paredzētu baiļu bagāžu, kuru viņš dzīves laikā iztērē. Tā sagadījies, ka ekonomiski aktīvajā vecumā, starp 20 un 50 gadiem ir visaktīvākais cilvēka baiļu tērēšanas posms. Mēs baidāmies neattaisnot paši uz sevi liktās cerības. Bailes ir nepieciešamas mūsu dvēselei, tāpat kā gravitācijas spēks ir nepieciešams mūsu muskuļiem. Lai dzīvo bailes! Tās ir drosmes un rezultātu otrā puse.» E. R. Andersone dalās pieredzē par to, kā pārvarēt bailes no kļūdīšanās un integrēt tās uzņēmumā, darot to ar apdomu. Pirmais solis ir noteikt tās biznesa zonas, kur kļūdu pieļaušana nebūtu pārlieku bīstama un eksperimenti varētu sekmēt turpmāko darbu. Uzmanīgi jāpārlūko zonas, kurās nav vietas riskam un kas varētu graut klientu labklājību un viņu uzticību. Otrais solis ir ziņas nodošana darbiniekam. Mūsu kompānijas politika bija šāda: vienreiz pieļaut kļūdu ir normāli, kamēr vien tā tiek godīgi atzīta un darbiniekam šķitis, ka tā patiešām ir jārīkojas. Kļūdas pieļaušana vienreiz ir normāla, tās pašas kļūdas atkārtošana nav pieļaujama. Darbojās strikts nosacījums - ja kāds pirmoreiz ir kļūdījies, visa komanda strādā pie tā, lai sniegtu atbalstu šīs kļūdas risināšanā. Savukārt, ja tas noticis atkārtoti, vainīgais pats uzņemas visu atbildību un sekas uz saviem pleciem. Mēs visi pieļaujam kļūdas. Ja mēs tās nepieļaujam, visticamāk, pietiekami necenšamies izmēģināt jaunas lietas un izrauties no komforta zonas. Arī tā ir kļūda. Amerikāņu basketbola treneris Džons Vudens (John Wooden) ir teicis: «Ja tu nepieļauj kļūdas, tu neko nedari.» Kļūdīšanās ir ceļš uz idejām un jauninājumiem. Kļūda nenozīmē neveiksmi, tā ir procesa sastāvdaļa un reizēm tikai noskaidrojot, kas «nestrādā», varam nonākt pie tā, kas «strādā.» Ja izcili līderi ir tie, kas ļauj darbiniekiem brīvību kļūdīties, tad izcili darbinieki ir tie, kas apņēmušies ievērot sekojošo: 1. Mācīties no kļūdām Labi darbinieki atzīst, ka ir kļūdījušies. Viņi neieņem aizstāvošu pozīciju, bet gan objektīvi izvērtē paveikto, saprot, ko un kāpēc tieši ir izdarījuši nepareizi. 2. Uzņemties atbildību Labi darbinieki uzņemas atbildību par savām kļūdām. Viņi neattaisnojas un ir gatavi atklāti pastāstīt, ko viņi no tām ir mācījušies un kā rīkosies tālāk. 3. Izlabot tās Darbinieki ir gatavi darīt to, ko tas prasa, lai radušos kļūdu vērstu par labu. Protams, ir gadījumi, kad to vairs nevar izdarīt, taču, iespēju robežās, labiem darbiniekiem ir jāmēģina situāciju labot. Viņi uztur pastāvīgu komunikāciju ar tiem, kuri šajā procesā ir iesaistīti. 4. Neatkārtot to pašu kļūdu atkal Šis ir izšķirošs nosacījums, lai no negatīvās pieredzes varētu mācīties. Kad kļūda ir konstatēta, jāpārliecinās par to, kas jādara, lai tā neatkārtotos. Kļūda jādokumentē un jādalās ar citiem gūtajā pieredzē. Gan uzņēmējdarbībā, gan citās dzīves sfērās cilvēki, kuri no savām kļūdām gatavi mācīties, praktizē pareizas atvainošanās sešus A: atzīšanu (Es kļūdījos), atvainošanos (Man žēl, ka esmu kļūdījies), apzināšanos (Es saprotu, kas nogāja greizi), apliecināšanu (Es darīšu sekojošo, lai kļūdu labotu…), apgalvošanu (Es darīšu sekojošo, lai kļūda neatkārtotos), atturēšanos (kļūda netiek pieļauta atkārtoti). Tie, kuri gatavi ievērot sešus A, pamanīs, ka, šādi rīkojoties, pieaug apkārtējo uzticēšanās, viņiem tiek vieglāk piedots un dota otra iespēja. Nozīmīgāka par pašu kļūdu ir spēja tikt ar to galā.