Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Tirdzniecība forekss valūtas tirgū ir interesants un aizraujošs process. Nekas nevar sagādāt tādu prieku un lepnumu par sevi kā nauda, kas nopelnīta finanšu tirgos. Tirgotājs, kas mēnesi pēc mēneša stabili pelna, pelnīti tiek uzskatīts par veiksminieka simbolu. Tātad, kā nopelnīt? Izlasiet zemāk minētos piemērus un pamēģiniet nopelnīt, atverot bezmaksas demo kontu Forex24.lv. Jūs varat izmēģināt sevi tirgotāja lomā, neriskējot ar savu naudu.

Apskatīsim konkrētu piemēru, kā nopelnīt uz valūtas pāra EURUSD (eiro/dolārs) kursa izmaiņām ar viena lata darījumu.

Pieņemsim, pašreizējais kotējums ir 1.2379. Jūs uz tehniskās un/vai fundamentālās analīzes pamata esat prognozējis tālāku eiro sadārdzinājumu un esat nopircis eiro par dolāriem, lai tālāk pārdotu par paaugstinātu cenu. Pāra EURUSD dienas svārstības parasti sastāda no 80 līdz 120 punktiem. Ja Jūsu prognoze ir pareiza, tad pēc pāris dienām varat aizvērt pozīciju uz kotējuma 1.2545.

Uzskatāmi darījums izskatās šādi:

atverot pozīciju, Jūs nopērkat 100,000 EUR un pārdodat 1.2379 *100,000 =123 790 USD,

aizverot pozīciju, Jūs pārdodat 100,000 EUR un pērkat 1.2545*100,000 =125 450 USD.

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai, raksta laikraksts Diena. Rakstu sērijā tas ļaus ieskatīties, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē nevien norises Baltkrievijas iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Baltkrievijas Republikā saražotās tabakas produkcijas apjoms, pēc virknes ekspertu vērtējuma, vismaz divas reizes pārsniedz tās iekšējo patēriņu. Tas rada ideālus priekšnoteikumus gan oficiālajam tabakas izstrādājumu eksportam, gan arī to nelegālai izvešanai pāri robežai.

Raksts krievu valodā lasāms šeit: /uploads/manual/2022/01/20220117-0718-baltkrievijas-kontrabandas-vesture3-rus.pdf

XXI gadsimta pirmās desmitgades sākumā kļuva skaidri ieraugāms faktors, kas sekmēja līdz tam īpašu starptautisku ievērību neguvušu tabakas ražotāju, kā arī tabakas izstrādājumu kontrabandas strauju izaugsmi: lai kā par savu garšu tiktu nievātas zemākās kategorijas cigaretes, izrādījies, ka tieši tās pēdējās desmitgades laikā kļuvušas par īstu zelta āderi. Jo zemāka cena un akcīze nekā citās valstīs, jo tās izdevīgāk vest pāri robežām. Kontrabandas cigaretes no Baltkrievijas turpina plūst Rietumu virzienā. Eiropā ienākumi no nelegālās produkcijas ir ļoti augsti.

Nepilnā desmitgadē Vācijas nekustamo īpašumu uzņēmums Noratis no pusotra miljona liela izauga līdz 150 miljonu izmēram, nokļuva Frankfurtes biržā, turpināja augt, līdz tika veiksmīgi pārdots.

Par uzņēmuma attīstību, uzņēmējdarbības un investīciju vidi gan pašu mājās, gan Vācijā Dienas Bizness jautājumus uzdeva Noratis idejas līdzautoram, investoram un uzņēmējam Edgaram Pīgoznim.

Esat ne tikai Vācijas nekustamo īpašumu kompānijas Noratis investors, bet arī Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas (LVCA) valdes loceklis. Šobrīd esat pieslēdzies sarunai no Londonas. Kā izdodas savienot visus darbus un pienākumus?

Patiesībā ir vēl dinamiskāk. Pērn tiku ievēlēts arī Latvijas Darba devēju konfederācijas padomē un izvirzīts par vienu no viceprezidentiem, un nu jau gadu arī šie pienākumi paņem ievērojamu daļu mana darba laika. Sabiedrisko darbu manā ikdienā netrūkst, un jāatzīst, ka dažkārt tur ir pat interesantāk nekā biznesā. Tas patiešām aizņem lielu daļu mana laika, tāpēc katra diena tiek rūpīgi izplānota, diezgan daudz deleģēju savai profesionāļu komandai.

Jaunu tehnoloģiju parādīšanās un esošo attīstība īpaši ietekmē gados jaunākus cilvēkus, kuri vēlas paši pirmie izmēģināt visu nebijušo un inovatīvo. Šī gadsimta tehnoloģiju birums strauji maina arī nodarbošanās un peļņas iespējas, aizvien biežāk dodot iespēju tieši jauniešiem kļūt par neticami veiksmīgiem uzņēmējiem, miljonāriem un pelnīt krietni vairāk par vecākiem.

Kā tas iespējams? Kas jādara, lai jau 20 – 30 gadu vecumā nonāktu miljonāru sarakstos, baudītu atvaļinājumu eksotiskās salās, brauktu ar paša nopelnītu jaunāko “Tesla” automobili?

Daudzpakalpojumu uzņēmums “Tele2” izveidojis apskatu ar pieciem ar tehnoloģijām saistītiem un teicami atalgotiem virzieniem, kas piesaista mūsdienu jauniešus un ļauj kļūt par savas dzīves noteicējiem.

Videospēļu strīmošana

Videospēļu spēlēšana un šī procesa filmēšana jau vairākus gadus saucama par īstu biznesu, kurā populārākie strīmeri spēj nopelnīt miljonus. Lieki teikt, ka gan videospēles, gan to strīmošana jeb straumēšana ir lauciņš, kas vairāk piemērots jauniešiem, kuri no šīs nodarbes gūst ne tikai labas emocijas, bet arī lielu skatītāju pulku un dažkārt vairākus miljonus dolāru kabatā. Tiesa, ja pievēršas šai lietai nopietni, tad izrādās, ka nekāds vieglais darbs tas nav. Profesionāli videospēļu strīmeri ar to nodarbojas vairāk nekā desmit stundas dienā, taču pašā “karjeras” sākumā katra stunda, ko nepavadi strīmojot, nozīmē zaudētus sekotājus un abonentus. Viens no pazīstamākajiem strīmeriem ir 30 gadus vecais Tailers Blevins, kurš plašāk zināms ar segvārdu Ninja. Viņš agrāk aktīvi darbojās videostraumēšanas platformā “Twitch”, taču šobrīd biežāk redzams “YouTube”, kur saviem video savācis 2,5 miljardus skatījumu un ap 24 miljoniem sekotāju. Jaunieša nodarbošanās ļāvusi viņam līdz šim nopelnīt ap 40 miljoniem dolāru.

Reklāmas tehnoloģiju jaunuzņēmums Setupad izstrādājis reklāmu automātisku pārdošanas sistēmu, kuras mērķis ir palīdzēt medijiem nopelnīt vairāk no reklāmām

«Palīdzam portāliem nopelnīt vairāk naudas no reklāmām. Mums ir dažādas tehnoloģijas, lai varētu pārdot par augstāku cenu un efektīvāk ne tikai cenas ziņā, bet, ātrāk piegādājot reklāmu, mudīgāk veicot izsoli u.tml. Ir daudz nianšu, kas maķenīt uzlabo ātrumu, efektivitāti un cenu, tādējādi tiem palīdzam nopelnīt par 70% vairāk, nekā portāli spēj paši saviem spēkiem,» stāsta Toms Panders, SIA Setupad īpašnieks.

Vaicāts, uz kā rēķina Setupad var palīdzēt nopelnīt vairāk, viņš skaidro, ka uzņēmuma izstrādātā tehnoloģija ļauj izsolei notikt ātrāk, tā objektīvāk pieņem solītāju cenas. «Pirmkārt, mūsu tehnoloģija stādā ātrāk, precīzāk, pareizāk. Otrkārt, mums ir daudz partneru. Lai cik liels būtu portāls Latvijā vai kaut vai Polijā, tam vienam pašam būs grūti iegūt tik daudz partneru. Liela daļa no mūsu klientu portālu papildu peļņas nāk no jauniem reklāmdevējiem, ko tie paši citādā veidā nevarētu sasniegt,» teic Toms.

Gandrīz jebkurš Latvijas iedzīvotājs ir saņēmis nevēlamu reklāmas piedāvājumu e-pastā, bukleta veidā vai pa telefonu. Ko uzņēmējs darīt drīkst, bet no kā labāk atturēties, stāsta Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) vadītāja Baiba Vītoliņa un Datu Valsts inspekcijas (DVI) direktore Signe Plūmiņa.

B.V. Tas ir aktuāli, bet nevaru teikt, ka PTAC ir saņēmis ļoti daudz šādu patērētāju sūdzību.

S.P. Tas tā notiek, bet nav tā, ka tieši 2009. un 2010. gads saistībā ar ekonomisko situāciju būtu īpašs. Tas bija aktuāli arī piecus gadus atpakaļ.

Par ko visbiežāk klienti sūdzas? Par zvaniem, īsziņām, e-pastiem vai bukletiem?

S.P. Vismaz puse sūdzību DVI ir par e-pastiem, tam seko īsziņas, bet par zvaniem sūdzas retāk. Šajā aspektā vairāk skatāmies nevis no komercprakses viedokļa, bet vairāk – no kurienes uzzināts telefona numurs. Tāpat arī nevēlama komerciāla paziņojuma (spama) saņemšanas gadījumā pētām, kā sūtītājs ir ieguvis kontaktinformāciju.

Informācija par Rīgas Fondu biržas darbību 2007.gadā liecina, ka pērnā gada beigās Rīgas Fondu biržas akciju emitentu kapitalizācija bija 1,475 miljardi latu, kas ir par 3% vairāk nekā 2006. gada beigās.

Aizvadītais gads Rīgas Fondu biržā vērtējams kā veiksmīgs, jo pērn gan pieaudzis tirdzniecības apgrozījums, gan biržas indekss OMXR septembra vidū sasniedza savu visu laiku augstāko vērtību - 759,44 punktu atzīmi. Tiesa, finanšu tirgus pērn rudenī atvēsināja krīze ASV nekustamo īpašumu tirgū un tas, protams, arī ietekmēja Rīgas Fondu biržas rādītājus, Db.lv informēja Rīgas Fondu biržas Korporatīvo komunikāciju departamenta speciāliste Aija Brasliņa.

"Latvijas iedzīvotāji 2007.gadā sāka vairāk aizdomāties par to, ka naudu var ne tikai tērēt, bet to var arī ieguldīt. Akcijas ir viens no ieguldījumu veidiem, kas pasaulē ir ļoti populārs un ar augstu ienesīgumu. To mēs pagājušajā gadā varējām arī ļoti labi redzēt Baltijas vērtspapīru tirgū, jo veiksmīgi izvēloties uzņēmumu, kura akcijās ieguldīt, gada laikā bija iespējams nopelnīt pat trīs reizes vairāk, nekā sākotnēji investēts. Gada beigās gan arī varējām redzēt, ka, investējot akcijās, kurām ir augstāks ienesīgums, pastāv risks. Taču jāatceras, ka akciju tirgos šādas situācijas periodiski atkārtojas, tāpat kā kritumiem parasti seko cenu kāpumi," norāda Daiga Auziņa – Melalksne, Rīgas Fondu biržas vadītāja.

Mājsaimniecību skaits, kas kopējā elektroenerģijas sistēmā nesankcionēti ielaiž krietni lielāku ar saules paneļiem saražotās elektrības apjomu nekā atļauts, sasniedzis jau tādu līmeni, kas sadusmo “Sadales Tīklu”. Tamdēļ drīzumā uzņēmuma speciālisti varētu doties pārsteiguma reidos uz privātmājām, 26.jūlijā vēstīja TV3 Ziņas.

Ar mājsaimniecībās uzstādītajiem viedajiem skaitītājiem “Sadales Tīkls” attālināti spēj konstatēt, ka kopējā sistēmā tiek ielaists ne vien vairāk elektrības kā sākotnēji norādīts pieteikumā, bet pat krietni pārsniedz mikroģenerācijai atļautos 11,1 kW griestus. Kad “Sadales Tīkls” sazinās ar privātmāju īpašniekiem, viņi noliedz patvaļīgi veiktus jaudas pārsniegumus un skaidro, ka uzticējušies saules paneļu tirgotāju ieteikumiem un montētāju veiktajiem iestatījumiem invertorā.

AS “Sadales Tīkls” korporatīvo klientu attiecību vadītājam Jurģim Vinniņam ir aizdomas, ka saules paneļu iekārtu tirgū notiek cilvēku lētticības izmantošana: “Saules paneļu licēji nāk ar savu iniciatīvu uzlikt jaudīgākas sistēmas. Tādā veidā viņi var nopelnīt vairāk naudu. Pārdodot skaitliski vairāk paneļus, var attiecīgi vairāk nopelnīt. Tas mums liek domāt, ka saruna starp saules paneļu licējiem un klientu ne vienmēr ir godīga. Visticamāk, mums nāksies doties pārbaudes reidos pa mājām. Vispirms jādodas pie tiem, kas sistēmā ielaiž lielāku jaudas nekā sākotnēji paredzēts un pēc tam izlases veidā arī pie visiem pārējiem.”

Lielāku uzmanību vērts pievērst dividenžu maksātājiem

Brīdis, kad akciju tirgus sasniedz aizvien jaunus rekordus, taču ekonomiskie faktori kļūst nepārliecinošāki, ir ļoti nozīmīgs, lai aizvien lielāku uzmanību pievērstu investīciju stratēģiju izvēlei. Attiecībā uz investīciju stratēģijas veidošanu šis brīdis ir svarīgs arī tāpēc, ka vispārējā investīciju mikroklimata veidošanā aizvien lielāka nozīme ir centrālo banku īstenotajiem tautsaimniecības stimulēšanas kvantitatīvajiem pasākumiem.

Tie pamatā ir saistīti ar bāzes procentu likmju izmaiņām, kuras iepriekšējos gados tika samazinātas līdz minimumam un ekonomikas pieauguma stimulēšanai ASV un Japānā plaši sāka īstenot parāda vērtspapīru uzpirkšanas kampaņas, lai vēl vairāk stimulētu ilgtermiņa aizdevuma likmju samazināšanu.

Zaļais koridors lielajiem eksportētājiem, skaidrība par cilvēkkapitāla rezervēm un iespējām, skaidrs eksporta attīstības koncepts ir eksportētāju asociācijas The Red Jackets tuvākā laika prioritātes, kuru pamatmērķis ir, lai nauda valstī ienāktu vairāk, nekā iziet no tās.

To intervijā Dienas Biznesam pauž asociācijas vadītājs Kaspars Rožkalns.

Gads ir pagājis, kopš neesat Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras vadītājs, strādājat privātajā sektorā kā UPB Nams valdes priekšsēdētājs un pārstāvat eksportētāju intereses kā eksportētāju asociācijas The Red Jackets vadītājs. Varat komentēt izmaiņas? Kāda jums ir šī pārmaiņa dzīvē?

Te ir divas sadaļas, kā jau sakāt. Viens ir profesionālais darbs kompānijā UPB Nams, kas ļoti atšķiras no darba valsts sektorā. Noteikti pozitīvi novērtēju šo pāreju no valsts sektora uz privāto, jo dinamika ir cita. Darba temps bija augsts abās vietās, bet šeit ir ļoti skaidri redzams kopējais mērķis un konsolidētais viedoklis. Līdzīgi ir, runājot par Red Jackets, jo runa ir par privātā sektora uzņēmumiem, kuriem ir līdzīgas problēmas un ļoti skaidri mērķi. Ir viegli sarunāties un viegli nonākt līdz kādas problēmas cēloņa atklāšanai, kā arī ātri var atrast risinājumu. Proti, var operatīvi nolemt, ko darīt. Tas ir ārkārtīgi būtiski.Pieņemu, ka pēc astoņiem gadiem valsts pārvaldē biju arī nedaudz noguris, un šobrīd jūtos tā, ka esmu beidzis dienestu valsts labā. Esmu ieguvis iespēju raudzīties uz visu ar skatu no malas un līdztekus ar izpratni, kas ir viegli un kas ir sarežģīti valsts pārvaldē, ko var un ko nevar izdarīt. Tas noteikti dod papildu iespējas labāk veidot Red Jackets priekšlikumus valstij, jo labi zinu, kas otrā pusē prasa milzu piepūli, bet kam pietiek ar vienu parakstu un labu gribu. Labāk ir sākt no sasniedzamām lietām un pakāpeniski iet grūtākajā līmenī.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Otrā pensiju līmeņa 20. gadadienu apņem gan diskusijas, gan mazāk un vairāk populistiski uzsaukumi par nepieciešamajiem uzlabojumiem pensiju sistēmā, ar mērķi vienreiz pa visiem laikiem salabot sistēmu, lai tā nodrošinātu lielākas pensijas.

Uzdevums ir visnotaļ būtisks, bet ne mazāk nozīmīgi ir pievērsties tam, lai pensiju fondu naudu efektīvi un pensiju uzkrājējiem izdevīgi investētu Latvijas ekonomikā un mūsu uzņēmumos, tādējādi iekustinot arī Latvijas kapitāla tirgu. Jo, lai cik patriotiski noskaņots šobrīd būtu pensiju pārvaldnieks, ar Latvijas iedzīvotāju pensiju sistēmā uzkrāto naudu galvenokārt sildām un attīstām citu valstu ekonomikas un uzņēmumus.

Ērti pavadīt vecumdienas vēlas katrs, bet regulāri tām uzkrāt īsti negribas. Bez īpašas piepūles un nelielos apjomos investēt, bez riska un ātri nopelnīt, noliekot plauktiņā un 65. dzimšanas dienā paņemot savu pensijas kapitālu - tas būtu izcils scenārijs, tomēr diemžēl nereāls. Prakse un statistika liecina, ka cilvēki paši brīvprātīgi pensijai nekrāj, pat ja var to atļauties, tāpēc jo īpaši svarīga ir stabila pensiju sistēma. Sistēmu, kurā jebkuri jauninājumi ir pārdomāti un orientēti uz to, kā pensiju sistēmu padarīt efektīvāku – domājot gan par pašreizējiem senioriem, gan par nākotnes pensionāriem un šodienas skeptiķiem, kuru moto ir “līdz pensijai nenodzīvošu”, gan valsti kopumā. Skaidrs ir viens - pēc pārdalīšanas principa pie lielākām pensijām un atrisinātas problēmas nenonākt.

Tik pārticīgi kā pirms diviem gadiem mēs, iespējams, nedzīvosim vairs nekad, taču tā vietā, lai ietu demonstrācijās, Latvijas inteliģencei beidzot pašai būtu jāuzņemas atbildība. Tā atzīst Ārvalstu investoru padomes vadītājs Andris Lauciņš, kura vadītā organizācija 1. jūnijā svin savu desmito jubileju.

Lai gan šī saruna sākas ar šķietami ierastām lietām — Latvijas konkurētspējas analīzi — intervijas lielāko daļu mēs diskutējam par to, kādēļ Latvijas inteliģence šobrīd nedrīkst atļauties «skraidīt ar lietussargiem» un kādēļ Latvijas uzņēmējiem nebūtu ātri nopelnītā nauda jātērē atpūšoties ekzotiskās pludmalēs. A. Luciņam ir daudz svarīgu domu, sakāpinātu, taču patiesu emociju, kas visas runā par vienu — bez naudas šajā dzīvē pastāv vēl kaut kas ļoti būtisks.

2007.gada 9 mēnešos nefinanšu investīcijas* Latvijā veidoja 1763,2 milj. latu, kas ir par 14% vairāk nekā 2006.gada 9 mēnešos, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Nefinanšu investīcijas sabiedriskajā sektorā bija 640,9 milj. latu (36% no kopējā nefinanšu investīciju apjoma), kas ir par 42% vairāk nekā 2006.gada 9 mēnešos. Savukārt privātajā sektorā tika investēti 1122,3 milj.latu (64% no kopapjoma), kas ir par 3% vairāk nekā 2006.gada 9 mēnešos.

49% no visām nefinanšu investīcijām jeb 862,5 milj.latu veidoja ilgtermiņa nemateriālie ieguldījumi un ieguldījumi dzīvojamās un citās ēkās, būvēs un celtnēs, 30% jeb 530,5 milj.latu – ieguldījumi iekārtās un mašīnās, 21% jeb 370,2 milj.latu – ieguldījumi pārējos pamatlīdzekļos un inventārās.

2007.gada trešajā ceturksnī nefinanšu investīcijas Latvijā bija 677,5 milj.latu, kas ir par 6% vairāk nekā 2006.gada trešajā ceturksnī.

Lielākais izaicinājums, strādājot ar sabiedrību, ir radīt kaut ko vērtīgu, pasaulīgu un jēgpilnu, nauda sociālajā uzņēmējdarbībā nav prioritāte, uzskata sporta kustības Ghetto Games dibinātājs un vadītājs, uzņēmējs Raimonds Elbakjans.

Nopelnīt miljonu nav nemaz tik sarežģīti, tas ir smaga darba un domu lidojuma jautājums, bet radīt kaut ko sabiedrībai vajadzīgu – tas nav viegli, atzīmē R. Elbakjans. Lai to izdarītu, blakus nepieciešami pareizie cilvēki, attieksme, kā arī ticība sev un savai idejai. Ja tu pats sev neticēsi, neticēs arī citi, spriež R. Elbakjans.

Sapņo kļūt par basketbolistu

Jau no bērnības R. Elbakjans vienmēr ir spējis atrast veidus, kā nopelnīt, – skolas laikos viņš uz ielas tirgoja košļenes un kartupeļus, vēlāk palīdzēja tēvam autoservisā, bet pēc tam izmēģināja savu veiksmi vairākos paša radītos uzņēmumos, kas darbojās gan būvniecības, gan ķīmiskās tīrīšanas jomā.

2008.gada pirmajos sešos mēnešos nefinanšu investīcijas (ilgtermiņa nemateriālie ieguldījumi un ieguldījumi pamatlīdzekļos) Latvijā bija 1 223.3 miljoni latu, kas ir par 3% mazāk nekā 2007. gada attiecīgajā laika periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Nefinanšu investīcijas sabiedriskajā sektorā bija 488.6 miljoni latu (40% no kopējā nefinanšu investīciju apjoma), kas ir par 18% vairāk nekā 2007. gada pirmajā pusgadā. Savukārt privātajā sektorā 2008. gada pirmajā pusgadā tika investēti 734.7 miljoni latu (60% no kopējā apjoma), kas ir par 14% mazāk nekā 2007. gada pirmajā pusgadā.

48% no visām nefinanšu investīcijām jeb 582.0 miljoni latu veidoja ilgtermiņa nemateriālie ieguldījumi un ieguldījumi dzīvojamās un citās ēkās, būvēs un celtnēs, 32% no visām nefinanšu investīcijām jeb 392.9 miljoni latu - iekārtās un mašīnās, 20% jeb 248.4 miljoni latu - pārējos pamatlīdzekļos un inventārā.

2008. gada otrajā ceturksnī nefinanšu investīcijas Latvijā bija 686.3 miljoni latu, kas ir par 7% mazāk nekā 2007.gada otrajā ceturksnī.

Baltijā lielākā un straujāk augošā vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu grupa AS “Eco Baltia” 2022.gadu noslēgusi ar vēsturiski lielāko konsolidēto apgrozījumu – 210 miljoniem eiro, kas ir 75% pieaugums salīdzinājumā ar 2021.gadu.

“Eco Baltia” kopējie kombinētie pārdošanas ieņēmumi (pro-forma) 2022.gadā sasniedza 240,5 miljonus eiro, savukārt EBITDA, pārskata periodā - 25,4 miljonu eiro (19,7 miljoni eiro 2021.gadā). Tie ir vēsturiski labākie “Eco Baltia” biznesa rezultāti, kas liecina par stratēģisku un mērķtiecīgu izaugsmi starptautiskā mērogā.

2022.gadā grupas uzņēmumi turpināja dinamisku izaugsmi saskaņā ar ilgtermiņa stratēģiju. Vērtējot pa darbības sfērām, “Eco Baltia” PET un plastmasas iepakojuma pārstrādes segments 2022.gadā sasniedza 100 miljonu eiro apgrozījumu, savukārt vides apsaimniekošanas segments – 110 miljonu eiro. Kopējo apgrozījuma pieaugumu veicinājusi uzņēmuma “Ecoservice” iegāde 2021.gadā un “TESIL Fibres” iegāde 2022.gada septembrī. Vienlaikus pērn par 9,5% samazinājušies kopējie “Eco Baltia” peļņas rādītāji, sasniedzot 8,4 miljonus eiro, kas skaidrojams ar grupas uzņēmuma “PET Baltija” krājumu pārvērtēšanu 3,3miljonu eiro apmērā.

Rīga - Sākot no šā gada 28. oktobra līdz 2008. gada 29. martam stāsies spēkā airBaltic ziemas sezonas lidojumu saraksts ar diviem jauniem galamērķiem un palielinātu lidojumu skaitu deviņos maršrutos. Ziemas sezonā airBaltic kopumā veiks 37 tiešos lidojumus no Rīgas, 18 no Viļņas, savukārt no Liepājas - 3 tiešos lidojumus.

airBaltic prezidents Bertolts Fliks komentē: "Atklājot jaunus reisus, airBaltic koncentrējas uz tiem tirgiem, kuros ir augsts biznesa un tūrisma ceļojumu potenciāls. Pēc veiksmīgas divu gadu sadarbības pieredzes ar Uzbekistan Airways, mēs to paplašinām, sākot arī savus lidojumus maršrutā Rīga-Taškenta. Tādējādi kopīgi ar partneri piedāvājam lidojumus trīs reizes nedēļā. Oulu ir jau otrais galamērķis, kuru airBaltic atklāj Somijā, un mēs sagaidām, ka, līdzīgi kā ar norvēģiem, būtiski palielināsies arī uz Rīgu ceļojošo somu pasažieru skaits. Mēs arī esam palielinājuši lidojumu skaitu tajos maršrutos, pēc kuriem airBaltic pasažieru pieprasījums ir bijis ļoti augsts."

Pūļa finansējums ir viens no veiksmīgākajiem investoru un projektu attīstītāju sadarbības modeļiem, tajā pašā laikā ir vēlams nodrošināties pret krāpniecību. Uzņēmums EstateGuru ir izveidojis drošu interneta platformu pūļa finansējuma piesaistei, tādēļ Dienas Bizness uz interviju aicina EstateGuru vadītāju Latvijā Aleksandru Mežapuķi.

Kas ir pūļa finansējums, un kādēļ to Latvijā plaši neizmantoja pirms 20 gadiem? Ar ko šis produkts atšķiras no shēmas – noguldu bankā, saņemu procentus un banka naudu aizdod uzņēmējam?

Pūļa finansējums ir salīdzinoši jauns veids, kā piesaistīt finansējumu biznesam vai veidot personīgos uzkrājumus un pelnīt ievērojamu atdevi. Pirms 20 gadiem šī nozare tikai sāka veidoties. Lai izprastu pūļa finansējuma galvenās atšķirības no tradicionālo banku piedāvājuma, jāapskata šis jautājums no abu galveno lietotāju skatupunkta – aizņēmēja, kas kā juridiska persona vēlas piesaistīt finansējumu savam nekustamā īpašuma attīstības projektam vai uzņēmējdarbībai, un investora, kas ir fiziska vai juridiska persona ar vēlmi pelnīt no saviem ieguldījumiem. Aizņēmējam lielākais ieguvums noteikti ir laiks! Izmantojot pūļa finansējumu, naudu savā kontā var saņemt vien dažu dienu laikā, kamēr bankās šis process nereti var aizņemt pat vairākus mēnešus. Tāpat arī ir elastīgi nosacījumi un personīga pieeja katram projektam – atšķirībā no bankām, kuras piemēro līdzīgus nosacījumus, pēc kuriem izvērtē jebkuru kredīta pieteikumu. Pūļa finansējuma gadījumā tiek vērtēta ne tikai aizņēmēja finansiālā stabilitāte un pieredze, bet arī realizējamā projekta potenciāls. Savukārt investoriem atbilde ir pavisam vienkārša – iespējams nopelnīt pat 10 reizes lielāku atdevi nekā banku noguldījumā. Platforma pilda starpnieka funkciju, savienojot aizņēmējus ar investoriem un pārliecinoties gan par aizņēmēja spēju atmaksāt aizdevumu, gan investoru naudas izcelsmes legālajiem aspektiem.

Mašīnbūves SIA Formiko Hydraulics, investējot aptuveni 0,6 milj. eiro, uzstādījusi sešas jaunas programmvadības iekārtas un par 50% kāpinājusi ienākumus

«2017. gada rudens būtībā ir otrs lielāko investīciju periods; 2015. gadā tika investēts vairāk nekā viens milj. eiro, lai izveidotu savu ražotni,» stāsta SIA Formiko Hydraulics ražošanas attīstības direktors Vilis Dārznieks.

Tikko uzstādītās CNC iekārtas ļaus ne tikai paaugstināt darba ražīgumu uz tās efektivitātes pieauguma rēķina, bet arī saražot vairāk, kā arī pieņemt tirgū esošus piedāvājumus sarežģītu metālapstrādes produktu izgatavošanai. Kopumā jaunu ražošanas iekārtu iegādei un savas ražotnes izveidei investēts vairāk nekā 1,6 milj. eiro.

«Tas nebūt nav viss, jo jau 2018. gada sākumā ir paredzēts uzstādīt jaunu tā dēvēto soļu slīpmašīnu 120 tūkst. eiro vērtībā,» uz jautājumu par nākamajām investīcijām atbild V. Dārznieks. Pašlaik slīpēšanas darbi tiek pirkti no attiecīgiem pakalpojumu sniedzējiem. «Pašiem sava iekārta ļauj ne tikai operatīvi reaģēt uz pasūtījumu, bet arī samazināt šis izmaksas,» uz jautājumu par ekonomisko efektu atbild V. Dārznieks. Viņš arī neslēpj, ka uzņēmuma stratēģiskās attīstības plānā ir paredzēta izaugsme un ieguldījumi darba efektivizācijā, jaunu produktu ražošanā un tehnoloģijās. «Ir četras iekārtas, kuras būtu jāaizstāj ar mūsdienu darba ražīgumam atbilstošām,» uz lūgumu komentēt tās jomas, kurās būtu nepieciešami papildus kapitālieguldījumi, atbild V. Dārznieks.

Lai uzlabotu NP Foods konkurētspēju, tiks veiktas vairākas strukturālas izmaiņas NP Foods ietilpstošajos uzņēmumos, informē kompānijas vadītājs Eriks Smits Hansens.

Spilva turpmāk pārņems Gutta vadību, ražotni, darbiniekus un produktu portfeli, kļūstot lielāki spēlētāji sulu kategorijā. Izmaiņas plānotas ar 1. oktobri.

Savukārt Latfood tiks pievienots NP Foods, kļūstot par vienu uzņēmumu.

E. Smits Hansens uzsver, ka produktu zīmoli saglabāsies esošie, jo Orkla pieņēmums ir, ka zīmoli ir vērtības un briljanti, ko nevienam neatdodam. Tomēr tajos plānots investēt – gan modernizācijā, mārketingā, gan to attīstībā, gan jaunos produktos.

«Līdz šim ražošanā Latvijā esam investējuši gandrīz 3 miljonus, bet šogad plānots investēt vairāk nekā 2 miljonus eiro. Viena no jomām ir iekārtu uzlabošana un modernizācija, tiks investēts ražošanas procesos, lai nodrošinātu augstu kvalitāti. Tāpat plānots investēt telpās, lai tās būtu patīkamākas uzņēmuma darbiniekiem,» viņš uzsver.

Par galvenajiem notikumiem Latvijas un Baltijas kapitāla tirgū, par lielākajām gaidām un iespējamiem notikumiem, kā arī sīkiem knifiem investoriem iesācējiem Dienas Bizness izjautāja Signet Bank kapitāla tirgus ekspertus Kristiānu Janvari un Edmundu Antufjevu.

Ir pieejama samērā plaša, nu jau var teikt – pat bibliotēka ar jau notikušajām obligāciju emisijām ar Signet Bank atbalstu tajās. Vai iespējams sniegt tādu kā TOP10 emitentu sarakstu, piemēram, pēc kupona likmes? Kas kopš pērnā gada ir bijuši gardākie investoru kumosi?

Edmunds Antufjevs: No pērnā gada obligāciju emisijām no kupona likmes viedokļa es gribētu izcelt pirmo trijnieku – Eleving Group, kas piedāvāja 13% kupona likmi, tam sekoja Storent Group ar 11% kupona likmi un LHV banka ar 10,5% kupona likmi. Šogad šī tendence turpinās, jo kuponu likmes saglabājas augstas. Piemēram, Grenardi Group nāca klajā ar 10% likmes piedāvājumu, savukārt Citadele banka, kas ir liels uzņēmums ar augstu kredītreitingu, piedāvāja 8%.

UPB grupas konsolidētais apgrozījums 2019. gadā sasniedza 212 miljonus eiro. Kopš 2015. gada apgrozījums ir pieaudzis gandrīz par 100 miljoniem eiro, informē uzņēmumā.

UPB grupas uzņēmumi pērn turpināja attīstīt jaunus un inovatīvus produktus, investēja ražotņu, biroja telpu paplašināšanā un tehnoloģiju modernizācijā.

UPB īstenojis vairākus nozīmīgus "Design&Build" objektus, lielākais no tiem ir Boeing 747-8 angārs Baku lidostā, Azerbaidžānā, ar kopējo platību 8046 m2. Projektēšanā bija jāņem vērā seismiskā aktivitāte, lielā vēja slodze (41 m/s) un specifiskās ugunsdrošības prasības.

Savukārt tepat Latvijā ekspluatācijā tika nodota Liepājas Olimpiskā centra Tenisa halle. Pērn UPB noslēdza līgumu un uzsāka tirdzniecības centra SĀGA projektēšanu un būvniecību, un šobrīd tas ir UPB vēsturē lielākais objekts Latvijā ar kopējo platību 59 000 m2.