Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, Lursoft pētījis, cik daudzu partiju sarakstu pirmās personas šobrīd saistītas ar biznesu, un lūkojis, kādas ir šo uzņēmumu sekmes.

Saeimas vēlēšanām šogad reģistrēti 19 partiju un to apvienību saraksti, uz 100 deputātu vietām parlamentā pretendējot 1832 deputātu kandidātiem. Visas partijas un to apvienības, kuras vēlas iekļūt 14. Saeimā, vēlēšanām pieteikušas sarakstus visos piecos vēlēšanu apgabalos.

Patiesā labuma guvēja statuss visvairāk uzņēmumos – Vilim Krištopanam

Izpētot personas, kas vēlēšanu apgabalos izvirzītas sarakstu pirmajā vietā, Lursoft secinājis, ka visvairāk uzņēmumos patiesā labuma guvēja statuss šobrīd reģistrēts Vilim Krištopanam no “Latvija pirmajā vietā”. Visi uzņēmumi, izņemot SIA “Krievupes golfa klubs”, saistīti ar nekustamā īpašuma jomu. Lai arī SIA “Krievupes golfa klubs” jaunākajā vadības ziņojumā norādījis, ka sporta objektu darbības jomā tas strādāja arī 2021.gadā un savu darbības jomu iecerēts attīstīt arī turpmāk, attīstot golfa laukumu, gada pārskatā redzams, ka uzņēmums 2021.gadā nav guvis ieņēmumus no saimnieciskās darbības. SIA “Krievupes golfa klubs” peļņas vai zaudējumu aprēķinā publiskota vien informācija par uzņēmuma pārējām saimnieciskās darbības izmaksām, un, galu galā, pagājušo gadu Vilim Krištopanam piederošais golfa klubs noslēdzis ar 6,75 tūkst. EUR zaudējumiem.

Gan valsts, gan lielās būvfirmas apgalvo, ka valstī ir pārāk daudz mazo «būvfirmu - viendienīšu», taču ar savu rīcību tieši veicina šādu būvfirmu rašanos, norāda būvfirmas SIA Selva būve valdes priekšsēdētājs Rolands Orlovskis.

«Par šo tēmu ir runāts daudz un jau sen. Skaidrs, ka Latvijā pietiktu ar piecām vai sešām lielajām būvfirmām un pāris simtiem mazāku specializēto būvfirmu, kuras veiktu specializētos darbus,» uzskata Orlovskis.

Tomēr šis jautājums ir komplicēts, jo, no vienas puses, gan valsts, gan lielie būvnieki saka, ka vajag mazāk būvfirmu un tad būvniecības tirgus sakārtosies, bet ar savu rīcību tieši veicina šādu būvfirmu rašanos, sacīja Orlovskis.

«Valsts sludina konkursus, un 60% no tiem tiek prasīts piedāvājums ar zemāko cenu - vienlaikus grib gan normālas būvfirmas, gan zemāko cenu. Jautājums - vai normāla būvfirma var iedot zemāko cenu? Nevar. Līdz ar to tiek veidota augsne, lai dzimtu mazās būvfirmas, kas piedāvā šo zemāko cenu, bieži vien tā ir neadekvāta, zemāka par reāli iespējamo. Šajās būvfirmās bieži vien ir viens valdes priekšsēdētājs, tad viens cilvēks, kas apvieno sekretāres, grāmatvedes, asistentes, apkopējas un vēl nezin kādus pienākumus, un viens vai divi strādnieki. Eksistē šāda firma kādu pusgadu vai gadu, pieaug nodokļu parāds, seko maksātnespēja, un tiek dibināta nākamā būvfirma,» skaidroja Orlovskis.

Pirmie četri gadi pēc administratīvi teritoriālās reformas jauno 110 novadu un deviņu lielo pilsētu robežās ieies vēsturē ar pārraktām pilsētu ielām, gaidīšanu pie remontu laikā izvietotiem luksoforiem un cerību kādreiz pārvietoties pa sakārtotām ielām, kā arī baudīt labu dzeramo ūdeni. Lielā daļā Latvijas pašvaldību vērojama šāda aina – daudzviet par Eiropas naudu tiek īstenoti ūdenssaimniecības attīstības projekti un tiek remontētas ielas. Tāpat pēdējos gados dažās pilsētās uzbūvēti ļoti skaisti objekti, kas guvuši atzinību kā unikālas vai arhitektoniski veiksmīgas celtnes, piektdiena raksta laikraksts Diena.

Šo celtņu vidū ir, piemēram, Rēzeknes koncertzāle, Marka Rotko Mākslas centrs Daugavpilī, Saldus Mūzikas un mākslas skola, tilts pār Gauju Valmierā (tautā jau iesaukts par Boķa ribām), kā arī gājēju tilts Jelgavā (to ļaudis jau nosaukuši par Rāviņa līko). Pēdējo divu objektu vietējo iedzīvotāju dotais neoficiālais nosaukums dots par godu ilggadējiem pašvaldību vadītājiem. Šajos objektos galvenais finanšu avots bijis Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF).

Jelgavas mērs priecājas par Lauksaimniecības universitātes studentu plūsmu pār jauno objektu, kamēr opozīcija apšauba tēriņu lietderību, jo jaunais tilts ir rokas stiepiena attālumā no vecā tilta.

Izredzēto vidū, kam paveicies atgūt savus noguldījumus bankrotējušā Latvijas Krājbankā jau pēc tās slēgšanas, ir Latvenergo, airBaltic, Venden, Privatizācijas aģentūra un uzņēmēja Irēna Pulkinena, ziņo vesti.lv.

Jau iepriekš intervijā Delovie Vesti (Деловые Вести) bijušais Latvijas Krājbankas prezidents Ivars Priedītis atzina, ka 109 miljonus latu atguvuši lielie bankas klienti. Viņu vidū gan nav, piemēram, komponista Raimonda Paula. «Tā man arī pēc tam teica – ja R. Pauls būtu sēdējis klusu, arī būtu dabūjis savu naudu,» iepriekš laikrakstam atzinis I. Priedītis.

Tikmēr FKTK pārstāvji norāda – kopumā laikā no 17. līdz 22. novembrīm 2011. gadā FKTK saņēma aptuveni sešus tūkstošus bijušo Latvijas Krājbnakas klientu iesniegumu par noguldīto līdzekļu atgūšanu. Līdzekļu atmaksa notika pēc stingriem kritērijiem – naudu saņēma pensiju fondi, bankas, kurām bija korespondējošie konti Latvijas Krājbankā, kā ar tika izmaksāti līdzekļi saimnieciskai darbībai (50 lati dienā). Tāpat komisija ļāva izmaksāt līdzekļus tiem klientiem, kuriem banka uzsāka maksājumus 17. - 21. novembrī. Fakts, ka kleinti saņēma naudu vēlāk, pēc bankas slēgšanas, nemainot pašu lietas būtību – darbība par pārskaitījumu tika fiksēta lidz 21. novembrim, skaidroja komisijas pārstāve Marija Makareviča.

Izredzēto pilsētu, kas tiks pie ES naudas infrastruktūrai, skaitā lielākā daļa ir Tautas partijas vadītās pašvaldības, aiz strīpas bez naudas palikušās notikušajā saskata oranžo lobiju.

Pirms diviem gadiem tapa zināmas tās Latvijas pilsētas, kuras ar saviem projektiem var pretendēt uz finansējumu Eiropas Savienības struktūrfondu aktivitātē - Nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšana līdzsvarotai valsts attīstībai.

Laikraksts Neatkarīgā raksta, ka pagājušajā nedēļā Valsts reģionālās attīstības aģentūras direktore Anna Vītola-Helviga ar 15 Latvijas pilsētu pārstāvjiem parakstīja līgumus par infrastruktūras attīstības projektu ieviešanu, pārējo pilsētu pārstāvjiem, vēl pašlaik nav zināmi kritēriji, kas pirms diviem gadiem viņiem liedza iekļūt, kā paši tās nodēvējuši, izredzēto pilsētu vidū.

«Skonto» uzņēmumu grupas jaunajam īpašniekam un vadītājam Rihardam Rāvim nav informācijas par iespējamu karteli būvniecības nozarē un viņš šaubās, ka tik sadrumstalotā tirgū, kā Latvijas būvniecība kādai būvfirmai vai būvfirmu grupai ir iespēja ietekmēt visu tirgu.

R.Rāvis norādīja, ka ne Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB), ne Konkurences padomes pārstāvji nav veikuši nekādas procesuālās darbības nevienā no «Skonto» grupas uzņēmumiem.

«Man nav informācijas par karteli būvniecības nozarē, līdz ar to nevaru komentēt tā iespējamo ietekmi uz būvniecības tirgu Latvijā. Šaubos, ka tik sadrumstalotā tirgū, kā Latvijas būvniecība kādai būvfirmai vai būvfirmu grupai ir iespēja ietekmēt lielo iepirkumu, kuros piedalās daudz pretendentu gan no Latvijas, gan ārzemēm, cenas. Uz to norāda arī Latvijas lielo būvfirmu zemie peļņas rādītāji. Ja pastāvētu kādas savstarpējas vienošanās, tad būtu jābūt arī peļņai,» sacīja R.Rāvis.

Šogad vērojama ļoti maza būvfirmu interese par Rīgas domes Īpašuma departamenta izsludinātajiem iepirkumiem, un šāda tendence novērota jau no pagājušā gada rudens. Tas liecina, ka Latvijā būvniecībā ir izkristalizējusies problēma - celtniecības SIA ir daudz, bet celtnieku nav, norāda Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs (GKR).

Viņaprāt, ja visu laiku valsts un pašvaldību iepirkumos uzvar būvfirmas ar zemāko piedāvāto cenu, tad tajās ir mazas algas un ne vienmēr tās tiek maksātas oficiāli. Pie šādām algām cilvēki vai nu labāk izvēlas sēdēt mājās, vai arī aizbrauc prom. Būvfirmas iepirkumos vairs nepiedalās tāpēc, ka nevar objektus nodrošināt ar strādniekiem.

«Šogad esam ļoti izbrīnīti, ka diemžēl ir ļoti maza būvfirmu interese par Īpašuma departamenta izsludinātajiem iepirkumiem. Šādu tendenci sākām novērot jau pagājušā gada rudenī,» stāsta Burovs. «Turklāt intereses trūkums nav atkarīgs no izsludinātajā iepirkumā paredzētā būvdarbu apjoma. Piemēram, decembrī izsludinājām divus iepirkumus par nelieliem iekšdarbiem, katra iepirkuma vidējais veicamo darbu apjoms ir ap 40 000 eiro - tie ir nelieli remontdarbi divos pašvaldības objektos. Šie iepirkumi tika izsludināti sešas reizes, bet tā arī nebija neviena pretendenta, vai arī bija piedāvājumi, kas vairākas reizes pārsniedza kontroltāmi.»

Pirmais solis nu ir sperts - tā jāteic par uzsakto darbu, lai īstenotu sen izrunāto ieceri veidot tā saucamo uzņēmumu balto sarakstu. Proti, Finanšu ministrija ir izstrādājusi koncepciju par Uzticamo uzņēmumu jeb balto sarakstu.

Tiek paredzēts, ka tajā būtu iekļaujamas kompānijas, kas strādājušas vismaz trīs gadus un budžetā nodokļu veidā samaksājušas vismaz 500 tūkst. latu, un kuru neto apgrozījums pārsniedz trīs miljonus latu. Šāda koncepcija, šāds solis ir vairāk nekā nekas. Tomēr jāatzīst, ka savu sākotnējo mērķi šādi uzstādījumi nekādi neasniedz.

Nevar noliegt, ka Latvijā jau vairākus gadus ir būtiska problēma saistībā ar pelēkās ekonomikas sektora arvien intensīvāku paplašināšanos, un tādējādi tiešām būtu nepieciešams izveidot sarakstu, kurā iekļautu tos uzņēmumus, kuriem nav nodokļu parādu, kuri savlaicīgi un kvalitatīvi izpildījuši saņemtos pasūtījumus, kuriem nav bijušas problēmas ar tiesībsargājošajām institūcijām utt. Faktiski runa ir par uzņēmumiem, par kuriem valsts būtu gatava dot savas garantijas. Pirmkārt, šāda saraksta izveide būtu palīgs pašiem komersantiem, jo viņi ātri varētu pārbaudīt, ar kurām kompānijām ir droši sadarboties. Otrkārt, nosakot, ka baltajā sarakstā neietilpstoši uzņēmumi nevar piedalīties valsts un pašvaldību organizētos iepirkumu konkursos, būtu iespējams panākt, ka kompānijas censtos tajā tomēr iekļūt. Tas savukārt būtiski palielinātu nodokļu samaksas efektivitāti.

Turpinoties tā dēvētās būvnieku lietas, kurā Konkurences padome (KP) sodījusi 10 būvniekus par dalību kartelī, izskatīšanai Administratīvajā tiesā, klajā nāk jauni fakti un blaknes, kas saistīti gan ar tiesas procesu, gan ar pašu lēmumu, iespējamajiem pārkāpumiem un neatbilstībām.

Šobrīd, faktiski jau ir skaidrs, ka būvnieku lieta Latvijas Universitātei (LU) radīs apmēram 1,7 miljonu zaudējumus, liecina tiesas materiāli.

Jau iepriekš ir izskanējis viena no būvniekiem "Velves" īpašnieka “MN Holding” no Konkurences padomes atšķirīgs viedoklis par "Velves" izlīguma slēgšanas ar KP apstākļiem. Atgādinājumam, "Velve" ir viens no būvniekiem, kura darbībās padome konstatēja karteli, bet kurš pamanījās pašā pēdējā brīdī ielēkt vilciena pēdējā vagonā - noslēgt ar padomi izlīgumu un tāpēc tam bija jāmaksā mazāks naudas sods kā arī tas izvairījās no lieguma piedalīties publiskajos iepirkumos. Kamēr padome to pamato ar Velves iesniegtajiem papildus pierādījumiem, pati Velve apgalvo, ka nekādus papildus pierādījumu nav sniegusi. Uz šīm padomes un "Velves" īpašnieka pretrunām par vieniem un tiem pašiem apstākļiem lietā tiesai norāda arī lietas dalībnieki, uzskatot par pretrunīgiem.

Lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu, paredzēta virkne pasākumu siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanai mājsaimniecībām, paredz valdības otrdien atbalstītie grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summu plānots palielināt no sākotnēji pieteiktajiem 350 līdz 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas paredz sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Tirgotāju elektroenerģijas piedāvājumos mājsaimniecībām jau pašreizējā elektroenerģija cena pārsniedz 0,1 eiro par kilovatstundu (eiro/KWh). Aplēses liecina, ka šī tendence apkures sezonā visticamāk pieaugs. Tāpēc noteikti elektroenerģijas cenas griesti, virs kuriem mājsaimniecībām tiktu 50% apmērā kompensētas izmaksas par elektroenerģiju - 0,16 eiro/KWh, proti, valsts kompensē 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 0,16 eiro/KWh, bet kompensācijas elektroenerģijas cena nepārsniedz 0,1 eiro/KWh.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Pilna servisa nekustamo īpašumu uzņēmums "Latio", kam ir ekskluzīvas tiesības rīkot mutisku izsoli Igaunijas republikas īpašumā esošiem diviem īpašumiem Rīgā. Izsolē tiek piedāvāts nekustamais īpašums un ēka Skolas ielā 13, un zemes gabals komerciālai apbūvei Klusajā centrā Vidus ielā 2. Pieteikšanās izsolei notiek līdz 10.novembrim, mutiska izsole – 16.novembrī.

Oficiāls paziņojums par Skolas ielu 13, LV-1010, Latvijas Republika

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija publicē šādu paziņojumu saskaņā ar Igaunijas valsts īpašumu likuma 58.panta 1.punktu.

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija (turpmāk – Pārdevējs) izsludina šāda nekustamā īpašuma publisku mutisko izsoli:

Nekustamais īpašums un ēka, kas atrodas Latvijas Republikā, Rīgā, Skolas ielā 13, LV-1010 (kadastra numurs 01000200115, kopējā platība 5’832,3 kv.m., zemes gabala platība 1261 kv.m, Valsts nekustamā īpašuma kadastra vienības apzīmējums KV33891 (turpmāk – Nekustamais īpašums). Pārdevēja īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu ir reģistrētas Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr.5812. Izsolāmā Nekustamā īpašuma sākumcena ir 4 500 000 EUR. Izsoles drošības nauda ir 5% no izsoles sākumcenas. Izsoles solis ir 10’000 EUR.

Biznesa vidē mūzika nav tikai fona skaņa, kas aizpilda klusumu veikalā vai kafejnīcā; tas ir spēcīgs instruments, kas gan palīdz radīt patīkamu atmosfēru, gan kāpināt pārdošanas apjomu

«Latvijā no 12 tūkstošiem publisku vietu savas mūzikas listes ir izveidojušas aptuveni 1000, kas ir mazāk nekā 10%. Tas apliecina to, ka liela daļa uzņēmēju vēl neapzinās mūzikas ietekmi uz patērētāju un to, ka pielāgots mūzikas saraksts var piesaistīt apmeklētājus un sekmēt biznesa attīstību,» teic Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) izpilddirektore Liena Grīna.

80% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 65 gadiem apliecina, ka fona mūzika klientu apkalpošanas vietās ir būtiska, uzsverot, ka patīkamas fona mūzikas pavadījumā pakalpojuma saņemšanas–gaidīšanas laiks paiet ātrāk un tā pozitīvi ietekmē viņu noskaņojumu, tā liecina Kantar TNS veiktā pētījuma dati, kas tika publicēti Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) rīkotajā diskusijā Mūzikas nozīme biznesā. Aptaujā 54% atzina, ka veikalos, kafejnīcās un citās publiskās vietās nevēlas dzirdēt skanam radio, un 85% gribētu dzirdēt speciāli veidotu mūzikas sarakstu. «Pozitīvi, ka šobrīd uzņēmēji apzinās, ka publiskās vietās mūzikai būs būt, tomēr ne visi ir gatavi ieguldīt laiku un investēt, lai profesionāļi izveidotu uzņēmumam atbilstošu mūzikas sarakstu. Tāpat šobrīd ir brīvi pieejami straumēšanas digitālie servisi, kur par salīdzinoši mazu samaksu katrs pats var izveidot sarakstu, kā arī ir vairāki uzņēmumi, kas sniedz šādu pakalpojumu – izveido plašu mūzikas listi, kas skan kafejnīcā vai veikalā, un dziesmas ir tīkamas gan darbiniekiem, gan apmeklētājiem,» stāsta L. Grīna. Viņa uzsver, ka samaksa par licenci nemainās – vai publiskā vietā skan radio, disks vai speciāli veidota dziesmu izlase. Platībai līdz 50 m2 jāmaksā 14 eiro ceturksnī, bet mazākām platībām ir fiksēta summa – 30 eiro gadā.

Valdība šodien pieņēma jauno "Zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju sarakstu", to papildinot ar Britu Virdžīnu salām, Kostariku, Māršala salām un Krieviju.

Apstiprinātais saraksts stāsies spēkā sestdien, 1.jūlijā, tāpēc Finanšu ministrija (FM) aicina nodokļu maksātājus pievērst īpašu uzmanību arī darījumiem ar personām, kas atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas Britu Virdžīnu salās, Kostarikā, Māršala salās un Krievijā.

Turpmāk FM būs pienākums paziņot par aktualizēto zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju sarakstu, nosūtot to publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un publicējot to ministrijas tīmekļa vietnē, otrdien nolēma valdība.

FM aktuālo sarakstu paziņos pēc aktualizētā Eiropas Savienības (ES) saraksta publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Tas nolemts, lai novērstu regulāru Ministru kabineta (MK) noteikumu par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām tehnisku grozīšanu un nodrošinātu pēc iespējas efektīvāku, resursus taupošu pieeju šajā jomā, kā arī savlaicīgāku reaģēšanu uz izmaiņām ES sarakstā.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu kontroles pārvaldes amatpersonas, veicot atkārtotu pārbaudi kādā transporta pakalpojumu nozarē strādājošā uzņēmumā, konstatēja «aplokšņu algu» maksāšanu tieši to izmaksas brīdī, kā arī algu sarakstus, kas apliecināja jau izmaksāto un izmaksāt plānoto «aplokšņu algu» samaksu kopumā 4340 latu apmērā.

Šā gada 29. martā VID saņēma informāciju no Valsts policijas, ka kādā transporta pakalpojumu nozarē strādājoša uzņēmuma struktūrvienībā Kurzemes reģionā nākamajā dienā, 30. martā, tiks izmaksātas «aplokšņu algas». Saskaņā ar Valsts policijas sniegto informāciju šajā uzņēmumā «aplokšņu algu» izmaksa tiek veikta mēneša beigās nekonkrētā datumā, par ko uzņēmuma darbiniekiem tiek paziņots tajā pašā vai iepriekšējā dienā. Līdzīga satura informāciju VID bija saņēmis arī 2011. gada nogalē, bet, veicot kontroles pasākumus 2011.gada novembrī, «aplokšņu algu» izmaksa netika konstatēta.

AS “Olainfarm” valde ignorē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) norādījumus par nepieciešamību visiem akcionāriem nodrošināt vienlīdzīgas tiesības un ievērot citus korporatīvās pārvaldības principus, turpinot rupji pārkāpt gan akcionāru tiesības, gan likumu, uzskata AS “Olainfarm” akcionārs, bijušais SIA “Olmafarm” valdes loceklis Pēteris Rubenis.

“Komerclikums un biržas noteikumi paredz, ka jebkuram akcionāram ir tiesības iepazīties ar akcionāru sarakstu trīs dienas pirms sapulces. Taču AS “Olainfarm” valde ļoti rupji pārkāpusi šo principu un nav nodrošinājusi akcionāriem iespēju iepazīties ar šo sarakstu nedz trīs kalendārās, nedz trīs darba dienas pirms akcionāru sapulces, kas ir plānota rīt, 22. septembrī. Šāda rīcība var liecināt arī par vēlmi manipulēt ar saraksta datiem akcionāru sapulces dienā,” norāda P.Rubenis.

Viņš skaidro, ka gan AS “Olainfarm” valde, gan uzņēmuma pārstāvis Jānis Dubrovskis, atbildot akcionāriem, ir snieguši pretrunīgu informāciju, vieniem norādot, ka ar akcionāru sarakstu varēs iepazīties Olainē, uzņēmumā, sākot ar piektdienu, 18.septembri, bet citiem - ka to varēs darīt turpat Olainē, bet sākot ar sestdienu, 19.septembri.

Vislētāk Dienvidu tilta trešās kārtas – posma no Bauskas ielas līdz Ziepniekkalna ielai – būvniecību pabeigt sola Dienvidu tilta ģenerālbūvnieks Transport Systems, liecina neoficiāla informācija.

Saskaņā ar to konkursā par Dienvidu tilta trešās kārtas būvniecības pabeigšanu iesniegtie pretendentu piedāvājumi, kas ietver būvniecību un finansējumu, ir no 23,383 miljoniem latu līdz 31,758 miljoniem latu ar pievienotās vērtības nodokli.

Transport Systems Zemgales virziena maģistrālā transporta mezgla būvniecību ar finansējuma piesaisti piedāvā pabeigt par 23,383 miljoniem latu, piegādātāju apvienības ACB, Tilts un viadukts piedāvātā summa ir 23,604 miljoni latu, kompānijas AB Kauno tiltai – 25,792 miljoni latu, savukārt būvfirmu grupa Binders un Arčers būvniecību sola pabeigt par 31,758 miljoniem latu.

Rīgas domes Satiksmes departaments nolēmis nepiešķirt Rīgas ielu remontētājiem kompānijai A.C.B. būvdarbu termiņu pagarinājumu, aģentūrai LETA sacīja departamenta direktora pienākumu izpildītājs Emīls Jakrins.

Būvdarbu veicēji Satiksmes departamentā ar lūgumu pagarinātu līgumā noteikto darbu izpildes termiņu vērsās pēc līguma termiņa beigām, kas bija 17.septembris. Vēstulē vispārīgi, bez detalizētas, argumentētas faktu norādīšanas, ticis skaidrots, ka iekļauties termiņos traucējuši apakšzemes komunikāciju remontdarbi. Tomēr izvērtējot vēstulē minēto, departaments lēmis, ka argumenti nav pietiekami līguma pagarinājuma izsniegšanai.

Jakrins norāda, ka ir noteikta kārtība, kādā būvuzņēmējiem tiek piešķirts līguma termiņa pagarinājums. Ja būvdarbu veicējs konstatē objektīvus iemeslus, kādēļ varētu kavēties remontdarbu veikšana, tie jādokumentē un pirms termiņa beigām jāiesniedz būvdarbu pasūtītājam, ar lūgumu piešķirt termiņa pagarinājumu. Izvērtējot minētos iemeslus Satiksmes departaments lemj, vai tie ir pietiekoši objektīvi, lai pagarinājumu piešķirtu.

Pēc SIA CB pieteikuma Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ierosinājusi SIA Rīgas pilsētbūvnieks maksātnespējas lietu, liecina valsts aģentūras Maksātnespējas administrācija dati.

SIA Rīgas pilsētbūvnieks ir Rīgas pilsētas pašvaldības kapitālsabiedrība, kas tika izveidota, lai attīstītu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju, sociālo dzīvojamo māju, skolu, bērnudārzu un citu izglītības un sporta objektu renovāciju, rekonstrukciju un celtniecību. Lielākais uzņēmuma realizētais projekts ir Dreiliņu dzīvojamā mikrorajona izveide, kur uzbūvētas 14 dzīvojamās mājas un pirmsskolas izglītības iestādes Dzilniņa ēka, lasāms uzņēmuma mājas lapā.

Db.lv neizdevās sazināties ar prasības iesniedzēju būvfirmu SIA CB. SIA Rīgas pilsētbūvnieks valdes priekšsēdētāju Ivaru Gateru neizbrīnot tas, ka CB (Cēsu būvnieks) nav sazvanāms.

Jābankrotē vēl ļoti daudzām zemas kvalifikācijas būvfirmām, kuras «treknajos gados» saradās kā sēnes pēc lietus, tikai tad būvniecības nozare sāks atkopties no krīzes, sacīja būvfirmas SIA Arčers valdes priekšsēdētāja vietnieks Edijs Purmalis.

Viņš to pamato ar statistiku un likumsakarībām starp tirgus pieprasījumu un dalībnieku skaitu - pagājušajā gadā kopējie būvniecības apjomi valstī bija 757 miljoni latu, un tas ir pat zem 2005.gada līmeņa, kad kopējie būvniecības apjomi bija 818 miljoni latu. 2005.gadā šo apjomu paveica 1253 būvfirmas, bet 2010.gadā mazāku apjomu paveica 4348 aktīvās būvfirmas.

«Te arī ir atbilde uz jautājumu, vai būvniecībai klāsies labi un kad nozarei klāsies labi. Tik drīz labi nebūs. Labā ziņa ir tā, ka pagājušā gada otrajā pusē kritums būvniecībā ir apstājies un sākusies neliela augšupeja. Tiesa, šī augšupeja pagaidām ir izsniegtajās būvatļaujās, un tā nav un arī nebūs strauja. Reālajā dzīvē šo kāpumu varbūt izdosies pamanīt šī gada otrajā pusē, labākajā gadījumā,» skaidroja Purmalis.

Ventspils Muzejs un Ventspils Komunālā pārvalde ir veiksmīgi parakstījuši būvniecības līgumu ar būvfirmu SIA “Warss+” par Piejūras brīvdabas muzeja daudzfunkcionālās ēkas 2. posma būvniecības turpināšanu Riņķa ielā 2, Ventspilī.

Pēc sākotnējā līguma laušanas ar SIA “Ostas celtnieks” tika izsludināts jauns publiskais iepirkums, kas ir sekmīgi noslēdzies ar minēto būvfirmu SIA “Warss+”.

Pēc būvniecības līguma parakstīšanas ir uzsākti sagatavošanās darbi, lai tuvāko 2 nedēļu laikā atsāktu Piejūras brīvdabas muzeja daudzfunkcionālās ēkas 2. posma būvniecību. Būvniecības 1. posmā tika daļēji izbūvētas ēkas nesošās konstrukcijas, savukārt 2. posmā SIA “Warss+” pabeigs dzelzsbetona konstrukcijas izbūvi un ēkas iekštelpu un fasādes apdares darbus, kā arī tiks veikti teritorijas labiekārtošanas darbi.

Būvdarbu izpildes termiņš ir 2023.gada decembris.

Jaunajā muzeja ēkā plānota jauna, pastāvīgā ekspozīcija “Pie jūras un zemēs: Ziemeļkurzemes tradicionālais dzīvesveids 19.-20. gadsimtā”, ko veido Ventspils muzejs sadarbībā SIA “Dd Studio”, kas ir izstrādājuši ekspozīcijas māksliniecisko koncepciju un to realizēs.

Pēdējās piecgades laikā Latvijā ir tapuši daudzi dažādi plāni, programmas un koncepcijas. Ir bijusi inflācijas apkarošanas programma, krīzes pārvarēšanas koncepcija, eksporta atbalsta plāns utt. Tagad ir tapis vēl viens dokuments — ēnu ekonomikas apkarošanas plāns.

Visus šos dažādu darba grupu garadarbus var nodēvēt faktiski vienādi — labo nodomu protokoli. Par pārējiem dokumentiem jau ir rakstīts gari un plaši, tāpēc vairāk uzmanību ir vērts pievērst ēnu ekonomikas izskaušanas programmai, ko nupat prezentējusi speciāli izveidota darba grupa Finanšu ministrijas valsts sekretāra Mārtiņa Bičevska vadībā.

Nenoliedzami daļa tajā minēto pasākumu ir vērtējama visnotaļ pozitīvi, un atliek vien cerēt, ka tie tiešām tiks ieviesti. Piemēram, neapliekamā minimuma palielināšana līdz 70 Ls ļautu pat nedaudz sildīt ekonomiku. Tāpat sen bija laiks ieviest principu, ka tiek dzēsta soda un nokavējuma nauda par nenomaksātiem nodokļiem, ja noteiktā laikā tiek samaksāta to pamatsumma. Tādā veidā valsts saņemtu to nodokļu naudu, kas tai pienākas, bet uzņēmums neciestu zaudējumus, maksājot neskaitāmas soda naudas.

Ir pagājis gads, kopš Latvijā tika ieviests tā dēvētais uzņēmumu baltais saraksts, un tas ir laiks, kad var izdarīt secinājumus par šā jaunieveduma veiksmīgumu un jēgu turpināt tā eksistenci. Lai to pienācīgi izvērtētu, droši vien jāsāk ar periodu, kad vispār tikai radās iecere par šāda saraksta veidošanu. Tolaik tika uzskatīts, ka attiecīgo labvēlību izpelnīsies uzņēmumi, kuriem nav nekādu nodokļu parādu, tādējādi potenciālajiem biznesa partneriem parādot – šeit ir kompānija, ar ko var sadarboties, jo tā savlaicīgi veic visus savus maksājumus.

Laika gaitā šī ideja tika advencēta, pasakot, ka baltajā sarakstā iekļuvušie uzņēmumi varētu gūt kādas noteiktas priekšrocības no valsts puses. Jāpiebilst, ka arī pirmie uzņēmumi, kas tika iekļauti attiecīgajā programmā, bija visnotaļ optimistiski noskaņoti, cerot, piemēram, uz dažādu valsts institūciju labvēlīgāku attieksmi. Šobrīd ir skaidrs, ka nav nekā no tā visa.

Vispirms jau tika pieļauta būtiska kļūda, nosakot, ka šajā sarakstā var atrasties vien uzņēmumi, kuri ir sasnieguši noteiktu apgrozījuma līmeni. Nav pat vērts diskutēt par noteiktā sliekšņa apmēru, jo absurds ir pats fakts – valsts līmenī faktiski tiek pateikts, ka mazi uzņēmumi nevar būt pilnīgi droši sadarbības partneri. Vienkārši sakot, ārpus izredzēto saraksta ir palikuši godīgi strādājoši uzņēmumi, droši potenciālie sadarbības partneri ar mazu apgrozījumu. Taču diez ko labāk neklājas arī uzņēmumiem, kuriem pēdējā gada laikā tomēr ir iznācis būs pietiekami baltiem, lai šajā sarakstā iekļautos. Dažādu kontrolējošo institūciju attieksme pret tiem nebūt nav kļuvusi draudzīgāka, bet daļa ministriju vispār paziņojušas, ka neredz nekādu mehānismu, kā varētu nākt pretī šādiem uzņēmumiem. Un tas ir vēl viens paradokss – ministrijas pēc savas būtības spēj pastāvēt, tikai pateicoties godīgiem nodokļu maksātājiem, bet atbalstīt savus naudas devējus iespējas nesaredz.

Uzņēmumu skaits, kas Zviedrijā iesniedz bankrota pieteikumus, pirmo reizi kopš 2008. gada jūnija ir samazinājies, liecina kredītreitinga aģentūras UC pētījums.

The Local ziņo, ka šā gada oktobrī, salīdzinot ar pagājušā gada oktobri, par 7% ir samazinājies uzņēmumu skaits, kas iesniedz bankrota pieteikumu. Šā gada oktobrī Zviedrijā bankrota pieteikumu iesniedza 543 uzņēmumi.

«Lai gan bankrotējušo uzņēmumu skaits ir relatīvi liels, šis mēnesis parāda, ka finanšu krīzes radītais efekts uz uzņēmumiem, kas sākās pagājušā gada rudenī, ir mazinājies. Tādējādi bankrotējošo uzņēmumu skaits beidzot ir nostabilizējies,» norāda UC mārketinga vadītājs Rolands Sigblads (Roland Sigbladh).

R. Sigblads norāda, ka neskatoties uz oktobra pozitīvajiem datiem kopējā aina vēljoprojām ir slikta. Kopš 2009. gada sākuma, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, bankrotējušu uzņēmumu skaits Zviedrijā ir palielinājies par 33%.

Finansējuma pieejamība, eksporta apdrošināšana, veiksmīgāka ES Struktūrfondu apgūšana un izmaiņas nodokļu administrēšanā ir būtiskākie uzņēmēju ierosinātie priekšlikumi valdībai, Db paziņoja NP Properties valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja.

Viņa norāda, ka priekšlikumu īstenošana pašreizējā situācijā varētu sniegt efektīvu atbalstu kā uzņēmējiem, tā ekonomikai kopumā. «Esam aptaujājuši aptuveni piecdesmit kompānijas no dažādām tautsaimniecības nozarēm un apkopojām konkrētus ierosinātos priekšlikumus, kas no valdības puses nekavējoties realizējami efektīvam uzņēmēju atbalstam, kā arī uzņēmējdarbības vides Latvijā uzlabošanai kopumā,» tā E. Moiseja.

Neuzstājot uz to, ka iesniegtie priekšlikumi ir vienīgais iespējamais risinājums, NP Properties iniciatīvas mērķis ir konstruktīvs dialogs ar valsts pārvaldi par iespējām risināt šīs uzņēmējiem būtiskākās problēmas, no kurām visakūtākā ir finansējuma pārtraukšana.