Pirmais solis nu ir sperts - tā jāteic par uzsakto darbu, lai īstenotu sen izrunāto ieceri veidot tā saucamo uzņēmumu balto sarakstu. Proti, Finanšu ministrija ir izstrādājusi koncepciju par Uzticamo uzņēmumu jeb balto sarakstu.
Tiek paredzēts, ka tajā būtu iekļaujamas kompānijas, kas strādājušas vismaz trīs gadus un budžetā nodokļu veidā samaksājušas vismaz 500 tūkst. latu, un kuru neto apgrozījums pārsniedz trīs miljonus latu. Šāda koncepcija, šāds solis ir vairāk nekā nekas. Tomēr jāatzīst, ka savu sākotnējo mērķi šādi uzstādījumi nekādi neasniedz.
Nevar noliegt, ka Latvijā jau vairākus gadus ir būtiska problēma saistībā ar pelēkās ekonomikas sektora arvien intensīvāku paplašināšanos, un tādējādi tiešām būtu nepieciešams izveidot sarakstu, kurā iekļautu tos uzņēmumus, kuriem nav nodokļu parādu, kuri savlaicīgi un kvalitatīvi izpildījuši saņemtos pasūtījumus, kuriem nav bijušas problēmas ar tiesībsargājošajām institūcijām utt. Faktiski runa ir par uzņēmumiem, par kuriem valsts būtu gatava dot savas garantijas. Pirmkārt, šāda saraksta izveide būtu palīgs pašiem komersantiem, jo viņi ātri varētu pārbaudīt, ar kurām kompānijām ir droši sadarboties. Otrkārt, nosakot, ka baltajā sarakstā neietilpstoši uzņēmumi nevar piedalīties valsts un pašvaldību organizētos iepirkumu konkursos, būtu iespējams panākt, ka kompānijas censtos tajā tomēr iekļūt. Tas savukārt būtiski palielinātu nodokļu samaksas efektivitāti.
Savukārt pašreizējā Finanšu ministrijas iecere vairāk atgādina nevis balto sarakstu, bet gan elitāru klubiņu ļoti turīgām firmām. Paanalizējot minētos kritērijus, iekļūšanai šajā sarakstā, ir skaidrs, ka izredzes uz šādu godu ir tikai pietiekami lieliem, turklāt ļoti turīgiem uzņēmumiem. Principā tas lielā mērā atgādina nenoliedzami prestižo lielo nodokļu maksātāju sarakstu, bet ne balto sarakstu. Izveidojot sarakstu atbilstoši šiem kritērijiem, nebūs iespējams gūt priekšstatu par to, kurš Latvijā ir stabils, uzticams, godīgi strādājošs uzņēmums, bet kuru par tādu tomēr nevar uzskatīt.
Uzņēmumu baltajam sarakstam Latvijā noteikti ir jābūt, tomēr tam ir jābūt visaptverošam, sākot no lielajām kompānijām ar daudzmiljonu apgrozījumu, kā arī lieliem peļņas rādītājiem un beidzot ar mazajiem uzņēmējiem. Ir jābūt izstrādātiem tādiem baltā saraksta kritērijiem, kas būtu saistoši visiem uzņēmumiem - neatkarīgi no to lieluma. Šajā gadījumā svarīgākā ir nevis summa, ko uzņēmums ir samaksājis nodokļu veidā, bet gan tas, lai attiecīgā kompānija būtu samaksājusi visu, ko prasa Latvijas likumdošana. Tāpat interesanta būtu diskusija par to, kas ir būtiskāk - kopējā nodokļos samaksātā summa vai nodokļu veidā samaksātais naudas daudzums uz vienu strādājošo. Citiem vārdiem sakot, ir apsveicami, ka baltā saraksta ideja pamazām virzās uz priekšu, ka varas gaiteņos vismaz kaut ko ir sākts darīt šajā sakarā, tomēr šim procesam ir jābūt ievērojami plašākam, visaptverošākam.