Dienvidu tilta trešās kārtas būvniecība varētu atsākties nākamā gada aprīlī, informē Rīgas vicemērs Andris Ameriks, piebilstot, ka ziemā neviens neko nebūvēs, un pašvaldībai savi mājas darbi ir jāpaveic līdz nākamā gada aprīlim.

«Ja aprīlī sāksies tilta trešās kārtas būvdarbi, to varētu pabeigt līdz gada beigām. Pa nepilnu gadu līdz nākamā gada pavasarim šos darbus ir iespējams paveikt. Vismaz tā apgalvo mūsu profesionāļi,» sacīja Ameriks.

Rīgas vicemērs paskaidroja, ka iepriekš līgums ar esošo būvnieku tika izbeigts, jo tajā bija noteikts, ka tiek ņemti vērā Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) oficiālie dati par būvniecības cenu izmaiņām tiltu un transporta būvju celtniecībā. «Brīdī, kad CSP iedeva datus, kuros norādīts, ka tiltu būvē līdz šim ir bijusi deflācija, Dienvidu tilta būvnieki uzreiz apgalvoja, ka tas ir pilnīgs murgs un ka viņi par to cenu, kas ir apkopota, vadoties no CSP datiem, darbu nevar paveikt un cenu samazināt nav iespējams. Viņuprāt, CSP ir kļūdījusies un, tik lielā mērā viņi nav gatavi piekāpties. Tādējādi dome nonāca strupceļā – vai nu mēs sākam ilgu un garu tiesvedību ar būvnieku, lai noskaidrotu, kuram tad ir taisnība, vai arī pārtraucam līgumu. Tādējādi līgums tika izbeigts,» viņš klāstīja.

Kravu ekspedīcijas uzņēmums UAB „Linėja Transport”, kas šogad svin desmit gadu jubileju, ir paspējis no neliela uzņēmuma kļūt par vienu no lielākajiem šāda veida uzņēmumiem Baltijas valstīs un neslēpj savas ambīcijas kļūt par nozares līderi.

UAB „Linėja Transport”, kas atteicās pārvadāt tālsatiksmes kravas un nolēma koncentrēties uz pārvadājumiem Baltijas valstīs un Polijā, viegli atrod klientus, kurus apmierina ne tikai pārvadājumu cena, bet arī apkalpošanas kvalitāte.

Lietuvā dibinātajam uzņēmumam UAB „Linėja Transport” pirmajā pastāvēšanas gadā savas valsts tirgū kļuva par šauru, tāpēc sāka paplašināties kaimiņvalstu tirgos. Latvijā viņi drīz atrada klientus, kuri novērtēja viņu pakalpojumu cenas un kvalitāti.

Saņemiet atbildi vienā mirklī

SIA „Agrochema Latvia” loģistikas nodaļas vadītājs Jānis Skripčenoks stāsta, ka viņu uzņēmums katru gadu no Lietuvas ieved vairāk nekā 70 tūkst. tonnu kravas.

Valsts gatava ļaut Rīgas domei palielināt saistības Dienvidu tilta pabeigšanai.

Finanšu ministrija ir izteikusi gatavību atļaut Rīgas domei aizņemties papildus septiņus miljonus latu, lai tiktu pabeigta Dienvidu tilta trešās kārtas realizācija posmā no Bauskas ielas līdz Ziepniekkalna ielai. Tas norādīts Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības 2012. gada domstarpību un vienošanās protokola projektā. Jāatgādina, ka kopumā trešās kārtas pabeigšanai nepieciešami aptuveni 17,5 milj. Ls. Šī summa gan aprēķināta vēl iepriekšējā līguma ar a/s Transport Systems ietvaros.

Jāmin, ka Rīgas dome ir izstrādājusi nākamā gada budžetu, ko šodien Finanšu komiteja plāno skatīt. Budžeta projektā paredzēti resursi 27,43 milj. Ls apmērā Dienvidu tilta celtniecības izdevumu segšanai. Minētā summa tiks ņemta no saņemtajām dotācijām no pašvaldības vispārējiem ieņēmumiem.

Kravu ekspedīcijas uzņēmums UAB „Linėja Transport” ir viens no lielākajiem šāda veida uzņēmumiem Baltijas valstīs, un tam ir mērķis kļūt par nozares līderi, demonstrējot augstu darba kultūru un klientu apkalpošanas kvalitāti.

Palielinās uzņēmuma loģistikas plūsmas, paplašinās pakalpojumu un klientu loks. Uzņēmums jau 10 gadus attīsta dažādu preču un produktu pārvadājumus. Viens no tiem ir kravu pārvadājumi ar temperatūras kontroli. Uzņēmumam ir savs redzējums, un tas reālistiski novērtē savas iespējas.

Darbības dinamisms mudina pilnveidoties

„Linėja Transport” menedžeris Andrjus Dirse uzskata, panākumi uzņēmējdarbībā atnāk tad, ja neaprobežojas ar vienas dienas lēmumiem, atbalsta idejas un strādā komandā. Uzņēmuma sniegtos pārvadājumu pakalpojumus izmanto pārtikas ražotāji, tirgotāji un mazumtirdzniecības tīkli. Tiek pārvadāti ne tikai produkti, kas līdz noteiktai pakāpei atdzesē, bet arī produkti, kuriem nepieciešama plus temperatūra. Kravu pārvadāšanas pakalpojumu nereti pasūta arī starptautiskie sūtījumu piegādes uzņēmumi – lai nodrošinātu maksimālu kravas aizsardzību, preces tiek pārvadātas ar cietajām puspiekabēm.

Lietuvas ceļu būves uzņēmums Kauno tiltai nav mierā ar Latvijas konkurentiem it kā dotajām priekšrocībām un Dienvidu tilta konkursa rezultātiem.

Kā DB paskaidroja Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) Juridiskā departamenta direktore Evija Mugina, Kauno tiltai sūdzība iesniegta par Dienvidu tilta trešās kārtas būvniecības pabeigšanas konkursa rezultātiem. Iesniegumā IUB uzņēmums atzīmējis, ka, iespējams, konkursa uzvarētājiem ir dotas priekšrocības, jo tas pastarpināti piedalījies arī citās Dienvidu tilta projekta kārtās.

Jāatgādina, ka konkursa uzvarētāja piegādātāju apvienības ACB, Tilts un Viadukts sastāvā ietilpstošās SIA Tilts un SIA Viadukts ietilpst arī uzņēmumu aliansē Transport Systems (agrāk - Dienvidu tilts), kas veica arī Dienvidu tilta I un II kārtas būvdarbus, kā arī uzsāka trešo kārtu; Transport Systems bija viens no pretendentiem arī projekta trešās kārtas pabeigšanas konkursā. Kā ziņots jau iepriekš, Rīgas domes Satiksmes departamenta atklātajā konkursā par Dienvidu tilta trešās kārtas būvniecības pabeigšanu Lietuvas uzņēmums Kauno tiltai bija viens no četriem pretendentiem, kā arī vienīgā ārzemju kompānija šajā konkursā. Pārējie pretendenti bija būvfirmu grupa Binders un Arčers, Transport Systems un konkursa uzvarētājs apvienība ACB, Tilts un Viadukts ar piedāvāto līgumcenu 14,25 miljonu latu apmērā.

Vēlākais šī gada vasarā atsāksies Dienvidu tilta celtniecība, bet būvdarbus plānots pabeigt nākamajā gadā. Rīgas dome atļāva Satiksmes departamentam slēgt līgumu ar piegādātāju apvienību ACB, Tilts un Viadukts par tilta trešās kārtas būvniecības darbu pabeigšanu. Minētā apvienība uzvarēja pašvaldības rīkotā konkursā.

Plānotie būvdarbi tiks pabeigti nākamajā gadā un, iespējams, par zemākām izmaksām, nepārsniedzot plānotos 17,5 milj. Ls. Dienvidu tilta būvdarbi atsāksies, tiklīdz tiks saņemti aizņēmuma līdzekļi, norāda pašvaldības speciālisti, DB informēja Rīgas dome.

Iepirkuma konkursā uzņēmums ACB, Tilts un Viadukts iesniedza visizdevīgāko piedāvājumu un ieguva tiesības pabeigt iesākto tilta posmu. Līgums ar iepriekšējo būvnieku a/s Transport Systems tika lauzts pagājušajā gadā pēc pašu uzņēmēju lūguma, jo Dienvidu tilta trešās kārtas būvdarbi finansējuma trūkuma dēļ bija pārtraukti jau 2010.gada vidū. Savukārt pērn decembrī Rīgas dome izsludināja jaunu iepirkuma konkursu par būvdarbu pabeigšanu.

Liepājas Oskara Kalpaka tiltam ir svarīga loma transporta kustības nodrošināšanā ikdienā, kā arī bagāta vēsture. Tas ir vienīgais šāda veida izgriežamais tilts Latvijā un visās Baltijas valstīs.

Oskara Kalpaka tilts būvēts 1906. gadā, lai savienotu cariskās Krievijas kara flotes bāzi Karostu ar pilsētu un būtu iespēja ērti pārvietoties gan kuģiem, gan arī tā laika transportam, piemēram, zirgu pajūgiem, un ļaudīm. To projektējis vācu inženieris Haralds Halls, un tā garums ir 132.28 metri, augstums virs ūdens līmeņa 8.32 metri. Tilts pārdzīvojis divus pasaules karus un dažādus saimniekus, kas ietekmējis arī tā ekspluatāciju.

Kara flotes bāzei bija nepieciešama osta, tāpēc tika rakts kanāls. Visa Karosta jeb imperatora Aleksandra III osta tika uzbūvēta vien 16 gadu laikā. Tika izrakts kanāls un bija nepieciešams tilts, kas varētu nodrošināt piegādes satiksmi pa sauszemi uz Karostu, kā arī tajā pat laikā varētu notikt kuģu kustība - tātad tilts bija jābūvē atverams. «Inženieri domāja, vai to būvēt paceļamu vai izgriežamu. Tika nolemts būvēt izgriežamu, jo, ja tilts būtu paceļams, tad vējš to lauztu. Atlases konkursā uzvarēja tas uzņēmējs, inženieris, būvnieks, kas varēja objektu uzbūvēt par valstij visizdevīgāko naudu,» biznesa portālam db.lv stāsta vēsturnieks Juris Raķis.

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja akceptēja līguma slēgšanu ar piegādātāju apvienību ACB, Tilts un Viadukts par Dienvidu tilta 3. kārtas būvniecību. Paredzēts, ka šai kārtai pilsēta varētu aizņemties 17 milj. latu.

Galīgo lēmumu par līguma slēgšanu ar būvnieku apvienību, kā arī un aizņēmumu vēl jāpieņem Rīgas domes sēdē.

Rīgas dome nepieciešamos līdzekļus plāno aizņemties no Valsts kases vai kāda cita aizdevēja, kas piedāvās izdevīgākus aizdevuma nosacījumus. Parāds būs atmaksājams ne ilgāk kā 15 gadu laikā. Aizdevēja izvēlei tiks organizēts iepirkums atbilstoši Publisko iepirkumu likumam vai arī tiks slēgts līgums ar Valsts kasi. Šogad projekta realizācijai dome plāno aizņemties septiņus miljonus latu.

2013.gadā Rīgas pilsētas pašvaldībai tikšot paredzēta iespēja ņemt aizņēmumu līdz 10,38 miljoniem latu, ja atmaksas termiņš nepārsniedz 15 gadus, aizņēmuma pamatsummas atliktais maksājums ir līdz 5 gadiem, aizņēmums tiks ņemts latos vai eiro valūtā, kas ekvivalenta attiecīgajai summai.

Rīgā tiek uzsākta jaunā Rail Baltica tilta izbūve, informē pilnsabiedrība BERERIX.

Turpinot Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla izbūvi, būvniecību veic pilnsabiedrība BERERIX, būvuzraudzību nodrošina Egis-Deutche Bahn. Tilta būvniecības darbi sākti ar divu balstu izbūvi Daugavas labajā krastā, pavasarī būvēs pirmo balstu ūdenī.

Šis būs dzelzsbetona tilts arhitektoniski slaidām un skaistām līnijām. Vienlaikus tilts vizuāli nemainīs Rīgas panorāmu un neaizēnos esošo tiltu. Jaunā tilta balsti ūdenī atradīsies tieši pretī tilta balstiem, neradot jaunus ierobežojumus Daugavas kuģojamībai.

“Tilta būvniecība ir nākamais nozīmīgais izbūves posms Rīgas centra savienošanai ar lidostu, kuru jāsāk, lai Rail Baltica nodrošinātu pasažieru pārvadājumus 2030. gadā. Esošā dzelzceļa tilta kapacitāte nodrošināt pasažieru un kravu plūsmas ir tuvu maksimumam, un nepieciešams jauns tilts,“ skaidro Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris. “Tilta būvprojekts ir lielisks apliecinājums inženieru spējai atrisināt vissarežģītākos uzdevumus – apvienot dzelzceļa infrastruktūrai nepieciešamās slodzes un izturību ar UNESCO vēsturiskā centra prasībām.”

Noslēdzies konkurss par Dienvidu tilta trešās kārtas posmā no Bauskas ielas līdz Ziepniekkalna ielai būvniecības pabeigšanu, un kļuvuši zināmi pretendenti, DB uzzināja Rīgas domes Satiksmes departamentā.

Kopumā savus piedāvājumus iesnieguši četri pretendenti: AB Kauno tiltai, juridiska personu grupa CBF SIA Binders un Sia Arčers, a/s Transport Systems, kā arī piegādātāju apvienība ACB, Tilts un Viadukts. Tuvākajā laikā uzsāksies pretendentu vērtēšana, norādīja departamenta pārstāve Ilze Dišlere.

DB jau rakstīja, ka šā gada oktobrī Satiksmes departaments izsludināja konkursu par Dienvidu tilta trešās kārtas būvniecības pabeigšanu. Rīgas pašvaldības vadītājs Nils Ušakovs iepriekš pauda, ka Rīgas dome nav gatava Dienvidu tilta trešās kārtas pabeigšanai uzņemties lielākas saistības par iepriekš plānotajām - 17,5 milj. Ls apmērā. Viņš arī pieļāva, ka tilts varētu tikt pabeigts jau nākamgad. Gadījumā, ja neviens no piedāvājumiem nebūs mazāks vai vienāds ar 17,5 milj. Ls, pašvaldībai būs iespēja konkursu pārtraukt bez rezultātiem. Rīgas dome ar iepriekšējo būvnieku a/s Transport Systems līgumu lauza šā gada rudenī.

Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) ir izbeigusi 2009.gada aprīlī sākto kriminālprocesu Dienvidu tilta būvniecības lietā, taču Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) aicina Valsts kontroli (VK) pārsūdzēt šo lēmumu.

Kā pastāstīja VP Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā inspektore Sintija Virse, kriminālprocess bija sākts pēc Krimināllikuma 317.panta 1.daļas - par dienesta pilnvaru pārsniegšanu. Izmeklēšanas gaitā ENAP vērtēja lēmuma būvniecības uzsākšanas faktu, finansējuma piešķišanu un līguma nosacījumus, kā tika pieņemti lēmumi.

Rezultātā ENAP izmeklētāji neguva apstiprinājumu tam, ka iesaistīto amatpersonu darbībās ir noziedzīga nodarījuma sastāvs. Līdz ar to šā gada aprīlī kriminālprocess tika izbeigts, paskaidroja Virse.

Tomēr Ušakovs aicina VK analizēt argumentāciju, ar kuru tika izbeigts šis kriminālprocess, un izvērtēt iespēju pārsūdzēt šo lēmumu, informē Rīgas dome.

Salu tilta rekonstrukcijas darbi, kas saistīti ar satiksmes ierobežojumiem, tiks sākti pēc Jāņiem, šodien pastāstīja Salu tilta rekonstrukcijas darbu būvuzraugs, Rīgas domes Satiksmes departamenta būvdarbu vadības nodaļas vadītājs Uģis Broža.

Precīzs būvdarbu sākšanas datums pagaidām gan netiek nosaukts, norādot, ka ir sākti sagatavošanās darbi un vispirms jāizveido būvdarbiem nepieciešamā infrastruktūra.

Salu tilta rekonstrukcijas darbi tiks organizēti trīs posmos, nepārtraukti nodrošinot satiksmi vismaz divās joslās katrā virzienā. Būvdarbu pirmajā posmā tiks slēgtas abas vidējās joslas, pēc tam tiks slēgtas divas joslas virzienā uz Pārdaugavu, bet trešajā posmā rekonstruēs atlikušās divas malējās joslas virzienā uz centru.

Būvdarbu laikā tiks nodrošināta nepārtraukta kustība arī gājējiem un velosipēdistiem. Rekonstrukcijas gaitā gājēju tuneļos tiks ierīkots apgaismojums, videonovērošana, bet sienas pārklātas ar antigrafiti pārklājumu.

Šogad plānotie Dienvidu tilta trešās kārtas darbi strauji virzās uz priekšu un drīz tiks pabeigti, informē Rīgas dome.

Papildināts viss teksts.

Kā pēc vizītes būvdarbu vietā informē Rīgas domes amatpersonas, šobrīd ir pabeigta Jāņa Čakstes gatves gultnes izbūve no Dienvidu tilta līdz Ziepniekkalna ielai, atsevišķos posmos izbūvēta asfaltbetona seguma apakškārta, uzsākta tuneļa izbūve zem Bauskas ielas un Jāņa Čakstes gatves, kā arī Bauskas ielas divu līmeņu krustojuma izbūve.

Tāpat ir uzsākta Jāņa Čakstes gatves un Ziepniekkalna ielas divu līmeņu šķērsojuma uzbrauktuvju un nobrauktuvju balstu būvniecība. Ir veikta caurtekas rekonstrukcija, pabeigta gājēju tuneļa konstrukciju izbūve pie Gulbju ielas, daļēji pabeigts apbraucamais ceļš Ziepniekkalna ielā. Izbūvētas pazemes komunikācijas: lietus ūdens kanalizācijas sistēmas, maģistrālā ūdensvada, gāzes vada, telekomunikāciju, saimniecības kanalizācijas, siltumtrases, apgaismojuma tīklu, vājstrāvas elektrotīklu, kā arī augstsprieguma elektrotīklu izbūve.

Šogad valsts ceļu tīklā tiek pārbūvēti 8, bet atjaunoti 17 tilti, kā arī pārbūvētas trīs caurtekas, bet uz trim tiltiem tiek atjaunots brauktuves segums. Divi tilti, uz kuriem patlaban notiek aktīvi būvdarbi – pār Daugavu Daugavpils apvedceļā un pār Raunu uz vietējā ceļa Lodes stacija – Jaunrauna- Veselava (V296) tiks pabeigti nākamgad, informē Anna Kononova, VAS Latvijas valsts ceļi, Komunikācijas daļas vadītāja.

Lielākie tiltu būvniecības objekti vasts autoceļu tīklā šogad:

Tilts pār Daugavu uz Daugavpils apvedceļa (Kalkūnos). Izmaksas 1,38 miljoni eiro

Daugavpils apvedceļa (Kalkūni–Tilti) (A14) 12,97. kilometrā ir sākta tilta pār Daugavu atjaunošana. Tiltam tiks pilnībā nomainīta brauktuve un attīrītas no rūsas un nokrāsotas četras metāla kopņu konstrukcijas, kā arī ieklāta jauna hidroizolācija. Tilta garums ir 312,8 metri un krāsojamā platība vien ir 12 275 kvadrātmetri. Kopš uzbūvēšanas 1967. gadā tiltam ir atjaunots vien asfalta segums. Pašreiz notiek segas demontāža tilta labajai brauktuvei, satiksme pār tiltu ir reversīva, tā tiek regulēta ar luksoforu un ir noteikts ātruma ierobežojums 70, 50 un 30 km/h. Vienlaikus tiek būvēts pagaidu apbraucamais tilts. Būvdarbus veic SIA «Rīgas tilti», to līgumcena ir 1,38 miljoni eiro (ar PVN). Paredzams, ka būvdarbi notiks visu šī gada būvsezonu.

Kļuvušas zināmas Lietuvas ceļu būves uzņēmuma Kauno tiltai pretenzijas Dienvidu tilta konkursā, piektdien informē laikraksts Dienas bizness.

Kauno tiltai, kas arī bija iesniedzis pieteikumu konkursā par Dienvidu tilta trešās kārtas būvniecības pabeigšanu, jau pēc konkursa noslēgšanās iesniedza Iepirkumu uzraudzības birojā sūdzību.

Lietuvieši pārmet, ka neesot saprotams, kurā no iepirkuma procesa momentiem samazināts iepirkuma priekšmets, neesot izsekojama pieņemto lēmumu secība. Izvērtēt samazinātu iepirkumu varētu tikai pēc Rīgas domes lēmuma, norādīts iesniegumā.

Kauno tiltai arī pauž viedokli, ka konkursā nav nodrošināta vienlīdzīga un taisnīga attieksme.Kauno tiltai esot pamats apšaubīt, vai piegādātāju apvienība ACB, Tilts un Viadukts, kas tika atzīta par uzvarētāju, iesniegusi piedāvājumu atbilstoši prasībām, jo nav iesniegti visi dokumenti. «Gadījumā, ja minētā apvienība nav iesniegusi visus nolikumā prasītos dokumentus (tostarp tos, kas attiecas uz iepirkuma daļu par finanšu piedāvājumu), uzskatām, ka šīs apvienības piedāvājuma daļa par būvniecības darbiem nav vērtējama. Šo apstākļu esamība ir pamats apgalvojumam, ka iepirkuma komisija, samazinot iepirkuma priekšmetu, ir rīkojusies viena piegādātāja interesēs,» apgalvo Lietuvas uzņēmums. Tas arī norāda, ka Dienvidu tilta būvniecību līdz šim veikusi a/s Transport Systems, kur viens no dalībniekiem bija SIA Tilts. Tāpēc SIA Tilts rīcībā bijusi projekta dokumentācija, un arī šī sabiedrība a/s Transport Systems ietvaros iepriekš pasūtītājam sniegusi piedāvājumu par Dienvida tilta trešās kārtas būvniecību un tās izmaksu aprēķinu. Tāpēc uzņēmums lūdz aizliegt slēgt līgumu ar ACB, Tilts un Viadukts.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) pieņēmis lēmumu atļaut Rīgas domei slēgt līgumu ar piegādātāju apvienību ACB, Tilts un Viadukts, kas uzvarēja konkursā par Dienvidu tilta trešās kārtas būvniecības pabeigšanu, liecina informācija biroja mājaslapā. Jāatgādina, ka uzvarētājs piedāvājis darbus veikt par 14,25 milj. Ls.

Kauno tiltai, kas arī bija iesniedzis pieteikumu konkursā par Dienvidu tilta trešās kārtas būvniecības pabeigšanas, jau pēc konkursa noslēgšanās iesniedza IUB sūdzību. Lietuvieši pārmeta, ka neesot saprotams, kurā no iepirkuma procesa momentiem samazināts iepirkuma priekšmets, kā arī neesot izsekojama pieņemto lēmumu secība.

Izvērtēt samazinātu iepirkumu varētu tikai pēc Rīgas domes lēmuma, norādīts iesniegumā. Kauno tiltai arī pauda viedokli, ka konkursā nav nodrošināta vienlīdzīga un taisnīga attieksme.Kauno tiltai esot pamats apšaubīt, vai piegādātāju apvienība ACB, Tilts un Viadukts, kas tika atzīta par uzvarētāju, iesniegusi piedāvājumu atbilstoši prasībām, jo nav iesniegti visi dokumenti.

Rīgas pilsētas pašvaldība nepareizi uzrāda saistības, kas radušās, ņemot Dienvidu tilta būvniecībai nepieciešamo aizņēmumu. Uz šo faktu Valsts kontrole (VK) jau norādījusi kopš 2006.gada.

«Rīgas Domes amatpersonas turpina krāpties ar šo saistību uzrādīšanu, tādējādi radot šaubas par viņu spēju un vēlmi pareizi uzrādīt veiktos darījumus ar iedzīvotāju naudu,» uzsver VK.

Revīzijas atzinumā norādīts, ka saimnieciskā gada pārskatā uzrādītā informācija par saistībām nav patiesa un salīdzināma, jo Rīgas pilsētas pašvaldība pretēji darījuma ekonomiskajai būtībai saistības 273 milj. Ls apmērā pret Deutsche Bank AG par Dienvidu tilta būvniecības finansēšanu ir uzrādījusi kā «Ilgtermiņa parādus piegādātājiem un darbuzņēmējiem», nevis kā «Ilgtermiņa aizņēmumu».

Rīgas pašvaldība pagājušā gada pārskata pielikumā par aizņēmumiem nav arī uzrādījusi aizņēmumu 515 milj. Ls apmērā. Kā arī 2012.gada 31.decembrī atvasināto finanšu instrumentu pašvaldība nav uzrādījusi tā patiesajā vērtībā, bet par 118milj. Ls mazākā vērtībā. Informāciju par revīzijā konstatēto Valsts kontrole ir nosūtījusi izvērtēšanai Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrai.

Pabeigti Dienvidu tilta 3. kārtas būvniecības darbi. Otrdien, 29.oktobrī, tika atklāta satiksme pa jaunizbūvēto Jāņa Čakstes gatvi, kas savieno Dienvidu tiltu ar Ziepniekkalna ielu.

Dienvidu tilta 3. kārtas laikā izbūvēta jauna automaģistrāle - Jāņa Čakstes gatve - un nobrauktuves no Dienvidu tilta līdz Ziepniekkalna ielai. Satiksmes mezglā ir izbūvēti divi divlīmeņu šķērsojumi: Jāņa Čakstes gatves un Bauskas ielas šķērsojums, kā arī Jāņa Čakstes gatves un Ziepniekkalna ielas šķērsojums.

Trešās kārtas būvniecības kopējās izmaksas ir 17,2 miljoni latu, ziņo LETA. Būvdarbus 2009.gadā sāka AS Transport Systems (bijusī AS Dienvidu tilts), kas plānoja tos pabeigt 2011.gadā. Taču 2010.gada vidū darbi tika pārtraukti finansējuma trūkuma dēļ un līgums ar uzņēmējiem tika lauzts.

Pērn izsludinātajā iepirkuma konkursā par Dienvidu tilta trešās kārtas būvdarbu pabeigšanu uzvarēja pilnsabiedrība ACB, Tilts un Viadukts.

Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padome izsniegusi Rīgas domei atļauju saņemt aizņēmumu Valsts kasē Dienvidu tilta trešās kārtas pabeigšanai.

Dienvidu tilta trešās kārtas celtniecības darbu pabeigšanai šogad nepieciešami septiņi miljoni latu, bet parāds būs atmaksājams ne ilgāk kā 15 gadu laikā. Jāatgādina, ka šā gada sākumā Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja akceptēja līguma slēgšanu ar piegādātāju apvienību ACB, Tilts un Viadukts par Dienvidu tilta trešās kārtas būvniecību. Uzvarētājs piedāvājis darbus veikt par 14,25 milj. Ls. Tas nozīmē, ka trešās kārtas būvniecība izmaksās lētāk nekā iepriekš plānots.

Tika plānots, ka šogad tilta būvniecībai dome aizņemsies septiņus milj. Ls, bet 2013. gadā - vēl desmit milj. Ls. Rīgas dome neaizņēmās visus nepieciešamos 17 milj. Ls uzreiz, jo to neļāva Finanšu ministrija. Savukārt ministrija iepriekš atzīmēja, ka tas, vai Rīgas dome varēs 2013. gadā vēl aizņemties, būs atkarīgs tikai no tās - kā projekts tiks īstenots un kādas būs izmaksas. Tāpat Rīgas domei esot jāiesniedz ministrijā arī dokumenti, kurus ministrija vērtēs, lai ļautu aizņemties.

Šodien Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Vadims Baraņņiks un Satiksmes departamenta vadība iepazinās ar pabeigtajiem satiksmes infrastruktūras uzlabojumiem pie Dienvidu tilta. Papilddarbi tika veikti tilta otrās kārtas būvniecības ietvaros.

Pērn augustā sākto Dienvidu tilta otrās kārtas papilddarbu ietvaros rekonstruētas tilta piebrauktuves, tai skaitā arī Krustpils iela posmā no Katlakalna ielas līdz dzelzceļa pārbrauktuvei pie Rencēnu ielas, Dārzciema iela posmā no Slāvu rotācijas apļa līdz Rēzeknes ielai, kā arī veikta seguma atjaunošana Dārzciema ielas posmā no Rēzeknes līdz Dzelzavas ielai. Papilddarbu ietvaros Krustpils ielā izbūvēta otra paralēlā brauktuve, rekonstruēta esošā brauktuve, izveidota lietus ūdens kanalizācija, uzstādīts ielas apgaismojums, un izbūvētas ietves abās ielas pusēs.

V. Baraņņiks uzdevis Satiksmes departamentam turpināt meklēt risinājumus satiksmes uzlabošanai šajā apkaimē. «Pabeidzot Dienvidu tilta otrās kārtas papilddarbus, ir atvieglota Pļavnieku mikrorajona iedzīvotāju nokļūšana mājās, izmantojot Krustpils un Katlakalna ielas. Tomēr noteikti ir jāizskata iespēja līdzīgiem mērķiem izmantot arī Lubānas ielas krustojumus ar Ilūkstes un Andreja Saharova ielu,» teicis komitejas vadītājs.

Vanšu tilta kapitālie remontdarbi varētu sākties tikai rudenī, jo līdz tam ir jāpabeidz Salu tilta remontdarbu otrais posms, šorīt intervijā LTV raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S).

FOTO: Vanšu tilta defekti

Viņš stāstīja, ka Rīgā Vanšu un Salu tilti ir divi lielākie, Salu tilts bija vissliktākajā stāvoklī, tāpēc bija nolemts saremontēt to un pēc tam remontdarbus sākt Vanšu tiltam. Rīgas mērs pieļāva, ka tie varētu sākties rudenī.

Vanšu tilta remontus būs jāveic par savu naudu.

«Atšķirībā no Salu tilta, kur mums remontdarbiem izdevās piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu, Vanšu tilta remontus būs jāveic par savu naudu un tie noteikti būs līdz 10 miljoniem eiro vērti,» sacīja Ušakovs.

Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) ieskatā Vanšu tilta daļēji nobrukušo kāpņu, kā arī kāpņu, kas atrodas krastmalas pusē, turpmāka ekspluatācija nav pieļaujama, informēja BVKB pārstāve Elīna Korba.

Patlaban paveikti vairāk nekā puse no plānotajiem Salu tilta remontdarbiem un pilnībā renovēto tiltu satiksmei varēs atklāt jau šā gada beigās. Plānots, ka pēc mēneša – 5. jūlijā jau varēs pārslēgt satiksmi pa jaunizbūvētajām joslām centra virzienā un uzsākt pēdējo posmu – tilta remontdarbus malējās joslās virzienā uz Pārdaugavu.

Klātienē vērojot remontdarbu gaitu, Rīgas mērs Nils Ušakovs norādīja, ka pēc tilta renovācijas gājējiem un velobraucējiem būs daudz drošāka pārvietošanās: ietvju tuneļi būs apgaismoti, tiks uzstādītas video novērošanas kameras, kā arī policijas patruļas veiks regulāru apsekošanu. Lai nodrošinātu pieejamību, uz tilta pie sabiedriskā transporta pieturvietām izbūvēs īpašas nobrauktuves.

Patlaban paveikti vairāk nekā puse no plānotajiem darbiem. Tilta malējām joslām virzienā uz centru demontēts asfaltbetona segums līdz tilta nesošajām konstrukcijām, tiek mainītas tehniskās ietves, tilta margas un apgaismojuma stabi. Ietvju tuneļos veikta seguma nomaiņa, griestu un sienu remonts, kā arī atsevišķos posmos tuneļa krāsošana. Plānots, ka pēc mēneša – 5. jūlijā jau varēs pārslēgt satiksmi pa jaunizbūvētajām joslām centra virzienā un uzsākt pēdējo posmu – tilta remontdarbus tilta malējās joslās virzienā uz Pārdaugavu. Līdz šim ir izbūvētas divas vidējās braukšanas joslas, pa kurām patlaban novirzīta satiksme virzienā uz centru.

Neskatoties uz Vanšu tilta fizisku apsardzi, šorīt kādam 24 gadus vecam vīrietim izdevies uzkāpt tilta vantīs līdz pat tilta pilona augšējai daļai, informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD).

Šis incidents noticis tikai aptuveni diennakti pēc iepriekšējā gadījuma, kad kāds 1986.gadā dzimis vīrietis naktī uz svētdienu pēc strīda ar draudzeni uzkāpa Vanšu tilta virsotnē.

Šorīt izsaukums VUGD saņemts plkst.5.53. Ierodoties notikuma vietā, glābēji konstatējuši, ka kāds jauns vīrietis uzrāpies jau aptuveni 70 metru augstumā, kas ir pārāk liels augstums, lai kāpēju noceltu ar autopacēlāja palīdzību.

Jaunais vīrietis turpinājis rāpties pa vantīm arvien augstāk. Lai netērētu laiku, glābēji izzāģējuši tilta pilona durvis, kas tika aizmetinātas pēc nedēļas nogalē notikušā incidenta, un devušies uz pilona augšējo daļu.

Pēc pārbūves atklāts vēsturiskais tilts pār Gauju Strenčos uz reģionālā autoceļa Smiltene-Strenči (P25), informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.

Tilts uzbūvēts 1909.gadā un ir viens no vecākajiem daudzlaidumu dzelzsbetona tiltiem Baltijas valstīs. Tērauda siju laidumi ar koka klājumu, kas 1929.gadā bija piebūvēti papildus, tagad ir pārbūvēti par dzelzsbetona laidumiem. Uz tilta brauktuves visā garumā ieklāts vēsturiskais laukakmens bruģis, kas bija saglabājies zem ceļa seguma.

Tilta pārbūve sākās 2021.gada vasarā. Tika nojaukti abi tērauda siju laidumi un koka brauktuve, kā arī krasta balsts Strenču pusē un daļēji upes balsts tam līdzās. Tilta dzelzsbetona laidumiem demontēja laukakmens segumu, kā arī brauktuves un ietvju nesošās konstrukcijas.

Pārbūves laikā dzelzsbetona laiduma konstrukcija ir atjaunota vienotā veidolā. Strenču pusē izbūvēts jauns krasta balsts, kā arī daļēji pārbūvēti upes balsti, kuri iepriekš balstīja tērauda siju laidumus. Pārējiem balstiem veikti bojāto vietu remontdarbi un novērsts izskalojumi pie upes balsta Smiltenes pusē.