Pandēmijas trieciens Eiropas tautsaimniecībai ir bijis milzīgs. Eiropas Savienības kopējais IKP ir samazinājies par vairāk nekā 11%. Pandēmijai attīstoties, liela daļa valstu atkal sāk pastiprināt ierobežojumus un ieviest ārkārtas pasākumus.
Šie faktori būtiski ietekmēs Eiropas Komisijas rudens ekonomikas prognozi, kas tiks publiskota novembrī, intervijā Dienas Biznesam norāda Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks, atbildīgs par ekonomiku un tirdzniecību, Valdis Dombrovskis.
Covid-19 pandēmijas ierobežošanas pasākumi ir radījuši būtisku sarukumu tirdzniecībā. Vai ir kādas prognozes attiecībā uz tirdzniecības atjaunošanos bijušajos apmēros, it īpaši, ja pašlaik ir notikusi otrā Covid-19 atnākšana?
Šobrīd samērā grūti sniegt konkrētas prognozes par to, kad starptautiskā tirdzniecība varētu sasniegt agrākos apjomus, jo līdz ar Covid-19 pandēmijas otro vilni ir pieaugusi neskaidrība par Eiropas tautsaimniecības un tirdzniecības atveseļošanās iespējamajiem scenārijiem. Šī gada pavasarī un vasarā Eiropas Komisijas veiktās ekonomikas prognozes tika balstītas uz pieņēmumu, ka dalībvalstu ieviestie ierobežojošie pasākumi koncentrēti tiks īstenoti gada pirmajā pusē, bet pēc tam pakāpeniski atviegloti. Tomēr, pandēmijai attīstoties, redzam, ka liela daļa valstu atkal sāk pastiprināt ierobežojumus un ieviest ārkārtas pasākumus. Šie faktori būtiski ietekmēs Eiropas Komisijas rudens ekonomikas prognozi, kas tiks publiskota novembrī. Starptautiskā Valūtas fonda veiktās prognozes norāda uz pasaules tirdzniecības kopējā apjoma palielināšanos par aptuveni 8% 2021. gadā un vidēji par 4% turpmākajos gados. Tas nozīmē, ka pēc šīs prognozes tirdzniecības iepriekšējie apjomi varētu tikt sasniegti 2022. gadā.
Cik lielu postu Covid-19 ir nodarījis kopumā visai ES tautsaimniecībai? Kurās valstīs vissmagāk jau pašlaik izjūt tirdzniecības apjomu sarukumu? Kuras ir vissmagāk cietušās nozares? Kuras nozares ir cietušas vismazāk vai pat ieguvušas no pašreizējās situācijas?
Ir skaidrs, ka pandēmijas trieciens Eiropas tautsaimniecībai ir bijis milzīgs Salīdzinājumā ar šī gada pirmajiem trim mēnešiem otrajā ceturksnī Eiropas Savienības kopējais IKP ir samazinājies par vairāk nekā 11%. Taču jāuzsver, ka ekonomiskā šoka ietekme starp dalībvalstīm ir bijusi atšķirīga, piemēram, valstis, kuru ekonomikā un darba tirgū nozīmīgu vietu ieņem tūrisma sektors, ir cietušas vairāk. Tas vēlreiz apliecina argumentus par labu ekonomiku diversifikācijai, lai cita starpā padarītu valstis noturīgākas pret ekonomiskiem satricinājumiem nākotnē. Runājot par nozaru attīstību, līdzās tūrisma nozarei starp vissmagāk cietušajām jomām ir jāmin arī viesmīlība, transports, jo īpaši aviotransports. Būtiski ir cietušas arī kultūras un izklaides pasākumu jomas.
Visu rakstu lasiet 27.oktobra žurnālā "Dienas Bizness"!
Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.