No šodienas par visām precēm, ko iedzīvotāji būs iegādājušies tiešsaistes pārdošanas vidē un saņems sūtījumos no valstīm, kas nav Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, būs jānoformē importa muitas deklarācija un jāsamaksā pievienotās vērtības nodoklis (PVN), aģentūrai LETA pavēstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Pašreizējais atbrīvojums no PVN zemas vērtības preču sūtījumiem no 1.jūlija tiks atcelts visās ES dalībvalstīs.

Iepērkoties interneta veikalos vai preču tiešsaistes pārdošanas platformās un saņemot sūtījumus no valstīm ārpus ES, pašlaik iedzīvotājiem ir pienākums atmuitot preces un samaksāt nodokļus, ja preču vērtība sūtījumā pārsniedz 22 eiro. Par precēm, kuru vērtība ir zemāka par 22 eiro, šobrīd nodokļi nav jāmaksā. Savukārt 2021.gada 1.jūlijā visā ES stāsies spēkā izmaiņas regulējumā, kas nosaka, ka atbrīvojums no PVN šādiem sūtījumiem vairs netiks piemērots.

Līdz ar to par visām precēm, ko iedzīvotāji būs iegādājušies ārpus ES un saņems kā e-komercijas sūtījumu, būs jāsamaksā PVN neatkarīgi no preču vērtības. Stājoties spēkā jaunajiem noteikumiem, PVN tiks piemērots visiem sūtījumiem, kuri ES tiks piegādāti 1.jūlijā un vēlāk, neatkarīgi no tā, ka pirkums būs ticis izdarīts iepriekš.

Saeima šodien pēc garām debatēm iekšlietu ministres amatā apstiprināja parlamenta deputāti, kādreizējo politikas pētnieci Mariju Golubevu (AP).

Par Golubevu nobalsoja 54 deputāti, pret bija 35, bet viens atturējās.

Ģirģena jaunākais brālis, Saeimas deputāts Kaspars Ģirģens (KPV LV) teica, ka Iekšlietu ministrijā pēdējo divu gadu laikā paveikts daudz vairāk nekā pēdējo desmit gadu laikā, stāstot par uzlabojumiem atalgojuma sistēmā, jaunajiem depo, Valsts policijas reorganizāciju un negodprātīgu amatpersonu izķeršanu. Viņaprāt, viņa brālis bija viens no labākajiem iekšlietu ministriem, un viņš arī nākotnē vēlētos viņu redzēt šajā amatā, ja būs tāda iespēja.

Arī Ģirģenu partijas biedrs Ralfs Nemiro (KPV LV) teica, ka līdzšinējam ministram izdevies paveikt daudz apsveicamu darbu, ar kuriem lepoties, un "lentītes griezt" varēs nākamais ministrs. Nemiro ieskatā, Golubeva nebūtu atbalstāma iekšlietu ministres amatā, jo viņai nepieciešams pilnveidot savas zināšanas, ņemot vērā, ka tas ir ļoti specifisks amats. Viņu pārsteidza premjera izvēle virzīt tieši Golubevu šai amatā.

Valsts iestādēm, tai skaitā arī drošības iestādēm, nevar būt savu personīgo interešu, tām ir jādarbojas vienotas konstitucionālas sistēmas ietvaros. Bet ir tā sagadījies, ka «iestādes» atrodas Vienotības ietekmē, intervijā uzsver pie frakcijām nepiederošais 12. Saeimas deputāts, Latvijas Universitātes profesors Ringolds Balodis, kurš šopavasar kļuvis par Nacionālās apvienības biedru

Medijos ir nonākušas ziņas par to, ka ekspremjers Indulis Emsis it kā ir brīdinājis deputātu Askoldu Kļaviņu, izsakot versiju, ka pie notikušā vainīgi ir arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, premjers Māris Kučinskis un KNAB vadītājs Jēkabs Straume. Kas notiek?

Notiek sabiedriskā viedokļa ietekmēšana ar apzināti veidotiem skandāliem. Cilvēkiem liek novērsties no būtiskā un pievērsties lietām, kuras beigsies ar čiku. Es esmu tiešām ārkārtīgi izbrīnīts, ka šādu jezgu var sacelt par, manuprāt, ārkārtīgi maznozīmīgām lietām, ja paskatāmies pēc būtības. Ja runājam par informācijas nopludināšanu, virknē gadījumu informācija no drošības iestādēm ir gājusi ārā kā pa «laidara vārtiem». Konkrētajā gadījumā par tiem diviem deputātiem, kas tika aizturēti, – Kaimiņu un Kļaviņu – abos gadījumos es nesaskatu pamatu tik lielai jezgai un rezonansei. Ja deputāts Askods Kļaviņš «muhļījās» ar benzīna atskaites papīriem, vai bija pamats prasīt kratīšanas? Ko tad tajās kratīšanās var atrast – degvielas mucas, vai? Trilleris riktīgais, Kučinskis neko nevienam nav teicis, bet Emsis nodarbojas ar analītiku. Kļaviņš kā Žanna d’Arka uz ešafotu dodas, nenododams analītiķi Emsi. Un kas?

Noslēdzoties VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) iepirkumam par 48 staciju un pieturas punktu projektēšanu un būvniecību, LDz ir noslēdzis līgumus par projektēšanas un būvniecības darbu veikšanu ar diviem būvniecības uzņēmumiem.

Staciju un pieturas punktu projektēšanu un būvniecību piecās dzelzceļa līnijās (Rīga- Jelgava, Rīga – Tukums II, Rīga – Krustpils, Zemitāni – Skulte (Kalngale – Skulte), veiks pilnsabiedrība “BMGS – FIMA”, savukārt vienā dzelzceļa līnijā (Zemitāni – Skulte (Zemitāni – Vecāķi)) šos darbus veiks “LEONHARD WEISS” OÜ.

VAS “Latvijas dzelzceļš” šo projektu īsteno Eiropas Savienības (ES) Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Ilgtspējīga transporta sistēma" 6.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti" 6.2.1.2. pasākuma "Dzelzceļa infrastruktūras modernizācija un izbūve" ietvaros.

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) izsludinātajā iepirkumā par 48 pasažieru staciju un pieturas punktu projektēšanu un būvniecību ir saņemti septiņi piedāvājumi.

Lai darbs pie apjomīgā projekta faktiskās īstenošanas varētu sākties jau šajā gadā, patlaban sāksies saņemto dokumentu atbilstības izvērtēšana.

"Viena no VAS “Latvijas dzelzceļš” prioritātēm ir dzelzceļa pasažieru infrastruktūras pakāpeniska sakārtošana, nodrošinot visiem Latvijas iedzīvotājiem un, nākotnē, arī viesiem, ērtu, pieejamu un mūsdienīgu dzelzceļa infrastruktūru. Mūsu kopīgais mērķis ir mudināt pasažierus arvien vairāk izmantot tieši vilcienu kā pārvietošanās līdzekli tuvākos un tālākos maršrutos. Esmu pārliecināts, ka šis projekts – 48 staciju un pieturas punktu modernizācija un būvniecība, kā arī iespēja pārvietoties pa mūsu izveidoto infrastruktūru jauniegādātajos pasažieru vilcienos būs nozīmīgs solis ceļā uz dzelzceļa transporta pastāvīgi pieaugošu popularitāti,” komentē VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs.

ES pakalpojumu direktīva nosaka, ka ES dalībvalstīs, tajā skaitā Latvijā, līdz šī gada beigām jāizstrādā un jānodrošina vienas pieturas aģentūras principa ieviešana valsts pārvaldē.

Vienas pieturas aģentūras princips sniegtu iespēju ikvienam ES dalībvalsts komersantam nodrošināt iespēju uzsākt noteiktu jomu pakalpojumu sniegšanu citās ES dalībvalstīs un nepieciešamās atļaujas saņemt vai pieteikt attālināti - vienā kontaktpunktā. Latvijā šobrīd identificēti 78 dažādu valsts iestāžu sniegtie pakalpojumi, kas ietilpst direktīvas regulējumā.

Par direktīvas ieviešanu atbildīgās Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) pārstāvji šonedēļ tikušies ar nozaru ministriju pārstāvjiem, kuriem piedāvāts vienas pieturas aģentūras principa ieviešanai izmantot portālu www.latvija.lv un tā publisko pakalpojumu katalogu, kas kalpotu kā vienotais elektroniskais kontaktpunkts saimnieciskās darbības veicējiem. Uzņēmējiem tādējādi tiktu nodrošināta iespēja vienuviet iegūt informāciju par nepieciešamo atļauju saņemšanas nosacījumiem un nepieciešamajām darbībām.

Iekšlietu ministre Linda Mūrniece kategoriski noraida publiskajā telpā izskanējušos apgalvojumus par iekšlietu sistēmas dienestu novēlotām vai nepilnīgām darbībām, novēršot eksplozijas draudus Kundziņsalā.

«Mūsu dienesti profesionāli novērsa katastrofu, darbinieki, kuri mūsu nabadzīgā budžeta dēļ nebija pilnībā ekipēti, veica savu darbu, evakuējot iedzīvotājus un lokalizējot katastrofas cēloņus,» uzsver L. Mūrniece.

Iekšlietu ministrijā (IeM) un atbildīgajos dienestos tiks precīzi analizēta notikumu gaita vakar fiksētajā tehnogēnajā katastrofā Rīgas ostā, Kundziņsalā, «Baltijas konteineru terminālī», taču Iekšlietu ministrijai nav pamata apšaubīt to, ka katastrofas gadījums ticis risināts profesionāli. Ir dots rīkojums Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbiniekiem ar iesaistīto institūciju speciālistiem veikt situācijas analīzi un pašu darba, kā arī sadarbības procedūru izvērtēšanu, jo notikušais būs laba pieredze un «mācību stunda» iekšlietu sistēmas speciālistu tālākajā darbā. Informācija tiks apkopota VUGD, vēlāk rīkojot kopēju dienestu sanāksmi. Tāpat pēc šīs informācijas tiks apzināti katastrofas novēršanas izdevumi un radītie zaudējumi, kurus Iekšlietu ministrija pieprasīs atlīdzināt katastrofas izraisītājiem.

Iekšlietu ministre Linda Mūrniece uzskata, ka iekšlietu nozarē ietaupījums nav pieļaujams nedz 30, nedz 40 procentu apmērā.

Šodien, 21.aprīlī, Ministru kabineta sēdē ministre ir iecerējusi aicināt valdības locekļus ļoti rūpīgi izvērtēt valsts budžeta izdevumu samazināšanas pasākumus iekšlietu nozarei. „Šāds samazinājums apturētu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu pamatfunkciju veikšanu, apdraudot sabiedriskās kārtības un valsts drošības pamatus,” uzskata ministre.

Iepriekšējie ministrijas veiktie pasākumi ir ļāvuši par 19% samazināt 2009.gada atlīdzības fonda izdevumus. Samazinājums panākts, IeM sistēmas darbiniekiem 2009.gadā nemaksājot pabalstus, piemaksas, prēmijas, visās IeM padotības iestādēs samazināts personāla skaits. Amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm no 120 uz 50 latiem samazināta ikmēneša uzturdeva, no 40 uz 30 dienām samazināts ikgadējā atvaļinājums ilgums, no trīskāršas mēneša vidējās izpeļņas uz vienas mēneša vidējās izpeļņas apmēru samazināts atvaļināšanas pabalsts.

Latvijā nav iespējams aizpildīt brīvās vakances ar vietējo iedzīvotāju darba spēka resursu

Tā uzskata iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens. Kā dzīvo Iekšlietu ministrija, kādas rūpes ir ugunsdzēsējiem, policistiem, robežsargiem, kāda ir kopējā drošības politika un cik daudz iekšlietu resors būs atbildīgs par jaunajām naudas atmazgāšanas prasībām, kas vēl nesen veidoja likumu grozījumu kalnus Saeimā, - to visu Dienas Bizness jautāja S. Ģirģenam.

Fragments no intervijas

«Satversmē ir pateikts, ka Latvijas suverēnā vara pieder Latvijas tautai, tātad cilvēkiem. Manā uztverē, darbs valdībā to arī nozīmē - aizstāvēt valsts un tautas intereses, katru dienu meklēt konkrētus risinājumus, kas uzlabotu Latvijas iedzīvotāju materiālo labklājību, cienīgus dzīvus apstākļus un to neatņemamo sastāvdaļu – drošību un taisnīgumu,» bez garām ievadrunām savu sapratni par darbu Dienas Biznesam izskaidroja ministrs.

No Iekšlietu ministrijas padotībā esošās Nodrošinājuma Valsts aģentūras AS "MADARA Cosmetics" ražotnē nogādāti 5000 litri spirta ar koncentrāciju virs 90%, kas tiks izmantots dezinfekcijas līdzekļu ražošanā, informē Iekšlietu ministrijā.

Spirtam ir tikušas veiktas pārbaudes un tas atzīts par nekaitīgu izmantošanai dezinfekcijā. AS MADARA Cosmetics sadarbībā ar SIA "L.Ē.V." pieņems konfiscēto etilspirtu un bez maksas pārstrādās to par virsmu dezinfekcijas līdzekli.

LASI ARĪ: Arī Bio2You uzsāk dezinfekcijas līdzekļu ražošanu

"Krīzes situācijās jāspēj rast radoša pieeja problēmu risināšanai. Dienesti rūpīgi ir strādājuši, lai apkarotu nelegālos akcizēto preču ražotājus un kontrabandistus, un parastā kārtībā šīs akcizētās preces tiek iznīcinātas. Pirmo reizi brīvās Latvijas laikā konfiscēto spirtu izmantosim lietderīgi, lai iekšlietu dienesti un citas valsts un pašvaldību iestādes, ieskaitot slimnīcas, būtu nodrošinātas ar dezinfekcijas līdzekļiem laikā, kad tie ir deficītā un tiek tirgoti par paaugstinātu cenu," pauž iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens.

Pēc gandrīz divu mēnešu aizķeršanās valdība atbalstījusi reemigrācijas atbalsta pasākumu plānu, kas ārzemēs dzīvojošo Latvijas iedzīvotāju atgriešanai mājās līdz 2016. gadam piedāvā vairāk nekā 2,4 miljonus latu vērtus pasākumus.

Plānu valdība atbalstīja bez garām diskusijām. Jānorāda, ka Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātais reemigrācijas atbalsta pasākumu plāns 2013.-2016.gadam valdības darba kārtībā bija iekļauts jau jūnija sākumā, taču tā izskatīšana «aizķērās» ministriju strīdu dēļ par to, kura iestāde nodrošinās vienas pieturas principu. Sākotnēji bija paredzēts, ka vienas pieturas aģentūras funkcijas uzņemsies Labklājības ministrijas (LM) paspārnē esošā Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA), informējot aizbraukušos iedzīvotājus par jautājumiem, kas saistīti ar pārcelšanos un uzturēšanos Latvijā. LM pret šo ideju iebilda, skaidrojot, ka jautājumos, kas neietilpst NVA kompetencē, var palīdzēt tikai kā starpnieks. Tagad vienas pieturas principu paredzēts nodrošināt, izvietojot ārvalstīs dzīvojošajiem valstspiederīgajiem, kuri vēlas atgriezties, nepieciešamo informāciju vienotajā valsts un pašvaldību portālā latvija.lv un valsts iestāžu mājas lapās. Tāpat palīdzēt sniegt informāciju varētu Nacionālais integrācijas centrs.

Iekšlietu ministrija un tās pakļautībā esošie dienesti pēc Tele2 viltus meteorīta mārketinga kampaņas plāno ar uzņēmumu lauzt līgumus, vēsta apollo.lv.

«Plānojam atteikties no Tele2 pakalpojumiem un lauzt tos līgumus, kurus būs iespējams lauzt,» sacīja iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL). Pēc Mūrnieces teiktā, Iekšlietu ministrija negrib sadarboties «ar uzņēmumu, kas šādi izrīkojas». Komentējot uzņēmuma akciju, kurā bija sapulcējušies gan glābšanas dienesti un citas atbildīgās valsts struktūras, gan plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, Mūrniece sacīja: «Visi jutās reāli izmantoti. Pat grūti atrast vārdus, kā to komentēt».

Par līguma laušanu ar Tele 2 paziņojusi laikraksta Kultūras Forums galvenā redaktore Inga Šteimane, kuras stāžs Tele 2 ir vairāk nekā 12 gadi. Es turpmāk nevēlos pirkt pakalpojumus no uzņēmuma, kam šādu mērkaķošanos patīk saukt par daļu no savas komunikācijas, paziņojusi Šteimane.

Iekšlietu ministrija plāno uz ceļiem izvietot vēl simts jaunus fotoradarus. Fotoradarus uzstādīs Iekšlietu ministrijas izraudzīts privāts partneris, taču, pēc kādiem kritēijiem to izvēlēsies, Iekšlietu ministrija slēpj.

LTV raidījums De Facto centies noskaidrot, kāpēc ir šāda slepenība.

«Pie mums tikai retais autovadītājs ievēro atļauto ātruma ierobežojumu, tāpēc iespējas uz Latvijas ceļiem uzstādīt simts fotoradarus kādam uzņēmējam sola fantastiskas biznesa iespējas, jo ienākumi šeit varētu būt mērāmi miljonos latu. Nenoliedzami, ka ļoti gards kumoss. Tikai dīvaini, ka valdība ļoti lielā slepenībā lemj, kurš pie šī gardā kumosa tiks,» secinājis De Facto.

Ministru kabinets ziņojumu par plānoto fotoradaru iepirkumu uzklausīja septembra beigās valdības sēdes slēgtajā daļā. Pie radariem plāno tikt, izmantojot privāto, publisko partnerību. Un aptuveni tas varētu notikt šādi: valsts izaugās kādu uzņēmēju, kurš uz Latvijas ceļiem uzstāda simts fotoradarus, radaru izmaksas sedz partneris, ne valsts. Uzņēmēja izdevīgums rodas soda naudās, proti, tajās valsts un uzņēmējs dalās. Taču pagaidām nekas konkrētāks nav zināms, jo par radaru iegādi atbildīgās amatpersonas Iekšlietu ministrijā un arī Valsts policijā interviju De Facto vairākkārt atteikušas.

Latvija kopumā par 2023.gada pirmo ceturksni no ārvalstu tirdzniecības kompānijām, izmantojot "vienas pieturas aģentūru", ir saņēmusi pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksājumus 16,8 miljonu eiro apmērā, pavēstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Savukārt 2022.gada pirmajā ceturksnī tie bija 12,8 miljoni eiro, līdz ar to Latvija ir saņēmusi aptuveni par 31% lielākus nodokļa ieņēmumus salīdzinājumā ar to pašu periodu pērn.

Lietuva no ārvalstu kompānijām saņēmusi PVN maksājumus teju 25 miljonu eiro apmērā 

Saistībā ar Eiropas Savienības (ES) nesen ieviesto nodokļu plānu, ārvalstu kompānijas šā...

Uzņēmumi, kas iemaksājuši vislielāko PVN summu Latvijas valsts budžetā 2023.gada pirmajā ceturksnī, izmantojot "vienas pieturas aģentūru", ir "Alibaba", "Google Commerce Limited" un "Best Secret Group AG".

Latvija citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm 2023.gada pirmajā ceturksnī ir pārskaitījusi PVN 11,1 miljona eiro apmērā, savukārt 2022.gada pirmajā ceturksnī tie bija 9,8 miljoni eiro. Tas nozīmē, ka pieaugums ir par aptuveni 13%.

Jau ziņots, ka saistībā ar ES nesen ieviesto nodokļu plānu, ārvalstu kompānijas šā gada pirmajā ceturksnī Lietuvas budžetā iemaksāja 24,6 miljonus eiro PVN.

Ķīnas tiešsaistes kompānija "Alibaba", kas strādā ar "Aliexpress" zīmolu bijusi līdere un janvārī-martā Lietuvas budžetā iemaksājusi 4,2 miljonus eiro, izpildot 2021.gada jūlijā ES ievesto "vienas pieturas veikala" shēmu. Pērn kopumā Lietuvas valsts budžets no "Alibaba" saņēma 10,7 miljonus, liecina portāla "Delfi.lt" rīcībā esošā informācija.

Tehnoloģiju kompānija "Google" janvārī-martā Lietuvas budžetā iemaksājusi 3,6 miljonus eiro, kamēr tiešsaistes tirdzniecības kompānija "Amazon" - 1,7 miljonus eiro.

Pirmajā ceturksnī Lietuva no citām ES valstīm "vienas pieturas veikala" plānā saņēma 10,5 miljonus eiro, kas ir par 74,7% vairāk nekā pērn šajā laika posmā.

Savukārt Lietuva citām ES valstīm pārskaitīja 70,2 miljonus eiro PVN maksājumos, kas ir par 26,7 miljoniem eiro jeb 61,3% vairāk nekā pagājušā gada pirmajā ceturksnī.

Modes mākslinieki ir pārliecināti, ka balts, melns un pelēks iet kopā ar visu. SIA Rīgas meži valda pārliecība, ka ar visu iet kopā tieši zaļais. No ekoloģijas aspekta Rīgas mežos ligzdo zaļās vārnas, veselās koalīcijās aug zaļās bērzlapes, bet opozīcijā – zaļās mušmires. No ekonomiskā aspekta Rīgas mežos ir papilnam zaļās enerģijas – ekonomiku sildām, bet mājsaimniecības apkurinām ar biomasu, šķeldu un kokskaidu granulām. Taču pāri visam zaļo jaunība. Tāpēc no sociālā aspekta SIA Rīgas meži vairāku gadu garumā ir iedzīvinājusi vides izglītības projektu Zaļā klase, jo par zaļu pat vēl zaļāks patiešām ir tikai skolas laiks.

Kas lācītim vēderā

Sevišķi zaļš skolas laiks ir Rīgas un Pierīgas pirmsskolas, vispārizglītojošo un profesionālo mācību iestāžu audzēkņiem, jo 35 km attālumā no Rīgas – Ogres pusē – SIA Rīgas meži veido informācijas un vides izglītības kompetenču centru Zaļā klase. Un kompetenču te patiesi ir daudz.

Pirmkārt, izglītot skolēnus par to, kas ir mežs, kāda ir meža nozīme un kāds ir pilns meža apsaimniekošanas cikls, sākot no sēklas līdz dēlim. Otrkārt, tā kā prakse parasti apgāž teoriju, ļaut pašiem iemēģināt roku dažādos mežsaimnieciskajos darbos un izšķirties, vai grūtāk ir stādīt kartupeļus vai tomēr mežu. Treškārt, iemācīt justies labi dabā jebkuros apstākļos. Proti, pieņemts uzskatīt, ka saimnieks nedzen suni laukā lietus laikā, taču mežā darbu pārtrauc tikai tad, ja vēja ātrums pārsniedz 11 m/s! Ceturtkārt, iemācīt pazīt dabu. Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā spēja pazīt dabu ir handikaps turpmākajā dzīvē: ir labi zināt, kā neapmaldīties mežā, bet, ja nu tomēr ir gadījies apmaldīties, – kā rīkoties, kur mežā slēpties negaisa laikā, pat tas, kā mežā noņemt cepuri, ir svarīgi. Ja cepuri atstās pamestu augšpēdus, tad, liekot to atpakaļ galvā, ar vieglu roku galvā var uzlikt arī ērces. Ar tādām zināšanām dzīvē nepazudīsi.

Valsts iestādes neefektīvi tērē budžeta līdzekļus, jo, izmantojot novecojušus un konkurenci kropļojošus iepirkumu noteikumus, pārmaksā par mobilo sakaru pakalpojumiem, uzskata mobilo sakaru operatora «Tele2» pārstāvji.

Šobrīd lielākajā daļā mobilo sakaru iepirkumu valsts un pašvaldību iestādēs faktiski nepastāv konkurence un sistemātiski uzvar pretendents, kurš par līdzvērtīgas kvalitātes pakalpojumu piedāvā augstāku pakalpojumu cenu, norāda uzņēmums.

Pēdējais šāds gadījums ir Nodrošinājuma Valsts aģentūras izsludinātais iepirkums «Mobilo sakaru operatoru sniegto pakalpojumu iegāde Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu vajadzībām uz pieciem gadiem». Tajā «Tele2», iesniedzot finanšu piedāvājumu par kopsummu EUR 5,47 (par pasūtītāja definētajiem pakalpojumiem), zaudēja piedāvājumam par kopsummu EUR 10,82, piemēru min Tele2.

«Iekšlietu ministrijas gadījums raksturo situāciju valsts un pašvaldību iepirkumos. Proti, tajos tiek definētas tehniskās un pakalpojumu prasības, kas bija aktuālas pirms 10 un vairāk gadiem, kad mobilo sakaru tirgus situācija bija radikāli atšķirīga. Rezultātā iepirkumā uzvar pretendents, kura finanšu piedāvājumu kopsumma ir divreiz lielāka. Mūsu praksē ir bijuši gadījumi, kad nav iespējams uzvarēt, pat ja pakalpojumus piedāvājam par velti! Tā ir absurda situācija, ņemot vērā mobilo operatoru sniegto pakalpojumu kvalitātes līmeni Latvijā,» atzīst «Tele2» komercdirektors Raivo Rosts.

Iekšējās drošības biroja (IDB) sāktā izmeklēšana saistībā ar Latvijas austrumu robežas izbūvi varētu būt pamats, lai izvērtētu Iekšlietu ministrijas (IeM) dienestu attiecības ar būvfirmu «Igate», tomēr pārsteidzīgi lēmumi pieņemti netiks, šorīt Latvijas Radio paziņoja iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV).

Ministrs apstiprināja, ka IDB aizturēja bijušo Valsts robežsardzes (VRS) priekšnieku Normundu Garbaru un divus būvuzņēmuma pārstāvjus. Izmeklēšana ir saistīta ar Latvijas austrumu robežas nostiprināšanu, piebilda politiķis. Taujāts, vai tas varētu nozīmēt, ka būs jāpārbūvē žogs, Ģirģens tieši neatbildēja, bet atzina, ka atsevišķi veikto darbu aspekti neatbilst prasītajiem apjomiem un specifikācijām.

Ģirģens uzsvēra, ka šis būs pārbaudījums IDB izmeklētājiem pierādīt savu varēšanu juridiski nostiprināt pierādījumus.

«Kopumā sistēma attīrās, kas ir pozitīvi,» piebilda Ģirģens, «kamēr es būšu iekšlietu ministrs, mūsu dienestos nebūs neaizskaramu personu, vai tas būtu ierindnieks vai ģenerālis.»

Privatizācijai Latvijā ir sena vēsture, tomēr jau 2003.gadā valdība apzinājās, ka tās mērķi ir sasniegti un privatizācijas process ir jāvirza noslēguma fāzē, uzskata Valsts kontrole.

2005.gadā tika pieņemts Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums, radot normatīvo bāzi, kam vajadzēja sekmēt privatizācijas procesa drīzu pabeigšanu. Tomēr termiņi privatizācijas pabeigšanai tā arī netika noteikti, un privatizācija joprojām turpinās.

Kā konstatēja Valsts kontrole revīzijā Kas valstī notiek valsts īpašumu privatizācijas jomā?, privatizācija patiešām atrodas tās galējā noslēguma fāzē, un tā tas turpinās vismaz pēdējos septiņus gadus – to laikā papildus iepriekšējo gadu apjomam privatizēti vien 3% no kopējā privatizējamo valsts dzīvokļu skaita, izlietoti 2% privatizācijas sertifikātu. Privatizācijas aģentūras valdījumā atlicis vien neliels skaits privatizējamu īpašumu, un pēdējos gados to skaits nav būtiski mainījies, jo zema ir privātpersonu interese tos privatizēt. Starp šiem īpašumiem ir 20 dzīvojamās mājas, 81 dzīvokļu īpašums, 46 valsts nekustamā īpašuma objekti, 695 valsts zemesgabali, informē kontroles pārstāvji.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Rīgas dome plāno likvidēt izpilddirekcijas, šodien 100 dienu preses konferencē informēja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (APP).

Jau nākamajā domes sēdē esot plānots pieņemt lēmumu par likvidēšanas sākšanu.

Staķis informēja, ka saiknes nodrošināšanai ar pilsētas apkaimēm, tiks veidotas vienas pieturas aģentūras. Šogad plānots izveidot piecas vienas pieturas aģentūras lielākajās apkaimēs.

Savukārt izpilddirekciju funkcijas plānots nodot departamentiem, kuri faktiski jau pašlaik nodarbojas ar šo funkciju izpildi.

Precīzāka informācija par izpilddirekciju reorganizāciju plānots sniegt atsevišķā preses konferencē.

Kā liecina informācija pašvaldības mājaslapā, Rīgā darbojas trīs izpilddirekcijas. Rīgas Austrumu izpilddirekcija apkalpo Centra rajonu un Latgales priekšpilsētu, Pārdaugavas izpilddirekcija - Kurzemes rajonu un Zemgales priekšpilsētu, bet Ziemeļu izpilddirekcija - Vidzemes priekšpilsētu un Ziemeļu rajonu.

Saeima par iekšlietu ministru 26.maijā apstiprinājusi "Attīstībai/Par!" (AP) virzīto Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieku Kristapu Eklonu.

Eklons iepriekš pauda, ka ministra amatā iecerējis turpināt savas priekšgājējas Marijas Golubevas (AP) iesāktos darbus un iespēju robežās virzīt arī savas iniciatīvas.

Viņš piekritis ieņemt ministra posteni vairāku, tostarp privātu iemeslu dēļ, kā arī valsts pievērstu lielāku uzmanību iekšējai drošībai. Regulāri komunicējot ar Ukrainas kolēģiem, Eklons vēl skaidrāk sapratis, cik liela nozīme ir iekšējai drošībai valsts noturības aspektā.

VUGD bijusi ļoti laba sadarbība ar iepriekšējo ministri un skaidra ceļa karte ar konkrētiem uzdevumiem, tomēr liela daļa to neesot pabeigti, piemēram, jaunu depo būvniecība. Tāpēc Eklona kā ministra prioritātes būs turpināt Golubevas iesāktos darbus un iespēju robežās virzīt iniciatīvas vēl no savas puses.

Valdība atbalstījusi Iekšlietu ministrijas piedāvājumu par publiskā un privātā sektora sadarbību infrastruktūras sakārtošanai iekšlietu nozarē, lai piesaistītu privāto finansējumu jaunu katastrofas pārvaldības centru būvniecībai Rīgā un reģionos.

Centru plānots būvēt Bolderājā, Ludzā, Dubultos, Bulduros, Krāslavā, Rēzeknē, Balvos, Saldū, Aizkrauklē, Zilupē, Limbažos, Kuldīgā, Jelgavā, Dundagā, Dobelē un Preiļos.

Lai noteiktu publiskās un privātās partnerības piemērojamību konkrētā projekta īstenošanā, tiks veikti finanšu un ekonomiskie aprēķini, lai novērtētu šāda projekta ietekmi uz valsts budžeta ilgtermiņa saistību apjomu.

Pamatojoties uz finanšu un ekonomisko aprēķinu rezultātiem, Iekšlietu ministrija sagatavos un izskatīšanai Ministru kabinetā iesniegs konceptuālo ziņojumu par publiskās un privātās partnerības projekta īstenošanas iespējām un paredzētajām darbībām katastrofas pārvaldības centru būvniecībai.

Igaunijas iekšlietu ministra piedāvātais "dronu mūris", kuru veidotu ar Krieviju robežojošās Eiropas valstis no Norvēģijas līdz Polijai, ir ļoti ambiciozs projekts, kurš prasīs arī finanšu ieguldījumus, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV).

Viņš pastāstīja, ka pagājušajā nedēļā notikušajā iekšlietu ministru sanāksmē apspriestā "dronu mūra" izveidošana dabā nozīmētu, ka ar bezpilota lidaparātiem tiktu "nosegta" projektā iesaistīto valstu robeža ar Krieviju visā garumā, novērojot jau esošās kustības, kā arī paredzot soli uz priekšu jeb to, kādas kustības varētu tikt īstenotas no robežas otras puses, un brīdinot par tām viens otru.

Pēc ministra paustā, minētā projekta īstenošana praktiski palīdzētu cīņā pret nelegālo migrāciju, kontrabandu, kā arī pret dažādām provokācijām, kas no Krievijas puses varētu tikt īstenotas. "Tāds ļoti ambiciozs piedāvājums, tāpēc tagad jāskatās. Skaidrs, ka mēs pēc tam to visu sarēķināsim un gala rezultātā tā būs atkal nauda," sacīja Kozlovskis.

Latvija arī nākamgad piedalīsies civilās misijās Kosovā, Afganistānā un Gruzijā, taču ar mazāku dalībnieku skaitu.

Šādu lēmumu Ministru Kabinets pieņēmis pēc tam, kad uzklausījis iekšlietu ministres Lindes Mūrnieces sniegto ziņojumu par iekšlietu sistēmas darbinieku dalību starptautiskajās misijās un operācijās.

Eiropas Savienības (ES) Novērotāju misijā Gruzijā arī turpmāk paliks divi pārstāvji, bet policijas misijā Afganistānā un likuma varas nodrošināšanas misijā Kosovā nosūtāmo civilo ekspertu skaits nākamajam periodam samazināts līdz vienam ekspertam katrā valstī. Šobrīd Afganistānā uzturas 2 iekšlietu sistēmas darbinieki, bet Kosovā – 10 eksperti.

Kā skaidro Iekšlietu ministrijā, līdzdalība šajās ES civilajās ekspertu misijās ir nozīmīga Latvijas starptautisko saistību sastāvdaļa, taču viena pārstāvja uzturēšanās misijā valstij vidēji izmaksā 40 tūkstošus, tāpēc samazināta finansējuma apstākļos visas trīs misijas nav iespējams turpināt līdzšinējā apjomā. Ņemot vērā, ka Kosovas misija ir līdz šim lielākā Eiropas Drošības un aizsardzības politikas misija ar kopskaitā aptuveni 1800 starptautisko civilo ekspertu dalību, arī Latvijas līdz šim nosūtīto amatpersonu skaits ir bijis visnotaļ liels un nākamajam periodam var tikt samazināts, neradot būtisku kaitējumu. Izvērtējot definētās ārpolitikas prioritātes un pašreizējo ekonomisko situāciju, būtiski šobrīd ir nodrošināt Iekšlietu ministrijas speciālistu dalību Gruzijā, jo šis konfliktu skartais reģions ir tuvu kaimiņos Eiropas Savienībai, līdz ar to tas atstāj iespaidu uz visa reģiona stabilitāti un ilgtspējīgu attīstību. Turklāt šī civilā misija Gruzijā ir vienīgais starptautiskais novērotājs, kas darbojas tiešā Abhāzijas un Dienvidosetijas tuvumā, ļaujot starptautiskajai sabiedrībai spriest par notikumiem un procesiem šajā teritorijā. Tāpat arī Afganistānas drošības situācija ir ļoti sarežģīta un, kā vēstulē Valsts kancelejai norāda Ārlietu ministrija, Latvijas iesaiste šīs valsts stabilizēšanā – gan militārā, gan civilā jomā – ir viens no prioritārajiem drošības politikas jautājumiem.