Finanšu ministrija (FM) izstrādājusi grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā, kas paredz atvieglot un vienādot PVN piemērošanas noteikumus un prasības maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), aģentūru LETA informēja FM pārstāvji.

Ar grozījumiem likumā plānots pārskatīts esošo atvieglojumu, kas ļauj MVU, ievērojot noteiktu slieksni, nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta (VID) PVN maksātāju reģistrā un nemaksāt PVN.

Pašlaik MVU var piemērot atbrīvojumu nemaksāt PVN līdz noteiktam slieksnim tikai savā valstī. Savukārt pēc likuma grozījumiem MVU, kas veic ar PVN apliekamus darījumus arī citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, būs tiesīgs piemērot attiecīgās ES dalībvalsts PVN atbrīvojumu mazajiem uzņēmumiem, kā to ir noteikusi konkrētā ES dalībvalsts.

Kā priekšnoteikums šādu tiesību īstenošanai būs MVU apgrozījums, kas nevarēs pārsniegt attiecīgās ES dalībvalsts atbrīvojuma slieksni un kopējo apgrozījumu ES, kas ir noteikts 100 000 eiro apmērā. Šī kārtība būs attiecināma uz citu ES dalībvalstu PVN maksātājiem, kas veic ar PVN apliekamus darījumus iekšzemē, kā arī iekšzemes PVN maksātāji varēs izmantot MVU atbrīvojumu citās ES dalībvalstīs.

ES PVN direktīva ļauj dalībvalstīm ieviest samazināto PVN likmi pārtikai.

Vairums no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm, jo īpaši turīgākās, pārtikai piemēro zemāku pievienotās vērtības nodokļa likmi. Latvija, iespējams, no 2024. gada 1. janvāra pārstās piemērot šī nodokļa samazināto 5% likmi Latvijā raksturīgajiem dārzeņiem un augļiem. BDO Latvia pētījums liecina, ka arī bez šī papildinājuma mūsu valstī PVN likme ir viena no augstākajām.

Atpaliekam tikai no Dānijas

Latvijā PVN likme pārtikas precēm ir viena no augstākajām ES, tāpat kā Bulgārijā, Dānijā, Igaunijā un Lietuvā. «Attīstītās valstis (Vācija – 7% likme, Luksemburga – 3%) piemēro daudz zemāku samazinātā PVN likmi nekā Latvija, neskatoties uz to, ka var atļauties to celt, jo iedzīvotāju dzīves līmenis ir augstāks. Šo valstu iedzīvotāji būtu spējīgi nest arī nedaudz lielāku nodokļu nastu, taču ES dalībvalstis nesteidzas šīs likmes palielināt,» pētījuma datus komentē AS BDO Latvia nodokļu projektu vadītājs Artūrs Radziviļčuks. Viņš kā pārsteidzošu vērtē situāciju, ka Baltijā – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā – šādas samazinātās PVN likmes pārtikai netiek piemērotas. Samazinātās PVN likmes pārtikai nav arī Dānijā. «Izveidojusies absolūti neloģiska aina – jo nabadzīgāka valsts, izņemot Dāniju, jo augstāks PVN pārtikai,» secina A. Radziviļčuks.

Vairums no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm medikamentiem piemēro zemāku pievienotās vērtības nodokļa likmi, Latvijā piemērotā šī nodokļa likme — 12% ir ne tikai augstākā Baltijā, bet pat visā Austrumeiropā, liecina a/s BDO Latvia pētījums.

Latvijā PVN likme medikamentiem ir viena no augstākajām ES, tāpat kā Dānijā, Īrijā, Bulgārijā.

«Attīstītās valstis (Somija — 10%; Beļģija – 6%, Luksemburga – 3%, Zviedrijā pat 0% ) piemēro salīdzinoši daudz zemāku samazināto PVN likmi nekā Latvija, neskatoties uz to, ka var atļauties ieviest arī lielāku samazināto PVN likmi, jo iedzīvotāju dzīves līmenis ir salīdzinoši augstāks. Šo valstu iedzīvotāji būtu spējīgi nest arī nedaudz lielāku nodokļu nastu, taču ES dalībvalstis nesteidzas šīs likmes palielināt,» pētījuma datus komentē a/s BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis.

Viņš norāda, ka pat salīdzinājumā ar Baltijas valstīm Latvija ir PVN rekordiste – kamēr Lietuvā un Igaunijā kompensējamajām zālēm piemēro samazināto 5 un 9% PVN, Latvijā tas ir 12%. Būtiski zemāka PVN likme zālēm ir Austrumeiropas — jaunajās ES dalībvalstīs Ungārijā, Polijā. «Jāņem vērā, ka medikamentu aplikšana ar pievienotās vērtības nodokli pat dažādās Eiropas Savienības valstis ir ļoti atšķirīga un pat sarežģīta, jo ir tādas grupas, kurām tiek piemērota šī nodokļa standarta likme, piemēram, bezrecepšu medikamentiem, ir tādi medikamenti, kuriem tiek piemērota pazeminātā PVN likme un pat ir tādas zāles, kurām šī PVN likme ir 4% vai pat 0%,» kopējo ainu medikamentu aplikšanā ar PVN skaidro J. Zelmenis. Viņš norāda, ka ir valstis, piemēram, Dānija, Īrija, Bulgārija, kurās visas zāles apliek ar valstīs esošo PVN standartlikmi, ir tādas valstis, kā piemēram, Itālija un Francija, kur daļu medikamentu apliek ar 10%, otru ar daudz zemāko 4% vai pat 2,1% likmi.

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātā likme 12% apmērā svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem ir spēkā līdz 2024.gada 31.decembrim, tādēļ nepieciešams izvērtēt, vai tā būtu saglabājama, teikts Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sagatavotajā PVN esošās situācijas novērtējumā un priekšlikumos tālākai diskusijai.

Gadījumā, ja PVN likme tiktu saglabāta 12% apmērā, 2025.gadā veidojas negatīva fiskālā ietekme uz valsts budžetu 17 miljonu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija (FM).

PVN izvērtējumā ir sniegts arī Latvijas salīdzinājums ar Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm - tiek salīdzinātas gan PVN standartlikmes, gan samazinātās likmes starp valstīm. Tiek vērtēti tādi rādītāji kā PVN ieņēmumi un to ietekmējošie faktori, valsts neiegūtie līdzekļi, kas veidojas samazināto likmju un atbrīvojumu piemērošanas rezultātā, PVN plaisa.

Analizējot PVN ieņēmumus Latvijā, darba grupa secinājusi, ka tie palielinās, vērtējot gan absolūtos skaitļus, gan iekasētā nodokļa īpatsvaru no iekšzemes kopprodukta (IKP). 2023.gadā PVN ieņēmumi veido 9,6% no IKP, kas, salīdzinot ar 2022.gadu, ir palielinājušies par 0,3 procentpunktiem.

Iegādes un apvienošanās darījumi (M&A) ir nozīmīgs posms biznesa attīstībā, kas vieniem nozīmē sekmīgas investīcijas, citiem būtisku izaugsmes potenciālu, bet vēl kādam – biznesa (vai tā daļas) pārdošanu, lai ieguldītu jaunās idejās un projektos. Katrai no šādu darījumu pusēm ir savas intereses un vajadzības, taču ir arī kas vienojošs visiem: jo pamatīgāka un rūpīgāka būs sagatavošanās M&A darījumam, jo lielāki būs ieguvumi gan pircēju, gan pārdevēju pusē.

Starp daudzām lietām, kam jāpievērš uzmanība M&A darījumu kontekstā, šajā rakstā īpaši akcentēju nozīmīgākos nodokļu un uzņēmuma struktūras jautājumus.

Nodokļu padziļinātā izpēte (due diligence)

Padziļinātā izpēte ir detalizēta uzņēmuma un tā finanšu uzskaites pārbaude, kas veikta pirms pirkšanas–pārdošanas darījuma. Mērķa uzņēmuma padziļinātā izpēte ietver vairākus aspektus, t.sk. arī nodokļu padziļinātu izpēti ar mērķi identificēt nodokļu riskus un sniegt rekomendācijas, kā tos novērst, vai nodrošināt cenas pārskatīšanu darījumā (nodokļu risks rada iespēju pārskatīt cenu, ko gatavs maksāt pārdevējs).

Nodokļu izpēte parasti tiek veikta par pēdējiem trim gadiem vai no uzņēmuma reģistrēšanas brīža, galvenokārt, pārbaudot pievienotās vērtības nodokļa (PVN), uzņēmumu ienākuma nodokļa ( UIN), iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) piemērošanas un nomaksas atbilstību normatīvajos aktos noteiktajam. Katrā izpētē tiek noteikts risku līmenis (slieksnis), pēc kura nodokļu izpēte koncentrējas uz tam atbilstošiem darījumiem un būtiskajiem konkrētā uzņēmuma darbības aspektiem, veicot datu un dokumentu analīzi, kā arī intervējot uzņēmuma pārstāvjus.

2021. gada novembrī Dienas Biznesā publicējām interviju Pēc būtības tika realizēts reiderisms! ar Kurzemes finiera bijušo īpašnieku Dzintaru Odiņu, kurš tikai pēc 7 gadu pauzes bija apjēdzis notikušo. Intervijā paustais par Stiga RM veikto Kurzemes finiera pārņemšanu un tā īpašnieka Andra Ramoliņa darbībām faktiski ir divu uzņēmēju strīds, kurš interesants vien no viedokļa – bija reiderisms vai nē? Tomēr intervija deva pamatu aizdomām par nodokļu maksātāju naudas izsaimniekošanu ar iespējamu maksātnespējas administratora, VID un Hipotēku un zemes bankas (ALTUM) līdzdalību.

Ievads – no Gazeles līdz maksātnespējai

Kurzemes finieris saņēma Dienas Biznesa balvu Gazele 2012 pēc darbinieku skaita pieauguma 2011. gadā un pēc būtības tādēļ raisīja medija uzmanību brīdī, kad Dzintars Odiņš 2021. gadā vēlējās atklāt uzņēmuma pārņemšanas detaļas savā redzējumā.

No Gazeles balvas līdz slēgtiem bankas kontiem  

Dienas Biznesa balva Gazele 2012 pēc darbinieku skaita pieauguma un 2011. gadā...

Līdz tam figurēja A. Ramoliņa versija par uzņēmuma pārņemšanu dažādos medijos, kas vēstīja vien to, ka viss ir likumīgi, pareizi un ka uzņēmuma darbinieki paglābti no maksātnespējīga saimnieka. Līdz 2014. gadam uzņēmuma īpašnieks bija Dzintara tēvs Dainis Odiņš, bet pats Dzintars bija Kurzemes finiera valdes priekšsēdētājs. 2021. gadā abi bija parādos, un Dz. Odiņš apgalvoja Dienas Biznesam, ka viņam ir grūtības atvērt kontu Latvijas bankās, kas, pēc viņa domām, ir fiktīva parāda izveidošanas sekas pēc uzņēmuma maksātnespējas procesa noslēguma. Kurzemes finieris līdz 2012. gadam ņēma kredītus Zemes un hipotēku bankā (šobrīd Altum) gan iekārtām, gan koku žāvētavai, katlu mājai utt. “Protams, bijām ambiciozi, gribējām augt strauji, radīt darba vietas, eksportēt. Atskatoties varbūt jāsaka, ka pārāk ambiciozi, taču īstu kļūdu nebija, viss bija izplānots pareizi,” tā Dz. Odiņš.

Pirmais kredīts bijis miljonu vērts, otrs - tāpat miljonu, bet noslēgumā uzņēmuma kredītsaistības tuvojās trīs miljoniem. No lobskaidas tirgošanas uzņēmums pārgāja uz finiera līmēšanu, tomēr tas notika 2008. gadā, kas ar šodienas zināšanām visiem sagādāja problēmas. Brīdī, kad Kurzemes finieris saņēma Gazeles balvu, tas jau bija strādājis divus gadus ar pamatīgiem zaudējumiem. Odiņš cerēja uz labākiem laikiem. 2014. gada vidū Dz. Odiņš sapratis, ka jāmeklē investors ar dziļākām kabatām. Izskatot dažādus piedāvājumus, viņš sastapis A. Ramoliņu, kurš esot izrādījis “pretimnākšanu un sapratni”.

Pret STIGA RM 2014. gadā jau bijis neliels parāds – 65 tūkstoši eiro, bet tādu Odiņam nav trūcis. “Bija arī nelieli parādi pret citiem bērza finierkluču piegādātājiem, taču viņi, apzinoties tirgus situāciju, izturējās ar sapratni,” intervijā stāstīja Dz. Odiņš. Jāpiebilst, ka šis fakts ir būtisks, izskatot vēlākos notikumus, lai apzinātos kopējo uzņēmuma kreditoru pulku. Pēc Dz. Odiņa teiktā, A. Ramoliņš sākotnēji piedāvājis ienākt Kurzemes finiera daļā ar 60%, 40% atstājot Odiņu ģimenei, līdztekus sarunās izrādījis interesi par procesiem uzņēmumā un kā topošais partneris visu arī uzzinājis. STIGA RM Kurzemes finierim arī piegādājis kokus par 83 tūkstošiem eiro, kas esošo parādu palielināja. Līdztekus abi viesojušies pie jurista Mārtiņa Krūma. Kad visa informācija par uzņēmuma stāvokli bija nodota topošajam partnerim, pienākusi vēstule par parāda atmaksu STIGA RM, bet jau drīzumā arī tiesas paziņojums par maksātnespējas ierosināšanu. “Mans topošais partneris un investors ir ierosinājis pret mani maksātnespēju,” ievadstāstu noslēdzot, atceras Dz. Odiņš.

Kurzemes finieris pēc maksātnespējas

Jāteic, saistošākā daļa sākas pēc maksātnespējas pasludināšanas, jo Dienas Biznesam nav iespēju pārbaudīt, kurš no uzņēmējiem par otru saka taisnību vai septiņus gadus senus notikumus atceras mazliet citādi. Proti, mutvārdu vienošanās starp Ramoliņu un Odiņu nav apstiprināmas, bet pēc tiesas lēmuma parādās dokumenti un atsauces iespējas. Proti, tikai procesa sekas parāda reiderisma fakta pastāvēšanu.Vēstule par maksātnespēju atnāca 2014. gada oktobra vidū, bet to pasludināja 15. novembrī. Pēc tās nekādas sarunas ar Dz. Odiņu netika veiktas.

“Tālāk viss notika zibens ātrumā. Izrādījās, ka man aiz muguras patiesībā visu laiku tika gatavots šis uzņēmuma pārņemšanas process caur maksātnespēju, un to īstenoja ātri un precīzi, notika gluži vai militāra operācija. Ne velti tika iesaistīti maksātnespējas administratori ar labi zināmu reputāciju,” intervijā klāsta Dz. Odiņš.

Ieradies maksātnespējas administrators Andris Bērziņš, un banka nomainījusi apsardzi. STIGA RM uzreiz kļuvusi par uzņēmuma nomnieku, uzreiz pēc maksātnespējas, 2014. gada novembrī! Jau 2015. gada februārī STIGA RM kļuva par visas uzņēmuma mantas īpašnieku, izpērkot bankas cesijas no Zemes un hipotēku bankas (Altum). Līdz ar maksātnespējas administratora ierašanos Kurzemes finierī ieradies arī STIGA RM pārstāvis, kurš vēlāk kļuvis par ražošanas direktoru. Lielākā ķeza Odiņam iznākusi tāda, ka pēc Kurzemes finiera cesiju pārdošanas STIGA RM viņš tomēr nonācis pamatīgos parādos, kas, visticamāk, ir galvenais iemesls, kādēļ cilvēks vēl pēc septiņiem gadiem atceras šādus nepatīkamus notikumus. Parāds izrādījies gan bankai, gan pieminētajam juristam Mārtiņam Krūmam. Dz. Odiņš atceras, ka viņam draudēts ar krimināllietas ierosināšanu par uzņēmuma izsaimniekošanu, ja tiks celtas iebildes, piebilstot, ka tieši Hipotēku un zemes bankas norāde citām bankām bijusi pamats viņam kontus neatvērt. No visa šī stāsta jau 2021. gadā izrietēja vairāki jautājumi.

Pirmkārt, vai Ramoliņš Odiņu ir piemānījis un uzņēmuma pārņemšana tādēļ būtu uzskatāma par reiderismu, kas tiešā veidā ir gandrīz nepierādāms fakts, jo eksistē tikai mutvārdu vienošanās. Otrkārt, vai Zemes un hipotēku banka, pārdodot cesijas, bija tiesīga tās tirgot bez izsoles, jo bez STIGA RM eksistēja vēl citi kreditori, kuri neko nesaņēma, bet notika tieši šāds darījums. Kā Dz. Odiņš paliek parādā Mārtiņam Krūmam 200 tūkstošus eiro un kādēļ? Visbeidzot, paliek arī viena nepārdota cesija, un Odiņš vēl ir parādā bankai. “Prasība ir solidāri arī pret manu tēvu,” par bankas parādu saka Dz. Odiņš, piebilstot, ka šādu summu nopelnīt mūža laikā nevarot, tādēļ cīnīsies par taisnīgu atrisinājumu.

Runa ir par publisku naudu

Slīcēja glābšana ir paša slīcēja rokās, tā var teikt par Dz. Odiņa stāstu, jo Dienas Biznesa jautājumi Altum kā Hipotēku un zemes bankas saistību pārņēmējam nenesa augļus. Arī jautājumi Valsts ieņēmumu dienestam par Kurzemes finiera PVN parādiem 2014. gadā un 2015. gadā atbildēs īpašu skaidrību nevieš. Tādēļ arī jautājām pašam Dz. Odiņam, ko viņš laikā kopš intervijas Dienas Biznesam darījis pats. Aptuveni gadu pēc intervijas Dz. Odiņš uzrakstījis iesniegumu Valsts policijas Galvenajai kriminālpolicijas pārvaldei par uzņēmuma aktīvu izkrāpšanu un izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas. Kriminālprocesa vēl nav, bet minētie fakti papildina stāstu.

Proti, ir skaidra norāde, ka Altum ir 100% valsts kapitālsabiedrība un rīkojas ar publiskiem līdzekļiem, un pamatprasība pret Kurzemes finieri ir aptuveni 3,35 miljoni eiro. Savukārt pārdošanas darījumā 2015. gada 13. februārī parādās summas, kas par īpašumiem jāsamaksā ieskaita veidā, pirmkārt par virkni nekustamo īpašumu 322 tūkstoši eiro, bet par kustamo mantu pirkuma cena 1,86 miljoni eiro un PVN summa 391 tūkstotis. Vēl ir prasījuma tiesības pret citiem debitoriem. Kopējā pirkuma vērtība ir 2,19 miljoni eiro un PVN - 391 tūkstotis eiro, kuru vēlāk atgūst no VID.

Faktiski forma – ieskaita veidā - nozīmē, ka STIGA RM, neveicot pirkuma maksājumus, kļūst par publiskas mantas turētāju, turklāt izsole par šādu pārdošanas procesu netika rīkota, ko, visticamāk, pēc dokumentiem spriežot, nokārtoja maksātnespējas administrators Andris Bērziņš. Dz. Odiņš iesniegumā policijai norāda, ka uzskata - starp A. Bērziņu, A. Ramoliņu un VID amatpersonām, visticamāk, pastāvējusi vienošanās par šādu procesa organizēšanu. Tāpat viņš uzskata, ka Altum vecākais jurists Aivis Brūders ir nepamatoti cedējis vairumu bankas prasību pret Kurzemes finieri, kas pārsniedz 3 miljonus eiro.

Starp citu, ne bez pamata Dz. Odiņš lūdz izmeklēt naudas izcelsmi, kas tērēta prasījuma tiesību iegūšanai, jo STIGA RM gada pārskati atbilstošā laika periodā no tiesas nav tik spīdoši, lai nomaksātu 2,19 miljonus eiro un vēl PVN. Tostarp iesniegums satur informāciju par iespējamu PVN shēmu par jau minēto summu, kur Dz. Odiņš norāda, ka VID kā nodrošinātais kreditors nodokļu parādu piedziņas direktores personā ir atteicies no nodokļu maksājumu ieņēmumiem valsts labā. Kopumā iesniegums policijā lūdz izmeklēt reiderisma gadījumu, publisko līdzekļu izsaimniekošanu un administratora manipulācijas, prasot ierosināt kriminālprocesu pēc virknes Krimināllikuma pantu.

Tikai VID veiks pārbaudi

Dz. Odiņš cita starpā ir arī vērsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā ar norādēm par iespējamām prettiesiskām Altum darbinieku darbībām, kā arī lūdzis Finanšu ministriju skaidrot pārraugāmās institūcijas darbu atbilstošā laika periodā. KNAB iesniegumu atstāj bez virzības, bet Finanšu ministrijas skaidrojums, īsi sakot, ir – ievērojot visus nākotnes izdevumus, kādi varēja rasties, un STIGA RM piedāvājumu, darījums bija izdevīgs, un Altum tā varēja rīkoties!

Proti, FM norāda uz to, ka maksātnespējas procesā nav jāņem vērā mantas potenciālā vērtība, bet gan faktiskās iespējas, ievērojot apgrozības ātruma principu. Tautas valodā iznāk – nestiept gumiju un pārdot, ja ir iespēja! Valsts sekretāres vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas apkarošanas jomā Jana Salmiņa vēstulē Odiņam norāda, ka VID pienākums ir nodrošināt nodevu un nodokļu iekasēšanu, nevis īstenot juridisko personu maksātnespējas procesus, esot atbildīgiem par to efektīvu norisi un mērķu sasniegšanu, piebilstot: “Jo pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas administratoram ir visas normatīvajos aktos, parādnieka statūtos vai līgumos paredzētās pārvaldes institūciju tiesības, pienākumi un atbildība, un tādējādi administratoram ir pienākums pārvaldīt parādnieka mantu un veikt tās atsavināšanu kā krietnam un rūpīgam saimniekam, vadoties no kreditoru kopuma ekonomiskajām interesēm, nevis konkrēta kreditora mantiskajām vai savām personiskajām interesēm, un nepieļaut interešu konfliktu un šaubas par objektivitāti savā darbībā.”

Valsts ieņēmumu dienests šā gada 13. februārī vēstī Dz. Odiņam, ka par VID amatpersonu darbību ir uzsākta pārbaude un par rezultātiem tiks ziņots atsevišķi. Pēc FM skaidrojuma, pārbaude, visticamāk, noslēgsies ar fakta konstatāciju, ka viss bijis kārtībā. Šobrīd ir vērojama tāda kā birokrātiskā durvju spēle ar atbildību. Šādu spēli nereti var novērot arī žurnālisti, kad par nepatīkamu jautājumu prasi, kurās durvīs gribi, vienmēr parādīs citas. FM netieši norāda uz administratora atbildību. Tajā pašā laikā nav jau īsti skaidrs, cik par Kurzemes finieri tiešām tika saņemts, jo Altum darbība ir noslēpums.

“Vispirms vēlreiz uzsveram, ka sabiedrībai Altum kā Latvijas Hipotēku un zemes bankas tiesību un saistību pārņēmējai ir saistošs Kredītiestāžu likuma regulējums, saskaņā ar kuru neesam tiesīgi atklāt informāciju par konkrētiem šajā laikā noslēgtajiem darījumiem gan starp fiziskām, gan juridiskām personām. Vienlaikus, nekomentējot konkrētus klientus un darījumus, vēlamies akcentēt, ka aktīvu realizācijai ir iespējamas dažādas formas, savukārt bankas jeb kreditora uzdevums ir maksimāli atgūt darījumā ieguldītos līdzekļus. Cesiju pārdošana ir banku praksē ierasts un racionāls instruments. Tas, cik un kādas saistības tiek cedētas, atkarīgs no virknes faktoru. Lemjot par prasījuma tiesību pārdošanu, vērā tiek ņemti gan finansiāli, gan juridiski aspekti. Tiek vērtēti esošie un sagaidāmie izdevumi par aktīvu apsaimniekošanu (piemēram, par apsardzi, komunālajiem pakalpojumiem, nodokļiem u.c.), tiek analizēta potenciālo prasījuma tiesību pircēju naudas līdzekļu izcelsme, citu kreditoru esamība un daudzi citi faktori. Tiek vērtēts arī tas, kādas parādsaistības bankai ir tiesības cedēt. Katrā gadījumā tiek vērtēts sagaidāmais ieguvums no cesijas darījuma, un tas tiek salīdzināts ar sagaidāmajiem ieguvumiem no citiem aktīvu realizācijas veidiem. Praksē tiek lietoti dažādi risinājumi, nereti arī pats klients iesaistās pircēju vai investoru meklēšanā. Kreditora mērķis ir mazināt izdevumus un maksimāli atgūt ieguldītos līdzekļus. Visos gadījumos lēmumu par fiziskās personas maksātnespējas procesa uzsākšanu vai izbeigšanu pieņem tiesa, vērtējot fiziskās personas maksātnespējas procesa atbilstību Maksātnespējas likuma normām,” tā 2021. gada decembrī Dienas Biznesam atbild Altum pārstāve Sandra Eglīte.

Proti, noslēgumā visi institūciju pirksti pārkāpumu gadījumā rāda maksātnespējas administratora Andra Bērziņa virzienā, un pagaidām šis ir vienīgais pavediens, aiz kura problēmu kamolu Dz. Odiņam iespējams risināt, turklāt ne ar mediju palīdzību tas darāms, lai arī tieši šī administratora darbība ne reizi vien apšaubīta publiski. Piemēram, 2013. gadā sabiedriskajā medijā LSM ir norāde uz administratora darbības pārkāpumiem. 2014. gadā parādās publikācijas, kurās Dobeles Dzirnavnieka valdes priekšsēdētājs norāda uz iespējamu reiderisma mēģinājumu.

Jau 2018. gadā parādās tiesnešu saraksti, kuru lēmumi maksātnespējas lietās ir pretrunā ar tiesību normām un ne bez A. Bērziņa pieminēšanas. Turklāt avots ir Tieslietu padomes ekspertu komisija.

Proti, pamats šaubīties ir par administratora darbu, un netiešās norādes FM un Altum atbildēs ir patiesas, tomēr, ja neskatām lietas tikai pēc likuma burta, tad viens pats A. Bērziņš neko nespētu. Runa, iespējams, ir par korupciju, par augsta līmeņa sakariem un protekcionismu pat politiskā līmenī. Visbeidzot, noslēguma jautājums ir – ja bija noteikti 2,19 miljoni eiro ieskaita veidā un 391 tūkstotis PVN, kopā 2,5 miljoni eiro, cik no šīs naudas valsts patiešām saņēma, vai PVN atmaksāja? Skaidru atbilžu Dienas Biznesam nav, un šaubas tomēr paliek!

Uzziņai

PVN shēmas tehniskā puse

Tā kā, iegādājoties īpašumu, apmaksa tiek veikta ar ieskaitu, t.sk. attiecībā uz PVN, veidojas situācija, ka pircējam rodas tiesības atskaitīt priekšnodokli, konkrētajā gadījumā vairāk nekā 300 000 eiro. Līdz ar to pircējs var par šo summu samazināt savu maksājamo PVN vai arī lūgt valstij to atmaksāt. Pārdevējam attiecīgi rodas pienākums samaksāt šo PVN. Tomēr, tā kā samaksa notiek ar ieskaitu un maksātnespējīgajā SIA reāla nauda neienāk, pie tam maksātnespējīgajam uzņēmumam nav citas mantas un naudas, līdz ar to ir skaidrs, ka šāda apmēra PVN maksātnespējīgais uzņēmums nekad nesamaksās. Tādā veidā pircējs iegūst ekonomisko labumu samazināto nodokļu vai pat no valsts atmaksāto nodokļu veidā. Savukārt valsts nodokļu maksājumu no maksātnespējīgā pārdevēja nesaņem, un šis parāds, pabeidzot bankrota procedūru un izslēdzot maksātnespējīgo uzņēmumu no reģistra, tiek norakstīts. Ir visai dīvaini, ka Valsts ieņēmumu dienests ir piekritis un nav iebildis šādai maksātnespējīga uzņēmuma, kuram jau bija nodokļu parāds, īpašuma pārdošanas kārtībai, kas neizbēgami rada valstij papildu zaudējumus un vēl vairāk palielina bankrotējušā uzņēmuma nodokļu parādu.

10.janvārī, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē plānots izskatīt iedzīvotāju iniciatīvu par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātās likmes 12% apmērā ieviešanu sabiedriskajai ēdināšanai.

Iniciatīvas autors, viesnīcas "Riga Islande Hotel" vadītājs un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Andris Kalniņš aģentūrai LETA iepriekš pauda prieku par iegūto sabiedrības atbalstu iniciatīvas virzīšanai Saeimā.

"Īsais laika periods, kurā balsis ir iegūtas, tikai liecina par šo izmaiņu tūlītēju nepieciešamību," pauda Kalniņš, piebilstot, ka, ieviešot PVN samazināto likmi sabiedriskajai ēdināšanai, cenu kāpuma laikā nozares pakalpojumi sabiedrībai kļūtu pieejamāki.

Līdztekus Kalniņš izteica cerību, ka sabiedrības viedoklis tiks uzklausīts un Latvija pievienosies lielākajai daļai Eiropas Savienības (ES) valstu, kurās jau patlaban sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem ir PVN samazinātā likme.

Pārtikas ražotāju, pārstrādātāju un tirgotāju pārstāvji aģentūras LETA rīkotajā diskusijā "Pārtikas cenas - kur slēpjas problēmas un kas gaida nākotnē?" ceturtdien atkārtoti aicināja valdību samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi pārtikai.

Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja, vadošā pētniece Ingūna Gulbe norādīja, lai gan izskanējuši vairāki argumenti PVN likmes saglabāšanai esošajā līmenī, iemesls ir tikai viens - šo nodokli ir vieglāk iekasēt.

Viņa uzsvēra, ka samazinātās PVN likmes ieviešana dārzeņiem un augļiem jau parādīja, ka, samazinot nodokļa likmi, budžetā nodokļa ieņēmumi nesamazinās, bet nozarē pieaug darbavietu skaits un algas.

Vienlaikus Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) izpilddirektors Noris Krūzītis uzsvēra, ka valdība jau vairākkārt ir aicināta pārskatīt PVN likmi pārtikai, taču, ja valdības redzējums ir, ka PVN ir viegli iekasējams, tad pretargumentu tam nav.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti šodien skatīs iniciatīvu par samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) 12% apmērā ieviešanu sabiedriskajai ēdināšanai.

Sēde notiks plkst.10 Jēkaba ielā 6/8.

Uz komisijas sēdi uzaicināti Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA), kā arī Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvji.

Tāpat komisijas sēdē skatīs grozījumus Komercdarbības atbalsta kontroles likumā, kā arī otrajam lasījumam virzāmo Lielu uzņēmumu grupu globāla minimālā nodokļa līmeņa nodrošināšanas likumu, grozījumus Finanšu instrumentu tirgus likumā un grozījumus Kredītiestāžu likumā.

Saeima 18.janvārī nodeva izskatīšanai komisijās iniciatīvu par PVN samazinātās likmes 12% apmērā ieviešanu sabiedriskajai ēdināšanai.

Iepriekš Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā iniciatīvas autors, viesnīcas "Riga Islande Hotel" vadītājs un LVRA prezidents Andris Kalniņš sacīja, ka, ieviešot PVN samazināto likmi sabiedriskajai ēdināšanai, cenu kāpuma laikā nozares pakalpojumi sabiedrībai kļūtu pieejamāki.

Dabasgāzes sadales sistēmas operators AS "Gaso" iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) jaunus dabasgāzes sadales pakalpojuma tarifus, kas paredz palielinājumu no 2024.gada 1.janvāra gan tarifu mainīgajai daļai, gan arī fiksētajai daļai, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Tostarp lietotājiem, kuri gadā patērē līdz 2635 kilovatstundām (kWh) dabasgāzes, tarifu plānots palielināt par 22,4% - no 22,9503 eiro par megavatstundu (MWh) bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) līdz 28,0907 eiro par MWh bez PVN.

Vienlaikus lietotājiem, kuri gada laikā patērē no 2635,1 līdz 263 450 kWh dabasgāzes, tarifu plānots palielināt par 35,9% - līdz 12,1219 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 263 450,1 līdz 1 327 788 kWh, tarifu plānots palielināt par 8,5%% - līdz 9,2978 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 1 327 788,1 līdz 13 277 880 kWh, tarifu plānots celt par 5,9% - līdz 6,1972 eiro par MWh, bet lietotājiem, kuri patērē no 13 277 880,1 līdz 132 778 800 kWh, tarifu plānots palielināt par 2,9% - līdz 4,0262 eiro par MWh.

Atteikšanās no 5% PVN likmes augļiem un dārzeņiem nozarē faktiski ir “spļāviens sejā” vietējiem zemniekiem, vietējās produkcijas patērētājiem, kā arī tirgotājiem, kas ilgstoši cīnījušies ar negodprātīgiem ēnu ekonomiku atbalstošiem konkurentiem.

Biedrība “Latvijas Augļu un dārzeņu tirgotāju asociācija” pārstāvis Uldis Jaunzems atzīst, ka ir pārsteigts par Zemkopības ministra Armanda Krauzes publiski pausto atbalstu atgriezt augļiem un dārzeņiem 21% PVN likmi, neskatoties uz to, ka, vēl atrodoties opozīcijā, Krauze solījis cīnīties par nozari.

U. Jaunzems: “Vēl lielāku neizpratni mūsos raisa fakts, ka vien pirms dažiem mēnešiem Zemkopības ministrija pati rosināja saglabāt samazināto pievienotās vērtības nodokļa likmi augļiem un dārzeņiem, balstoties tieši uz veiktajiem rezultatīvajiem rādītājiem. Toreiz ministrija uzsvēra, ka, vērtējot samazinātās PVN likmes efektivitāti, svarīgi ir ņemt vērā Covid-19 pandēmijas ietekmi, ražošanas resursu cenu sadārdzinājumu un kara Ukrainā sekas. Acīmredzot politiķiem jāatgādina, ka šī gada pavasarī visos Latvijas reģionos augļkopji ievērojami cieta no pavasara salnu postījumiem un vasarā no sausuma.”

AS "Sadales tīkls" (ST) fiksētās komponentes tarifa pieaugumu kompensēšanai 60% apmērā kopējais plānotais finansējums plānots 30,476 miljonu eiro apmērā, liecina informācija Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādātajā likumprojektā, ko otrdien plānots skatīt valdībā.

KEM norāda, ka likumprojekts izstrādāts, lai ierobežotu elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma tarifu izmaksu pieaugumu mājsaimniecībām, nodrošinot tarifu izmaksu paredzamību un izmaiņu pakāpeniskumu. Vienlaikus noritēs darbs pie vidēja termiņa risinājuma sistēmas pakalpojumu tarifu pieauguma ierobežošanai, kas būtu piemērojams no 2024.gada.

Likumprojekts paredz līdz vidēja termiņa risinājuma izveidei elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma fiksētās komponentes tarifa pieaugumu kompensēt 60% apmērā no sistēmas pakalpojumu maksas fiksētās komponentes. Sākotnēji maksas samazinājums tiks piemērots par periodu no 2023.gada 1.septembra līdz 2023.gada 31.decembrim.

Valdība otrdien atbalstīja pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātās 12% likmes piemērošanu uz vienu gadu augļiem, ogām un dārzeņiem.

Patlaban spēkā esošā 5% PVN likme augļiem un dārzeņiem ir spēkā līdz 2023.gada 31.decembrim, bet no 2024.gada 1.janvāra likme patlaban paredzēta 21%.

Lai noteiktu 12% PVN likmi, nepieciešami kompensējošie pasākumi 15,9 miljonu eiro apmērā, tādēļ tiks pārskatītas akcīzes nodokļa likmes.

Izvērtējot vairākus scenārijus, kā iespējamais variants kompensējošo pasākumu īstenošanai piedāvāts palielināt akcīzes nodokli bezalkoholiskajiem dzērieniem, straujāk celt akcīzes nodokli stiprajam alkoholam, cigaretēm, karsējamai tabakai un smēķējamai tabakai, kā arī tabakas aizstājējproduktiem. Papildus nepieciešams akcīzes nodokli piemērot dabasgāzei, ko izmanto par degvielu, tiem uzņēmumiem, kas sasnieguši "de minimis" prasības.

Valdība otrdien atbalstīja AS "Sadales tīkls" (ST) fiksētās komponentes tarifa pieaugumu kompensēt 60% apmērā no šā gada septembra līdz gada beigām.

ST fiksētās komponentes tarifa pieaugumu kompensēšanai 60% apmērā kopējais plānotais finansējums plānots 30,476 miljonu eiro apmērā.

Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM) norāda, ka likumprojekts izstrādāts, lai ierobežotu elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma tarifu izmaksu pieaugumu mājsaimniecībām, nodrošinot tarifu izmaksu paredzamību un izmaiņu pakāpeniskumu. Vienlaikus noritēs darbs pie vidēja termiņa risinājuma sistēmas pakalpojumu tarifu pieauguma ierobežošanai, kas būtu piemērojams no 2024.gada.

Likumprojekts paredz līdz vidēja termiņa risinājuma izveidei elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma fiksētās komponentes tarifa pieaugumu kompensēt 60% apmērā no sistēmas pakalpojumu maksas fiksētās komponentes. Sākotnēji maksas samazinājums tiks piemērots par periodu no 2023.gada 1.septembra līdz 2023.gada 31.decembrim.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien konceptuāli atbalstīja samazinātā pievienotā vērtības nodokļa (PVN) 12% apmērā piemērošanu uz trim gadiem atsevišķai ēdināšanas uzņēmumu grupai.

Komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV) norādīja, ka priekšlikums paredz samazināto PVN piemērot tiem uzņēmumiem, kuru darba spēka izmaksas pārsniedz 10-15% no apgrozījuma. Uzņēmumiem, kuriem darba spēka izmaksas ir mazākas, komisijas ieskatā būtu jāpiemēro pilna PVN likme 21% apmērā.

Tāpat deputāti vienojās, ka ēdināšanas nozares uzņēmumiem būtu jāslēdz līgums vai vienošanās ar Ekonomikas ministriju (EM) un Finanšu ministriju (FM), ka samazinātā PVN likme tiktu piemērota uz trim gadiem, lai priekšvēlēšanu laikā netiktu panākti kādi citi nosacījumi.

Reirs arī norādīja, ka komisija šādu iniciatīvu atbalsta tikai tad, ja nozare spēs pierādīt, ka lēmums pozitīvi ietekmē tās izaugsmi un valsts kopējo ekonomisko attīstību. Līdzekļus, kas tiks gūti no samazinātā PVN, uzņēmumiem būs jānovirza sociālajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksai.

Problēmas viesmīlības nozarē ir jārisina nekavējoties, nevis gausi tās jāatliek, novērojot, kā viens pēc otra aizveras neskaitāmi viesmīlības uzņēmumi, pauda Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) vadītājs Andris Kalniņš.

Viņš skaidroja, ka jau patlaban novērojams, ka darbu beidz vairāki teju leģendāri restorāni, piemēram, "Vincents" un "Čarlstons", taču šie ir tikai pazīstamākie restorāni, jo savu darbību pārtrauc vai ir smagas izvēles priekšā arī daudzi mazpazīstamāki restorāni, kafejnīcas un citas ēdināšanas iestādes.

"Tās ir problēmas, ar ko nozare saskaras jau vairākus gadus - Covid-19 mantojums, situācija pasaulē ģeopolitiskajā kontekstā, pieaugošā inflācija un darba spēka trūkums," norādīja Kalniņš, atgādinot, ka patlaban ēdināšanas nozares nodokļu parāds ir uzkrājies 44,2 miljonu eiro apmērā, kas galvenokārt saistās ar Covid-19 laiku.

Vienlaikus Kalniņš uzsvēra, ka patlaban ēdināšanas nozare, abstrahējoties no šī parāda, ir nerentabla un ar zemu konkurētspēju. Cita starpā pandēmijas laikā nozare ir zaudējusi aptuveni 30% darba spēka, savukārt kopējais atalgojums nozarē ir pieaudzis par 20%, kas pamatojams ar darba spēka trūkumu un kopējo inflāciju valstī.

Vidējā mājsaimniecība Latvijā – tālu no vidusslāņa līmeņa.

Kad Latvijas vidējā mājsaimniecība ir iegādājusies preces un pakalpojumus par visu naudu, tā teorētiski ir iztērējusi 2783,2 eiro un nodokļos (PVN, sociālās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodoklis) samaksājusi 2048,76 eiro. Ja preces un pakalpojumus, kas pieklājas visiem, vienkāršoti saucam par maizes klaipu, iznāk, ka vairāk nekā 2/5 no tā apēd valsts – lai visiem būtu liela drošība, laba kārtība, lieliska veselība un izcila izglītība.

Vidējā ģimene valstī mūsu izpratnē ir divi strādājošie – vecāki, kas saņem vidējo algu pēc CSP 2023. gada datiem, divi pensionāri (vecvecāki), kas saņem vidējo pensiju pēc tā paša gada statistikas, un divi bērni, kas tiek skaitīti kā apgādājamās personas. Mēs vērā ņemam tikai lielākos nodokļus – PVN, IIN un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Nekādi citi nodokļi vai nodevas netiek ņemti vērā. Vienkāršības labad vērā netiek ņemti arī cita veida atvieglojumi vai pabalsti, piemēram, māmiņalgas, pieņemot, ka atvieglojumi un pabalsti savstarpēji izlīdzinās ar neievērotiem nodokļiem un nodevām. Valsts pamatā ir ģimene, un mūsu mērķis ir skaidri parādīt ģimenes budžetu un saikni ar valsti. Proti, ir vērts saprast, cik katra ģimene maksā par savu valsti un cik paliek pašiem, jo stipra valsts ir stipriem pilsoņiem.

19 no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm, jo īpaši daudzas turīgākās, piemēro zemāku PVN likmi sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem, vienlaikus šo samazināto likmi daudzas valstis nepiemēro alkoholiskajiem dzērieniem.

To rāda AS BDO Latvia pētījums. “Latvijā PVN likme sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem ir viena no augstākajām ES, tāpat kā Dānijā, Somijā, Portugālē, Slovēnijā, Igaunijā, Vācijā,” datus analizē AS BDO Latvia nodokļu prakses vadītājs Krišjānis Volfs.

Viņš norāda, ka lielākajā daļā Rietumeiropas valstu (Luksemburgā 3% likme, Francijā 5,5%, Nīderlandē 9%, Austrijā 10%, Zviedrijā 12%) piemēro salīdzinoši daudz zemāku samazināto PVN likmi nekā Latvijā, neskatoties uz to, ka šajās valstīs var atļauties ieviest arī augstāku PVN likmi, jo iedzīvotāju ienākumu līmenis ir salīdzinoši augstāks un tie būtu spējīgi nest arī nedaudz lielāku nodokļu nastu, taču ES dalībvalstis nesteidzas šīs likmes palielināt, lai arī pēdējais gads ir uzskatāms par ekonomiskās stagnācijas periodu. BDO pētījums vērš uzmanību, ka sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem Latvijā ir pat augstāka (21%) PVN likme nekā standartlikme Vācijā (19%), Maltā (18%) un Luksemburgā (17%). Eiropa ļauj samazināt “ES PVN direktīva atļauj dalībvalstīm ieviest samazināto PVN likmi sabiedriskajai ēdināšanai, izņemot alkoholiskos dzērienus, tāpēc šis jautājums ir nacionālo valstu valdību ziņā,” stāsta K. Volfs.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātās 12% likmes piemērošanu uz vienu gadu svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem.

Patlaban spēkā esošā 5% PVN likme augļiem un dārzeņiem ir spēkā līdz 2023.gada 31.decembrim. Sākotnēji valdības virzītajā likumprojektā no 2024.gada 1.janvāra likme bija paredzēta 21%, taču pēc koalīcijas politiķu priekšlikuma Saeima šodien nolēma uz gadu piemērot 12% likmi.

12% PVN likmes noteikšanai nepieciešamie kompensējošie pasākumi 15,9 miljonu eiro apmērā tiks rasti, pārskatot akcīzes nodokļa likmes, kā arī atceļot augļu un dārzeņu audzētājiem plānoto trīs miljonu eiro subsīdiju.

Kā ziņots, iepriekš valdības sēdes diskusijās ministri pārrunāja arī to, ka kopumā šim jautājumam būtu jāatrod risinājums arī ilgākā termiņā. Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) norādīja, ka, tā kā atbalstot vienu nozari, tiek ietekmēti citi, soļiem esot jābūt samērīgiem. Savukārt ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) sacīja, ka ilgtermiņa risinājumam ir jābūt, bet tas iespējams tikai pēc plašākām sarunām.

Latvijā lielākās lauksaimniecības nozaru pārstāvošās nevalstiskās organizācijas “Zemnieku saeima” un “Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome” (LOSP) informē, ka nozarei nav pieņemams un atbalstāms Ministru prezidentes Evikas Siliņas paziņojums par 12% PVN likmes piemērošanu Latvijai raksturīgiem augļiem, dārzeņiem un ogām.

“Vēlamies atgādināt, ka kompromisi tiek meklēti abpusējās sarunās, nevis tos pieņemot vienpersoniski. Lēmumiem jābūt ekonomiski pamatotiem. Šobrīd, spriežot pēc publiskās komunikācijas, atsevišķas ministrijas un koalīcijas pārstāvji paniski mēģina “lāpīt budžetu” uz iedzīvotāju un uzņēmēju rēķina. Sāpīgi, jo ir skaidrs, ka netiek domāts par ilgtermiņa sekām īstermiņa lēmumu rezultātā,” norāda biedrības “Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome” valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis.

Svaigiem augļiem un dārzeņiem piemēros 12% PVN likmi 

Svaigiem augļiem un dārzeņiem nākamajā gadā Latvijā piemēros pievienotās vērtības nodokļa...

“Šobrīd atsevišķi valdības pārstāvji, nekonsultējoties ar nozari un neuzklausot nozares pārstāvjus, vien publiski “izmetot ideju” vispirms par 21% PVN likmes atgriešanu un tagad sociālajā vietnē X (iepriekš Twitter) paziņojot par 12% PVN likmes piemērošanu Latvijai raksturīgiem dārzeņiem, augļiem un ogām, faktiski manipulē ar cipariem un sabiedrības domu. Esam patiesi apbēdināti, jo jau pirms vairāk kā 11 dienām Ministru prezidentei Evikai Siliņai nosūtījām aicinājumu tikties ar mums un uzklausīt argumentus, kāpēc ir jāsaglabā 5% PVN likme konkrētajai produktu grupai. Diemžēl E. Siliņa šādai konstruktīvai sarunai nav atradusi laiku,” secina biedrības “Zemnieku saeima” valdes loceklis Mārtiņš Trons.

M. Trons izsaka arī nožēlu, ka šobrīd valdība manipulē ar sabiedrību un nozares noskaņojumu: “Vispirms publiski izspēlējot sliktāko versiju un tagad “piedāvājot no pieciem pirkstiem nogriezt tikai divus ar pusi. Jāatzīst, mēs tiekam ignorēti!””

Kā informatīvajā ziņojumā atzinusi Zemkopības ministrija, tad laika periodā no 2017. gada līdz 2022. gadam, pateicoties piemērotajai 5% PVN likmei Latvijai raksturīgajiem dārzeņiem, augļiem un ogām, nozare ir ievērojami attīstījusies. Augļkopības un dārzeņkopības platības palielinājušās par 5%, saražotās produkcijas vērtība kāpusi par 46%, bet eksporta vērtība - par 77%.

Ziņojumā akcentēts, ka Latvijā augļkopības un dārzeņkopības nozare attīstās straujāk nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES). Augļu un ogu izlaides vērtība Latvijā ir dubultojusies, Latviju ierindojot trešajā vietā ES aiz Luksemburgas un Slovēnijas, dārzeņu izlaides vērtība Latvijā ir pieaugusi par 25% un ir virs ES vidējā rādītāja, savukārt kartupeļu izlaides vērtība Latvijā ir pieaugusi par 57%, Latviju ierindojot sestajā vietā. Vērtējot situāciju augļkopības un dārzeņkopības nozarē kopš samazinātās PVN likmes 5% apmērā ieviešanas augļiem, ogām un dārzeņiem, var secināt, ka samazinātās likmes ieviešana ir attaisnojusies, jo ir devusi pozitīvu efektu uz augļkopības un dārzeņkopības nozari kopumā.

Paredzamās sekas, ja tiks atcelta 5% PVN likme konkrētai produktu grupai:

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē trešdien konceptuāli atbalstīja priekšlikumu par samazinātās 12% pievienotā vērtības nodokļa (PVN) likmes piemērošanu atsevišķiem ēdināšanas uzņēmumiem, kuru darbaspēka izmaksas pārsniedz 10-15% no apgrozījuma.

Uzņēmumiem, kuriem darbaspēka izmaksas ir mazākas, komisijas ieskatā būtu jāpiemēro pilna PVN likme 21% apmērā.

Komisija lūdz ministrijām rast objektīvākos kritērijus šāda dalījuma ieviešanai.

Komisijas deputāti vienojās, ka ēdināšanas nozares uzņēmumiem būtu jāslēdz līgums vai vienošanās ar Ekonomikas ministriju un Finanšu ministriju, ka samazinātā PVN likme tiktu piemērota uz trim gadiem atsevišķai ēdināšanas uzņēmumu grupai.

Vienlaikus komisija šādu iniciatīvu atbalsta tādā gadījumā, ja nozare ar pamatotiem argumentiem spēj pierādīt, ka lēmums pozitīvi ietekmē tās izaugsmi (palielinās apgrozījums un tamlīdzīgi) un arī valsts kopējo ekonomisko attīstību. Līdzekļus, kas tiktu gūti no samazinātā PVN, uzņēmumiem būtu jānovirza sociālajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksai, kas veicinātu arī algu pieaugumu nozarē kopumā.

Latvijas Restorānu biedrība (LRB) un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) vērsusies pie finanšu ministra Arvila Ašeradena un, informējot arī Ministru prezidentu Arturu Krišjāni Kariņu, atkārtoti lūdz sadzirdēt nozares palīgā saucienus un aicina, veidojot nākamā gada Valsts budžeta priekšlikumus, iekļaut priekšlikumu par samazinātu 12% PVN likmi ēdināšanas pakalpojumiem.

Šodien, 3.augustā LRB un LVRA ir nosūtījusi vēstuli finanšu ministram A.Ašeradenam, informējot par to arī Ministru prezidentu A.K.Kariņu un ekonomikas ministri I.Indriksoni, kurā apkopota informācija par situāciju nozarē un riskiem ēdināšanas pakalpojumu nozares iznīkšanai Latvijā. Nozares asociācijas norāda uz šobrīd galēji nepieciešamo risinājumu sekot citu Eiropas Savienības dalībvalstu piemēram un piemērot ēdināšanas pakalpojumiem samazinātu PVN procentu likmi.

“Latvijā ir otra augstākā PVN likme ēdināšanas pakalpojumiem Eiropas Savienībā, kā arī Latvija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kur nozarei COVID-19 pandēmijas laikā netika piemērota samazināta PVN likme. Aptuveni 85% ES dalībvalstu šobrīd ir spēkā samazinātā PVN likme sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem. Mūsu kaimiņvalstī Lietuvā pandēmijas laikā tika noteikta samazinātā PVN likme 9% apmērā ēdināšanai un tā ir pagarināta līdz 31.12.2023. Šāds solis kaimiņvalstī deva būtisku atbalstu nozarei, jo Lietuvā jau 2021. gada 3. ceturksnī ēdināšanas pakalpojumu sezonāli izlīdzinātais apgrozījums pieauga par ~60%, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni. Samazināta PVN likme dotu iespēju arī mūsu uzņēmējiem atjaunot savu konkurētspēju, veiksmīgāk nomaksāt uzkrātos nodokļu parādus kā arī saglabāt un radīt jaunas darba vietas, nodrošinot adekvātu atalgojumu darbiniekiem un samazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru nozarē”, norāda Jānis Jenzis, Latvijas restorānu biedrības prezidents.

Līdz ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi augļiem un dārzeņiem Latvijā ir pieaudzis importa produkcijas patēriņš, ceturtdien intervijā Latvijas Radio sacīja zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS).

Viņš norādīja, ka šogad beigsies periods, kad svaigiem augļiem un dārzeņiem Latvijā tiek piemērota PVN samazinātā likme, proti, nākamā gada budžetā augļiem un dārzeņiem ir paredzēta PVN likme pilnā apmērā.

Tāpat Krauze minēja, ka viens no šīs samazinātās PVN likmes mērķiem bija palīdzēt vietējiem ražotājiem un izskaust ēnu ekonomiku. "Cenas nesamazinājās, kas vietējiem ražotājiem deva ļoti labu efektu, kā arī ēnu ekonomika ir izskausta," pauda ministrs.

Vienlaikus jautāts, vai ZZS plāno rosināt turpmāk noteikt samazināto PVN likmi, piemēram, 0% apmērā atsevišķiem pārtikas produktiem, kā iepriekš, strādājot opozīcijā, ZZS ir minējusi, Krauze norādīja, ka par to tiks diskutēts. "Tas būs kopīgs koleģiāls lēmums. Ja mums izdosies pārliecināt kolēģus, tad būs šāda likme arī kādam citam produktam, ja neizdosies, tad nebūs," sacīja Krauze.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) mērķis ir rast kompromisu, lai 2024.gadā varētu saglabāt samazināto pievienotās vērtības nodokli (PVN) augļiem, dārzeņiem un ogām, ceturtdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" sacīja ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis.

Arī Jānis Vitenbergs (NA) norādīja, ka laika vēl ir pietiekami daudz, budžets vēl nav iesniegts Saeimā, un tā kā runa ir par esošās likmes saglabāšanu un nav nepieciešami papildu budžeta līdzekļi, samazinātās PVN likmes saglabāšana vēl ir iespējama.

Vienlaikus, skaidrojot, kāpēc Nacionālās apvienība (NA) ceturtdien Saeimā rosināja saglabāt samazināto PVN, lai gan pavasarī līdzīgu priekšlikumu no ZZS noraidīja, Vitenbergs norādīja, ka, esot koalīcijā, svarīgas ir iekšējās attiecības. NA budžeta sarunās plānoja par samazināto PVN runāt.

Savukārt Rokpelnis, skaidrojot ZZS Saeimas frakcijas lēmumu atturēties no balsojuma par NA rosinājumu, norādīja, ka tā bija populistiska metode. Viņš skaidroja, ka ZZS pozīcija nav mainījusies attiecībā pret samazināto PVN, bet ir jāņem vērā iestrādes budžetā. Tāpat viņš uzvēra, ka deputātu balsojums ir viena lieta, ko vērtēt, bet jāņem vērā arī tehnika un procesu virzībā.

Vērotājiem no malas noteikti šķiet pozitīvi Veselības ministrijas (VM) un ministra Hosama Abu Meri centieni meklēt veidus, kā Latvijas iedzīvotājiem nodrošināt augstāku zāļu pieejamību. Jo, patiesi, ņemot vērā sabiedrības zemo labklājības līmeni, ir daļa cilvēku, kuri nevar iegādāties visas ārsta izrakstītās zāles, jo viņu ienākumi to vienkārši neļauj.

Vēl tikko publicēti dati, ka mūsu valstī pērn vairāk nekā piektdaļa iedzīvotāju bijuši pakļauti nabadzības riskam un šim rādītājam nav tendence samazināties. Visaugstākais nabadzības risks (40,1%) ir tieši cilvēkiem vecumā virs 65 gadiem. Tā ir arī vecuma grupa, kad saasinās dažādas veselības problēmas, kam nepieciešama ikdienas medikamentoza ārstēšana. Situācija, ka iedzīvotāji nevar atļauties sev nepieciešamās zāles, nav pieļaujama, un ir kopīgi jāmeklē risinājumi. Tajā pašā laikā, redzot VM un tās politiskās vadības aktivitātes, nākas secināt, ka situācija izveidojusies kā tajā vecajā teicienā “gribējām kā labāk, sanāca – kā vienmēr”. Sasteigti, haotiski un neizanalizēti risinājumi, apšaubāmas savstarpējās komunikācijas metodes no politiķu puses, slēpjoties aiz cēla mērķa par zāļu cenu samazināšanu. Nozare ir gatava iesaistīties un strādāt kopā, lai risinājumi būtu efektīvi un dotu efektu arī ilgtermiņā, bet ministrijai un ministram ir jāspēj veidot konstruktīvs un profesionāls dialogs arī situācijās, kad tiek norādīts uz objektīviem riskiem un procesa nepilnībām.