Piena pārstrādes uzņēmuma AS «Smiltenes piens» divi lielākie īpašnieki - Gita Mūrniece un Ģirts Strads - plāno pārdot viņiem piederošās uzņēmuma akcijas, apstiprināja Mūrniece.

«Akciju kustība sekos, bet pagaidām darījums nav noslēdzies,» teica Mūrniece, vienlaikus piebilstot, ka sarunas par viņai un Stradam piederošo akciju pārdošanu ir tuvu noslēgumam.

Mūrniece atklāja, ka jau vairākus gadus saņem dažādus «Smiltenes piena» akciju pirkšanas piedāvājumus, taču līdz šim «kā tāda izvēlīga līgava viņus atraidīju». Patlaban esot uzradies pircējs, kurš atbilst akciju pārdošanas nosacījumiem, taču plašāku informāciju viņa nesniedza.

Vienlaikus Mūrniece skaidroja, ka kompānijas akcijas ir iecerējusi pārdot, jo šogad 15.oktobrī vēlas doties pensijā.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka «Smiltenes piena» pircējs, visticamāk, varētu būt Armandam Kovaldinam piederoša SIA «AS900», kas reģistrēta šogad 26.jūnijā.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Iekšlietu ministre Linda Mūrniece no amata nolēmusi atbrīvot Iekšlietu ministrijas valsts sekretāru Aldi Lieljuksi.

«Līdz ar to, man ir šaubas, ka viņš šajos grūtajos laikos spēs izpildīt savus darba pienākumus. Man vajadzīgi darītāji, nevis teorētiķi,» skarba savos secinājumos ir I. Mūrniece. A. Lieljuksim piedāvāts turpināt darbu par prorektoru Policijas akdēmijā, kas «ir īstā vieta un vairāk piemērota viņa specefikācijai.» Tāpat viņa apstiprina, ka šo jautājumu jau apspriedusi ar koalīcijas partneriem, kas piekrituši šādam solim. A. Lieljuksim šobrīd esot izvēle piekrist, vai nepiekrist piedāvātajam amatam, jo likums ļauj Iekšlietu ministram veikt šādu rotāciju, tā L. Mūrniece.A. Lieljuksis (Foto: Ritvars Skuja, Db)

Veselības ministres pienākumu izpildītāja, iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL) šodien ar rīkojumu uzdevusi pārtraukt konkursu par neatliekamās medicīniskās palīdzības transporta pakalpojumu pirkšanu, to DB apliecināja ministre.

Rīkojums adresēts Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadītājam Armandam Ploriņam. Transporta pakalpojumu konkurss tika rīkots dienesta Rīgas reģionālajam centram. Aizvadītajā otrdienā L. Mūrniece šo jautājumu mēģināja virzīt caur Ministru Kabineta sēdi, bet saskārās ar tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Ulda Auguļa (ZZS) iebildēm, ka valstij tas draud ar tiesvedību. L. Mūrniece šodien DB pauda pārliecību, ka, ar rīkojumu pātraucot konkursu, neriskē ar tiesvedību no konkursa uzvarētāja puses. «Man kā ministram ir likumīgas tiesības izdot šādu rīkojumu padotības iestādei,» saka L. Mūrniece.

Valsts policija bez jaunās ēkas Gaujas ielā nevar iztikt, lai gan pašlaik tās apsaimniekošana un īre izmaksā 6.5 miljonus latu, tomēr no lielās summas ir iecerēts ietaupīt 2 miljonus latu, tā LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL)

«Īres un apsaimniekošanas maksa kopā veido 6.5 miljonus latu, pirms nedēļas esam saņēmusi Valsts kontroles atzinumu, kurā norādīts, ka 240 tūkstoši šajā summā jau ir sadārdzinājums no Nekustamo īpašumu aģentūras puses, bet paskatoties rūpīgāk līgumus mēs esam atraduši daudzas lietas, no kā varam atteikties, ko Nekustamo īpašumu aģentūra vienkārši ir uzspiedusi,» klāstīja L.Mūrniece.

Viņa norādīja, ka kopumā ir jāietaupa 18 miljoni latu, turklāt Gaujas ielā no esošās īres un apsaimniekošanas maksas plānots ietaupīt 2 miljonus latu. Tāpat tiks izvērtēts, vai Aspāzijas bulvāra un Stabu ielas ēkas nevar apvienot un atbrīvot vienu ēku.

«Mēs ļoti strikti skatīsimies uz tiem gadījumiem, kur policisti ir pieķerti, vai tiek turēti aizdomās par kukuļņemšanu, ētikas normu neievērošanu un citiem pārkāpumiem,» Latvijas Radio norādīja iekšlietu ministre Linda Mūrniece.

Viņa norādīja, ka ar policijas vadību tiek strādāts pie tā, lai uzlabotu likumus. «Ir ļoti daudz juridiskas nianses, kāpēc cilvēku nevar atlaist no darba, pat tad, ja viņš ir aizturēts par kukuļņemšanu. Šobrīd likums šādus cilvēkus ļoti stingri aizstāv, bet mēs atradīsim metodi kā bez ierunām atlaist no darba cilvēkus, kuri nevēlas strādāt un pārkāpj likumu,» uzsvēra L. Mūrniece.

Iekšlietu ministre Linda Mūrniece (Vienotība) nav informējusi pašas pārstāvētās partijas Saeimas frakciju par demisijas raksta iesniegšanas motīviem, taču frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis pieļauj, ka galvenais iemesls ir pret ministri vērstais psiholoģiskais spiediens.

Telefonsarunā ar Db.lv Zaķis norādīja, ka Mūrnieces lēmums par atkāpšanos viņas partijas biedriem kļuvis zināms pirms pāris stundām, kad Iekšlietu ministrijas preses sekretāre Gunta Skrebele izplatīja paziņojumu, ka Mūrniece ir iesniegusi demisijas rakstu un no 28. februāra pametīs iekšlietu ministres amatu.

L. Mūrniece paziņojumā presei norāda, ka divu gadu laikā, kopš atrašanās iekšlietu ministres amatā, viņa ir bijusi spiesta pieņemt un īstenot gadiem atliktus lēmumus, turklāt Iekšlietu ministrija arī tā saucamajos «treknajos gados» ir bijusi visnabadzīgākā ministrija.

«Ja man nav izdevies neko mainīt, tad ar šo savu soli aicinu katru Latvijas iedzīvotāju padomāt par savu atbildību, sniegt padomus, palīdzēt, domāt līdzi un darboties līdzi, nevis tikai aktīvi kritizēt,» pamatojot savu demisiju, norāda

Bijusī iekšlietu ministre Linda Mūrniece no 8.septembra sāks strādāt izdevniecībā Rīgas viļņi, aģentūrai LETA apstiprināja SIA Izdevniecība Rīgas viļņi valdes priekšsēdētāja Aija Simsone.

Viņa norādīja, ka Mūrniece esot pieņēmusi piedāvājumu «pievienoties izdevniecības augstākā menedžmenta komandai». Sākotnēji bijusī iekšlietu ministre izdevniecībā pildīšot galvenā redaktora Aiņa Saulīša vietnieces pienākumus, taču viņas amats vēl varētu tikt mainīts atkarībā no tālākiem viņas pienākumiem.

Sākot darbu, Mūrniecei tiks uzticēta atbildība par dažādu jaunu izdevniecības projektu izveidi un esošo attīstību, bet precīzāki viņas pienākumi būs zināmi mēneša laikā, pastāstīja Simsone.

Izdevniecības vadītāja Mūrnieci vērtē kā augsta līmeņa profesionāli, tāpēc viņa prognozē, ka bijusī iekšlietu ministre būs veiksmīgs papildinājums Rīgas viļņu komandai. «Man ir prieks, ka viņa atgriežas mediju vidē,» sacīja Simsone.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā samazinājās par 3,6%, salīdzinot ar 2019.gadu, informē Centrālā statistikas pārvalde.

2020.gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 29,334 miljardi eiro.

2020.gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, saruka par 1,5%, savukārt pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar trešo ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem palielinājās par 1,1%.

Pēc statistikas pārvaldē vēstītā, ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2020.gada laikā pieauga par 0,4%, savukārt pakalpojumu nozaru samazinājās par 4,8%.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē 2020.gadā bija pieaugums par 1,8%, ko galvenokārt ietekmēja produkcijas pieaugums augkopībā un lopkopībā - par 2,8%, mežsaimniecībā un mežizstrādē - par 1,1%, bet samazinājums par 5,8% bija zivsaimniecības nozarē.

Iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL) nesaskata neko nosodāmu faktā, ka dzimšanas dienas svinības ceturtdien bija sarīkojusi darba laikā Iekšlietu ministrijas (IeM) telpās. Viesi tā dēvētajā Pentagonā Gaujas ielā bija aicināti ierasties no plkst.15, vēsta laikraksts Diena.

«Es esmu cilvēks, man ir dzimšanas diena, un es to svinu,» uz Dienas jautājumu, vai tā ir normāla prakse savu dzimšanas dienu svinēt darba laikā, atcirtusi ministre un pārtraukusi telefonsarunu. Atbildi, vai svinībām tērēta arī valsts nauda, nav izdevies iegūt.

No premjera Valda Dombrovska preses sekretāres Līgas Krapānes sacītā varot noprast, ka ministri sveikt bija ieradies arī premjers.

Veselības ministra pienākumu izpildītāja Linda Mūrniece (JL) ir uzdevusi ministrijas atbildīgajām amatpersonām apzināt alternatīvās iespējas saņemt neatliekamās medicīniskās palīdzības transporta pakalpojumus no citiem auto transporta pakalpojumu piegādātajiem.

Tomēr viņa neizslēdz iespēju panākt vienošanos par līguma pagarināšanu ar AS Rīgas sanitārā transporta autobāze, informēja Ministru prezidenta Valda Dombrovska (JL) preses sekretāre Līga Krapāne.

L.Mūrniece 30.martā pēc valdības sēdes tikās ar V. Dombrovski, lai viņu informētu par situāciju saistībā ar konkursu «Par neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļu ar specializēto aprīkojumu un autovadītāju pakalpojuma nodrošināšanu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Rīgas reģionālajam centram».

Iepriekš L.Mūrniece tikās ar AS Rīgas sanitārā transporta autobāze valdes priekšsēdētāju Adigjozalu Mamedovu, lai vienotos par Autobāzes un NMPD noslēgtās vienošanās termiņa pagarinājumu arī pēc šā gada 31.marta. Tādējādi nodrošinot Rīgu un Rīgas reģionu ar NMPD pakalpojumiem līdz šī gada beigām un vienlaikus organizējot jaunu atklāto konkursu.

Šā gada 13. janvārī policija ir gatava iespējamajām provokācijām, LNT raidījumam 900 sekundes norādīja iekšlietu ministre Linda Mūrniece.

Linda Mūrniece. (Foto: Edmunds Brencis, DB) «Pieteikumi par pasākumu rīkošanu 13. janvārī ir saņemti galvenokārt no radikālajām organizācijām. Mēs precīzi zinām personas, kas pieteica pasākumus 13. janvārī, sekojam informācijai internetā. Mēs būsim klāt visur,» uzsvēra L. Mūrniece.

Db.lv jau ziņoja, ka 2009. gada 13. janvārī Sabiedrības citai politikai sarīkotais politiskais mītiņš pārauga grautiņos Vecrīgā. Tika izdemolētas ēkas Jēkaba un Smilšu ielās.

Demisiju iesniegusī iekšlietu ministre Linda Mūrniece (Vienotība) nav gatava ņemt atpakaļ atlūgumu, bet pieļauj, ka Saeimā varētu būt uzticības balsojums, kam viņa ir gatava. «Lai deputāti izlemj, vai varu turpināt strādāt, vai nē,» intervijā Neatkarīgajai norāda L. Mūrniece.

Viņa skaidro, ka daudz kas esot atkarīgs no sarunas ar premjeru Valdi Dombrovski (Vienotība). «Es cilvēciski nevaru iedomāties, kā viņš varētu pateikt – esmu slikti strādājusi, mani vajag atlaist. Bet es īsti arī nezinu, kā viņš varētu nepieņemt atlūgumu. Pieļauju, ka labākais variants jau pēc Jēkabpils notikumiem būtu bijis Vienotības frakcijas piedāvājums par uzticības balsojumu Saeimā. Tā būtu gan diskusija par manu atbilstību, par iekšlietu sistēmu. Problēmas iekšlietu sistēmā ir nopietnas un tās jārisina,» atzīmē L.Mūrniece.

Viņa pieļauj, ja būtu slikti strādājusi, viņu neviens otrreiz nenominētu ministres amatam un Saeima arī nebūtu nobalsojusi.

Balsojumā par 13.Saeimas priekšsēdētāju balsu vairākumu ieguvusi Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK), kura šo amatu ieņēma arī 12.Saeimā.

Uz šo amatu pretendēja arī Jaunās konservatīvās partijas (JKP) virzītā Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Balsu skaitīšanas komisijas vadītājs Rihards Kols (VL-TB/LNNK) paziņoja, ka Mūrnieci atbalstīja 44 deputāti, bet Beitneri-Le Gallu - 32 parlamentārieši. Kopumā balsojumā piedalījās 77 deputāti, bet viena vēlēšanu zīme tika atzīta par nederīgu.

Mūrniece pateicās par atbalstu un uzsvēra, ka savus pienākumus veiks pēc labākas sirdsapziņas.

Līdz pat 13.Saeimas pirmās sēdes dienai nebija skaidrības par topošā parlamenta Prezidija sastāvu, jo partijas joprojām nav vienojušas par jauno koalīcijas sastāvu un valdību, kas apgrūtina iespējas vienoties arī par parlamenta darbu.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Nākamā gada valsts budžetu parlamentā cer izskatīt raiti, lai tas varētu tikt pieņemts līdz novembra vidum.

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) šodien preses brīfingā pauda cerību, ka nākamā gada valsts budžetu izdosies pieņemt līdz valsts svētkiem. Budžeta izskatīšanas grafiks plānots «visai raits», pirmajā lasījumā budžetu skatot jau 30.oktobrī, savukārt otrais jeb galīgais lasījums budžetam varētu būt 13.novembrī un 14.novembrī.

«Šis budžets ir īpašs ar to, ka pie tā strādājušas piecas koalīcijas partijas. Šajā gadsimtā tā vēl nav bijis. Tas nozīmē, ka katrai no politiskajām partijām bija jādomā arī par kompromisu. Līdz ar to nevarētu teikt, ka šajā budžetā ir kāda viena ļoti spilgta prioritāte,» teica Mūrniece, atgādinot, ka 2018.gadā bija «aizsardzības budžets», 2019.gadā - «veselības budžets».

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 0,1%, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu, tostarp otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP samazinājies par 0,5% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada pirmo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP samazinājies par 0,3%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā bija 19,3 miljardu eiro apmērā, tostarp otrajā ceturksnī - 10,17 miljardi eiro.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2023.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējā pievienotā vērtība saglabājusies iepriekšējā gada līmenī, pakalpojumu nozarēm pieaugot par 1,4%, bet ražojošām nozarēm samazinoties par 3,8%.

Lauksaimniecībā bija samazinājums par 9,3%, ko ietekmēja augkopības nozares novērtējums, uzrādot kritumu par 13%, un samazinājums lopkopībā - par 1,9%. Zivsaimniecības nozarē bija pieaugums par 12,9%, bet samazinājums bija mežsaimniecības un mežizstrādes nozarē - par 3,3%.

Pasliktinoties ekonomiskajai situācijai, pieaug laupīšanu un zādzību skaits.

To šorīt intervijā LNT raidījumam 900 sekundes atzina Iekšlietu ministre Linda Mūrniece. Katru dienu vērojama vismaz viena laupīšana, galvenokārt benzīntankos un spēļu zālēs, kur ir nauda. Bieži vien ieguvums ir neliels, taču dažu simtu latu dēļ bojā iet cilvēki. Tāpat palielinās zādzību skaits. Tomēr L. Mūrniece uzskata, ka nevar pašreizējo situāciju salīdzināt ar pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad aina bijusi pavisam cita.

Iekšlietu ministre arī norādīja, ka policistu algas jau samazinātas tiktāl, ka tālāk vairs nav kur iet. Pēdējais budžeta samazinājums par 6% jeb teju 10 miljoniem Ls vairs neattieksies uz algām, jo tās ir niecīgas, par ko policistiem ir vērts būt neapmierinātiem. L. Mūrniece atzina, ka struktūras atdos bankām atpakaļ līzingā pirktās automašīnas, lai gan ar finanšu iestādēm esot grūti runāt par šādu soli.

Šonedēļ sākoties intensīvākai valdības koalīcijas veidošanas sarunu fāzei, kad jau jāpanāk vienošanās par konkrētiem darbiem un amatiem valdībā un Saeimā, pamazām iezīmējas iespējamais amatu sadalījums jeb tā skelets, tomēr nopietnākās diskusijas vēl tikai priekšā, liecina apkopotā publiski izskanējusī un kuluāros pārrunātā informācija.

Vairākuma koalīciju 14.Saeimā gatavojas veidot "Jaunā vienotība" (JV), "Apvienotais saraksts" (AS) un Nacionālā apvienība (NA), lielāko amatu skaitu atbilstoši proporcionalitātes principam atvēlot JV. Jaunajā parlamentā JV ieguvusi 26 mandātus, AS - 15, NA - 13, tātad koalīcijai būtu 54 balsis.

JV ieguvusi teju tik pat daudz mandātu kā abi pārējie partneri kopā. JV kā vēlēšanu uzvarētājai paredzēts uzticēt valdības vadīšanu, kas, ņemot vērā līdzšinējo praksi, nozīmētu, ka partija nevar pretendēt arī uz Saeimas priekšsēdētāja amatu, un tas pienāktos otro lielāko balsu skaitu saņēmušajai koalīcijas partijai - šoreiz AS.

Ministru portfeļos būs smagi izaicinājumi 

Kuri kandidāti būs spējīgi izsmelt, šī gadu tūkstoša lielākās krīzes radītās sekas?...

Ja pieņem, ka, ieskaitot premjera un Saeimas priekšsēdētāja krēslu un jaunveidojamo klimata ministra amatu, koalīcijai jāsadala 16 augstākie amati, JV varētu pretendēt uz septiņiem, AS - uz pieciem, bet NA - uz četriem posteņiem. Papildus gan vēl parasti tiek vērtēts amatu sadalījums Saeimas komisijās un dažās citās pozīcijās.

Pagaidām oficiāli nav spriests par personālijām, kas dažādus amatus varētu ieņemt, un iespējamas visdažādākās kombinācijas, tomēr arī šajā ziņā ir vairāki favorīti.

Ministru prezidenta amatu jaunajā valdībā varētu saglabāt Krišjānis Kariņš (JV), un gandrīz neviens nešaubās, ka ārlietu ministra pienākumus turpinās pildīt ilggadējais ārlietu resora vadītājs Edgars Rinkēvičs (JV). Labus vārdus par Rinkēviča līdzšinējo darbu jau izteicis arī Valsts prezidents Egils Levits.

Arī finanšu ministra amats tradicionāli pienākas Ministru prezidenta partijai, un patlaban par reālāko kandidātu uz to tiek uzskatīts apvienību JV veidojošās partijas "Vienotība" priekšsēdētājs Arvils Ašeradens. Kā otra kandidāte uz šo amatu tiek minēta JV politiķe Evika Siliņa.

Viņas vārds tiek piesaukts arī saistībā ar citu ministriju vadību, piemēram, Iekšlietu ministrijas (IeM). Tiesa, kā reālāka kandidāte uz iekšlietu ministres amatu gan kuluāru sarunās tiek minēta pašreizējā Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA). Kā tikai ceturto lielāko balsu skaitu vēlēšanās saņēmusī partija NA vairs neplāno pretendēt uz Saeimas priekšsēža amatu, tādēļ Mūrniece tiek uzlūkota kā kandidāte uz kādu no tā dēvētajām spēka ministrijām.

Šo tā dēvēto spēka ministriju - Iekšlietu, Aizsardzības un Tieslietu - sadalījumā būtu jāparedz līdzsvars koalīcijas partneru starpā, tādēļ militārā resora vadībā tiek prognozēts bijušais šī amata ieņēmējs Raimonds Bergmanis (AS).

Iepriekš bija izskanējis, ka parlamenta spīkera amatu teorētiski varētu piedāvāt Inesei Lībiņai-Egnerei (JV), tomēr, kā jau minēts, lai nodrošinātu balansu starp partneriem, divus no trim valsts augstākajiem politiskajiem amatiem diez vai uzticēs vienai partijai. Līdz ar to Lībiņa-Egnerei drīzāk varētu pavērties iespējas ieņemt trešās "spēka ministrijas" vadītājas jeb tieslietu ministres amatu.

Savukārt kā Saeimas priekšsēdētāju partneri redz ekspremjeru Māri Kučinski (AS). Neoficiāli ticis pieļauts, ka uz šo amatu varētu apsvērt arī Edvarda Smiltēna (AS) kandidatūru, tomēr tas tiek uzskatīts par mazticamu variantu, ņemot vērā Smiltēna sarežģītās vēsturiskās attiecības ar JV.

Neoficiāli tikusi minēta iespēja, ka Mūrniece varētu kļūt arī par aizsardzības ministri, Bergmanis varētu ieņemt Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāja amatu, bet Kučinskis pretendētu uz iekšlietu ministra amatu. Tad mainītos arī politiskais aprēķins par to, kam pienāktos Saeimas priekšsēdētāja amats, taču šī tiek uzskatīta par mazticamu versiju.

To, ka Mūrniece varētu ieņemt kādu no "spēka ministriju" amatiem, intervijā laikrakstam "Diena" šonedēļ paudis arī viens no NA līderiem, Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatu, ko atbilstoši JV piedāvājumam varētu pārveidot par reģionālās attīstības un digitālo lietu ministra posteni, patlaban politikas aizkulisēs prognozē tagadējam Ādažu novada domes priekšsēdētājam Mārim Sprindžukam (AS). Kā labklājības ministra amata kandidāte tiek uzlūkota bijusī veselības ministre Anda Čakša (JV), bet kultūras ministra amatā varētu palikt Nauris Puntulis (NA).

JV varētu pretendēt arī uz izglītības un zinātnes ministra amatu, un šī amata kontekstā arī tiek minēts Ašeradens, jo viņš 13.Saeimā vadīja Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju. Tādā gadījumā finanšu ministra amatu, kā jau minēts, varētu ieņemt Siliņa.

Pagaidām neviens no partneriem ne publiski, ne neoficiāli nav izrādījis interesi par Veselības ministriju.

Vislielākā neskaidrība ir par tā dēvētā saimnieciskā bloka ministriju sadalījumu. Tajā ietilpst Satiksmes ministrija (SM), Zemkopības ministrija (AM), Ekonomikas ministrija (EM) un potenciāli jaunveidojamā Enerģētikas un klimata jeb zaļā kursa ministrija.

Neoficiāli izskanējis, ka Kariņš vairs nevēlas strādāt kopā valdībā ar NA pārstāvi, tagadējo zemkopības ministru Kasparu Gerhardu, kurš nepiedalījās vēlēšanās. Līdzīgi JV jau paziņojusi, ka ministra amatu nevarēs ieņemt to pārstāvošais tagadējais finanšu ministrs Jānis Reirs, kurš neguva pietiekamu vēlētāju atbalstu, lai kļūtu par 14.Saeimas deputātu.

Ja par satiksmes jomu būtu atbildīgs AS, tad kā iespējamie reālākie pretendenti uz šo amatu tiek minēti Saeimā ievēlētais uzņēmējs Andris Kulbergs un bijušais Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs, Latvijas Zaļās partijas līderis Edgars Tavars.

EM vadību, iespējams, varētu saglabāt arī pašreizējā ministre Ilze Indriksone (NA), bet kā jauno enerģētikas un klimata ministru daudzi min pašreizējo Ministru prezidenta biroja vadītāju Jāni Patmalnieku (JV), kurš tagad saņēmis vēlētāju uzticību un ticis ievēlēts parlamentā.

Kā ziņots, pēc trīs sarunu kārtām JV ir piedāvājusi NA un AS parakstīt sadarbības memorandu par koalīcijas veidošanas principiem. Trešdien JV tiksies gan ar NA, gan AS pārstāvjiem. Tiek pausta cerība memorandu parakstīt vai nu jau trešdien vai ceturtdien, 27.oktobrī.

Sadarbības memorands paredz politisko spēku gatavību uzņemties atbildību par valsts attīstību un tautas labklājību un vienošanos par valdības izveidošanas pamatprincipiem un kopīgi izvirzītajiem mērķiem - valsts drošības stiprināšanu, ekonomikas izaugsmi un sociāli taisnīgas, iekļaujošas sabiedrības attīstību, norādīja JV pārstāvji.

2020. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir samazinājies par 8,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Pirmajā pusgadā IKP ir samazinājies par 5,4 %.

Faktiskajās cenās IKP 2. ceturksnī bija 6,9 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP samazinājās par 6,5 %.

2020. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada 2. ceturksni lauksaimniecības nozares produkcijas pieaugums novērtēts 2,1 % apmērā (pieaugums par 4,9 % augkopībā, bet kritums par 3,7 % lopkopībā), savukārt mežsaimniecībā un zivsaimniecībā vērojams apjomu samazinājums.

Apstrādes rūpniecības apjomi samazinājušies par 6,9 % (samazinājums bija vērojams 16 no 22 apstrādes rūpniecības nozarēm). Lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs vērojams samazinājums – kokrūpniecībā – par 1,7 %, pārtikas produktu ražošanā – par 3,8 %, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 6,5 %, gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 7,8 %. Ražošanas pieaugums vērojams datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē – par 4,9 %, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 18,6 %.

Starptautiskajās organizācijās strādājošie tautieši ar savām zināšanām un pieredzi ir ļoti nepieciešami Latvijai, piektdien atklājot neformālās sadarbības forumu starptautiskajās organizācijās strādājošajiem latviešiem un Latvijas institūciju pārstāvjiem uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

«Kopā mēs spējam īstenot lielus projektus, un spilgts piemērs tam ir pirmā Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē.» I.Mūrniece aicināja uz vēl ciešāku sadarbību starp Latvijā un starptautiskajā vidē strādājošajiem tautiešiem.

Fotogalerijā skatiet attēlus no neformālā sadarbības foruma starptautiskajās organizācijās strādājošajiem latviešiem un Latvijas institūciju pārstāvjiem!

Mūrniece norādīja, ka latvieši Latvijā un pasaulē ir vienots veselums, un mūs visus vieno kopīga vēlme atbalstīt savu valsti. «Mēs ļoti augstu vērtējam ārzemēs dzīvojošo Latvijas pārstāvju pieredzi un pienesumu Latvijai, stiprinot Latvijas tēlu un nesot mūsu valsts vārdu pasaulē,» sacīja I.Mūrniece.

«Mans uzskats ir tāds – ja cilvēks nevar tikt galā ar savām personīgajām problēmām, ir lielas šaubas, vai viņš spēs tikt galā ar darba pienākumiem,» vakar par Kurzemes reģiona policijas pārvaldes priekšnieka Artura Vaiteika notikušo ģimenes konfliktu sacījusi iekšlietu ministre Linda Mūrniece, vēsta Latvijas Avīze.

Ziņa par to, ka četros naktī Liepājas policijas dežūrdaļā saņemts izsaukums uz skandālu dzīvoklī, kur domstarpības izcēlušās starp Kurzemes reģiona policijas pārvaldes priekšnieku Arturu Vaiteiku, kurš bijis krietni iereibis, un viņa dzīvesbiedri Kurzemes apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnesi Vinetu Vaiteiku, izskanēja LNT raidījumā Degpunktā. Dzīvesbiedri turklāt esot nodarījuši viens otram miesas bojājumus.

Tiesnešu ētikas komisijas priekšsēdētājs Visvaldis Sprudžāns atzinis, ka būtu nepieciešama papildu informācija, lai varētu izvērtēt, cik ētiska konfliktā ir bijusi tiesneses Vinetas Vaiteikas rīcība.

Policija uzsākusi Kirgizstānas gāztā prezidenta dēla Maksima Bakijeva meklēšanu, DB norādīja iekšlietu ministre Linda Mūrniece. Prokuratūra gan vēl nav saņēmusi pieprasīto papildus informāciju, kas tika lūga, lai novērstu pagaidu apcietinājuma lūgumā esošo pretrunu un neskaidrību novēršanai, taču policijas šībrīža darbības ir saskaņotas ar prokuratūru.

Db zināms, ka šobrīd ir sāktas operatīvās darbības ar mērķi noskaidrot viņa atrašanās vietu. Jau otrdienas vakarā ir uzsākusi M. Bakijeva meklēšanu, informēja iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL). Trešdienas pusdienlaikā viņš vēl aizvien nav atrasts. «Mēs viņu atradīsim šodien vai rīt, bet atradīsim,» teica L. Mūrniece.

Meklēšanas pamatā ir fakts, ka Bakijevs ir iekļauts Interpol meklējamo personu datu bāzē, skaidro prokuratūra.

No neoficiālām sarunām ar procesā iesaistītajām amatpersonām izriet, ka valdības aprindās šobrīd ir neliels apjukums, kā rīkoties, ja M. Bakijevs pieprasīs politisko patvērumu, ko viņš vēl nav darījis.

Vairāk nekā simts jaunie fotoradari uz Latvijas ceļiem parādīsies tikai nākamgad, nevis jau šoruden.

Iekšlietu ministre Linda Mūrniece intervijā aģentūrai BNS pastāstīja, ka fotoradaru konkurss ar privātās partnerības piesaistīšanu nav tik vienkāršs un to iegāde nenotiek tik ātri.

«Es biju cerējusi, ka rudenī radari būs uzstādīti, taču pašlaik izskatās, ka līdz rudenim būs skaidrs, ka process beidzies. Acīmredzot radarus varētu uzstādīt nākamgad. Būtu labi, ja tas varētu notikt, jo projekts ilgst gadiem un nav citas iespējas to darīt kā šādi. Patlaban šajā procedūrā valsts ir tikai ieguvēja, jo tā neko neiegulda un neko nezaudē, » klāstīja ministre.

«Redziet, konkurss paliek konkurss, un radaru iegādē visam jābūt likumīgi, katra pārsūdzība ir jāņem vērā. Šādu ierīču iegāde, piesaistot privāto partnerību, ir pirmais šāds projekts Latvijā, līdz ar to nevienam nav pieredzes, kā pēc iespējas labāk to izdarīt. Gan Iekšlietu ministrija, gan firmas, gan Iepirkumu uzraudzības birojs mācās šo procesu, » sacīja Mūrniece.