2008.gada decembra DnB NORD Latvijas barometra aptaujas dati liecina, ka gandrīz visi pētījumā ietvertie indikatori atkal ir sasnieguši kārtējos antirekordus.
Ja līdz šim no mēneša uz mēnesi indikatoriem bija tendence pamazām pasliktināties, tad pēdējā mēneša laikā notikušās izmaiņas daudzos no tiem ir raksturojamas kā ļoti būtiskas. Vienlaikus šķiet, ka diezin vai tas daudzus varētu pārsteigt. Nav īpaši rūpīgi jāseko līdzi Latvijā notiekošajam, lai secinātu, ka sabiedrības noskaņojuma pasliktināšanās ir likumsakarīga un ka nākošais pētījums ar ļoti augstu varbūtību atkal uzrādīs jaunus antirekordus.
Tā kā tādu iedzīvotāju īpatsvars, kuri patlaban kādā no DnB NORD Latvijas barometra pētījumā apskatītajām jomām spēj saskatīt kaut ko pozitīvu, jau labu laiku ir raksturojams kā niecīgs, tad pēdējos mēnešos sabiedriskās domas izmaiņas vairāk ir saistāmas ar šādām tendencēm:
1) samazinās to iedzīvotāju īpatsvars, kuri uzskata, ka situācija ir stabila, bet palielinās tādu, kuri domā, ka situācija pasliktinās;
2) samazinās to iedzīvotāju īpatsvars, kuri situāciju vērtē kā drīzāk sliktu, bet palielinās tādu, kas ir pārliecināti, ka situācija ir ļoti slikta.
DnB NORD Latvijas barometra aptaujas dati liecina, ka decembrī jau 80% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka situācija Latvijā kopumā attīstās nepareizā virzienā, 86% Latvijas ekonomikas stāvokli vērtē kā sliktu, 57% ir pārliecināti, ka pēc 12 mēnešiem tas būs vēl sliktāks nekā patlaban (tikai 9% domā, ka situācija varētu uzlaboties), 77% iespējas atrast labu darbu vērtē kā sliktas. Līdz ar to ir likumsakarīgi, ka 87% ir neapmierināti ar valdības darbu.
Iepriecināt spēj vienīgi DnB NORD Latvijas barometra secinājums, ka ģimeņu pašreizējā finansiālā stāvokļa pašnovērtējumi mēneša laikā nav būtiski pasliktinājušies (41% to vērtē kā sliktu, un tas ir tikpat bieži kā pirms mēneša). Taču būtiski ir pieaudzis pesimisms individuālā līmeņa prognozēs: ja novembrī tikai 30% iedzīvotāju domāja, ka pēc 12 mēnešiem viņu ģimenes materiālais stāvoklis būs pasliktinājies, tad decembrī par to ir pārliecināti jau 42%.
Diemžēl maz ticams, ka sabiedrība kopumā spēs ilgstoši atrasties tik depresīvā stāvoklī. Tāpēc, ja politiskā elite jau tuvākajā laikā nespēs sabiedrībai piedāvāt kaut kādus pozitīvus turpmākās attīstības scenārijus (t.i., dod cerību), tad visdrīzāk ir gaidāms dažādu protesta akciju skaita un līdzdalības līmeņa tajās pieaugums, kur nav izslēdzamas arī turpmākas vardarbības izpausmes. Ja politiskā elite sabiedrībai cerību neiedos labprātīgi, tad sabiedrība to piespiedīs izdarīt, kur kā viens no blakus efektiem var būt arī patlaban pie varas esošās politiskās elites nomaiņa.
Jaunākā DnB NORD Latvijas barometra aptaujas dati jautājumos, kas veltīti cenu ietekmei uz preču un pakalpojumu izvēli, liecina, ka patlaban cenām ir ļoti liela nozīme. Ja pretnostata cenu un kvalitāti, tad 45% apgalvo, ka, izvēloties preces un pakalpojumus, viņiem galvenā ir cena (tikai 46% balso par kvalitāti). 86% apgalvo, ka, iegādājoties pirmās nepieciešamības preces, viņi pievērš uzmanību cenām (turklāt 42% apgalvo, ka vienmēr pievērš, bet tikai 12% apgalvo, ka nepievērš).
Kopš aprīļa, kad bija pirmā DnB NORD Latvijas barometra iedzīvotāju aptauja, šajā jautājumā var vērot interesantas izmaiņas, jo pirms astoņiem mēnešiem 53% cilvēku apgalvoja, ka vienmēr pievērš uzmanību cenām. No tā izriet, ka aktīvo cenu vērotāju īpatsvars astoņu mēnešu laikā ir ievērojami samazinājies. Pirmajā brīdī tas var šķist savādi, jo aprīlī par ekonomisko krīzi, algu samazinājumiem un iespējām zaudēt darbu publiskajā telpā daudz nerunāja. Taču atbilde slēpjas vārdā „inflācija”.
Vēl pagājušā gada pirmajā pusē sabiedrības uzmanības centrā bija strauji augošā inflācija, kuru visi, ja vien pievērsa uzmanību cenu zīmēm uz pirmās nepieciešamības precēm, varēja veikalos vērot savām acīm. Līdz ar to DnB NORD Latvijas barometra aptauja uzrādīja, ka vairāk nekā puse (53%) iedzīvotāju tam kā sava veida realitātes šovam ikdienā sekoja līdzi. Savukārt šobrīd, kad pirmās nepieciešamības preču cenas savu trako skrējienu ir apturējušas un izskatās, ka vietām tās jau sāk slīdēt pat atpakaļ, daudziem vairs nav objektīvas nepieciešamības ikreiz no jaunu izpētīt visus cenrāžus. Rezultātā patlaban tikai 42% apgalvo, ka vienmēr pievērš uzmanību cenām.
Diemžēl ir pamats domāt, ka mainījušies iemesli, kāpēc cilvēki tā dara. Ja pavasarī daudzi visdrīzāk pievērsa uzmanību cenām nevis faktiskās pirktspējas krituma dēļ, bet tāpēc, ka bija psiholoģiski grūti ignorēt tik straujus pirmās nepieciešamības preču cenu pieaugumus (šeit der atcerēties, ka vidēji statistiski iedzīvotāju ienākumi Latvijā diezgan ilgstoši auga straujāk nekā inflācija), tad patlaban visdrīzāk galvenais iemesls ir strauji krītošā pirktspēja.
Skumji vērot, ka DnB NORD Latvijas barometrā pausts: konfrontējot dārgāku Latvijā ražotu preci ar lētāku importu, 56% iedzīvotāju apgalvo, ka izvēlētos importu, bet tikai 17% izvēlētos vietējā ražojuma preci. Pašreizējā ekonomiskajā situācijā būtu vairāk nekā nepieciešams pretējs procentu sadalījums. Vienlaikus šādas atbildes īpaši nepārsteidz, jo kopš neatkarības atgūšanas ne valsts vara (diemžēl kopš iestāšanās Eiropas Savienībā viņiem tas pat ir aizliegts ar likumu), ne dažādas uzņēmēju nozaru asociācijas nav veltījušas vērā ņemamas pūles, lai iedzīvotājiem argumentēti izstāstītu, kāpēc viņu pašu interesēs ir izvēlēties vietējā ražojuma produktus.
Satraucoši, ka DnB NORD Latvijas barometrā 58% aptaujāto iedzīvotāju apgalvo – ja vēl tiks paaugstinātas cenas komunālajiem pakalpojumiem, tad tas viņiem sagādās lielas vai pat ļoti lielas finansiālās grūtības. Turklāt 13% ir atzīmējuši, ka šīs grūtības būs tik lielas, ka ir iespējama personīgā maksātnespēja un bankrots. Ja vien visi šie respondenti aptaujas laikā nav liekuļojuši, tad komunālo pakalpojumu sniedzēji daudzviet jau tagad var gatavoties būtiskam nemaksātāju skaita pieaugumam.
