2007. gada 9 mēnešos Latvijas ostās pārkrauto kravu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu, ir palielinājies. 2007. gada janvārī – septembrī kravu apgrozība ostās bija 47,2 milj. t kravu, kas ir par 4,1 % vairāk nekā 2006. gada 9 mēnešos, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

No ostām 2007. gada 9 mēnešos nosūtīja 41,4 milj. t kravu, kas ir par 1,7 % vairāk nekā 2006. gada janvārī – septembrī. Pieaudzis no ostām nosūtīto minerālmēslu apjoms. 2007. gada deviņos mēnešos no ostām nosūtīja 4 milj. t minerālmēslu – par 14,7 % vairāk nekā 2006. gada attiecīgā periodā. No ostām nosūtītās jēlnaftas apjoms 2007. gada janvārī – septembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri – septembri, ir palielinājies 1,5 reizes un tas bija 1 milj. t. Arī no ostām nosūtīto naftas produktu apjoms 2007. gada janvārī – septembrī ir palielinājies un tas bija 16,2 milj. t, kas ir par 4,6 % vairāk nekā 2006. gada janvārī - septembrī. Bez tam 2007. gada 9 mēnešos no ostām nosūtīja arī 3,6 milj. t kokmateriālu, kas ir par 2,8 % vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. No ostām nosūtīto ogļu apjoms 2007. gada 9 mēnešos bija 10,4 milj. t, kas ir par 9,3 % mazāk nekā 2006. gada attiecīgajā periodā.

No 2008.gada 1.janvāra Latvijā stāsies spēkā virkne izmaiņu nodokļu likumos, kā arī citos normatīvajos aktos, kas ir Finanšu ministrijas atbildības sfērā, liecina ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Nodokļu politikas jomā:

·grozījumi likumā ''Par iedzīvotāju ienākuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nekustamā īpašuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījums likumā ''Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 6.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par akcīzes nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nodokļiem un nodevām'' (stājās spēkā 2007.gada 12.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par pievienotās vērtības nodokli'' (varētu stāties spēkā 2008.gada janvārī vai februāra sākumā);

·Elektroenerģijas nodokļa likuma pārejas noteikumi;

2007. gadā Latvijas ostās pārkrauto kravu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu, ir palielinājies. 2007. gadā kravu apgrozība ostās bija 62.4 milj. t kravu, kas ir par 4.9 % vairāk nekā 2006. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

No ostām 2007. gada 12 mēnešos nosūtīja 55.2 milj. t kravu, kas ir par 4 % vairāk nekā 2006. gada janvārī – decembrī.

Pieaudzis no ostām nosūtīto naftas produktu apjoms. 2007. gada janvārī – decembrī no ostām nosūtīja 21.1 milj. t naftas produktu, kas ir par 7.1 % vairāk nekā 2006. gada janvārī – decembrī. No ostām nosūtītās jēlnaftas apjoms 2007. gadā, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri – decembri, ir palielinājies par 3.4 % un tas bija 1.2 milj. t. Arī no ostām nosūtīto minerālmēslu apjoms ir pieaudzis. No ostām nosūtīja 5.2 milj. t minerālmēslu – par 1.1 % vairāk nekā 2006. gada attiecīgā periodā, kā arī 4.6 milj. t kokmateriālu un 14.6 milj. t ogļu, kuru apjoms palicis 2006. gada līmenī.

Jūrmalas pašvaldībā plānotās aktivitātes

no 10. līdz 20. septembrim

10.09.2007 Viesojas žurnālistu delegācija no Zviedrijas

Jūrmalā

10.09.2007, 10:00 Struktūrvienību vadītāju sanāksmes

Domē, Jomas ielā 1/5

11.09.2007, 09:00 Bāriņtiesas sēde

Bāriņtiesā, Dubultu pr.1

11.09.2007, 11:00 Preses konference "2007.gada kultūras un sporta pasākumu kalendārs septembrim - decembrim un tūrisma piedāvājums Jūrmalā"

Uz kuģīša "Vecrīga"

11.09.2007, 13:00 Rakšanas atļauju izsniegšanas komisijas sēde

Būvvaldē, Edinburgas pr.75.

11.09.2007, 14:30 Sociālās palīdzības komisijas sēde

Labklājības pārvaldē, Mellužu pr.83

12.09.2007 Sākas detālplānojuma zemesgabalam Pils ielā 1 sabiedriskās apspriedes otrais posms

Būvvaldē Edinburgas prosp. 75, domē Jomas ielā 1/5

03.09.2007 Zinību diena

Jūrmalas pilsētas izglītības iestādes

03.09.2007, 10:00 Struktūrvienību vadītāju sanāksmes

Domē, Jomas ielā 1/5

04.09.2007, 09:00 Uzņēmējdarbības licencēšanas un individuālā darba komisijas sēde

Domē, Jomas ielā 1/5

04.09.2007, 09:00 Bāriņtiesas sēde

Bāriņtiesā, Dubultu pr.1

04.09.2007, 12:00 Ēku un būvju tehniskā stāvokļa novērtēšanas komisijas sēde

Būvvaldē, Edinburgas pr.75.

04.09.2007, 13:00 Rakšanas atļauju izsniegšanas komisijas sēde

Būvvaldē, Edinburgas pr.75.

05.09.2007 Sākas detālplānojuma zemesgabalam Salacas iela 1/3 sabiedriskās apspriedes pirmais posms

Būvvaldē, Edinburgas prosp. 75

05.09.2007 Sākas detālplānojuma zemesgabalam Tallinas ielā 26 sabiedriskās apspriedes pirmais posms

no 17. līdz 27. septembrim

17.09.2007, 10:00 Struktūrvienību vadītāju sanāksme

Domē, Jomas ielā 1/5

17.09.2007, 15:00 Nekustamā īpašuma iznomāšanas un izīrēšanas komisija sēde

Domē, Jomas ielā 1/5

18.09.2007, 09:00 Uzņēmējdarbības licencēšanas un individuālā darba komisijas sēde

Domē, Jomas ielā 1/5

18.09.2007, 09:00 Bāriņtiesas sēde

Bāriņtiesā, Dubultu pr.1 lit.1

18.09.2007, 10:00 Privatizācijas komisijas sēde

Domē, Jomas ielā 1/5

18.09.2007, 13:00 Rakšanas atļauju izsniegšanas komisijas sēde

Būvvaldē, Edinburgas pr.75

18.09.2007, 14:00 Veselības aprūpes plānošanas konsultatīvā padome

Domē, Jomas ielā 1/5

18.09.2007, 15:00 Sociālo, izglītības un kultūras jautājumu komitejas sēde

Domē, Jomas ielā 1/5

Iekšzemes kopprodukts (IKP) pērn 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2007. gada pēdējo ceturksni, sarucis par 10.5 %, ko uzņēmēji sauc par likumsakarīgu.

Analītiķi gan norāda, ka rezultāts ir tik slikts CSP veikto korekciju dēļ. Lielākais samazinājums vērojams rūpniecībā, kur apjomi kritušies par 11.3%, mazumtirdzniecībā - par 15.6%, viesnīcu un restorānu pakalpojumi samazinājušies par 24.8%. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātrais novērtējums liecina, ka 2008. gada ceturtajā ceturksnī turpinājās ekonomiskās attīstības lejupslīde ražošanas un pakalpojumu nozarēs un ievērojami sarucis arī iekasēto produktu nodokļu apjoms. Kopumā šā gada janvārī, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri, patēriņa cenas pieauga par 9.8%, tai skaitā precēm - par 8.9%, bet pakalpojumiem - par 12.2%. Vidējais patēriņa cenu līmenis 2009. gada janvārī, salīdzinot ar decembri, palielinājās par 2.2%. Vidējais cenu līmenis precēm pieaudzis par 2.1%, bet pakalpojumiem - par 2.3%. Janvārī preču un pakalpojumu cenas pieaugušas gandrīz visās galvenajās patēriņa grupās, izņemot apģērbu, apavus un degvielu, ko galvenokārt noteica izmaiņas patēriņa nodokļos. Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām bija cenu kāpumam ar mājokli saistītajiem pakalpojumiem, tabakas izstrādājumiem un dārzeņiem.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) rīko semināru ciklu Atbalsta iespējas komercsabiedrībām, kas līdz gada beigām notiks visās 26 Latvijas rajonu pašvaldībās un noslēgsies decembrī ar konferenci Rīgā, Db.lv informēja LIAA.

Semināros apmeklētājiem ir iespēja iepazīties ar plānotajām Valsts atbalsta programmām no 2007.-2013.gadam - Atbalsts ieguldījumiem attīstībā īpaši atbalstāmajās teritorijās, Atbalsts nodarbināto apmācībām, Augstas kvalifikācijas darbinieku piesaiste un citām, kā arī uzzināt par valsts atbalsta programmas Dalība starptautiskās izstādēs un tirdzniecības misijās pamatnosacījumiem.

Semināru mērķis ir sniegt uzņēmējiem precīzu un aktuālu informāciju par LIAA administrētajām programmām, kā arī atbildēt uz neskaidrajiem jautājumiem, lai uzņēmēji būtu gatavi savlaicīgi sagatavot un iesniegt kvalitatīvus projektus VAP līdzekļu apgūšanai.

Šā gada trešā ceturkšņa beigās valstī bija 9 600 brīvas darbvietas, kas salīdzinot ar otrā ceturkšņa beigām, ir par 3 100 vietām mazāk, bet, salīdzinot ar pērnā gada trešā ceturkšņa beigām, – par 11 200 vietām mazāk, liecina Centrālās Statistikas pārvaldes informācija.

Brīvo darbvietu īpatsvars kopējā darbvietu skaitā sarucis no 2 % pērnā gada septembra beigās un 1.2 % šā gada jūnija nogalē līdz 0.9 % septembra beigās. Sabiedriskajā sektorā brīvo darbvietu īpatsvars samazinājies no 3.4 % pērnā gada septembra beigās līdz 1.8 % šā gada septembra nogalē, bet privātajā sektorā – attiecīgi no 1.3 % līdz 0.5 %.

Brīvo darbvietu skaits šā gada trešā ceturkšņa beigās, salīdzinot ar otrā ceturkšņa beigām, visvairāk samazinājies valsts pārvaldē – par 700 vietām jeb par 25.8 %, transporta, glabāšanas un sakaru nozarē – par 600 vietām jeb par 30.5 % un tirdzniecībā – par 500 vietām jeb par 39.3 %.

22.08.2007. Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia ir apkopojusi jaunākos preses auditorijas pētījuma Nacionālais Mediju Pētījums: Prese, Vasara 2007 rezultātus.

Jaunākie preses auditorijas pētījuma 2007.gada vasaras perioda dati liecina, ka kaut vienu no 294 pētījumā iekļauto preses izdevumu pēdējiem 6 numuriem ir lasījuši vai caurskatījuši 96,6 % aptaujāto respondentu 15 līdz 74 gadu vecumā.

Nacionālais Mediju Pētījums: Prese, Vasara 2007 dati liecina, ka patēriņš atsevišķās preses izdevumu grupās gan laikrakstiem, gan žurnāliem ir nedaudz samazinājies, salīdzinot ar Pavasaris 2007 periodu. Kaut vienu dienas laikrakstu dienā ir lasījuši vai caurskatījuši vidēji 43 % respondentu ( Pavasaris 2007 periodā - 47 %), kaut vienu laikraksta pielikumu nedēļā ir lasījuši vai caurskatījuši vidēji 33 % aptaujāto respondentu ( Pavasaris 2007 periodā – 37 %). TNS Latvia preses un interneta projektu vadītāja Elīna Krūze norāda, ka nemainīgs patēriņš 2007. gada vasarā, salīdzinot ar pavasari, ir saglabājies nedēļas laikrakstiem un reģionāliem preses izdevumiem. Kaut vienu nedēļas laikrakstu nedēļā ir lasījuši vai caurskatījuši vidēji 52 % Latvijas iedzīvotāju 15 līdz 74 gadu vecumā, kaut vienu reģionālo laikrakstu nedēļā – vidēji 47 % Latvijas iedzīvotāju šajā vecuma grupā.

03.09.2007. Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia ir apkopojusi regulārā radio auditorijas pētījuma Nacionālais Mediju Pētījums: Radio, Vasara 2007 rezultātus.

Radio klausīšanās Latvijā

Kā liecina radio auditorijas pētījuma rezultāti 2007. gada vasarā, salīdzinot ar 2007. gada pavasara periodu, nedaudz samazinājusies radio klausītāju aktivitāte. 2007. gada vasarā Latvijā kopumā vismaz reizi nedēļā radio ir klausījušies vidēji 78 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 12 līdz 74 gadiem, kas ir par 4 % mazāk kā 2007. gada pavasarī, bet vismaz reizi dienā radio ir klausījušies vidēji 59 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 12 līdz 74 gadiem. Jāpiezīmē, ka jau vairākus gadus vērojama tendence radio klausītāju skaitam samazināties tieši vasarās, ko iespējams skaidrot ar atvaļinājumu sezonas sākšanos un biežāku pievēršanos dažādām āra aktivitātēm.

Lursoft veido personu Publicitātes indeksu, kas rāda, cik bieži personas tiek minētas Latvijas laikrakstos. Publicitātes indeksa veidošanā par pamatu tiek ņemtas Lursoft laikrakstu bibliotēkā iekļautās publikācijas.

Fizisko personu Lursoft TOP 10 pēdējā mēneša laikā (09/2007):

1. Kalvītis Aigars 203

2. Zatlers Valdis 166

3. Emsis Indulis 114

4. Štokenbergs Aigars 114

5. Rivža Baiba 91

6. Šlesers Ainārs 83

7. Godmanis Ivars 81

8. Spurdziņš Oskars 79

9. Slakteris Atis 74

10. Grūtups Andris 69

Laika posms no 01.09.2007 līdz 30.09.2007.

Indekss norāda rakstu skaitu, kuros pieminēta persona noteiktajā laika posmā.

Informācijai:

Fizisko personu Lursoft TOP 10 pēdējā mēneša laikā (09/2007):

http://www.lursoft.lv/library?Form=LIBPIM&Token=

Politisko organizāciju Lursoft TOP pēdējā mēneša laikā (09/2007):

" Ministru kabineta iesniegto Tieslietu ministrijas sagatavoto likumprojektu "Par Konvencijas par personu aizsardzību attiecībā uz personu datu automātisko apstrādi Papildu protokolu par uzraudzības institūcijām un pārrobežu datu plūsmām" (Nr.420/Lp9). Likumprojekts paredz veicināt Konvencijas mērķu izpildi - katras puses teritorijā nodrošināt jebkurai personai neatkarīgi no nacionalitātes vai dzīves vietas tās tiesību un pamatbrīvību, it īpaši tiesību uz privātumu, ievērošanu attiecībā uz personas datu apstrādi.

" Ministru kabineta iesniegto Zemkopības ministrijas sagatavoto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu"" (Nr.421/Lp9). Likumprojekts sagatavots, lai nodrošinātu Padomes 2004.gada 29.aprīļa Direktīvas Nr.2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu 27.panta 3.punkta normu pārņemšanu.

" Ministru kabineta iesniegto Iekšlietu ministrijas sagatavoto likumprojektu "Grozījums likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu"" (Nr.422/Lp9). Likumprojekts paredz reglamentēto profesiju sarakstā iekļaut detektīva profesiju un apsardzes darbinieka profesiju.

http://www.db.lv/images/article/2009/08/10/9a6d52f3-c7e2-4e79-9440-de470b41246a.jpg

Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds:

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātro novērtējumu, 2009.gada otrajā ceturksnī iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms, salīdzinot ar 2008.gada atbilstošo periodu, ir samazinājies par 19.6%.

«IKP kritums arī otrajā ceturksnī ir dramatisks, taču pašas pesimistiskākās prognozes, kas lielā mērā bija balstītas uz dramatisko mazumtirdzniecības apjomu kritumu, nav piepildījušās. Acīmredzot nelielais eksporta pieaugums šī gada otrajā ceturksnī savienojumā ar būtisku importa kritumu ir pozitīvi ietekmējis IKP apjomu. IKP kritumu nedaudz bremzē arī cenu kritums, jo cenu krituma rezultātā mājsaimniecības un uzņēmumi var iegādāties vairāk preču un pakalpojumu, salīdzinot ar situāciju, ja cenas saglabātos nemainīgas vai turpinātu augt.»

" Tirdzniecība palielinājusies par 1.9 procentiem līdz 3,293 miljoniem eiro

" Pamattirdzniecība palielinājusies par 4.3 procentiem

" Koriģētā pamatražošanas peļņa (EBIT) līdz 6.4 procentiem un 345 miljoniem eiro

" Nepārtraukta dinamiska paplašināšanās attīstības rajonos

"Mēs esam turpinājuši savu labo sākumu kārtējā budžeta gadā ar tālākiem panākumiem otrajā ceturksnī. Visas mūsu komercdarbības nozares uzrādīja dabiskā pieauguma apsteidzošu attīstību mūsu tirgos. Mēs arī spējām izmantot pastāvīgo dinamismu, kas dominē attīstības rajonos, lai tālāk paplašinātu mūsu tirgus pozīcijas," teica Ulrihs Lehners, Henkel KGaA Valdes Priekšsēdētājs. "Pateicoties veiksmīgajai attīstībai pirmajā pusgadā, mēs paredzam gūt pieaugumu pamattirdzniecībā no 4 līdz 5 procentiem pilnam 2007. budžeta gadam. Mēs arī turpinām sagaidīt pieaugumu pamatražošanas peļņā - kura pielāgota pēc ārvalstu valūtas - vairāk nekā pamattirdzniecības pieaugumu."

2008. gads notikumiem bagāts bijis arī Latvijas reģionos. Db piedāvā atskatīties uz notikumiem Kurzemē, kas saviļņojuši ne tikai reģionu, bet arī visas Latvijas biznesa vidi.

Janvāris

Liepājas mērs Uldis Sesks sarunās ar ministru prezidentu Ivaru Godmani un ekonomikas ministru Kasparu Gerhardu vienojušies par tālāku izpēti un plānošanu elektroenerģijas ražotnes būvniecībai Liepājā, akcentējot cietā kurināmā izmantošanu kā alternatīvu Krievijas gāzei.

Februāris

Pēc SIA Zaksi pasūtījuma Užavas pagastā pabeidz jaunas alus ražotnes būvniecību un sāk tehnoloģisko iekārtu montāžu. Ēkas projekts paredz tūristiem apskatāmu alus darīšanas procesu.

Par atkritumu apsaimniekošanas firmas SIA Eko Kurzeme īpašniekiem kļuvušas ar Īslandes kapitālu saistītas firmas, kas neslēpj savu vēlmi izveidot lielāko atkritumu apsaimniekotāju valstī, pārņemot vairāku lielo pilsētu atkritumu saimniecības.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2007. gada janvārī – jūnijā kravu apgrozība ostās bija 31,4 milj. t kravu, kas ir par 4,6 % vairāk nekā 2006. gada 1. pusgadā, Db.lv informēja Centrālās statistikas pārvaldes Transporta un tūrisma statistikas daļa.

No ostām nosūtīja 27,6 milj. t kravu, kas ir par 0,6 % vairāk nekā 2006. gada janvārī – jūnijā. No ostām nosūtīto minerālmēslu apjoms pieauga par 32,9 % un veidoja 2,8 milj.t. No ostām nosūtītās jēlnaftas apjoms 2007. gada 1. pusgadā, salīdzinot ar iepriekšējā gada 1. pusgadu, ir palielinājies 2,4 reizes, sasniedzot 0,7 milj. t. No ostām nosūtīto naftas produktu apjoms veidoja 10,7 milj. t, kas ir par 1,9 % vairāk nekā 2006. gada janvārī – jūnijā. Šā gada 1. pusgadā no ostām nosūtīja 2,2 milj. t kokmateriālu, kas ir par 3,6 % mazāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. No ostām nosūtīto ogļu apjoms 2007. gada 6 mēnešos bija 7 milj. t, kas ir par 12 % mazāk nekā 2006. gada attiecīgajā periodā.

27.08.2007 -02.09.2007 vārda dienas svin:

Datums Vārds Skaits No tiem Rīgā un Rīgas rajonā Neskaitot Rīgu un Rīgas raj., visvairāk vārda dienu svinētāju ir

27/08/2007 Žanis 907 161; 45 Daugavpils - 94

27/08/2007 Jorens 146 52; 21 Talsu raj. - 10

27/08/2007 Alens 333 108; 33 Saldus raj. - 17

28/08/2007 Auguste 42 15; 7 Kuldīgas raj. - 8

28/08/2007 Guste 4 1; 1 Kuldīga - 2

29/08/2007 Armīns 400 72; 36 Tukuma raj. - 24

29/08/2007 Vismants 32 4; 0 Bauskas raj. - 4

29/08/2007 Aiga 1861 302; 129 Valmieras raj. - 116

30/08/2007 Alvis 1426 207; 114 Valmieras raj. - 80

30/08/2007 Jolanta 3315 728; 269 Ogres raj. - 143

30/08/2007 Samanta 1620 262; 129 Tukuma raj. - 109

31/08/2007 Vilma 1604 292; 101 Liepājas raj. - 121

20.08.2007 -26.08.2007 vārda dienas svin:

Datums Vārds Skaits No tiem Rīgā un Rīgas rajonā Neskaitot Rīgu un Rīgas raj., visvairāk vārda dienu svinētāju ir

20/08/2007 Bernhards 55 27; 5 Madonas raj. - 7

20/08/2007 Boriss 3838 1987; 214 Daugavpils - 278

21/08/2007 Janīna 4590 1019; 213 Daugavpils - 612

21/08/2007 Linda 7175 1946; 676 Ogres raj. - 352

22/08/2007 Rudīte 1610 325; 150 Valmieras raj. - 113

22/08/2007 Everts 54 30; 6 Ogres raj. - 8

23/08/2007 Vitālijs 8911 3109; 539 Daugavpils - 936

23/08/2007 Ralfs 1765 565; 231 Valmieras raj. - 127

23/08/2007 Valgudis 1 0; 0 Kuldīgas raj. - 1

24/08/2007 Bērtulis 10 3; 0 Talsu raj. - 4

24/08/2007 Boļeslavs 294 71; 21 Daugavpils - 24

25/08/2007 Ludvigs 305 81; 29 Kuldīgas raj. - 22

Salīdzinot ar pērnā gada jūnija nogali, šā gada otrā ceturkšņa beigās valstī likvidētas 186.4 tūkst. darbvietu, kas aizņemto darbvietu skaitu samazināja par 18.0%.

Privātajā sektorā likvidētas 164.4 tūkst. darbvietu, bet sabiedriskajā sektorā – 22.0 tūkst., kā rezultātā aizņemto darbvietu skaits samazinājās attiecīgi par 23.4% un 6.6%. Pavisam Latvijā reģistrētas 848.3 tūkstoši aizņemtu darbavietu, kas ir par 18 % mazāk nekā 2008. g. II ceturkšņa beigās, kad to skaits bija 1034.7 tūkstoši. Aizņemto darbvietu skaits šā gada jūnija beigās, salīdzinot ar marta nogali, valstī samazinājies par 40.6 tūkst. jeb 4.6%. Privātajā sektorā tās saruka par 27.4 tūkst. jeb 4.8%, bet sabiedriskajā sektorā – par 13.2 tūkst. jeb par 4.1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Latvijas mīlētākais zīmols jau otro gadu pēc kārtas ir Nokia, secināts DDB Brand Capital pētījumā, raksta Diena.

Otrais mīlētākais zīmols ir Laima, bet trešais Hansabanka. No pirmā desmitnieka izkrituši TV3 un Ekselence, bet tajā ir parādījušies Maxima un CIDO.

Latvijas mīlētāko zīmolu TOP 20 (2008. gadā):

2.Laima (2007. gadā - 2.)

3.Hansabanka (2007. gadā - 3.)

4.Visa (2007. gadā - 5.)

5.Maxima (2007. gadā - 12.)

6.Fairy (2007. gadā - 8.)

7.Cido (2007. gadā - 11.)

8.LMT (2007. gadā - 4.)

9.LNT (2007. gadā - 6.)

10.Orbit (2007. gadā - 10.)

11.Google (2007. gadā - 19.)

Akciju sabiedrība Latvijas kuģniecība (LK) 2007. gada pirmajā pusgadā strādājusi veiksmīgi, tīrajai peļņai sasniedzot 55,2 miljonus ASV dolāru, kas ir par 40 miljoniem ASV dolāru jeb 3,6 reizes vairāk nekā analogā periodā pērn, liecina koncerna nerevidētais saīsinātais konsolidētais finanšu pārskats. Šādu rezultātu nodrošināja gan peļņa no kuģu darbības, gan tankkuģu pārdošanas.

Būtiski, ka, salīdzinot ar 2006. gada pirmajiem sešiem mēnešiem, LK koncerna reisu ienākumi 2007. gada pirmajā pusgadā ir palielinājušies par 9,0 miljoniem ASV dolāru. Pozitīvo pārmaiņu pamatā ir LK flotes restrukturizēšana - pieaudzis jauno, ienesīgāko, kuģu skaits, kuru ienākumi ir daudz augstāki. Saskaņā ar LK valdes lēmumu par vidēja izmēra tankkuģu flotes turpmāko attīstību, kas paredz palielināt šī segmenta kravnesību par aptuveni 200 tūkstošiem tonnu, 2007. gada pirmajā pusgadā kopumā tika pārdoti, kā arī norakstīti metāllūžņos četri tankkuģi, savukārt jauno kuģu, kuru vecums ir mazāks par pieciem gadiem, skaits pieauga līdz desmit.

Visas LK koncerna flotes šī gada pirmajā pusgadā strādājušas ar peļņu, par 73% jeb 14,7 miljoniem ASV dolāru pārsniedzot 2006. gada pirmā pusgada rādītāju.

2019.gada 1.ceturksnī AS HansaMatrix pārdošanas apjomi sasniedza 5,908 miljonus eiro, kas ir vēsturiski lielākais ceturkšņa apgrozījums, uzrādot nelielu, 0,18% pieaugumu pret 2018.gada 1.ceturksni, liecina kompānijas pārskats.

2019.gada pirmā ceturkšņa pārdošanas rezultāti par 17% pārsniedz 2018. gada 4.ceturkšņa pārdošanas rezultātus. 2019. gada 1. ceturksnī ir sasniegts ceturkšņa EBITDA – 1,116 miljoni eiro un tīrās peļņas 0,201 miljons eiro rezultāts.

Uzskaites perioda EBITDA rezultāts uzrāda 6% palielinājumu pret iepriekšējā gada 1.ceturksni un 116% palielinājumu pret iepriekšējo – 2018.gada 4.ceturksni. 2019.gada 1.ceturkšņa tīrās peļņas 0,201 miljoni eiro rezultāts uzrāda 60% samazinājumu pret 2018.gada 1.ceturksni un būtisku pieaugumu pret 2018.gada 4.ceturksni, kad tīrās peļņas rādītājs bija negatīvs.

Rezultāti uzrāda ceturkšņa EBITDA 18,89% rentabilitāti un tīrās peļņas 3,4% rentabilitāti. EBITDA rentabilitāte ceturksnī saglabājas augstā līmenī, ko nosaka produktu ar augstāku pievienoto vērtību īpatsvars kopējā pārdošanas apjomā.

Koronavīrusa krīze otrā ceturkšņa laikā visspēcīgāk iedragājusi privāto patēriņu. Pārsteigums nav upura izvēle, bet gan postījumu apjoms.

CSP dati rāda, ka krīze spējusi aizslaucīt piektdaļu no mājsaimniecību patēriņa. Nozaru pusē vīrusa krīze nav bijusi izvēlīga – 2. ceturksnī saudzēta nav teju neviena nozare. Labā ziņa ir tā, ka daudzās jomās sākotnējais atkopšanās straujums ir iespaidīgs. Līdz ar to 3. ceturkšņa rādītāji jau būs acij daudz tīkamāki. Tālāku atkopšanos gan Latvijā, gan pasaulē ietekmēs vīrusa vadības veiksmes un neveiksmes.

Galvenie iemesli patēriņa kritumam – būtiski sarukuši izdevumi transportam, atpūtas un kultūras pasākumiem, kā arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumiem. Jautājums – cik strauji patēriņš no šī trieciena spēs atgūties? Swedbank karšu dati rāda, ka tēriņi ēdināšanas pakalpojumiem 3. ceturkšņa laikā jau sasnieguši pagājušā gada līmeni. Transportā, ja neskaitām aviobiļešu iegādi, kur joprojām aina ir ļoti bēdīga, tēriņi atguvušies lēnāk, bet jau augustā sasnieguši iepriekšējos līmeņus. Patēriņš izklaidei un mākslai kā arī izmitināšanas pakalpojumiem gan visdrīzāk vēl ilgstoši būs zem iepriekšējiem līmeņiem. Varam secināt, ka, pateicoties straujajiem atgūšanās tempiem daudzās jomās, lielu daļu no iepriekš zaudētā patēriņa atgūsim trešā ceturkšņa laikā, taču, lai pārvarētu visu kritumu, nāksies pacīnīties.

Tallink Grupp informējusi biržu par 2021.gada 3. ceturkšņa finanšu rezultātiem, uzrādot peļņu pirmo reizi kopš Covid-19 pandēmijas sākuma, informē uzņēmumā.

2021.gada 3. ceturksnī uzņēmuma neauditētā neto peļņa ir 5,5 miljoni eiro (2020.gada 3. ceturkšņa neto zaudējumi bija 23,9 miljoni eiro). 3. ceturkšņa EBITDA rādītājs ir 35,1 miljons eiro (5,7 miljoni eiro 2020.gada 3. ceturksnī).

Grupas neauditētie ieņēmumi 2021.gada 3. ceturksnī palielinājās par 18,6%, salīdzinot ar to pašu periodu 2020.gadā, sasniedzot 170,5 miljonus eiro (2020.gada 3. ceturksnī - 143,7 miljoni eiro). Lielāko ieņēmumu pieauguma daļu veido pārdošanas rezultāti restorānos un veikalos, biļešu tirdzniecība, kā arī ieņēmumi no kuģu fraktiem.

Tāpat 2021.gada 3. ceturksnī uzņēmums nostiprināja savu likviditātes rādītāju, septembra sākumā, noslēdzot aizdevuma līgumu ar Ziemeļvalstu investīciju banku un veicot uzņēmuma papildu akciju emisiju. Tas ir ļāvis uzņēmumam nodrošināt papildu kapitālu, radot spēcīgu likviditātes rezervi gaidāmajai sarežģītajai ziemas sezonai. Kopējā likviditātes rezerve (nauda, naudas ekvivalenti un neizmantotās kredītlīnijas) 2021.gada 30.septembrī sasniedz 252,5 miljonus eiro (115,0 miljoni eiro 2020.gada 30.septembrī).